•b» A    T I ^
Draugi grib mūs asm^ Ienaidnieki grib mūs iznīcinātp Bet mēs gribam palikt latvieši I Archibīskaps T.
ap\n[enotās -nācijas un
1. KEODERS
fiena iio nožēlojamākajām Apvienoto "ŅācJļu desmit gadu jMe-
priekšlilinniii, &a FiMpIni delei iesniegums^ jānoraida. Jo, ran<
jas lappusēm rakstīta pēdējā AIJļgJ, cSreks tiesībn nolīgums esot Sociālo lietu komisijas sēdē, ap- ļ domāts tikai indiTiduālo tlesibi spjiežot dlTēka tiesību alzsardzi- aizsargāšanai, n« tml Atkal ne-bas noĶģuma projektu* Jau tā a* dzirdēja ^a^^^^ ka biiTs ©fl; netālredzīgo, dzīves īstenībai sve- vāks var dzīvot tfkai briTā
MĀCĪTĀJA A. ČOPA DARBA SVĒTKOS
J. Kreiļa u^.
30/ oktobrī māc. A. Copa 50 mūža un 20 j,'. darba jubilejsis aktā sv. Andreja baznīcas zāl^^^^ Aiz galda no labās: mācītāji yT-A.'TiOitkii^ A. Briedis, 0. PelIo,A/M^^^ E. Lange un A. Copa kundze. Aizmugurē 1. ev.-lut. draud?es dāmu koMitejas pārstāves jubilāram pasniedz ziedus un veltes»
Pēc zaudētās kaujas ŗietnmnle-{klem padoma tUcai viens vienīgais
an iis cīņas karogs.
Ja rietumnieki savas zaudētas Blīnpatilas grib atgūt ar visādiem Bil at erla 1 ā s palīdzības kredītiem, tos piedāvājot allaž p ē c šīm Eaudētām kaujām^ tad atkal no jauna pierādās politiska tuvredzība. Brīvībai mostošās tautas nav pērkainas ar materiālām vērtībām nn par sa>Ti brīvību tās gatavas maksāt ar daudzreiz angstākām vērtībām, ko sauc Ipar asinīm un davību. Bet rietumnieki to negrib saprast un tādēļ zaudē .vlēnu kauju pēc otras» :
Diagnozēs rletumni<ļikl dažkārt !r pat spīdoši: argumentācija pret ^^^ŽŽSiiii^^^^^^ Haskavas
arī, šķiet, pavisam pareizs, par fa-mozo ,v^enēvaš garu" tagad pasļ rietumnieki runā tikai ar ironiju un viss būtu it kā labākā kārtībā. Bet kur slēdzieni? Kur terapija pēc pareizas diagnozes ? Bet tā taču iŗ izšķīrēja^ ja grib, lai slimais kļūst vesels!
Fn tomēr,! rietumnieki atkal zaudē vienu no visnopietnākajām kaujām cīņā par tautu l)mību. Pēdējā an Sociālo lietu komisijā ap^ spriešanā nāca jau gadiem jlgj de-
io, gadiem ilgo tērzēšanu par vai- un nācijas brīvība ir individuālo Stu suverenitātes ierobežošanu rie-^ tiesību priekšnoteikums. Un ģene-tnmvalstu vadītāji Maskavai sagā^rālsekretā HammeršUda priekš-dāja izdevību sievl daudzināt par likumu atbalstīja viss rietuinnlekii Ssteno tautii tiesību un brīvības, Moks ar ASV, Angliju, Franciju draugu, rietumniekiem ārv
Irontē — pašu vainas dēl, bija jā- Šo situāciju momentāni aptvēra pāriet uz nestiprajām aizsaitgāša^, Slaskavas vīri un pievienojās ārf-nās pozīcijām, ļ Maskavai atdodot, jlešu pri^šlikumam^ Hammeršīlda iniciatīvas priekšrombas un pret Jesniegumu noraidot ar lielu balsu ffletumnieklem saceļot Āzijas un | vairākumu! Maskavas dzirnavas Āfrikas tautas, kas mostas savai - atkal varēs bagātīgi malt, un rie^ brīvībai nz tautņ p^noteikšanās i tumnieki varēs tiķaj rņnāt par tiesību immata. Neredzēt un nejust krlz! Apvienotajās Meijās... tadzo