OCT171955
■ ■'Ci
T261!
6?
fhe Latvian Newspaper īm Canada . . and. U.S.A.- • •
IPttblished Twice Weekl? D>y the I> a n g a v a s Vanag!.- Editorial and BHsIiiess Oifices: 128 HHron SU Toroato, On* terfo. ranada. Telephone — IM 8-0792. CaM» iiēress: tatanifirika. lEdIto? !n F.Š.A, — A; ZtŠv (fSŖ§i 90-15 Pari Lane Si^ooJdliaveB : ■ ^ US-A.: Tēl..Tl ^.7667
■ ■ OFFICE 1>EPAETMI1KT,.: OTTAWA •
SATURDAY, pGTOBER 15, 1955
llllllllllllllllllllllillllllllllli
SESTDIEN, 1955; ^^^A 15. OKTOBRĪ
5. GADS
Latviešu laikraksts Amerikā
hmk dļras reizes nedēļā trešdienās nn m9» dienās. Izdevējs — apgāds Dangavas Tanagl. Ķe> daktori! ļ. Tīksna, J. Titols, A. OalBte. Eedakc^ un kantoris: 123 Huron St^ Toronto, OntarlOi Ca-nada. Tel. — EM 8-07«2. Telegnunmu adrese i— Latamerika, A§Y redakcija — Arnolds ZvēriņSg 90-16 Park Lane S. Woodliaven 21, M., U.SJL Tel. YI e-7667. Abonēšanas maksa AST un Ka^ nadā: par 1 mēn. $1.50; par 8 mēno $4.50^ par • onēn. $8.50; par 1 gadu $16.00. Sludfsiājumu mal-m: sludinājumu daļā $1.40; teksta $2.80 par 1
colas telpu 1 slejā
9^'
KANĀDAS LATVIEŠU
. M as ķa yā;|-":. Kanādas ārlietu ministra Pīrsori
■ .ŽENĒVAS GARS' IZGAIST
•AUKSTIE UN KARSTIE KARINI TURPINĀS
,^enēva§ gara" sapnis ir izsapņots, un līdz ar to visos vējos ir aizpūsts ari optimisjus par i)asaules nākotni. Rietumu ļVolitiķ! tagad paši par sevi zobojas, jo kā strausi smiltīs viņi bijuši pa° slēpuši savas galvas •jjženēTas gara" cerībās.
Au#ā mākslinieki: ļ. rindā no kreisās — R. Stāmere,A. Ozoliņa, Ēd. Dzeiiis, A. ISuIUis, 0^ Mežu-le, Ji Deksnis. 2. rindā: Ed, Krūmiņš, Ēriks Dzenis, K. Ļangenfelds, A. Mopmanis, P. Kārkliņš, A, Jaunzems. Apakšā: Kultūras dienu. atklājēji, rīkotāji un rakstnieki. No kreisās ~ 0. Zvirgz-dugrauds, (Ham. latviešu b-bas pr-ks), 31. Voitkusa (lasīja ī. Grebzdes darbu), A. Voitkus, LPB Kanādas kopas pr-ce ļB.'Senkeviča, Indra Gubiņa, Z. Upīte (lasīja Dz. Fŗēimaņa darbu), M. Ploste-niece-kffllinova (lasīja Ed. Fttjiinaņa dzejoļus), MAK valdes iJr-dis A. Švenne un LNAK kult. un
izgl. nozares vadītājs H. Tičhōvskis. J. Liģera uzņ.
Francijas Marianna ir spiesta at sī':, ka Maŗakas sultāni nav Dļora modes, ko var mainīt līdz ar gada laikiem, nezaudējot ņelcā vairāk kā; ■vienīgi dažus frankus no vīra nļ,u-
Trīs atziriibasi balvas mūsu 2. sacensības dalībniekiem
Skatot cauri iesūtītos LA 2. sacenības — Atomlaikmeta bilžu raksti — atrisinājumus, žūrijas komisija ^konstatēja, ka neviens no sacensīl>as dalībniekiem pilnīgi pareizu atrisinājumu nav devis nu pirmo godalgu nav izpelnījies. Tāpēe piešķirtas 3 atzinības balvas seko dalībniekiem: •
1) Laikro Lati ija Amerikā gada ^abonements $16.00 vērtībā - Zw Graufeldei Zviedrijā, Ēgils-gatan 17a, Upsala;
2) Grāmatas $10.00 vērtībā no DV ^āraatnīcas Toronto — saņems A, Pnrans, 174 Victory Ave, Toronto;
Z) Latvija Amerikā pusgada abonements piešķirts J. Āzim, 145 Day Ave, Toronto.
