The LalTian Newspap^ for Canada and U.S.A.
P«bU«h«<l Twice WeeklT hf lh« DAUGAVAS VANXGS
EDiTOR I» CHiEF: mcRiDA Vīksna
Edliortal and Busiaeu Oifices: m Huton 8!.. Toronlo. Onl., Canada Ttlfphon» — EM 8-0792 e«M» AddbrtM: LXTAMEHIXA / Edllor In U.8.A. — A. ZVžHIirS \n^n M DtW», Richmond Hlll 18. Ņ.Y.. Ū.8A. Tai.: Vl«rtna 8-7778
ATJTHORIZED AS SECOND CLASS MAIL POST OFnCE DEPARTAMENT, OTTAWA
61./289. n-rs.
TREŠDIEN, 1954, G. 4. AUGUSTĀ
4. GADS
Latviešu laikraksts Amerika
īsaāk divas leizes ned&]ā — trešdienās Ua ftesidltošfl Izdevējs AMāds DAUGAVAS VAHAGS Galvenais redakSors — IHGRIDA VĪKSNA Redakcija un tentoris:, 123 Huron St.. Toponto, Ont.. 'caflada r Telefons — EM 8-0792
T(Bl«gfammu adrese: LATAMERIS& ' ASV redakcija — A, ZVĒRIŅŠ, 102—15 85 Drive. Richmond Hill 18. K.Y.. ū.SJīk, Tei.:VirEfina 9-7778 Abonēšanas maksa ASV lin Kanādā: pasi mēn. S150; sas 3 mšn. S4.SD; pas B mēn. S8.S0; par 1 qaau Sl$.ūO SLIJDINAJUMU MAKSA; alud. aa|āS1.40: teksta S2.80 par 1 collas lei^u 1 us»
TAIHS S1»A
Nē Cerčila piekāpīgās politikas līdz aizsmakumam skandinātā ^miermīlīgās koi)d2ives" ideja, nedz komunistiskās neitralitā-Its piesātinātā Indijas ministru prezidenta nemitīgā lēkāšana no Rietumu apkampieniem komunistu solījumu klēpī, nedz ar! amerikāņu atombumbu draudīgā zvadzināšana nespēj at-hiret komunistus no viriu iesāktā pasaules iekarošanas plāfta.
„Miennīli^ās kopdzīves" de] ^au visas mazās valstiņas labākos gados iztirgojis^ Čerčils savas pasaules glābēja slavas dē) ir spiests lauzt pa gabaliņam vien lio britu impērijas. Vairāk baidīdamies no-politiskās sakāves savās mājās ne^ kā no komunisma uzvaras pasaulē, Cerčils neuzdrīkstas nolikt ; abās kājas reizē pie zemes, neuzdrīkstas sekot Sav. Valstu pret-komūnistiskai politikai — bez locīšanās, taisnošanās un glaimošanas — jo tās var nepatikt vietē-jkm sociālistiem. Liela gara vietā mēs redzam vienkāršu mirstīgo, kas līdz sava mūža beigām cenšas sa-glabāt savu slavu un kam nekādi upuri nav par lielu, lai savu panāktu. Protams, te nav runa par personiskiem upuriem. Par Čerčila nestājiem upuriem runājot, mēs varētu lietot varbūt mazliet pārfrāzētu Otrā pasauks karā tik ļoti popuOāro izteicienu un, proti, ka sava panākšanai Cer-čils ir gatavs cīnīties līdz pēdē^ Jam amerikāņu kareivim oin līdz pēdējai pēdai Francijas zemes. .
