"I?
CIJĀ
iii ledārhlnija [ndrTt liIftt^rlsU
Teitie» tf $U
rSk on irtipfftk, ļ^r «atti fnititgo ļtni (J»>a bfltnl
ra* faTll&m. LI»»
!«ititH kA kaptei-<\n^ tltta nfknas rn tai pa^A brt-l^<^^la act« nn Ifr-iii: VlŖa atārS-i'ļft viPam ar ro-^ •ai hridi, ka vilki atbildi uf TfHUf'la Noras
"\ skanēja tM t« tai Ir par ne-'»to iKddfoi! Ka»
ma-*lna. ka» le-p^fipjn numura»
Hii^*^on<? Janlrl.
1 iil«»n rokAs, ka* nfkadft*"
'^Tn k)au«»uH, un n\ RalA dxlrd^ja »!tm tflfl no«lra8* m to vlĢA RinAJa, '•M. ar apkliisnSo tad ar Ironlaku » vp«t<»!i kabatas f'M. Pirms Um-rf TlĢa roku. Rl-,1 l^iiTlHlJi mutS, m««a!!!i Tīrelis g«-MtAmgalda. Jaā nA. - - Sorefi lai
tas bija Jauniu «d tlņi abi af No-it^'iAja Dlpua» Zl-m^lnahRolk» no « llelA steijŗA, tttSku laika. VlĢl A. Hh au«ŗ«ta pArl ja lIMii» gaisma» «alM un nkatdrl
ka* brHEIem alf-Si itralRinfti!.
Sestdien, 1955. gada 23. aprllt
I, A ^ V 2 ^ i3
a«HHH«ļil«
Aida Iledra
PATASAMS Bzied sasaukdamies, kraujā gaijl,
Jkalnlem lejap ādem» plāst^ Krasts biezos Mmo§ gās«teHs
Briest pampuri im Tizmo
Dej fāvere un saukā feaili, Spardz sarkaļifcrūt<&5 atšļac
SIežs pavasara miglas pilns, Peld stranmes raati koki smaijii
utviesu mākslinieku
Janna grāmata. /^Pārtulkots romāns, ^ Tācijā un Švei-
cē. — Uz Augustdorfas ģimnāziju katram latviešu rakstniekam bntu jāaizsūta sava jaunā grāmata, — Dzīve ir aiijiēdarbība.
ZentaJHaurlna, gatavodamās sa-lai gadskārtējai Vācijas turnejai, sagatavojusi plašu priekšlasījumu ciklu, sutidama sveicienus visiem sarelm cienītājiem Kanādā, viņa stāsta par saviem veikumleni un nodomiem sekojošā intervijā:
Jautājums: Vai šai gadā radios: icāds jauns (larbis? •Atbilde:: Ši ziema darba zlJ?ā bijā viena no bagātākajām: Beidzot nobeidzu . s a,v u sesto vācu valodā sarakstīto grāmatu "Um des Meņschen w'illen". Tanī ir' sekojušas esejas: Par tra^ ^isko skaistumu. Kristus un Sjch kraU. Pamestības daļmoņs.Na,-badzības daimons. Slimības dāt-mons. Mīlestības daimons un atsacīšanās skaistums, Izdzītības daimons un trimdas svētība. Traģiskais cilvēks un svētaisv šīš esejas latviešu valodā atrodamas grāmatā Sāpju noslēpums^ Bet es savus darbus nekad netulkoju. Otru reizi atgriežoties pie tā paša temata, to pārveidoju un papildinu. — Tālāk manā jaunajā grāmatā ir eseja par Mīlestības ļēgu un ārprā-
stī. ir apzināties, ka ir radies kontakts ar klausītājiem. Bet šogad sevišķi priecājos uz Cīrichi. Tā ir Tjena no tām pilsētām, kur> satek visas. pasaules garīgais zelts. Cīri-; chē runāšu arī radiofonā. Ļoti labprāt braucu uz vācu pilsētu Saclīsa, jo tur runāšu paidagogikumā, kas ir apmēram tas .pat;š, kās mūsu skolotāju institūts. Ir labi, runāt jauniem cilvēkiem, jo 'tie. sevi un; savu dzīvi veido. .
