Trešdien, 1953. gada 16. septembrī
Tālivaldis Dangavs
SAULAINĀ PARAGVAJA
SPECIĀLRAKSTS LATVIJAI AMiJRĪKĀ NO PARAGVAJAS
uri plūst tālu pāri saviem hektāriem. Kur rožu burvība izbeidzas, rodas cita. Vistīkamāko aromu sniedz Jazmīn del Paraguay sīkie baltie ziediņi, tad campanilla — naktī reibinādama. Pēcŗ tam nāk plašā cirtas saime, no kurieni visspilgtākais pārstāvis ir meža apel-sīnes apepū zieds. Nav aprakstāmas: dāžādb prchideju, vaniļai radniecīgu viteņu un meža Kliju elegantās smaržas.;
, .11
Nedzird iie cilvēku, ne dzīvnieku balsis. Pabupārņeniis: savāds
gurdenums, un miers ir dziļš ;kā pusnakts stundā.-ļoti karsts, miers tomēr / veldzē im atpūtina-, bet arī kairina ;ķā dāža.laba Bokacō ndvele.
Vasaras sākumā dažreiz atskan puhdurābelītes grūtsirdīgā dūdo-šāhaj it kā no šī: klusuma runātu kāda skumjā sirds. Vasaras vidū vairs nav pat tās. Tikai klusums, klusums^ klusums... I^ri tad, - jā, feaut kur attālāk atskan leģendārā, putiia vilinātāja yasi yatare (dža^ džatarē) balss. Kaut Uf svilpieni iŗ monotoni, tie jūs^sa-vādi satrauc. Un ja tikai vienreiz <esat ieklausījušies šī putna melodijā, otrreiz jūs vairs nevarat pretoties.* jums jāceļas un- jāiet Ne-ticami bet šai balsij patiesi ir tāds savāds hipnotizētājs spēks. Ja skaņa aprimst, jūs izlaižā^^ m kāda krituša koka stumbra, protams, kārtīgā ēnā. Tikko jūsu ierašanās saceltais troksnis izzudis, no savām paslēptuvēm sāk izlīst teyū iguazū (tedžū iguazū) jeb smilšu krokodīlis un. aguatī (Dienvidamerikas lemingii; pastaigājas irbes, pat pamuļķis ņandū (Amerikas strauss), un citi retāk sastopami ^utni. Kāda odze, bieži vien īsta nāves pārstāve, loka savu slaido, daiļo kākļu un šauda melno . mēlīti. Kolibrii mirdzoši kā dārgakmeņi ,Iaižas rio 7ieda uz ziedu jin heatpūšoties un spārņiņus tik ātri vicinot, ka tos nemaz neredz^ aip sinailo un garo knābīti sūc ziedu nektāru. Un taureņi, ak Dievs! kas taureņu, visbrīnišķīgākās krāsās, kas bariem vien ūn raibi kā reibinātāji mākoņi virpuļo ap žu-vušānf; peļķēm. Bet zilajās dfebe-sīs, debesīs, kurās nav ne mazākās mākoņu plēvītes, lielā augstumā lēni riņķo vanagi un ērgli.
ZEMES KRĀŠŅUMS— ZIEDOŠI KOKI
galvenajā
ziedu laikā pavasara beigās un vasaras Sākumā — novembrī, decembrī, janvārī... Zied tunas jeb kaktusi lieliem ziediem, kuros mazā bitīte ieiedama, ieiet kā templī, - gluži tā, kā kad cilvēks ieietu tādā halles veida , baznīcā kā Min-^ chenes Fraueļnkīrche.