Otra lielvalsts, kas, tālu malā stāvēdama, sevi iedomājas esam pašā vidū, ir Indija. Vēl joprojām nespēdama atmest savu vispasaules politiķu padomdevēja, lomu, :. Indija tomēr noteikti svejas uz komunisma pusi. Citiem dotie padomi liek Indijas politiķu mēlēm kustēties daudz brīvāk, nekā atrisinot pašu problēmas: ar komunistu Ķīnu parakstītais Tibetās līgums nebūt nepierāda Indijas politiķu ģenialitāti, riedz arī komunistu lielo ilgošanos pēc Indijas draudzības. Rūgta, rūgta būs Indijas ministru prezidenta kļūda, draudzējoties ar Pekinu un Maskavu. Jb tuvāk Indijai veļas komunisma agresijas vilnis, ja ne-ērtāk uri nedrošāk jūtas līdz, šim komunistiem iztapt kārais Nēru. Vienīgi Sav. Valstis, brīvās: pasaules pēdējā un vienīgā cerība, ķā bargs soģis krata savu atom-pirkstu, redzot komunistu nelietības. Bet lāi kādi ari būtu amerikāņu draudi, komunistu lavīnu tie apturēt nespēj. ,
Teorētiski paši^iz pasaulē valda miers. Pirmoreiz pēdējo 20 gadu lāiķā it kā pārtraukts karstais karš. Tas nebūt nenprādā, ķā cilvēkiem būtu apnicis karot. Viena puse vienmēr būš\gatava sākt un jau tagad tā gatavojās jaunam brīvības iznicināšanas posmam, kas sekos, tiklīdz būs mazliet norimuši Indoķīnas saceltie viļņi.
/ Indoķīnas kaimiņos, ,,brlvlbas līnijās" brīvajā pusē atrodas kāda neliela valstiņa Taizeme, kās pēdēja laikā saņem pastiprinātu Sav. Valstu militāro un Saimnie-ciškp pāildzibu, līdz ar tō izaugdama par dadzi „mieru mīlošo" komunistu acis. Pēc visām zīmēm . spriežot, Taizeme sāk izveidoties par nākošo komunisma ekspansijas pieturas punktu Āzijā. Pad. Savienības prese āsi uzbrūk Tai-isemes valdības politikai i un arī pašai valdībai, saukdama to par koruptivu un gandrīz vai pilnīgi nacionālsociālistisku, Komūni-stū Ķīnā dzīvodams, agrākais Taizemes ministru prezidenta ir uzsācis Taizemes ..atbrīvošanas" kampaņu, izteikdamies, ka atbrīvošanas : stunda vairs nav tālu. Tātad, priekšdarbi jau tiek veik-
: ti; Kaut arī būtu grūti iedomāties, ka pašreizējā saspīlētā stāvokli komunisti uzdrošināsies ar atklātu Uzbrukumu, n^v jāalz-mirst, ka arī viņu iefiltrēšanās taktikas ūn partizānu un sābotie-ŗu darbība var būt pietiekama, lai iznīcinātu kādas valsts ņeat-
..■.karibu. .'.
Taizeme atrodas ,,brīvības līnijas" brīvajā pusē. Ja nu patiesi pienāk diena, kad komunisti mēģina /Taizemi pārvērst savā sa-telītvalstl, ko darīs brivā pasaule? Vai tas ļiūs sākums jaunam pasaules kaŗām? Sakarā ar «brīvības līnijas" pārkāpšanas noteikumiem tam tā vajadzētu būt. Sakarā ar Anglijas plāa>jem Tai-
zeme būtii atstājama Dieva un komunistu ziņā!
Brīvā pasaule, kas ar katru jaunu komunistu inscenētu karu kjļūst mazāka un mazāka, ar jauniem eksperimentiem nedrīkst riskēt. Līdzšinējie līgumi, sēdes, konferences, vienošanās un niier-mīlīgā sadzīvošana ir vislētākā sevis mānīšana., .Visradikālākais plāns pašreizējā stāvokļa likvidēšanai ir pienvidkorejas prezidentam, gān, diemžēl, tik radikāls, ka, to dzirdot, ^ pārsteigts, klusu sēžot, palika : viss Sav. ' Valstu Kongress. „Komūņistu Ķīna ir jāiznīcina," sacīja prezidents Rī, „un ar amerikāņu flotes un avi-;ācijas atbalstu Dienvidkorejas- un nacionālistu Ķīnas armijas tb var izdarīt. Ja komunistu Ķīnai talkā nāk Padomju Savienība, tad amerikāņti aviācijai ir jāiznīcina arī tā, lai nedotu krieviem laiku saražot ūdeņražbumbu kalnus.**
Komunisma iznīcināšana if vienīgā atslēga miera saglabāšanai, bet pasaulei vēK ir jāpaaugas uņ jānobriest, kamēr tā to spēs saprast. Vienīgi jācer, ka tad vēl nebūs.par vēlu. I. P.