Jautājums:' Vai. brauksit arī uz latviešu nometnēm?
Atbilde; P'rotams. Ja tikai būs iespējams. Neaizmirstami man pa-; licis atmiņā pagājušā gada apcie^ mojums Augustdorfas ģimnāzijā, Sarakstos ar dažiem ināeības spēkiem un audzēkņiem un zinu, cik tīras tur - saglabājušās latviešu skaidrības ilgas. Turpu katram latviešu rakstniekam būtu jāaizsūta sava jaunā grāmata.
Jautājums: Gik ilgi būsit svešās zemēs? ' ■ ' '
Atbilde: Arī Zviedrija ir mums sveša zeme,. bet kopš divas, manas gtāmatas ir iznākušas zviedru valodā, es Zviedrijā jūtu pamatu zem. kājām. No tlpsalas izbrauksim āp-
Hāmiltonas Jatviesņ organizāciju: svētkos dzirdētais; tādēļ' nevietā vēl rīkotā' vīru koru dziesmu cliena bi- ^ ir posta taures par mūsu kora jā pulcējusi 100 dziedātāju uuj ap- dziesmas gal^ . Tas Kungs savā lielajā izšķērdībā, ^ijiēram, 4 . reizes vairāk klausītāju Vairākas dziesmas bija arī jāatkār-apveitījis daudzus mūsu mākšlihie- no tuvas un tālas apkārtnes.. Kop- to. kus ar divējiem^talantiēm, un tādu^l*^ sastāj īpasi,viru kora
- . ' . Viestur
devīgu roku piešķīris, ari Margari- i
Ja koncertam savā ziņā pietrūka
iesturs Niagaras —. St. Katerīnas pacilājošākas patriotiskas un mūzl-. Tordntonoda:ļu dziedoņi, k^^
tai Kovaļevskai, likdams viņai sii^lī .....
reizē flivr liftln.« tiiīlfistīhas uz ^.tggvišķi dziedātāji nō Hamiltonas,
tu. šeit eseja par Caikovsķi un ^ rījā beigās un atgriezīsimies jūnija Meka .kundzi, latv. valodā tā atro- beigās, dāma grāmatā Pilsētas un cilvēki, bet eseja par Turgeņevti — Spītī,
Pārējās Šai grāmatā uzņenitās esejas latviešu vailodā nav pieejamas: Vientuļais cilvēks. — Cilvēkā dēj.
Jautājums: Ko jū$ cerat no sava ceļojuma pārvest?
Atbilde: 'Apziņu, ka dzīve ir mijiedarbība un ka vienā- otrā Eiropas
Šais divās pēdējās esejās un arī ļP^
pirmajā,par traģisko skaistumu ir .latvieši ir tauta ar savu īpatnējo
reizē divi. lielas mīlestības
.rakstīto vārdu un krāsu' un līniju Brāmptonaš n. 'c.. Kopkoris.atstāja rntilām - ļdisciplinētu, niužikalļ nosvērtu ie-
■ . . " . V ļ spaMuuri diriģen^^
■ Ja savas mākslinieces gaitu sā-.'LJļļtļes un .V. lUīndāna vadībā rādī-
kumā': Margarita Kovalevskā • bija'ja, ka 15 ■ programmā uzņemto uzticīga otai, tad pēdējos gados vi- dziesmu iestudēšanai, nav / taupīts ņa-kļuvusi' tikpat'pazīstama kā ar laiks; un.pulēs. . ^
saviem, gleznojumiem un.jaukajām, I ^'^''''^f,''^!^^^^^ -. . „ , ■ , --. .I māams pietiekams kopmeginajumu ,,ciepiska]am':' pasaku illiistracijam, gi^aits šādam Iconcer.lam, kas dāUb-tā arī ar īpatnējie.ņi: tēlojumiem, uii niekus saliedētu: viengabalainākā romānu: Posta puķe, ko pirms pāris ansamblī un .pakļautu striktākai gf.diēm sniedzām mūsu: lasītājiem, j vokālai disciplīnai. Sajā lielo di-Arī tagad, vadīdama dienas Tako- štanču un. dol^^^^