tautu nacionālo mošanos, sākot teorētizēt par tautu pāši teSkšanās un valstu suverenitātes viņu Ierocis: Filipīnas salabināt tā tažu Ir politiska un vl9n pārstāvi Iedabūt AN Dro-z nerunājot par to^' šības padomē, Bnir līdz šim b|ja Tika apspiestajām nācijām viņu su- to komunists. Tai rietumniekiem iŗerēnitātes atgūšana Ir visa jēgs. šī kārtējā ^alņag operācijai izdosies un vai fil^īnleši ^ibēs tautu pašnoteikšanās tiesības pārdot par sēdekli Drošības padomē, visas pasaules priekšā klaji pērkot So sēdekli ar savu pamatprincipu Pārdošanu, to rādīs tuvākie notikumi. Pagaidām šai rietumnieku ^maiņas operācijai" panākumu nav* Un ļfi-klta Chruščevs varēs ņirgāties atkal. No rietumniekiem sagaidīt skaidru stāju būtu tas pats, kā sagaidīt^ lai jūras vēzis sāk svilpot Jo tik^ maskavieši zina, ko gri ūn Ckruščevs to pat vairs neslēpj admredzot aiz āziāta viltības ap svēruma: klaji pateiktai patiesībai ņevieiis neticēs 1 Pie tam rietain- ļ nlĢkĻ. tfič^u negrb šštdas patiesības dzirdēt, kādēj arī šie ChmščevĢ ņirdzīgie vārdi brīvās pasaules presē gandrīz netika ne atzīmēti, nekomentēti. ^
Uz ženēvri gan rietumnieki aiz-^ brauca jau bez «ženēvas gara," bet totiesu par to saldi un kairinoši runās Gromiķo, Puškins un vecais lapsa Molotovs, jo — vai rietumnieki atkal būs gribējuši sadzirdēt to, ko viņi zina, proti, tO, ko nupat^ ženēvas konferencei sanākot^ raksta Maskavas Pravda: „Pirmā strādnieku un zemnieku valsts Vā-batētais cilvēka tiesību aizsardzī- cijas vēsturē savas pastāvēšanas & bas nolīguma projekts. Āzijas tau- gados ir kļuvusi ievērojami spēcī-tu vārdā Filipīnu delegāts iesnie-j gaka. Sociālisma celšana Vācijas dza priekšlikumu nolīguma projek-i demokrātiskajā republikā ir vēstu-tā kā pirmo pantu ierakstīt notei- risks pagrieziens visas vācu tautas
dzīvē un ir skaidrs pierādījums tam, cik uzvarošs ir marksisms — ļeņittisms. VDR ir vācu tautas mieru mīlētāju spēku ciefedksnis." Bet tas taču ir gluži tas pats> ko teica CbrušČeŗs par juras vēža svilpošanu! Un to Pravda raksta bridī, kad rietumnieki kopā ar maskaviešiem grib panākt sapra-
0
®
KREMĻA ĢENERĀLUZBRUKUMS RIETUI^ĀCļJĀ MĪfOŠAJIĒ^^ JAU GANDRĪZ VISAS PRETKOMŪNIStlSKO EMIGRANTU KARTOTĒKAS. PIRMIE ,,AMNESTIJAS'' UPtJŖl
Cik nojaušams, Kremlis pēdējā^ dabūtu atpakaj arī vergu nomet- cerēju sirsnību un pompu. Kremļa
nēsieslodzitošapni- 100.000 vācie- ,yamnestijai" - par upup krituši arī
šus (par kuru esmi Kremļa varas daudzi krievi, to starpā divi profe-
vīri; ir vairāk ķā „izbrīiiījušies" sori ^ l,%silaki3S uii Krutijs. Pē-
un tādēl pieprasa vārdiskus sarak^ dēja nedēļā seši krievu trimdinie-
stīis) Rietumvācijas valdībā var, 'ki, kuri, izmantojot ..amnestiju,
mēģināt   ierobežot    trimdinieku septembra pēdējās dienās bija de-
pretkomūni9tiskp3  cīņas pasāku- ausies pie biedriem uz Austrum-
mus. berlīni. pēc ..sirsnīgās saņemša-
Pēdējas; aedēlās-sarkanarmteS» ^?:'if^"^?^^;^™f!!f,f !^ ?!'