GATAVOJAS ^-AŪŠTRUMĀZIJA^^
V asi n g 1 ona, V Sav. Valstu ārlietu min, Oallesaprieks-^^^^^ likums par Dienvidaustrumāziiās aizsardzības š^^^^ dibināšanu palēnām sāk veidoties, Āzijas tālākai aizsardzībai pret ' iiespējamiem komunistu uzbrukumiem ir nepieciešacna ieinle-resētb nādiu sadarbība pietiekamas atmijas saformēšanai un līdz ar i© iy nepieciešami, ari jjieliekami līdzekļi šāda plāna
Lai bienvidaustirumāzijā aizsardzības sistēmas veidošanu ievadītu pareizās - sliedēs, ^ Vašingtonai ir priekšlikums augusta mēneša beigās vai septembra sākumā sasaukt konferenci, kurā pārrunātu visus aizsardzības sistēmai nepieciešamos priekšdarbus. Konferencē paredzēts iztirzāt trīs jautājumus; Pirmkārt, jāizveido savstarpējā alianse Rietumu sabiedroto un to brīvo Āzijas un Klusā okeāna valstu starpā, kas -gribētu apvienoties kopējai aizsardzībai' komunistu varbūtējā uzbrukuma gadījuma. Otrkārtj būtu iāpārrunā jautājums, kas pa-stipdnā.tu iDienvidaustrumāzijas nāciju iekšējo aizsardzību, lai iz-, vairītos: ņp . komunistu iefiltrēšanās un komunistu pagrīdes darbības. Treškārt, pārrunātu komunisma ieperiņāšanās jautājumus. Gīņa pret komunismu nav veicama vienā dienā. Cīņai pret komunismu ir nepieciešams plāns, ne tikai kā tagadnei, bet arī nākotnei. Izstrādājot šādu plānu,
B ankok ā.— Indoķīnas karam beidzoties, Taizemē ieplūdušo vietnamiešu bēgļu skaits iasniedz 50.000 cilvēku. Ta^e*:^s valdība baidās, ka bēgļu starpā ir daudz komunistu, kas iefiltrējušies, lai sāktu savu sabotieŗu darbu. Tai-zemiBs ziemeļaustrumos — rajonā/kura robežas savienojas ar komunistu rokās nonākušo Vietna-mas ziemeļu daļu, atrodas vismaz 5000 zināmu komiinistu un vismaz 2000 ķomūnišiu lidzskrējēju.
Lai līdz ar Vietnamas bēgļiem ieplūdušās komunisma briesmas mazinātu, Taizemes valdība ir nolēmusi bēgļus hbviefōt valsts centrālā daļā, kur komunistu darbība būtu ļoti apgrūtināta. Lai aizkavētu j aunu komunistu iefiltr^-
šanos, robežapsardzība gar Me-kbngas upi tiek pastiprināta,^Tai-zemē zināmos komunistus apcie-tina. Dalu amerikāņu militārās palīdzības izlietos ziemeļaustrumu '. robežu nostiprināšanai. Tiek dibinātas brīvprātīgas organizācijas valsts aizsardzībai. . Policija, ai:-mijas vienības un civllierēdņi tiek apmācīti psīchbloģiskam karam.
„BrIvāsTaiže'mes" kustība, kura pagājušā nedēlā sākās komunistu Ķīnā un kūŗas autors ir agrākais Taizemes ministru prezidents, arī dara- nopietnas bažas Taizemes valdībai. vUn ne tikai Taizemei vien,;jo komunistu „āt-brīvošanas" mēģinājums var viegli, vien izvērsties par j aunu pasaules karu. .
nebūtu jā.aizrnirst, 'ķa daudzās zemēs atpalikusī saimnieciskā attīstība ir par iemeslu komunistu šūniņu radīšanai. Tātad, iztirzājot. Diēnvidaustrumāzijas aizsardzības prbģrammās radīšanu, būtu vienlaicīgi jārunā arī par šo valstu saimnieciskās attīstības uzlabošanu uri paātrināšanu, lai; izvairītos no komūrilsma ieperināša-nās nelabvēlīgo iekšējo apstākļu dēļ. Ne tikvien'Pienvidāustrum-āzijas tautu apgādāšana ieročiem un spēcīgas sabiedroto armijas radīšana Āzijas aizstāvēšanai, bet arī Āzijas brīvo nāciju saimnieciskās dzīves uzlabošana ir ārkārtīgi svarīgs faktors tālākai dzīves nostabilizēšanai uri komunisma ietelones riovēršanai.