_ . ' . _. . , • . prakse uzvar teoriju,. tadeļ varam,
ma, ar. .savas majas logiem ;ŗet^■ ^.j^^.. pj.^^^^jgj^j j^pns^t^^^^ dažam klosterg, skolai,, kur pastaigājas ^ļ^-ļj^jļļ atsevišķam dziedātājam.butu biklas: meitenes mūķeņu tērpos,■ ar ļ iļeti. vēl derējusi kāda lieka. stun-kokiem un jūras līča ūdeņiem āzi-; diņa virsdiriģentu vadībā, lai sīkāk mugurē, Kovaļevska kavējas savu iegaumētu _,da^^^ . „ ' . ■ ^, , mus. un'pārskatāmāk izsekotu di-
izsapņoto un iecerēto teļu pasau-ļ^.^^^^^ vēlmēm dziesmu priekšne-
lē, tā lēnām likdama rindu pec rm- ģu^ā. Taču- nebūsim nepateicīgi un das savam jāunajain romānam, r—' teiksim, paldies arī tiem, kas ^i^v Zālamana dziesma, • kas faktiski ir varējuši varbūt ziedot dziesmai tik Posta puķes ir daļa, kur attēlota daudž.laika, vajadzīgs^
„ ^ 1 4 ;,«īv,n mēr nākusi talka, lai latviskas kul-
Posta puķes, varoņu ]<^<>'. m-^^^^^^^
mas mUesUbas jausmas un r»man- j^mi itrāšĶu un iespaMigu, Vēl kā
grāmatas smaguma punkts. Bez tam es šai ziemā vēī esmu= pārtulkojusi Konstantīna Raudives romānu i "Neredzamā gaisma": Man ; pazīstamā literatūrā par bolsevis-, mu niekur tik spilgti, uzskatāmi un <lrāraati3kl nav izteikta šīs varas . velnišķība. Bet ja jūs jautājat par, darbu, tad pēdējos, mēnešos esmu . gatavojusi priekšlasījumu . tēmas, par kurām runāšu šogad Vācijā un Šveicē: ..Nihilisms un tā pārvarēšana", „Mīleštības jēgā un ārprāts".
Jautājums: Kas rīko jūsu turne-
jur\;':.:,.v:;;
Atbilde: GalTrenals rīkotājs ir mans vācu Izdevējs Dr DĪtricbs.
Jautājums: Uz kuruļpilsētu jūs vislabprātāk braucat? '
Atbilde: Labprāt braucu uz pilsētām, kur jau esmu bijusi. Skai-
kultūru.
tiskās jūtoņās. Šai daļai sekos vēl tiešā, nobeigums, kas risināsies RĪ--
Nobeigusi šo darbu, Margarita Kōvaļevsķa domā . ķerties pie jauna romāna --r Akla iela,' kas klusībā jau iecerēts un apauklēts, tomēr rakstīšana ejot lēni uz priekšu, dalot dzīves drupatas, kā raksta pati māksliniece,—- starp rakstīšanu, gleznošanu un ikdienas gaitām. ' Uņ Kanādas latviešiem no tuvienes un tālienes viņa ar savām divi ^mūzām ir gaidīta viešņa;-
Margarita Kovajevska patapas bridī
Tfspārēja parādība latviešu koros trimdā atzīmējama aizvien lielāka piepūle augstāko balsu dziedātājiem (tenoriem un, jauktos koros, arī soprānīem) skaisti un noturīgi tikt gaļā; ar augšējo reģistri. ;Var-būt, ka iemesls meklējams faktā, ka gados jaunākie dziedātāji tikpat kā pazūd no latviešu koriem.