Nākošajā numurā publicēsim bilžu riakstu pareizu atrisinājumu. Apgāds
us Eeinteresē
das maka. Tas, kas tagad notiek Zieme]afrikā jau izskatās pēc katastrofas. Tas, kas. notiek Parīzē, liek domāt par. valdības krišanu un tas^ kas notiek Apvienotās Nācijās nepārprotami ^ pierāda, ka Al-žīras jautājuma uzņemšana pilnsapulces darba kārtībā franču draugi!, skaitu ir krietni samazinājusi.
Padomju Savienības stratēģija Franciju Alžīrā izprovocēt beidzās ar negaidītiem panākumiem. Balsošanas laikā Ziemēļatlantijas organizācijas vienotība tika sagrauta, Grieķijai balsojot Padomju Savienības pnSē, Sav. Valstis gan turējās pie Fiaricijas, toties vairākas Dienvidariierikas | republikas nolēma savas balsis nodot kopa ar komunistiem, Rezultātā Alžlfas jau-
^ slimīgi,'vēlīgā iz^^^ turēšanās Mask|?ā im viņa ārk.ār-tī.^ā vēlēšanās lularboties; ar krieviem. tirdznieGĪb|s sarunu laikā pēdējo nekaunību'pākāpināja. tik tā^ lu, ka komūnisii nostādīja Kanādu pilnīgi beztiesiski.^ satelīta lomā.. Tirdzniecības ^ŗiiiiām.: beidzoties Kanādas ārliettļrninistrā Pīŗsbna un viņa Maskavag kollēgas .Moļoto-Va\ starpā,. ■ pēdējais, .Hado.mju Savienības valdība;s un Kanādas vārdā' izdeva nķopfju" komunikē* atzīmējot principi^'panākto vienošanos . tirdzniecības; sarunās un . paskaidrojot, ka'.sarunas minētos jautājumos tuvākā nākotnē tiks t irpinātas Ķan|idas .galvaspilsētā )Lavā ' 'nteres^tākais šai lietā taš, ka. ^ :iiāda3»diplom pārstāv;;'/ sslb ; ar;;iāi|letu ministru Pīr-sonu priefešgall' fašreiz atrodas Paiiomju SayieTļIbā|par šāda;,.kopē ja" kdmūnik|l rilblĪGēšāniŗ iepriekš netika Ipltl-niēti. pīŗsona rokās atradās vļeilgi šāda' gaidāmā komunikē |jii|tums, ko bija izstrādājuši ķri0i|n ko Kanādas ārlietu ministrs§^bij4i nMomājis
F^sof^fšT^libojumusf
sviestu uri labību Fadomju Sa-ārlietu ministrs' Maskavā pie-
. (Aviācijas komodors • Karpentērs nav Kanādas kara aviācijas štāba priekšnieks, bet. gan gaisa operāciju vadītājs/i Intervijā ar. preses piārstāvjiem K'arperiters ne ar vienu vārdu nepieminēja, ka Kanādas lidmašīnas Rietumvācījā būtu domātas agresīviem nolūkiem.)
Ārlietu ministrs Pīrsons steidzās noliegt, ka Karpentērs būtu aviācijas štāba priekšnieks. Karpente-ra interviju Pīrsons nosauca par Joti muļķīgu, uzsvērdams, ka Kanādas iekāi-tā muļķi var runāt, toties citi teikto var atkal izlabot.