MASKAVU Bet Bevans dodas
■ Vietnamas ■ Sar&a^ās upes grīvas rajonā, kur vēl līda pagājušās^ nedēļas otrdienai turpinājās astbīi gadi ilgušašs Indoķīnas ķaŗš, tagaid iestājies klusums. Komunistu ieņemtajos apgabalos plīvo viētminiešu karogi, ka^ nļēr kom'ūnistu aģenti cenšas pierunāt viņu rokās nonākušos 13 milj. iedrivotājus palikt ziemeļos aiz 17. parallēles. N
Sakarā ar Ženēvā parakstīto pamiera līgumu komunistu pusē palikušie Vietnamas iedzīvotāji var izvēlēties vai nu palikšanu pie vietminiešiem, vai arī izceļot uz dienvidiem. Cējā no Hanojas uz Haiphoņgu dienvidus izvēlējušos vietnamiešus bieži vien aptur kliedzoši viētminiešu bari, vairumā sievietes, kas lamā bēgļus par viņu izvēli un no jauna cenšas pierunāt palikt pie viētminiešu komū^ nīstiem.
Vietnamas dienvidus daļas ministru prezidents deklarējis, ka viņa valdība pašreiz izstrādājot plānu 42,5 milj. dolāru apmēros, lai sagādātu apmešanos un jaunas dzīves iespējas vismaz 700.000 ,,ziemeļnieldēm' — t. i., ja vien būs tik daudz vietnamiešu, kas gribēs braukt uz franču rokās atstāto Vietnamas dienvidus daļu.
JĀPASTIPRINA KANĀDAS AIZSARDZĪBA JAUNA PASAULES KARA GADĪJUMAM
Kanādas leģiona gadskārtējā sanāksmē Torontd ģen. Krērāfs ssivā runā brīdināja klausītājus, ka sagaidāmiāi Korejas kara atjaunošana, tšklīds komunisti biis pārliecināti, ka pienācis izSe-
■ vīgs^brīdis. ■
Toronjto. Kanādas leģiona gadskārtējā sanāksmē Toronto klausītājus uzrunāja ģen. Krērars, liekot pie sirds noorganizēt obligātu ka-jra klausību, jo pašreizējā valsts aizsardzība ir pavisam nepietiekama jauna pasaules kara gadījumā.
Iztirzājot vispārējo politisko stāvokli pasaulē, ģen. Krērārs sacīja, ka tiklīdz komunisti būs pārliecināti, ka pienācis visizdevīgākais laiks, viņi nekavēsies turpināt Ko-rejas karu.
Ģren. Krērara runu var atzīt pai: vienu no visobjektīvākām pēdējā laikā. Viņš sacīja:
«Indoķīnā Francija piedzīvoja nopietnu sakāvi, kas tai pašā laikā bija stratēģisks trieciens visām Rietumu demokrātijām, šis komiinistu panākums Indoķīnā kā politiski, tā arī militāri ir jāuzņem ar visdziļāko nopietnību, šī panākuma sekas būs redzamas ne tikvien Āzijā, bet arī citos kontinentos uis- valstīs. i
Maskavā. 9.; augustā Maskavā sagaida ierodarņies; bijušo Anglijas ministru prezidentu, strādnieki! partijas vadītāju Ētliju. Kopā ar Etliju Maskavā ieradīsies arī viņa amata tīkotājs, sociālistu partijas kreisā spārna pārstāvis .Bevāns, kas kopā ar vairākiem citiem strādnieki! partijas, pārstāvjiem, braucot cauri pcii^:ķjn BSivimJb&i, atrodas ceļā; uz komunistu Ķīnu.
Anglijas diplomātiskie pārstāvji sagaida, ka Maskavā Etlijs un Bevans, sastapsies ar Malenkovu, lai pārrunātu tādus populārus jautājumus : kā. „mierniīlīgu kopdzīvi",, un palielinātu tirdzniecību Padomju Savienības un Anglijas starpā.