Ar atzinību jāpiemin -rūpīgi izstrādātie priekšnesumi, kuri dažādo diriģentu roku vadīti, iezīmēja gan spilgtākus, gan pabālākus vaibstus interesanto dziesmu virknējumā. ..Ķaut programmas izkārtojums būtu varējis būt racionālāks un pašas programmās tik nozīmīgam koncertam nevis šapiroģrafētas, bet glīti iespiestas. (minot, arī tekstu autoru vārdus), dziesmu izvēle bijusi laimīgā; .Pavisam maz tur giluzi „nodrāztu" vai lētu skaņdarbu un izvēlētilī-autori — A, Jurr jāns,J. Straume, J. Vītols, E.-Dārziņš, J. Graubīņš, J. Cīrulis, J. Kalniņš, J.. Norvilis,^A.: Kalnājs; Bruno Skulte, — af maz iebildumiem atbilst raksturīgākiem : momentiem latviešu vīru: koru skaņu rakstos. Kā koncerta zīmīgākos sniegumus minēšu šeit. Kanādas latviešu komponistu: ^ seniora -J, Gīriiļa iztēlē skaisto koklētāju, paša autora tīkar mā žesta vadītu, J. Vītola Dies Irae, J. Kalnīņai Jūras spožumu, kuyas rādīja, ka ar rūpīgu darbu un koncentrētu uzmanību, šāda dziedātāju vienība varētu nākamībā dot daudz — gan pašiem; gan kanādiešu pubr likai. Vīru koris visumā atstāja kompaktāku, mērķtiecīgāTcu ansant-blī nekā pēdējos Kanādas dziesmu
ga mazāk slavējamā rīkotāju izvēle koneertu sarīkot Royal, Gonuaiight viesnīcas akustiski trūcīgajā, balles zālē, Papilnam .saprotu, bet nepieņemu attaisnojumu, ka šādā veidā koncertu ērtāk bija apvienot ār „svētku balli," kas neapšaubāmi saistīja lielāku _ vienas 'daļas" jaunākās >paaudzes interesi nekā koncerts; Ja šis pats koncerts būtu rīkots' kādā skolas zālē ar .artistiski mierīgāku atmosfairu, vīru kora rosinošie "dziedājumi mūs būtu pacēluši pavisam citā gaisotnē. Vajadzētu, beidzot -saprast, ka latviešu dzieshia trimdā mums pārāk dārga
TEODORS SEITERS DIRIĢĒ PASAKU KARAĻA AJfDERSEHA PIEJKŅAŠ AKTA SEVISŖI AICIMTIS PUBLIKAS PRIEKlSA,-. •ELZA žlEBRANSĶASATALDOTA AUGSTPRĀTĪGO
MKA^ :mn^^:M PIjEKRISANU
vVĒSTTJLE LATVIJAI AMERIKĀ NO STOKHOLMAS - ^
, Visās valstīs pasaulē, bet jo s^ļ.Viņa aīž^^ Višķi Skandināvijā, pasaku karaļa vienu, līdz iedegta vesela kārbiņa, ~ Andersena 150 dzimšanas dienu āt- un redz jsavu tēvu un māti, un ,lu^ zīmēja sevišķi plaši un^ svinīgi,^ dzas;^^ ņem; viņu pie sevis de-Stokliolmā pilsētas valde dāņu ko^,besīs. Sērkociņi, izdeguši,"redzētā lonijas,, rīcībā bija nodevusi savā aina izzudusi, mazā meitene sabrūk lepnā pilsētas naina zilo zāli, ķuŗ j salā, viņu apklāj sniega kupena, u tad arī. notika Andersena godina- baznīcā atskāiier^ šanas aķts.klāte^ot visam diplomā- dziedāšaia.v^^ ' tisķām korpusam un karaļa namā Šaiskuinīģai pasaciņai Enna de-pārstāvim. riksmaršālani Ekeber- vis jauku miiziku. To spēlēja dāņu ' gani, Svinību nama tēvs bija Dā-; amatieru orķestris, kuru jau ilgā-, nijas; sūtnis l^viedrijā.. Sarīkojums ku laiku vadāTeodprš-Reiters.: Bļ-nebija publisks,: bet: tikai aicina-1 ja pi-lēks redzēt un dzirdēt, kā šis tiem viesiem. Par sarīkojuma niāk-'amatie^^ orķestris, īsta operās di-, slinieciskās dalaš dvēseli kļuva, riģentarrulītajāš rokās spējis-l^^^