Zied jāzmīn mango (hasrņīn mango) milzīgiem ļ tulpjveidīgiem ziediem, kas rotā Paragvaju veselu pusgadu (tik ilgi zieds neno-vīst)if Smaržo kairi un Jrēcīgi. Tad nāk citi koki,, parastiļ milzeņi, '^o Paragvajas krāšņums ir ziedoši koki, ne lauku un pļavu puķītes, kā tas ir mūsu dzimtenē. Tad ir' veseli kalni sārtu, sarkanu, baltu, Katrs tāds ziedošs koks ir vesela poēma. Un kur tad rožu lauki —-dažviet veseliem hektāriem! jo kā netrūkst Paragvajā —- tā ir zeme. Protams, tM arī ir rožu smaržas ezeri, kas viļņojas lēnā vējā
HERTA LŪSE KONCERTĒ ASV BlgTŪMU
'    baltie STRaPĀ
Mēnesnīcā
Un tad atkal atskan pājaromi-sterioso iDalss. J^ turpināt iet, kā vadātāja vadāts, neievērodams, ķa dzeloņaugs amapola jums sāpīgi dūr rokās vai* platais meža ananass karāguatā —jūsu stilbos. Jūs attopaties biezoknī, no kura vairs liav izejas, jā nav līda krūmu nazis mačete. Yāsīyaterē apklusis, un nū jūs citu neko nere^ dzat kā tūkstošiem zaru, kas stiepj pret jums savus dzeloņus vai ērkšķus; sīkus kā usnei vai lielus un spēcīgas ka Kristus vainagam. Jo Paragvajas slavenai, gūaranī teikās. cildinātai kbkd palmai iriboka-džā ir dzeloņi, tāpat dažiem bambusiem --tacuaŗī (dzeloņus cerot, cirvis kļūst zobains), pudeļkoks samuhū arī dzeloņains, neskaitot daudzos kaktusus un nezināmus krūmus un kociņus. Jāuzmanās no mimozas, meža apelsīnes un citiem maigiem kokiem, kuru lapotnē tā vien gribētos ielaist roku kā draudzenes matos, ja nebaidies krietni sadurstīties. Jo maz ir koku un krūmu Paragvajā bez dzeloņiem,
Siestas laiks pāri. T6 vēstī citu putnu iedziedāšanās un papagaiļu trokšņainā pārlidošana ne visai augstu pāri jūsu galvai; Vasī ya-terē burvība izbeigusies, un jūs nu mierīgi dodaties mājup pie savējiem: ■
šai karstajā periodā darbu nevar sākt ātrāk par pīkst 15.00 ^i pat 16.00, protams, ja darbs norit uz lauka. Taču nereti līdz tumsas iestāšanai ir tik karsts kā sakurinātā ceplī. Tad ļaudis, galvenokārt baltie, strādā mēnesnīcā, lai apkoptu laukus. Protams, ja kāds vēlas tikai veģetēt, pietiek pastrādāt rīta cēlienu,; jo batāte un mandioka — galvenais uzturs — aug, iekašņājot zariņu zemē un pēc tam vēl pāris reizes apkāplē-jot lauciņu; tāpat zemes rieksts. Vienmēr ir arī kāda ola, un liellopu kājas kauli vai iekšas arī nekad nav maksājuši dārgi.
Pēc karstas dienas nāk skaidra un silta nakts, kas sākas pēc pl. 18.00, jo tropos, ar nedaudz izņēmumiem, diena ar «nakti vienādā garumā. Apmēram līdz pīkst. 21 ļaudis sēž savu māju priekšā, un vēdinās vēdeklīšiem, un viņu balsis dara: dzīvas nakts pirmās stundas.:.-
Ja ir vasara un mēnesnīca, šīs
ĶECERĪBA eRĀMATA PAR AMERIKĀŅU SIEVIETI
GRĀMATA PAR KURU LĀDAS JAU PIRMS TĀS IZNĀKŠANAS. — DEPUTĀTS PRASA TĀS NOLIEGŠANU UN KONGRESA IZMEKLĒŠANU. — NO 4 AMERIKĀŅU SIEVIETĒM VIENA
DZĪVO NEMORĀLU DZĪVI
VAIMBINĀS JAŪ^^ ĪZMEKLĒŠi^NAS KOMISIJU?
Tikai 14. septembrī ASV %rā-
Uzņēmumā H. Lūse kopā ar DKLB pr-ķu agr. H. Brai kreisās); A. Kaktiņu Mnģeneŗālkoms^^^^^^ Andersoīsu.
Gaiši un patīkami ir tie brīži, kad mēs, kaut arī uz nedaudz stun-dām, varam justies: tikpat kā kādreiz dzimtenē.