Strādnieku, partijas delegācija paredzējusi uzturēties Maskavā divas dienas. Uzturēšanās.laikā bijušais miii. prezidents Etlijs hūs Anglijas sūtņa viesis un uzturēsies Anglijas sūtniecībā, kamēr pārējiem delegācijas locekļiem, Beva-nu ieskaitot, būs jādzīvo viesnīcā.
[gurna
Mēs nedrīkstam būt vieglprātīgi, jp Kanādai pašreizējais stāvoklis ir tikpat daudz satraukuma un neziņas pilns kā pārējām valstīm ārpus dzelzs priekškara. Fakti, kas ie-^ tekmē Anglijas, Sav. Valstu un Ziemeļatlantijas organizācijas nāciju drošību, gribot negribot, ietekmē arī Kanādu. Ja man vaicātu, Vai jauna kara gadījumā Kanāda ir pietiekami sagatavota, man, diemžēl, būtu jāatbild ne." '
Tālāk ģen. Krērars izteicās, ka pašreiz, kamēr komunistu Ķīna un Padomju Savienība ar mazo karinu palīdzību sekmīgi turpina komunisma eksp'ansiju,nebūtu domājams, ka tās sāktu jaunu pasaules karu.
„Bet," sacīja ģenerālis, „mēs nevaram atļauties domāt, ka karš-ir novērsts. Jauns pasaules karš var izcelties pilnīgi nejauši; kaut vai aiz kādas diktatūras ārprātīga soļa. Tādēļ var teikt tikai vienu: kanļēr mūsu militārā gatavība ir pārāka ■ par Padomju Savienību, mēs tiksim no šādas katastrofas pasargāti."
,S
Latvijas sūtnim Londonā K. Zariņam bija apspriede ar Lietuvas diplomātu vecāko S. Lozoraiti un Igaumjas sūtni Londonā Tormuo Baltijas valstu .diplomāti starp ci-Su pārrunājuši faktu, ka šogad paiet 20 gadi kopš Igaunijas, Latvijas un Lietuvas labās sapraša-^ ņās un sadarbības līguma pasākr sžīšaņas.
Šis līgums parakstīts 1934. g. 12. septembrī .Ženēvā Tautu Savienības sesijas laikā. Līgums reģistrēts^ tanī pašā gadā Tautu .Savienībā. Līgums paredzēja Baltijas valstu ārpolitikas saskaņošanu un savstarpēju atbalstu diplomātiskos j autāj umos. šinī nolūkā regulāri divās-reizes gadā sanāca Baltijas-valstu ārlietu ministru konferences. Pavisam notikušas 11 šādas konferencees. Pēdējā notika; Rīgā 1940. g. no 14. līdz 16.
PAŠNOTEIKŠANĀS TIESĪBAS TUNISIJAĪ
FRANCIJAS MIN. PREŽ. MEN. DESS-FRĀNSS IERADIES TUNISĀ, LAI PIEDĀVĀTU TUNI-SIJAS BEJAM AUTpNOMIJAS TIESĪBAS. TUNISIJA NEDRĪKST IZVĒRSTIES JAUNĀ INDOĶĪNĀ
•Tunišā. —'Francijas ministru prezidents Mendess-Frānss, maršala Žuēna pavadībā ieradās Tunisā, lai Tunisijas bejam piedāvātu autonomijas tiesības. Mendess-Frānss paskaidroja, ka viņš negribētu redzēt Tunisiju izveidojamies par jaunu Indoķīnu. ,Tā kā Tunisija, būdama Francijas pro-tēktorātā^ jau ilgu laiku ir cīnījusies par neatkarības tiesībām, Francijas ministru prezidents paziņoja, ka Tunisija savu neatkarību ar! dabūs, bet turiisiešiem jāpārtrauc iesāktā franču slepkavošana.
Francijas piešķirtās pašnoteikšanās tiesības tomēr Tunisij ai pilnīgu brīvību vēl nenozīmē. Tunisij as,iekšpblītika un iekšējā saimnieciskā dzīve, kas līdz šim pilnīgi atradās franču rokās, tagad pāries tunisiešu pārziņā. Toties Tunisijas ārpolitika un valsts aizsardzībā vēl joprojām paliks franču rokās.