Teodors Reiters, kurš diriģēja ma-
veidoties-par-īsti muzikālu ansam-
zo, jauko dāņu komponista Aug. bli. Operā piedalījās jauna," apdā-Enna • operu ,.Meitene ar serkoci- vināta Dānijas: karaliskās operas ņieiņ'.' pēc Andersena pasakas, mo- dziedātāja Kirstena Hermansene un
tiva: Maza, nabaga -meitene, bāre-nīte, klīst pa ielu Ziemassvētku vakarā, velti visiem garāmgājējiem piedāvādama pirkšanai sērkociņus. Viņa apņēmusies neiet atpakaļ mā-
un svēta, lai tās gars apslāptu klā- . - ^.,-,r, r^T^^^^t-i
tu galdiņu rimlojSmāuE limonādes ļJ^' ""^ ^^'^o-^''' ■'^''"^
trauku šķindoņā tikai tāpēc; ka to prasa konjunktūra un... ērtības. .
. Tālivaldis
kaut salst un ilgojas būt starp labiem cilvēkiem siltā istabā un piedalīties Ziemassvētku svinēšanā.
Gleznotājs Jānis Tīdemanis sācis strādāt pie plašāka gleznojimi cikla, ko nosaucis par Rīgas simfoniju. Daļēji pec atmiņas, daļēji pēc dažādiem archīvu mateoplāllem. J; Tīdemanis glezno ievē» rojāmākās RSgas ielas an celtnes, kā JPēteŗa un Māras baznīcas, Mngalvja nama, opera, iniveirsJtātl, att. Vairāki gleznojami no^ li cikla jau ir gatavi aii apskatāmi māksliiiieka gleznu galerijā, 179 Danfortk ielā. Blakas glezna skatei, J.Tīdemanis Iekārtojis ari latviešu ļķeramikas m importēta mākslas priekšmetu salona, knŗā redzami daudzi interesanti eksponāti, arī keramiķa Jnršev-ska jaunākie darinājumi, vairāki Ueli veidojumi. ;
divi Zviedrijas karaliskās operas solisti —Brita Hercberga un Einārs Liarsons, piedaloties zviedru korim. Izrāde izturēja augstu māk*-sliniecisko līmeni..
žēl, kā Zviedkjā ir paradums par slēgtiem sarīkojumiem atsauksmes nerakstīt, kādēļ arī zviedru .mūzikas kritiķu atsauksmju par Reite-ra diriģēto operu laikrakstos nelasījām. Totiesu klausītāju atsau^ eība bija liela.
Elza āebranskk toties uzstājās atklātā koncertā, kur klāt bija viat mūzikas^kritiķi. Stokliolmas kon-certnama zāle ' bija pārpildīta, un mājās visi aizgāja ne tikai apmierināti, bet pat sajūsmināti, jo 2e« branska parādījās lieliskā veidā: ar noskaņotu programmu, to izpildot sešās valodās: itāliešu, latviešu, vācu, franku, spāņu un krieria (čaikovski un Raohmaņinovu), visās ar; teicamu izrunu ūn brīnišķīgi, skaidru dikciju. Publika bija^ tā savaldzināta, ka;^ piedevām neb!-" ja gala. Pat stīvais,^ļoti auksti at-" turīgais pavadītājs (kurš' savu uZ" devumu veica labi) sasila un, klaia-sītāju aplausiem nerimstot, že-branskai .-aiz muguras jau nāca ar jaunās dziesmas notīm, kad' Že-branska vēl tencināja : klausītājus par aplausiem; Programma bija plaša: vecie itāļi, tad latviešu Vītols, Kalniņš, Zālītis, pēc tam. vācu Brāmss un Gluks, tad spāņu un franču un beidzot krievu dziesmas^ un visbeidzot bagātīgās piedevas, kas noslēdzās ar Karmenas ārijia (Nobeigums 8. Ipp.)