PERSIJA PARAKSTĪS
memorands Rietumu lielvalstīm
Sakarā ai* 4 lielo konferenci že^ nēvā, kas notika 18. jūlijā, Baltijas tautu federācijas Kanādā prezidents Ed. Rīsna bija nosūtījis attiecīgus memorandus ASV prezidentam, Liell)ritanijas premjeram nu Francijas ministru prezidentam. Šī meniorānda kopija piesūtīta arī Kanādas ārlietu minlstrani L. Pīrsonam.
No Francijas ministru prezidenta Fora savemta šāda atbilde:
; Prezidenta kungs,
Vēstule, ko Jūs man adresējāt sakarā ar ženēvas konferenci, pilnīgi saistīja manu. uzmanību. .
Kā Jums zināms,, četru lielvalstu vadītāji netaupīja pūļu, lai atjaunotu sakarus, kas — vismaz es tā ceru -- būtu piemēroti vēlāko sa-
varēs izdarīt 'sāvi^^>e#mj.u^^ grāmatiņā^: ķa^'.e;^;i<)ficW?ķasš..pieder tikai Padomju Šavieiībai .
..Kopīgajā" padcmju komunikē bez tam vēl pieranēti panākumi arī citās-nozarēs un, proti: ārlietu ininīstrī esot nolimuši spert so-' 1us kopīgai sadarbībai rūpniecībā, satiksmē un lāuķsiimniecībā, kā arī apmainīties ar irktikas apgabalu zinātnisko pētījumu rezultātiem', Ziņav ka Padcmju Savienība gatavojas uzsākt sarunas ar Kanādu gaisa satiksmes līnijas nodibināšanai pārī Ziemeļpolam. Kanādas diplomātiskam aprindām nāca kā.pilnīgs pārsteigums. Tas nozīmētu ne vien revolucionāras pārmaiņas gaisa satiksmes kartēs, bet norādītu arī uz radikālam pārmaiņām padomju poūtikā/
Pēe sarunām ar ārlietu mimstrii «Molotovu Maskavā Kanādas ārlietu ministrs nzsaka savas padomju^ vizītes turpmāko posmu, izlidodams uz Kriinu, kur viņš sastapās ar Padomju Savienības ministru prezidentu Bulgāņinu un komunistu partijas pirmo sekretāru Obiruš-čevu. Kā BUlgāņinā, tā arī."Chruš-
čeva galvenais sarunu temats vēl joprojām ir četru lielvalstu valdī-
B a g d a dē, Irākā. — Mtas laukiem bagātās Peršījas valdība beidzot izšķīrušies pieslieties Rie-tunni sai)iedroto aizsardzīi}ai; parakstot Bagdades līgumu. Līdz ar Bagdades līguma parakstišann Persija būs uzņemta .Anglijas, Turcijas, Irākas un Pakistānas aizsardzības blokā pret Paicfomju Savienību.:.'- .
„Bagdādes aliansē"^ sokm
' parakstīja : līgumu ar, .Turciju^^^^^p^ spīti ārabiļ līgas; valstu- asiem. protestiem, .iPēc tam ..Bāģdadēs alianse" tika paplašināta, .uzņemot arī Angliju un Pakistānu. .Tagad, ar Pērsijas līdzdalību 'aizšardzīl)as līnija no Vidusjūras līdz Indijai ir pilnīga. Padomju Savienība;, kā zināms,, gribēja panākt Persijas nei-trālitātīo.
Tagad, atkal ieraugot dienas-gaismu, ar. nepatīkamu pārsteigu^ mu var konstatēt-.ka aukstais karš, ■ ko'kādu brīdi nav gribējuši saskar tīt, vēl joprojām eksistē. Patiesību; sakot, šodien. aukstā kara prōblē-ņia liekas daudz neatrisināmāka,. •nekā tā bija līdz šim. Un nav jau aukstais karš vien. Gatavojoties kārtējām sarunām ar. Padomju Savienību, kuru; sākums paredzēts 27. oktobrī ženēvā. Rietumu pasaulei nākas atzīt, ka ne tikai aukstā, bet arī karstā kara frontēs kopš ženē-vās'.iielo konferences nekas nav mainījies; gluži otrādi, karstais •karš vairākās vietās ir kļuvis pat intensīvāks. Lieki aizrādīt, ka, lai arī kurā pasaules malā .sāktu; dzirkstis- šķiltiēs,.Padomju. Savie^; ņība vienmēr atradīsies tuvumā,lai,' pilniem vaigiem pūzdama, dzirkstis mēģinātu • izvērst par ugunsgrēku. Bieži vien padomju Savienīr bai tas arī izdodas. Atliek tikai mazliet pakavēties pie karstajiem ķariņiem dažādās frontēs, lai rer dzētu komunistu panākumus, kas ;bieži vien klust iespējami tikai pašai rietumu naivās un ietiepīgās politikas dēļ.