Viesojoties Tunisijas beja greznajā mītnē, Francijas ministru prezidents lika pēdējam pie sirds pūlēties, lai pārtrauktu saspīlētās attieksmes tunisiešu un franču starpā, lai tādējādi/izvairītos no pilsoņu kara. Pēc Francijas ministru pi'ēzidenta paskaidrojumiem var spriest, ka savas iekšējās pārvaldes neatkarības tiesības Tunisija var saņemt katrā laikā, bet ka arī tad Francija rūpēsies par Tunisijā dzīvojošo 165 tūkst, franču drošību. :
Sākoties pamieram Indoķīnā un brivajai pasaulei mēģinot inier-mīlīgi sadavot ar komunistiem (kur pēdējie sani „labo gjibu" apliecināja, nogāžot angļu satiksriiēs lidmašīnu), nākotnes aina redzīgāko Rietumu diplomātu acīs ir apmei-am šāda: kokimist! savu mērķi jā vēl naV sasnieguši, iiņ Indoķīnas pamiers nebūs pietiekami spēcīgs šķērslis, lai viņus aizkavētu daties pēc šī mērķa sasniegšanas kas nav nekas cits kā visas Āšijas - ■ \ i^akļaušama k«>mm
: Lai savu panāktu, komiinistu ekspansija Āzijā turpinās, varbūt, pagaidām apmierinoties vienīgi ar iefiltrēšanos un ar draudiem, b^t vēlāk atkal atgriežoties pie savas militārās agresijas, kas līdz šim izrādījās tik bezgala sekmīga — gan tiešos territoriālos guvumos, gan arī karā darbībai sekojošās pamierā sarunās!
Eiropā Padomju Savienība palielinās savu spiedienu pret, Franciju un Rietumvāciju, jo komunistiem ir svarīgi aizkavēt Rietum-vācijas apbruņošariu,y panākt sabiedroto sašķelšanos un Sav. Valstu izvākšanos no Eiropas. Bez Āzijas, kur komunistu sāktais ugunsgrēks Indoķīnas pamiera līgumā nebūt vēl nav noslāpēts, jaunu komunistu kara darbības sākumu var sākt gaidīt franču. Ziemeļ-afŗikā. Ziemeļafrikā nemiers rūgšanas stadijā ir atradies vairāk kā pietiekami ilgu laiku, lai vēl būtu jāšaubās pār tā gatavumu. Komunisti var sev atļauties jaunas spēles. Panākuši uzvaru Ženēvā, viņi savu izdošanos izbāzūnē visas pasaules komunistu presē, kamēr Rietumi, par savu piekāpību ho-kauņējušies, mēģina Indoķīnas pamiera līgumu ietērpt nevainības autos, nosaucot to. par izdevīgu kompromisu. Un tā, Ihdoķīnaš karam beidzoties, brīvā pasaule var stāties sava jaunā uzdevuma priekšā — mēģināt miermīlīgi .sadzīvot
ar komunistiem. Komunisti šādai sadāvei jau ir nobrieduši Un ..miermīlīgi" sadarbojas ar tādu uzcītību, ka pirmajā miermīlīgās sadarbības nedēja jau paspēja nogāzt vienu angju satiksmes lidmašīnu. Ja jau pirmajā nedēļā miermīlīgā sadzīve var lepoties ar tik lieliskiem panākumiem, kas gan notiks' tur'^^^^'^
Lielākā daļa Āzijas un Eiropas iedzīvotāju ir patiesi priecīgi, ka karš Indoķīnā "beidzot tiks pārtraukts. Nelaime ir tikai tā, ka šie cilvēki,, ar netrenētu aci pasaules notikumus uzlūkodami, skaidri redz, ka kara darbības pārtraukšana Indoķīnā ir nenoliedzama Maskavas un Pekingas uzvara, uri, to redzot, viņi pasaules nākotni sāk saskatīt savādākā gaismā kā līdz šim: Sav. Valstis, kāš īndoķī-ņās konferences laikā, īpaši pēdēj ā posmā, bija tik lielu prasību un tik daudz neapmierinātības pilnas, ka pat neturēja par vajadzīgu pievienoties pamiera noteikumiem, šo cilvēku acīs ir kļuvušas daudz mazvērtīgākas. Padomju Savienība no otras. puses, nepārtraukti aug augumā un arvienu biežāk un biežāk panāk savās gribas piepildīšanos ne vien savās, niājās, tet arī starptautiskās konferencēs. Komunistu Ķīna, bez ^šaubām, Ir izveido-; jusies par spēcīgāko Āzijas nāciju, Un neitrālajiem būs ilgi jādomā, kurai pusei pieslieties: vai nu
komunistu Ķīnai, vai Rietumu sa-biedrotajierii. "
Vērojot īdena darbību Ženēvā, varētu rasties doma,, ka Anglijas ārlietu ministrs Indoķīnas konferencē darbojas tikai kā starpnieks starp Sav, Valstīm un Padomju Savienību un komunistu Ķīnu. Ka tāda nostāja Anglijas.prestižu nepalielina, arī ir pilnīgi skaidrs. Tas pats sakāms par Franciju, Mendes - Fī-ānss bija nolicis pats savu divpadsmito stundu pamiera parakstīšanai. Viss notika, kā plānots, Mendesa - Frānsa akcijas Francija strauji cēlas, kamēr Francijas akcijas pasaules tirgū sāka strauji kristies.