MARGARITA KOTAĻETSKA
: Tad vēl, Pzēi)ale, ņiolirāsojis ūsas, āva kājas piektajām kāzām ar pilsētas meite^^^ kā lelli.
■ Bija ar citādas pārvērtības. Vējš jau kup, gadu pūta pagājībā teteņu muižas no'deģuŠā šķūņa pelnus. Tā vietā gandrīz neman'ot uzdīga jaunsaimnieku Pūrā un Fuspūra^ Jaunpūrauņ Mazpulka mājeles: Kā sēnes! Lielceļa malā, līdz pat Jelgaivai, mirdzēja 'balti; tāto^ stabi. Urkšķēdamas papuves ■cūkas trina, gar ti bez_delīgas uz stieplēm jautri pārčivināja: senus AdaM stāstus. . .Uzcēl^^^^ kopīgiem speķiem jaunu^^p^ iiamu. Jau pērn • . un aizpern uz nama sienām 'lipināja raibus sarīkojumu plakātus, pret plato durvju slieks^^^^ atsita zābaku dubļus.
; Bija.aM pienotava! , • : ; Bet ikdienas daiibos' gadu ^ tecējumā bēdas, prieki un jaunumi ļaužu mutēs; novārtījās apnicīgi pelēki. Tādēļ arī gluži mier%av prātu varēja^^^ nekas šajos septiņos vai
. astoņos gados nebija nācis klāt,; ne ari atkritis nost.
Tikai ziema strH ii^iJās ar pava-
■ ■.sari.- . ;,- . ' ^
ROMĀNA POSTA PUĶES II DAĻA
.;;.''■ ^-■ī:^:xoD.AĻAV--..-; ■ V-V\:
('eļmalas ābelē ielaidās dzenis; Pagrozīja galvu, atvēze-jris. uņ, kā iecirzdams slepenu zīmi, septiņas reizes pieklaiidzi-nāja stumbram. Tad viņš atkal aizlaidās.
Putnu un Ģauram saules apspīdētas, zibsnīja viena pret otru loģit acis, meitas spodrināja rūtis un pagalmos vistas kladzināja tuiVos Lieldienu svētkus. . Kokiem vēl nebija lapu zaļuma,: paskarbais vējš un vēl ; itin saltās naktis nelāva: atpogāties zaru pumpuru cietajām pogām, un tādēļ Gaiiri un Pņtni bija labi pārskatāmi. ' Tos vienn no otra' šld ar kopēju ceļi
ceļu vi-
Varbūt šis bija septītais, varbūt astotais- pavasaris; pēc dū,;kasizlĢeiJās:Wijām. astēm no ^^^^P sienašķuņa, abiem Skopā Putna nāves. Varbūt vēl vairāk gadu bija steiguši uz māju pagalmiem uu: līkumoja ģaŗām dārziem .līdz_ pat lielce-
saku vecenītes IPirtns dažām vasarām viņā aizmiga saldā mie- , mirdzināja mājības gaismu. Logi neatvērās ari vasaras rēgā, Struteņu meža izcirtumā ar zemeņu vāceli ŗckĶ papardi, ņiem vakariem. Tā; bija izskatīga, l)et acu skatam netīkama zem vaiga. L'n apgula nāves cisās Mōlišlp vecāmāte, ar tra- māja.
ku polku ielēca pazemē Pūteļa jautrā, krustmāte. Tāpat Upi- : • Gauru dzīvojamā ēka, nez kurā vectēvii paaudzē celta,
~n^1\r.-. v^orTiV^ f-i+Sīc' ori-L^fialrora T^rōhol^o ppfnīļtn olm^ nr>
Taeu, varēja arī smaidīt. Ko nāve vienam 'bija pļāvusi, to otram dzīvība ar uzviju atkal iesējusi: Bežgaliene la%ajā dziesmas un paijāja jaunā vira priekam ņipru jo -ņipru dēlu. Tāļu Anna, gan pagurusi, ar trīspadsmito meitu uz rokar
jos bieži smaidīja Hortenzes jaunkundzes seja^ un nosalis ceļinieks saltā vakarā allaž iegriezās pasildīties, tveices dienā palūgt krūzi ūdens slāpju dzesei.