zēni karstais karš. Tagad, kad Vidējos Austrumos ar saviem ieročiem ir iejaukusies Padomju Savienība, cīņas tur var tikai paasi-. •nāties. Arī Jordānas arābu attiek- • smes: ar -Izraēlu nav nekādas draudzīgās. Tas pats sakāms par Šaudi Arābiju, kas pēc Ēģiptes parauga tagad gatavojas iepirkt ieročus aiz . dzelzs, priekškara, tā radot jaunus draudus Izraēlai un galīgi saārdot militāro vienlīdzību, ko Rietumu sabiedrotie centās ieturēt Vidējos Austrumos, žīdu un arābu starpā.".
Daļēji karsts un daļēji auksts karš tiek izcīnīts Malajā, kur angr-li un aii^^ālie'ši cīnās pret Malajas komunistiem resp. komunistu Ŗīv nu. Tās pašas komunistu Ķīnas vadīti, karo Laosas komūnisii, turot Indoķīnu nepārtrauktā saspīlējumā, ko vēl palielina naidīgā rīvē- , šanās Ziemeļvietnamas. un Dien- : vidvietnamas stai'pā. Reizi pa reizei karstais karš ukliesmo Burmā, kamēr- komunistu r propagandas aukstais karš tur nerimst- -nekad»
Arī Formozas šaurumā' par pagaidu pamieru neviens vai^'s nerunā. 'Komunisti turpina nacionālistu salu .'^apšaudi, kaniēr nacionālisti
Nopietnākais karstais kay§ paš- mēģina komunistiem- iekost, kur
vien iespējams, kaut vai ;Uzbrūkot anģiu:- tirdzniecības kuģiem,' kaā
reiz norisinās vēl Ziemeļafrika, Marokā un Alžīrā ara'bu u.n ber-
tājumu uz^īēma: piļšapulces darba runu gaitā .novest pie vairāku
kārtībā,' un Francijas ministru prezidents lielās dusmās paziņoja, ka noraida Padomju Savienības aicinājumu apmeklēt Maskavu. >
Protams, ka arābu pasaules draudzība šodien Padomju Savienībai ir nesalīdzināmi vērtīgāka nekā kādas ļpti ļodzīgas valdības ministru prezidenta solījums braukt liesos. Fora dusmas krievus neinteresē, toties arābu drau-dzī)>a ir viena uo Padomju Savienības lielākajām uzvarām aukstajā karā.
starptautisko problēmu iniermīlīga ņekārtojuma un tādā veidā; atbilstu tautu likumīgajām tieksmēm.
Es stipri vēlo.s, it sevišķi, lai ar savstarpējās saprašanās politiku tuvākajā nākotnē tiktu panākts Austrumeiropas nāciju interesēm visatbilstošākais lēmums.: .
Prezidenta kungs, pieņemiet manas augstčieņības apliecinājumu
beru: nacionālisti cJnās Pi'^t^^raMapgā^^^
savas armija: kodolu Ziēmelafrikā, ātratijot franču divīzijas Ziemelat-, lanti.tas organizācijai. -Lai šo robu^ āizpiidītUj Francijas valdība ir spiesta izsludināt daļēju mobilizā^ ;ciju,- kas savukārt rada sašutumu un atklātu pretestību franču tautā.