šādus jaukus pārdzīvojumus Losandželosā dzīvojošiem tautiešiem sagādāja mūsu iecienītā soliste Herta^ūse, 5. sept. dziedot Dienvidkalifornijas latvr^biedrības rīkotā koncertā uņ 6. sept. vietējo draudžu rīkotos "dievkalpojumos. DKĻ^ rīkotā koncerta ievadījumā tālo viešņu sveica biedrības pr-ksH. Brauķis. Koncertā bija ieradies arī Latvijas ģefiierāl-
ķonsuls H. Andersoņs. Pianistes Veltas Barvikas pavadījumā II. Lūses dziedājums visumā
biia tikpat varens kā kādreiz Latvijā. Mīļš un sirsnīgs paldies H:Lii-
sei, kas uzņēmusies garā ceļojuma grūtības, apciemot ASV rietumkrastu, lai uz dažam dienām iepriecini^ ikvienu, kuram mīļa latviešu kultūra un māksla.
Savā koncertceļojumā H. Lūse apmeklēs ASV rietumkrasta latviešu centrus, kā arī Varikuveru --• Kanādā. . :
Arv. P..
STARP MUMS RUNĀJOT
m hmmu .pamata iizbauniojis DĒLĒNS
:,FEĻETONS
„Starp mums runājot," teica jaunais namsaimnieks Teobalds Kātiņš savai laulenei, „mūsu augšējais īrnieks Kāpostiņš ir kļuvis pavisam pelēks un sakrities. Cerams, ka nepaliks slims līdz nākošai kāršu partijai."
• „Starp mums runājot," teica Teobalda Kātiņa kundze savai kalponei, „man nemaz nepatīk, ka Kā-
pirmās nakts stundas patiesi burvīgas. Vairs nav karsts, un nav arī miklā nakts dzestruma. Jums ir silti un labi, un koku sUueti nebaida, kā tas ir ziemeļu puslodes naktī. Nakts ir sidrabaina "un smaržas pilna* un liela pašapmierinātība izskan pūcītes ņakurutū smiekliņos. Ta kādreiz ilgi, ilgi negtibaš iet gulēt taču tas ļādara jo eiropietim neizguleties tropos nozīmē nonīkt
Ap pīkst 22.00 atkal ir tāds pats klusums, ka siestas stundās. Ne miglas, ne mākoņu neaizsegta, uz zemi lūkojas zvaigžņu mi-riadas, veidotas eiropiešu acīm svešos zvaigznājos. Bet ar visu to allaž un allaž gribas noņemt cepuri šī krāšņuma priekšā un saeīt: „Dievs Kungs, par šito lietu nu gan vairs liekas nav iebilstams!" Jō debess ir tik skaista, tik dsļid-^ ra, tik mierīga uri siltā, ka jūs
postiņa kungs nāk pie vīra kārtis spēlēt. Tāds bāls un sakrities — laikam ir slims. Citā reizē viņa glāzi izmazgā ar stipru zodā ūdeni!"" .
„Starp mums runājot," teica kalpone žagatiņa sētniecei, „es nemaz nesaprotu, kā Kāpostiņš ar §avu lipīgo kaiti drīkst tik brīvi grozīties ļaudīs. Viņamjau sen ir vieta lipīgo slimību nodaļā." i „Stārp muiris runājot," teica sētniece pastniekam, kad tas veltīgi spaidīja augšējā dzīvokļa pogu," Kāpostiņš laikam vairs nespēj piecelties no gultas. Viņam, ziniet, ir tāda briesmīga kaite.'.. Atstājiet vien pastu man, man jau tāda mīksta sirds. Vēlāk uznesīšu.*^ „Starp mums runājot," teica pastnieks uz stūra stāvošajam poli cistam, „jums derētu, 59. numurā runāt likuma vārdā. Tur augšējā stāvā guļ kāds uz navi slims,vīrs savos pēdējos elpaj/yilcieribs, b^t neviens par viņu nerūpējas."
„vv«*i/ mums runājot" teica policists namsaimniekam Teobaldam Kātiņam, „tas ir jūsu pienākums par mēra slimniekiem jūsu māja
Teobalds Kātiņš nobālēja. Bet tad, kad beidzot izrādījās, ka Kā-postiņam nekas nekait, viņš sacīja savai lauleneii
,,Starp mums runājot, šito lietu par melno mēri es uzskatu par neslavas celšanu. Kādam taČU; už mums ir zobs i.."