Māju^^^^^ bedrains. Bedrēs spi-
meitas meife"svārku stērbelē, sava vidukļa briedumā cerēja guļojā pudeļu Mikli, sasistu krūžu osās, rūsaini skārdi un savēl ņiprāku dēlu. Un Kamrādos vairākām kalponēm reizē at- trunējuši dēļi ar līku nāglli zobiem^ ,,Eaganu ceļš** — teica skrēja pa brēkulim, visi baltām skropstām ka sivēni. Abi garāmbraucēji. Bet; kādreizējas jaunības dēku un ļaužu smi-veepu'išu kārtas Kamrādu saimnieki uzlika de^^^^ . nu dienās Ģauro^ ceļu saukāja par Lizbetes Grēka vai Tikša-
nās vietu. Tās bija tik,sen, aiz trejdeviņiem gadiem. Tagad ar žāvu mutē to pieminēja kā Mlestltas taku, tik aizaugusi bija toreizējā Putnu Lizbetes slepenā laime/ : v ^
Putiios ļaudis ceļam nebija devuši nekāda vārda. Taču pirms dažiem gadiem Putnu maīnmā sadomāja rakt .un uzbērt jaunu ceļu pagalma otrā pusē, garām ķiršu kokiem _^un pirtij. Tas gan nebija parocīgi pārējām saimniecības ēkām, ibet Putnu mamma tā gribēja. Viņa apjoza arī dārzu ar augstu žogu un dažkārt meta tam pāri uz Gauru pusi visu, kas ass un nederīgs.
Tādai izrīcībai, noro'bežoties pasaulei laikam iemesls bija Gauru karsto asiņu gaiļi, kas negantā pārspēkā sakāva Putnu māju jau no Lielā Putna laikiem: iecienītos rāmos ■ un smagos zeltasteņus,, vistām nomīdīja, plikas muguras — un uzbruka sievietēm.
Gauriem atkal šķita, ka Putnu mājās: pārāk nikni un iz-l)adināti suņi. Ne vienu reizi vien, atrāvušies važām, viņi viesmīlīgo māju pilsētas ciemiņiem saplosīja drēbes.. Un arī Gau-ri, miera gribēdami, iebrauca citu ceļu dārza O'trā 'puse, līdzteku strauta liekumam.
Vecais ceļš nu šldta pamests uz laiku'laikiem. Sniega tbagātās ziemās vējš cēla tam pāri kupenu kalnus, vasarā saule vagās ziedināja pelišķa vai ķimenes ziedu, un tikai pļaujas laikā redzēja tur izgorāmies siena vezumu, rudenī kādu ābeli pārliecam žogam-augļu pilnu zaru. Un tā gadījās, ka starp nokritušiem Gauru dārza gaišajiem āboliem gulēja Putnu sarkanais un tur arī sapuva neviena neaiztikts. —
Bet pavasaris, kas neaizmirst nevienu zemēs spraugu vai meža biezoknij kas pat tumša pagraba kartupelim izdīdzē asnu, negāja garām arī cilvēku aizmirstam ceļam. Ar spēka pilnām brāzmām viņš drāza tam pāri, raudams sev līdzi salmus, vistu spalvas un šūpoja sniega lāmā kādas meitenes attēlu.