PalestJnā žīdi cīnās pret arābiem Reizēm tas ir aukstais karš, rei-
PAR DAUDZ
IZBĒGUŠI NO ČEKA^ NAGIEM
6 bij. īPadomju Savii&nības pilsoņi, kas noticēja komitejas Par atgriešanos dzimtenē propagandai un ieradās Austmmberlīnē repatriēties, neizturēja džM padomju varā nn aizbēga atpakaļ uz
Rietumiem.
Šie bēgli ir: īeyģēņijs Ņempvs ar siievu un divi bērniem, Leonīds Ctoēvičs un Boriss Šeŗebrakovs, No ' Austrum^berlīnes viņi aizbēga 29. septembrī, tieši tajā dienā, kad bija paredzēta viņu nosūtīšana uz PSRS. Ņemova ģimene pie boļševikiem uzturējusies 10,^ bet. pārējie divi 5 dienas. .
Redzams, ka īsa laika sprīža vl ņiem pieticis, lai pārliecinātos, ķa
visi padomju aģentu solījumi ir bu galvu konferenc^ Zenēvā ši ga- j^ekaunīgl meli un ka padomju
Līdzīgu atbildes, rakstu federācijas vadībai: piesūtījis arī ASV valsts departam. Polijas, <5ecfco-slovakijas un Baltijas valstu nodaļas vadītājs HovardsTraivērs.
da jūlijā un.„2enēvas gars." kas pasaules acu apmānīšanai; tika inākslīgi'rādīts minētās konferences rezultātā.
;Ja vienu Padomju Savienības pliķi pīrsons saņēma ieraudzīdams .,,kopīgo" komunikē, tad otru vaigu viņam nācās, pagriezt kādās pusdienās Kanādas siitniecībā Maskai, vā: Kaganovičs, viens.no Padomju Savienības ministru prezidenta vietniekiem,, nolasīja kādu 4. oktobrī datētu TASS aģentūras ziņojumu, kurā starp citu bija sacīts, ka Kanādas kara aviācijas štāba pr-ks Karpentērs pēc atgrfešanās ņo Rietumvācijas Halifaksā žtimālis-tiem izteicies, ka Rietumvācijā sta-cionētās 12 kanādiešu eskadriļas stāvot: gatavībā, lai uzbruktu Pa-doinju Savienībai. Karpentērs esot tālāk; izteicies, ka viņa lidmašīnas varot .i,sasīst krievus lupatās." Kaganovičs apvaicājās, ka gan varot sagaidīt, lai valstis savā starpā sadzīvotu, ja Kanādas kara aviācijas štāba priekšnieks runājot tādā tonī.
valdība nedomā turēt dotos solījumus nevajāt.
: 'TIKŠANAS-AR ĢEI. ^ ■ MĪCHAĪLOVU ■
Retie repatrianti, kas ierodas Austrumberlīnē,višpirnis tiek novadīti .pie komitejas Par atgriešanos dzimtenē pr-ža ģen. Micfcailo-va. Pirmajā tikšanās r-ej^ē viņš arī bijis žpati laipnība, Bet jau otrreiz Mīchailovs repatriantiēni vēsi pateicis, ka viņu liktenis atrodas padomju, konsulāta rokās; Drīz vien arī noskaidrojies^ ka konsulāts ņaiv nekas cits, kā tā pati visiem labi pazīstamā ^eka. Konsulātā, repatrianti nodoti MVD leitnanata rīcībā.. Šis vīrs, kuram bijis uzdots pārnācējus nogādāt uz Padomījas robežu, bijis apbruņots līdz zobiem un ar nēslēptti naidu izturējies pret šiem lētticīgajiem.
REPATRIANTUS ^,APSTRADAi^;
;. ■fiEKAS.AĢENTr.:-;
Vispirms repatriantiem likts priekšā kļūt par spiegiem un di-
versantiem bēgļu aprindās Rietumvācījā. Ņemovam pateikts, ka viņa sievu un bērnus nosūtīs uz Pado-mīju, bet viņam pašam būs vēl jāpaliek Austrumvācijā. Ņemoivu un viņa sievu piespieda ierunāt skaņu lentē čekistu sacerētus melus par posta dzīvi brīvBjjā pasaulē. Aģenti neatlaidīgi pieprasījuši
ziņas par krievu emiģiiantiem unj atbruņošanos? •emigrantu organizācijām brīvajā pasaulē. Čekisti .bijuši loti sašutuši, ka repatrianti nav atveduši bēgļu sarakstus un adreses.