„Starp mums runājot, /."teica Teobalda Kātiņa kundze savai kalponei, un lieta par jaunā namsaimnieka skauģiem apceļoja visu pilsētu, līdz atkal nonāca Teobalda
pilnīgi zaudējat bailes par rītdien ^Sin^' onSc     •      - * ■ . _r      j     .:-.,-xr  Kātiņa ausis ar jau pazīstamo sa-
nu, kas sākumā mājo ik ieceļotājā. ■ (Nobeigums sekos)^
kūmu:
,,Starp mums runājot...'
matu veikalu skatu logos parādījās 8 dolāri dārgā Indiānas universitātes Seksuāloģijas pētniecības institūta profesora Dr. Alfrēda Kinseja pētījumu grāmata par Amerikas sievietes dzimumdzīvi,; kad grāmatnīcas jau izpār-devušas 250.000 eks. lielo I izdevuma metienu, bibliotēkās lasītāji jau „ieņēmuši rindas** už šo grāmatu līdz jaungadam.
Nevien amerikāņu laikraksti, kuriem autors piesūtījis korrektū-ras novilkumus, šim „pasaules notikumam" veltījuši pat 8 slejas pirmajās lapaspusēs, bet arī Londonas 4.5 milj. metiena lielais — Mirror pirmā lapas pusē bija licis 3 collu burtiem kliedzošu virsrakstu „Sievietes!"
Viss tas sacēlis veselu raganu danci ap gaidāmo izdevumu, šķiet, ka tāds bijis arī izdevēju nolūks, padarīt zinātnisku darbu par diskutējamu sensāciju. Rotāciju mašīnas šobrīd jau sviež ārā otrā izdevuma 100.000 eksemplārus. Naudiņa ripo...
Kaut ari sabiedrība vēl nav iepazinušies ar Kiņšeja darbu visumā, jau tie seksuāloģijas izvilkumi vien, kas iespiesti preses apskatos un komentēti radio raidīju liios, sacēluši lielu traci visplašākās aprindās. Asus protestus izdevējam, profesoram un presei nemitīgi iesūta sieviešu organizācijas un atsevišķas amerikānietes, nosaukdamas Dr. K. darbu par iespiestā vārda Sodomu un Gomoru, kas, noniecinot amerikāņu sievieti, kādēļ darbu nedrīkstot laist apgrozībā, bet iespiestie eksemplāri nogremdējami okeānā tā, lai jie pušplēsta rļndā vairs neuzpeldētu dienas gaismā...
Bomiešu-ķatoju ārchibīskaps Šulte, pēc preses izvilkumiem vērtējot K. grāmatu, izteicies, ka doktors ar šo darbu degradējis zinātnisko pētniecību, publicējis to kā lēts šarlatāns un pavisam nezinātniskā veidā padarījis to pieejamu jaunatnei, garīgi slimiem un mazattīstītiem ļaudīm, tādējādi nodarīdams ļaunu nevien viņiem, bet visai sabiedrībai. ASV Tautas Vietnieku nama deputāts Hillers nule deklarējis, ka viss K. darbs ir šī gadsimta apvainojums, viņš ierosināšot aizliegumu izsūtīt šō grāmatu par pastu un iestāšoties par Kongresa izmeklēšanas kom. nodibināšanu. Dr. K., apvainodams AŠV sievieti par grēkošanu pirms vai pēc laulības, izdarījis vieslielāko grēku iepretim amerikāņu mātēml sievām, meitām un māsām, atņemot tām cilvēcisko cieņu un godu.
Lieki mināt, ka K. radušies arī aizstāvji, kuffi norāda, ka pat bī-belē esot daudzas vietās, kas izceļ sieviešu i nemorāliškumu; zinātnisku pētījuniu rezultātu noslēpšana atklātībai, apdraudot tiesībās uz brīvu izmeklēšanu; pastāvošais konflikts starp bioloģiju un sabiedrisko morāli saārdot ģimenes dzīvi, un tieši tas apstāklis, ka morāles un socioloģijas likumi neatzīstot bibloģiskus faktus, radot perversijas. Zinātnieki ar šo pētniecības darbu nu esot paveikuši savu daļu, viņu darbā 'augļus izvērtēt esot morālās filozofijas un audzināšanas uzdevums. Indiānas universitātes; prezidents prof. Dr. Velss, kurš saņēmis studenšu un studentu māšu protestu plūdus, ar piedraudējumu mainīt saviem mīluļiem citu augstskolu, j a univer-Isltāte turpinās pētniecību šajā in-
timās dzīves nozaarē,Kinseja dar-
bu vērtē pozitīvi: „Meklēšana pēc īstās patiesībās ir visu universitāšu uzdevums. Universitātes neiemaisās eksperimentālo zinātnieku pētījumu, rezultātos.^ Cilvēces progress atkarīgs no tā, Vai indi-vidiem ir tiesība izmeklēt un pētīt visus dzīves aspektus, vai ne. Vienīgi, ar šādi iegūtām zinātniskām atklāsmēm mēs varam atrast lī-dzel4us, kā dziedināt slimīgas emocionālas un sociālas parādības sabiedrībā."