Indoķīnas astoņu gadu ilgajam karam teorētiski beidzoties, komunistu Ķīnas-lužņemšana Apvienotās Nācijās ir daudz tuvāk, kā viens otrs tam būtu ar mieru ticēt. Tirdzniecība Rietumu un: komunistu starpā kļūst daudz dzīvāka un starptautiskajā tirgū sāk parādīties mantas, ko kādreiz ieskatīja par stratēģiski svarigām, Sav. Valstis šādai tirdzniecības paplašināšanai pretojas, toties pārējās valstis vairs neatzīst par vajadzīgu amerikāņu aizliegumos klausīties. Gatavojoties miermīlīgai sadzīvei ar komūnistierii, brīvā pasaule būs nošāvusi divus bukus ar vienu šāvienu: būs panākta palielināta savstarpēja šķelšanās un pierādīsies, kā komunistiem miermīlīga sadzīve ir iespējama tUcai tad, ja brivā pasaule dara tā, kā tai liek..
Sav. Valstis ir .brīvās. pasaules visnepiekāpīgākā daļa. Par spīti komunistu pūlēm izjaukt Rietum-vācijas apbruņošanu Sav. Valstis vēl cer, ka tuVākā laikā Rietum-vācijai .varēs piešķirt suverenitātes tiesības, kas līdz ar to nozīme.
martam. Tas bija pirmais reālais solis Baltijas valstu sadarbības laukā. Lāi gan līgums bija spēkā tikai 6 gadus, tas atstāja labvēlīgu ietekmi visās Baltijas valstīs un bija labas izredzes, ka ievadīto sadarbību v.^3S-.s padziļināt, to attiecinot arī uz citām nozarēm. Bija izveidota saskaņota rīcība Tautu Savienībā, uzsākta kopējo likumu, tekstu izstrādāšana, ko veica Baltijas juristu birojs, ievar dīta saimniecisko attieksmju paplašināšana, apsvērti kopēji iepirkumi ārzemēs, sperti soļi satiksmes atvieglināšanai Baltijas valstu starpā, uzlabota informācijas apmaiņa un pārrunāts skolu jautājums par kopēju diplomātisko pārstāvību radīšanu ārzemēs.
Kad 1940. gadā Maskava iesniedza ultimātu Baltijas valstīm, tā pilnīgi nepamatoti apzīmēja šo līgumu par militāru aliansi, kas esot vērsta pret Padomju Savienību, šis līgums tomēr bija pārāk „platonisksy" lai tas būtu noderīgs Baltijas valstīm kritisks -jos brīžos. Kad Maskava iesniedza savus ultimātus, Baltijas va-stu valdībām pat nebija iespēja savā starpā sazināties un apspriesties. Tā Maskava nolasīja Baltijas valstis kā odziņas vienu pēc otras, A. Zv.