Ar katru, dienu, ko repatrianti pavadīja boļševiku joslā, čekisti kļuvuši arvien atklātāki un nekaunīgāki- Ņemova lūgusi viņu sūtīt atpakaļ uz savu d-zimto pilsētu Maskavu, bet tas liegts, jo viņas galīgo dzīves vietu noteikšot valdība pēe atgriešanās Padomijā. Nav šaubu — tā būtu bijusi Sibīrija.
J^emovs pratināts par Sokolova ģimeni, kas jau aizsūtīta atpakaļ uz Krieviju* No čekistu viņam uz-dotiem jautājumiem bijis skaidrs ka tie Sokoloviem gatavo viltos apsūdzības rakstu, lai tos iebāztu spaidu darbu nometnē, ļfemovs m sapratis, ka tas pats liktenis gaida viņu uu viņa ģimeni.
Ļoti. sliktu iespaidu uz repatriantiem atstājusi dzīve Austumbēr-līnē. Padomju pilsoņi, ar kuriem izdevies sarunāties, brīnījušies par viņu labo apģērbu un nav slēpuš skaudību par „lielisko" dzīvi Rie-tumvācijā.
intensīvs aukstais karš joprojām turpinās Korejā, īndonēzijā,^>1Paki-" stanā u. c. ■ ■ - - "/-'^Z-a-'
Prieki, kas--sekoja četru UelVāl- , sttt valdību galvu konferencei jūlija mēnesī ženēvā, izrādījās' par daudz pāragri. Optimisma epidēmija pārņēma pasauli: un pat daudzas gudras galvas sāka degt miera-ce-rību drudža karstumop. Taču vēl vienmēr par Vācijas apvienošanas jautājumu Padomju Savienība ne^. grib ne dzirdēt.
Otrs jautājums ir Eiropas drošība. Pēc Padomju Savienības uzskatiem tas nozīmē Ziemēļatlantijas organizācijas likvidēšanu, Sav, , Valstu aviācijas bažu iznīcināšanu un visu amerikāņu karavīruJžvāk-šaiiu no Eiropas. Šāds plāns Sav. Valstīm ir nepieņemams.
Treškārt, atbruņošanās jautājums. Padomju Savienība atbruņo-šanās virzienā ir paspējusi' sacelt mazus propagandas puteklīšus, bet arī taš ir viss. Tagad ..vismiermīlīgākā" valsts pasaulē cenšasrsa-celt kājās Vidējos Austrumus. Karš citai valstu starpā Padomju Savienībai vienmēr ir atmaksājies, kādēļ gan šķiest laiku, runājot par
Apspiesto Eiropas tautu asamblejā
Saziņā aiJ Komiteju Latvijas brīvībai, LNAK valde izraudzījusi delegātu, kurš dosies uz ITujorkUj liai piedalītos kā LNAK pārstāvis Apspiesto Eiropas tautu asamblejas sapulcē 17. un 18. oktobrī. Par delegātu izraudzīts LNAK Kultūras un Izglītības nozares referents E. Tannis, kurš dosies uz Ņujorku aff stingri noteiktām LNAK pilnvarām.
Latviešu raidījums radiofonā
Saidītāj.s CFRB(viļņu garums 1010) noraidīs sestdien, 15. oktobrī pUtst, 19.30 latviešiem vellitn programmu, kurā piedalīsies vīru dubultkvart^ts Kalvis un Marisa Vētras studijas audzēknis Alberts Vītols. Par tematu Latviešu studenti Kanādas universitātēs interviju sniegs inženierzinātņu fakul"
tātes students Egils Tannis.
Q
Ō
viru
:oEio]
vadībā ar solistu un A. BĒRZKALNA notiks 29. oktobrī Toronto