NO JAPĀNAS
Japānas nacionālie drošības spēki (jaunā armija) un jūras krastu drošības spēki (jaunā kara flote) oktobrī apvienoti atvērs Drošības spēku karaskolu, kur ^par mācības spēkiem uzaicināti agrāk vadošie ģenerāļi un admirāļi.
Kara skolas uzdevums esot apmācīt armijas un flotes virsniekus modernajās kara mākās.
Sie astoņi izlasītie augstie impēriskās Japānas virsnieki lasīs lekcijas par militāro administrāciju, kara vēsturi un militārajām operācijām. (Nākošajā karā.)
Tie ir: četri ģenerālleitnanti N. limura, agrākais okupācijas virspavēlnieks Dienvidaustrumāzijā; K. Sakai, kara vēstures speciālists; T. Numai; g. Mijazaki; un. no kara flotes^ivi admirāļi un divi kapteiņlrS. Tomioka; Yošlo Jariia-moto; T. Omae, kuri ^ir flotes speciālisti, un Jodži Ito, radara speciālists.
Padomju misijas divi locekļi, kuru darbību Japāna neatzīst devās no Tokio uz Hokaidu, lai tiktos ar trim Razjezdnoi motorlaivas locekļiem. Japāņu policija neatļāva šiem „poļltruklem" tikties ar aizdomās turētajiem „paradīzes miera baložiem."
šos trīs krievus deportēs uz Pad. Savienību, bet Razjezdnoi spiegu laivas kapteini stādīs japāņu tiesas priekšā, kad — to vēl nezina.
Spiega Seki lietu sāka iztiesāt 4. septembrī Asaikavaš apgabala tiesā, par emigrācijas kontroles likuma pārkāpšanu. Japānai vēl nav spiegu apkarošanas likuma.
Ko tad īsti tā(Ju graujošu ,;at-klājls" Dr. Kinsejs^ paceldams no-slēpumaiiio plīvuru, kas sedz amerikāņu sievietes dzimumdzīvi?
Visā atklātībā jāsaka, ka pat, t© ko tagad tik brīvi no viņa darba citē laikraksti un radio komentā-torl par amerikāņu sievietes intīmo dzīvi no nevainīgās dalrēšanās līdz erotiskai reakcijai, mēs latviešu lasītājiem tomēr neiedrošināmies sniegt. Daudzi atklāti apskatītie jautājumi latvietim tomēr ir „par stipriem" un cenzējami. Savus atzinumus hr. K. pamato uz jau pieminētā Institūta 15 gadu ilgcf pētniecības darbu, šajā laikā intervētas 16.500 sievietes, no kurām tikai 5 proc. atzinušās, ka seksuālo audzināšanu viņām snieguši vecāki vai baznīca, kamēr pārējās 95 proc. ziņas par dzlmum" dzīvi ieguvušas no gadījuma bied» renēm. Vai vecākus tas apmierina? Vai baznīcu tas apmierina? Vissīkākās ziņas par savu intīmo dzīvi institūtam sniegušas 5940 amerikānietes no visām sabiedriskām aprindām, uz viņu sniegtiem datiem tad ari balstās zinātnieku sensacionālie atzinumi. Lai nodrošinātu atbilžu pareizību, sievu sniegtās ziņas daudzkārt pārbaudītas ' Iztaujājot viņu laulātos drau<^ gus, bet 305 gadījumos tās pašas sievietes pārpratinātas pēc gada un ilgāka starplaika, bet arī tad atbildes vienādi saskanējušas.