Ierosināia Baliijas valsiu diplomātu Iconfesrence I
Ņujorkas lietuviešu laikrakstā ,,Vienībe" ievietota saruna ar Lietuvas diplomātu vecāko S. Lozoraiti, kas paskaidrojis, ka Baltijas valstu diplomātu starpā pārrunāts jautājums sasaukt septembrī Amerikā Baltijas valstu diplomātu konferenci, lai atzīmētu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sadarbibos līguma nolīgšanas gada dienu, šāds pasākums demonstrēs pasaulei Baltijas valstu solidaritāti un pievērsīs uzmanību mūsu tautu likteņiem.
ka tai būs sava armija. Cerības, ka Francija kādu dienu varētu pietiekami saņemties un ratificēt Eiropas armijas līgumu, sāk lēnām zust,.
Gatavojoties Sav, Valstu izstrādātā Diēnvidaustrumāzijas aizsardzības plāna nepieciešamās darbības uzsākšanai, viena lieta kļūst pilnīgi skaidra — financiālā puse gulsies pilnīgi uz Sav. Valstu pleciem;
Sav. Valstu paredzētais Diēnvidaustrumāzijas aizsardzības plāns var ganrizrādīties piemērots komunistu agresijas apturēšanai, bet kā būs ar komunistu tik ļoti iemīļoto iefiltrēšanos? Pret to arī Diēnvidaustrumāzijas organizācija būs nespēcīga, . o
TORONTO
SALIDOJUMĀ PIEDALĪJĀS m JAUNIEŠU
Jaunatnes ^ dienas, kas sestdien un svētdien risinājās Toronto un noslēdzās SrdrSrbenē, bija. pu3ci° nājušas jauniešus arī no Savienotajām Valstīm. Atklāšanas aktā sv; Andreja baznīcas zālē sestdieB pulcējās turpat 300 jauniešu m viesu. Pēc māc. A. Čopa vadītā svētbrīža par mūsu trimdas jaunatni referēja mag, iur. V. Upes-lācis, uzsverot, ka Kanāda, tāpat Savienotās Valstis, kuru iedzīvotāji cēlušies no dažādu tautību ieceļotājiem, neprasa nevienam atteikšanos no savas nacionalitātes, bet gan tikai kļūt par labiem šo valstu pilsoņiem. Mēs savu dzīvi šinīs valstīs varam veidot, brīvi. No Jaunatnes audzināšanas padomes apsveikumu nodeva J. Me-' žaks, no DV — Imurs, no LNAK — A', Svenne, no TLB — N. Pē-tersons. Telegrāfisku apsveikumu bija piesūtījis mūsu sūtnis K, Zariņš, archibīskaps Dr. T, Grln-bergs u, c. Kopējām pusdienām sekoja jaunatnes koncerts, bet va^ karā — balle Kolumbus zālē. Šī bija pirmā balle Toronto bez rei-bīgiem dzērieniem. Svētdien bija Jaunatnes dienu dalībnieku kopējs izbraukums uz Sidrabeni.
Plašāku atreferējumu par Jaunatnes dienām sniegsim mūsu laikraksta nākošā numurā.
Olafs īlziņš Toronio
Sestdien Toronto ieradās Olafs Ilziņš ar savu māti — pianisti Nadježdu llziņu. AT>i tālo ceļu no Venecuēlas, kur Ilziņi jau nodzīvojuši 7 gadi, viņi mērojuši lidmašīnā, nolaižoties Montreālas lidr laukā. Lidojums ildzis 12 stundu. No' lidlauka mākslinieki devušies uz Toronto autobusā, lai labāk vērotu Kanādas dabu. Viesi apmetušies ,;Ford" viesnīcā Bay ielā. Svētdien pēcpusdienā pēc Toronto un tuvākās apkārtnes apskates viesiem bija satikšanās ar. koncertu popularizētāju Ed . Keišu. 8, septembrī Ilziņš koncertēs Toronto ītona auditorijā. Trešdien. Olafs Ilziņš rīkos pieņemšanu latviešu preses pārstāvjiem.
e
a
Latviešu agronomu biedrība Kanādā rīko ekskursiju 8, augustā uz. latviešu saimniecībām „iatviešu apriņķī." šogad apskatīs 5—6 saimniecības, Sapulcēšanās 8. augustā, pīksi 10 no rīta agr. Apses saimniecības ceļa galā.
BrLvās vietas ekskursantu ma-šīn^un reflektantus uz šīm vietām pieteikt agr. J. Bāram Toronto, tel. GE 55S4 līdz 6, augu^ stam.