Viņas savvaļā palaistos linu gaišuma, matus vējš jauca un raustīja uz visām pusēm, un tie bija brīnuņi gari. Dažu 'brīdi, uzrauti augstu gaisā, tie šķita kā apzeltīti zaru saišķi, kas spodrina un slauka virs galvas debess, zilumu.' Ap kaklu un roku dilbiem mirdzēja pārāk spožas sprādzes un važiņas, ap p'leeiem purinājās žilljlgu krāsu lakats. Pret vēja piepūsto vadmalas brunči viduklis šķita pārāk tievs. Biezās vilnai zeķēs un koka zoļu kurpēs ieautās kājas nesaderējās ar augšgala svešādiem spiguļiem. Ja kād-s šajā brīdī viņu skatītu, tas zo'bgalīgi būtu paraustījis plecus- „Kas ir šis, it kā no divu pasauļu meitenēm kopā salipinātais skuķis? It kā izvilkts no zeltkaļa lādes, it kā tupējis sērdienes pavarda pelnos r'
Tā bija Putnu mamiUas Posta puķe, lutekle un dārgums. Tā bija Marija.
"lumļ 1
^0 23, maija Hdz 28. maijam t<>o rōnto viesosies MetroiH>litēria oļ)©» ra, kas sniegs pavisam 6 izrādes Māp^le Xeaf GaTden telpās. Pinnō dien, 23. maijā notiks MadaittBffl^ terfIay izrāde^ otrdieii, 24. Zemnieo j£a« gods lin Pajači, Trešdien, 25. Traviata, ceturtdiena 26. — piektdien, 27. — Andrē Senjē, sestdien, 28. Karmena ar slavē» iiības Ģrēsa^ Tēbomas piedalīšanos. Izrādes sāksies pīkst. 8 vakarā B1--letes $2.00, .$4,00,.: $6.00, $7.50 •'nn. $10,00 jau dabūjamas pie kases. Tāsi v^r pasūtināt arī pa pastu, iiizsūtot attiecīga naudas pārveduma zīmi ua
Maple Leaf Garden, Bep, g, 40 Carlton St,, Toronto 2, Ont., atzīmējot biļetes cenu, operas nosauku-» mu, savu vār(lu, adresi un teīefonUo ® Zviedrijas teritŗa nīākslinleki sā» kuši iestudēt M. Zīverta jauno lugĶ Sittilšu torais, Be« paša autor«a Kiā spēlēs Ilze Dziļleja, A, Strautmaiils un 0. Murjānis. Lugai vielu devuši Latvijas raganu prāvu materiāli no 1610, g, Teātrinieki ar Smilšu tor-rti cer viesoties ai-ī Anglijā, kur sniegs izrādes lielākajos latvieši centros,
@ Ņujorkā, no 6.-.^ 20. martam pa-ša darbnīcā notiek gleznotāja Reinholda Kalniņa izstāde. @ Roniēna Rolāna atraitne Marija nodomājusi atbalstīt franču — vācu tuvināšanās un saprašanās centle^ nus. Tādēļ 30 Fai^zes un Jlinclīe-nes augstskolu studenti turpmāk sastapsies Romēna Rolāna namā, Rurgundljā, ik reizes uz 3 nedējļām» Studentu sastapšanās laikā priekš-i lasījumus un referātus par kulturāliem tematiem sniegs ievērojamāki® abu tautību kultūras darbinieki. ē Frančb Zinātņu akadēmijā us» ņemti vēsturnieks Francis Albērgp Bisons un rakstnieks Henrijs Petl-» to.
© Zalcburgas Mocarteuma orķestris nākošajā sezonā 6-8 nedēļas Tte» sosies AST. Orķestris atskaņos t!» kal Mocarta kompozīcijas.
redakcijai piesūtītas grāmatas'
Ivande Kaija ^ Gaidas pirmā mīlestība un tās pašas autores Atzīšanas ābols, Andr. Ozoliņa apgāda izdevums, Teolinikas Apskats 4. n-rs, saturā Dr. arcļi. P. Kundai-ņa, prof; R. Pāvela, prof. E. Jēkab-sona u. c. raksti. '