zinātnieku secinājumi sekojoši: milzīga ir starpība starp faktisko sieviešu dzimumdzīvi un to, ko sprediķo morālā sabiedrība^ 50 proc. no intervētēm sievietēm bijušas pirmslaulību sakari ar vienu vai vairākiem vīriešiem (kādā ag-mkos gados publicētā analizē par vīriešu seksuālo dzīvi Dr. K. atklāja; ka 68—90 proc. vīriešiem bijuši pirmslaulību sakari, tātad vīri tomēr morāliski ir izlaidīgāki). Vismaz viena no ik četrām precētām amerikānietēm pārkāpj lauU-bu (no 4 precētiem vīriešiem di-v vi dara to pašu). 90 proc. no Dr. K. „paraugsievletēm" mīlinājušās pirms laulības, bet bez Intīmiem sakariem, pie kam tikai 70 proc. izjutušas erotiskas dziņas. ASV daudzās valstīs arī šādu nevainīgu mīlināšanos likuma burts soda. Intīmus sakarus nodibinājušas meitenes līdz 15 g. V. 3 proc, 16—20 g. V. 20 proc, 25—^5 g. v. 35 proc. Laulības pārkāpumi bijuši 16^20 g. V. sievām 6 proc, 26r
KULTŪRAS CHRONIKA
No MineapolesToronio bija ieradusies baltoloģe un lilerāie Va-lenja Baltiņa, lai apciemožu pa-
■ o .
'Bij. Rigas operas prīnaabalerīna Ediie Feifere-Frandsene, kura la-gad ir Dānijas pavalstniece, sekmīgi vada Baleta akadēmiju Kopenhāgenā. Akadēmija dibināja 1951. g., lai sagatavotu māksHnie-kus klasiskam baletam. Apcerot akadēmijs^ sasniegumus divos gados, dāņu prese velti atzinīgus vārdus akadēmijas vadītājai e. Feiferei.
40 g. v. sievām 17 proc. 40 proc. vīriešu deklarējuši, ka vēlas precēt tikai nevainīgas sievas, kamēr tikai 23 proc. sievietes vēlas sev vīrus, kuriem nav bijuši pirmslaulības sakari. Sievietes seksualitāte sasniedz briedumu 20tos gados/ un paliek patstāvīga līdz 50. g. beigām vai pat 60to gadu sāku-mahi. i Tik tālu zinātnieku pētījumi, ko varam iespiest savās slejās.
Kā tas arī-būtuj Dr. Klnseja grāmata tomēr ierosina daudzus nopienus sociālas un morālas dabas jautājumus, svarīgas neprecēto ļaužu problēmas. Nav jāaizmirst ka puse no ASV iedzīvotājiem ir neprecēti. Pārmetumi,i kā zinātniskā institūta savāktie Intīmie materiāli publicēti atklātībā, pamatojot uz tiem negatīvus atzinumus par amerikāņu sievieti, nav dibļhātl, jo ziātnieku pienākums ir ziņot pārbaudītus negatīvus faktus tautu dzīvē, sabiedrībai ir tie« sība zināt visu taisnību, ko parasti slēpj izskaistinātā morāles sega. Ksa
akustiska tomēr izrādījās laba — trešās perso^^
šanās darīja tik dziļu iespaidu^ ka abi; cīnītāji^^^u^ brīdi
pamira, ■.
; ■ Pirmais atģidās \2;ilgmeo Viņš pielīda -platformas malai un pa spraugu starp abiem kāpņu posriļiem paskatījās lejā.
: • fur stāvēja Ekselence, ar plecu pret durvīm atspiedies un mazu pistGli veselajā r^^ ^    Putnasūds, balsi izdzirdisj pirmajā mirklī dīvaini sa-duga, it kā briesmas biitu gaidāmas no augšas, ne no apakšas. \?iigme salika, rokas .pie mutes un visā galvā
IPAVILS: KLANS
Uzbrucējs uz brīdi bija apstājies un novērtēja at-. tālumu.  Tad- viņš izvilka no biķšu^^^^^^^^^^ nazi un ar saiisii knikšķi atvāza to.
-„Xpmēģini vairs spert/' viņš teica,;ļ^et^^ilgnii pagriezies. . Citādi pārgriezīsi kadu vēnu vai artēriju."
Viņš bija piecēlies kājas un stāvēja :tajā vietā: kur leģionārs pirms mirkļa bija aplūkojis šī'ģ^^ gas i)laisas. -^ilgme brīnījās- par viņa atsperīgumu — viņš ne reizes nesaģrīļojās uz gruvešu mānīgās kaudzes, n ar! pieturējās • pie' sienas. -Ēiņi mirklī; lejā atskanēja. %alga^ ļoti^^^s^^ v
„Kaā tur imtieķ suņa bērni !*V^^^^^^^^
'Eaut atbalss; šais kaļķu piebirušajas drupās nebijaj
„Šveiks^ biedri Ekselence! Jūsu ierašanās ir vairāk iiekā patīkama! Ievelciet lodi stobrā:
Uzbrucējs satrūkās. Viņš uzmeta ātru, skrejošu skatienu leģionāram, tad spēji pievērsās šacbtai, taču neuzdrošinādamies pabāzt galvu pār tās malu. Visa situācija pēkšņi bija mainījusies. VViņi^^M^
„Oeliska sabiedrība,'' teica Zjlgnie * „līķķopiš Ekselence — ar pistoli, fašists ^ilgme — plikām rokām, un tautas demokrāts Putnasūds — ar ņazi^ Biedri, bāz nu savu rīku atpakaļ kabatā, tagad tu esi mans gūsteknis." V: Putnasūds pārlika, ko darīt. Tie bija gaŗij saspīlējuma pilni mirkļi.;  ; .
„Beidziet, jūs, tur,"'Ēkselence apakšā kļuva nepacietīgs.. „Un kāpiet tūlīt lejā." : / „Žēl, ka viņš tikai tagad atklāj savu īsto seju", drebēdams teica cilvēks ar nazi.
; „Kad pavēl Ekselence," Zilgme ar izsmieklu iesaucās, „apspiēstās tautas, nevainīgo mocekļu un ; dumpinieku balss, tad jāklausa. Un kai^ tu būtu tikai Putnasūds l" To teicis,, viņš piecēlās visā augumā, pārkāpa akmeņu nogruvumiem- un: grasījās doties lejup. Vajātājs patiesi salocīja nazi im noglabāja kabatā. "Viņa butē šaudījās bailes un neziņa, vienu īsu mirkli Viņa. skatienā uzliesmoja ārkārtīgs, .dzēlīgs naids, no kura vien Žilgmes nāve būtu :bijusi daudz grīitāka, ja viņŠ kristu vajātāja, rokās. Bezspēcīgāk dusmas uzbrucēja vaigu padarīja gluži 'bālii.  Tad viņš izdarīja -kotādii,. kas leģionāram uz dažām sekundēm lika pārakmeņoties.   Putnasūds pēk-> šņi pieliecas, satvēra akmeni^ kas nuļe bija trāpījis viņa :elkpņi, un atvēzējās; ar tisa sava trauslā>-kalsnā auguma atsperīgo spēku. Viņš izstiepās' metienā, akmens; nospui^-dza gaišāj.. un tajā pašā mirklī sviedējs izslīdēja, sao-rī-
ļojās un ar visu sava ķermeņa smagumu krita. Žilgme klusi iesaucās.,Putnasūds, pārmeta vienu kūleni, otru, neglābjami slīdēja pretim apakšējās platformas nodevīgajam slīpumam, pārmetās tā malai un pēkšņi' viņa vair^ nebija. Lejā, kaut kiir ļoti tālu lejā. atskanēja apslāpēts, truls dipiens, it kā kartupeļu maisu mestu uz kb^^^
Labu; brīdi pa kāpņu nogāzi švirkstēdamas skrēja gru-Vešu ūn sīku šķembu straumes, noritēdamas lejā pār apakšējās platformas malu. Gaiss labu. brīdi bija putekļu pilns, tie nogūla tikai pamazām, un kad Zilgme varēja saskatīt, kāpņu iīāko^ bija tukšs, 4in ; tukša bija arī apakšējā platforma. Pār to vīdēja blakus nama baltā, saules žilbinoši apspīdētā siena. ,
Žilgme iļeapziņājās, kā bija nokļuvis lejā. Ļodzī-giem ceļiem, nosvīdis, saplēsi ām uri kaļķu putekļu pilnām drēbēin; viņš gausi nokāpa pēdējos pakāpienus, pie. mar-, gas nevarīgi turēdamies.
. ;,   ■jjKas tas bija?" jautāja Ekseleiice, galvu pret kopnēm pamādams.
■ ;„Putnnsūds nokrita,'^ bez skaņas atteica leģionārs. Brīdi- viņi -klusēja. ;.; 'Sūdam sūda gaita," pēkšņi teica Ekselence. A^^ kustību^ it kā meklētu savas raga acenes,
kabatas poiifeli vai pildāmspaivu, viņš atdarīja pogas un noglabāja krūšu kabatā mazo, mebii zibošo' ieroci. ;   „Atver mūti,'^viņšv;teca/leģionāram.  Žilgme paklausīja ka skolas; puika/^ E^^ pielika savus pirkstus viņc% apakšējiem žobi^^^^^^^ žokli uz-. leju. ■;; ; ^v;v-;^;;\.-;-v.-■.v;;; ■      ,,Vari aiztaisīt," viņš teica, abas ampulas savā vietā ieraudzījis. : .,Tā uav slikta metode." . .
:Tagad iilgmes ņ^^ un viņš
tfaiideni nolaidās^uz akmens flīzēm Kroplais vīrs mirklī bez kustības nolūkojās viņa lielajā, izdilušajā ķermenī.
; ^;Tū vairs nedrīksti te ilgāk kkvēd viņš rāmā tēva balsī piebilda, ,,Es tevi;uzvēdīšu pie Pudāņu mātes. Un rīt 110 rīta, kad būsi izgulējies, gaidi Pontontilta galā. Pārdaugavas pusē. Pulksten sešos tur brauks garām tukšās sanitārās mašīnas. Ievēro pašu pēdējo.' Tā pieturēs un prasīs ceļu uz Torņakalnu. Biedrs Konovalovs iekāps šofera būdā un brauks ^ cik. tālu viņam tīk."
„Ivas notiks ar viņu?" Žilgme pamāja uz kāpņu pusi, „N^eraizējies," īgni atteica Ekselence.   „Tad' mums būtu jārūpējas arī par^-isām latvietēm kas apsmietas paliek pilsētas gi'uvešu kaudzēs."
Viens aiz otra viņi izlīda no drūmā nama un pagriezās pret Daugavu.
„Uņ ko darīsit jūs?"' Žilgme pavērsās pret savu glābēju.
..Atgriezīšos pazemē. I Kā redzi, dēkas virszemē ir bīstamas. Bet es esmu pārliecināts, ka tā šī lieta arī beigsies.  Mirušie nerunā —. to es esmu mācījies iegaumēt
Le^nārs gausi p^^^ paņēma Vihu  kur esi nācis
,,Ja mūs tieši neviens nav novērojis," j)ēc mirkļa piebilda Ekselence, „tad. varam justies ne mazāk droši kā šajā ntļonā ienākdami. Drupu pārmeklēšana ir^viens no rīdzinieku ienākumu avotiem. Dažreiz tur atrod sudrabu,-audumus, grīdsegas. Malku, ievārījumu podus, ma-kiilātūru.."
. ^Zilgmem viegli reiba galva. Likās, ka iela šūpojas. Viņš laikam izskatījās visai bāls un novārdzis, jo Ekselence vairākkārt ar rūpēm palūkojās viņā. Leģionārs klusēja, ar nelabumu cīnīdaimes, un tikko vilkās līdzi.
„!stenībā es biju' iedomājies citādi," Ekselence turpināja. „Dāugavmalā vajadzēja būt mūsu pēdējai tikšanās vietai. Bet tu tikko turies kājās, ^^ebūtu necik skaisti ja tu ar visām ampulām zem mēles kaut kur nolaistos no kātiem, teiksim, ielas vidū. Tev jāatpūšas."
,,Jā," leģionārs piekrita.
•„Tu kāpsi augšā pirmais.. Pudānu mātes nebūs mājās.  Pagaidi mani pie durvīm.  Ja kāds ko prasa, sakliedz kautjjo- pretim, vislabāk krieviski."' žilgme mēchaniski izpildīja viņa rīkojumu. Kāpņu telpa bija • krēslaina un drēgna. Laģionārs kustējās gausi, kāpdams bez steigas, taču ar kādu lielu, tīksmu atvieglojumu, ko deva apziņa, ka .viņš savā liktenī vairs nav viens. Kad viņš beidzot apstājās pie Pudānu mātes durvīm un, klausīdams kādam ļoti senam paradumam, noslaucīja kājas uz pītā salmu paklāja sliekšņa priekšā, durvis pēkšņi atvērās un viņu saņēma spoža saules gaisma.  Tās ielokā, druskii salīkusi un iztrūkusies, stāvēja Pudānu māte. - . ' ^
„Ej!" viņa klusi iesaucās, leģionāru pazinusi, „Ēj;
pie
(Turpinājums sekosj»