kumug par tautu pašnoteikšanos. Hu bija tā reiie» uz kuru sen jau galda visas apspiestās nācijas, proti, reize, kad rietumvalstu delegāti kā viens vīrs iestātos par šīm tiesībām, vēršoties pret Padomju Savienības liekulību jautājumā par teutn brīvību un tiesībām. Bet notika tas pats, kas nu jau pierasts: nri šo lielisko Izdevību rietumnieki šanos par Vācijas apvienošanu —
laikā' iiolēmis vērst pret Rielum-vācijā mītošajiem trimdiniekiem plašu uzbrukumu* un tā, sagatavošana, šķiet, rūpīgi sākta jau pirms ilgāka laikā. Kā zināms, vairāk kā pirms gada komunistu slepenie aģenti Augustdorfā, Izsitot aizrestota loga rūtis, izmakšķerēja labu dalu Vācijas latviešu kartotēku, un, cik zināms, .vāciešu policijas pūles -noziedzniekus notvert līdz šim palikušas bez panākumiem (Kādā pagājušās vasaras naktī, atslēdzot vairākas durvis, tie paši vai citi kremļa rokas puiši pievāca arī lietuviešu Rietumvācijas kartotēku. Nekādi netiekot pie igauņu kartotēkas, nesen, par labu brīdinājumu arī visām aizjūras trimdinieku ; laikrakstu redakcir jām> sarkanie kramplauži ielauzušies igauņu karavīru laikraksta Voltleja telpās Etlingenā un pievākuši vismaz tā abonentu kartotēku līdz ar citām noderīgām man
.     ,    ,      ,   , ■   ™^ ' spējuši parsprukt vēlreiz pāri to raidītājs Volga, kas atrodas Ers-, "   v,,^  \. it «s
«^^a  A -Dl-      - •     *^T*       bežai. No RietumberUnes amerikā-nere pie BerUnes, sacīs raidīt pa- '^^ ■        . „,       -„ * ;i„8f 1 j i .     li-i -A       *Arjn ņi tos savas lidmašīnas atveduši garu, ledaln aprēķinātu un bieži.n/r-  i,^«s ■
' veco dzīves vietu Minchene.
dzēlīgu programmu slavu trimdiniekiem. Aizlauztās, asarainas balsis ar. šo raidītāju aicina; dēliņus atgriezties ne vien trimdinieku mātes (aolot, ka par izdarītājiem „nozieguiniem" un dezertēša-nu vairs nesodīs) un saldsērīgās krievu dziesmas, bet atskan arī velnišķīgi sagatavoti komentāri un kritikas par trimdinieku organizā-
ciju darbību. Sava tiesa tiek ari
uz Šo
krievu dēkaļnā ekskursija, kas fla-ļ žiem dalībniekiem beigusies ar na-gāna spalu iezilinātām acīm, dau-dziem. atvēsinājusi ,,amnestijaa" sakarsētos prātus, Visas pazīmes tomēr rāda. ka Kremļa ģenerāluz-brukums pret Rietumvācijā mītošajiem trimdiniekiem ir vēl tikai Izejas stadijā. Nav izslēgts, ka -tas turpināsies arī pret citu ķon-
trimdinifeku vadītājiem, kurus ap
tinentu   polītiskajiem trimdinie-
X-   ^      .« v   -     „^„„/ vaino (un pēc pašu slavu trimditiie"
tam. Bez,miņas Minchene pazudusi       .^.j' ™T.n >ō«
- t .       -*s ku, domam diezgan precīzi) tas ari visa, diezgan rupigi sargāta      ^     . . ; . •.   , ,
•-.        .      ;    °     ,  V   naudas izšķiešana, PSRS pēckara emigrantu adrešu
neizmantoja, pat vēl ļaunāk: AN ģenerMsekretārs  iesniedza pret-
uz miera un bnvibas ideju pama-
tai-.- :
:-ST..:ĶATARīyl;'
@  12, novembrī St. Katarīnas DV nodaja atskatās uz pieciem darl^-■ bas gadiem.
Svinības notiks 177 ^^j'agaras ielā, Ukraiņu b-bas telpās. Sarīkojumu ievadīs svinīgs akts ar l^pro-ga iesvētīšanu, ko izdaris māc A. Toitkus no Hamiltonaš. Turpinājumā sekos mākslinieciski priekšnesumi, kurus noslēgs svētku balle. Sākums pīkst 7.00 vakarā. ® 11, decembrī vietējā DV noda-]& !^o DV teātra Kanādā izrādi „Vlsi mani radi raud," bijy DaHes teātra^trises Almas Ma^as režijā. Izrādes sākums pliist. 2 p, j). Izrāde notfts Page un WeUand ielu stūri, Slovaku biedrības telpās, Sa-irtkojuma atlikums paredzēts palīdzības darbam. . (i Šinīs dienās vietējās DV nodaļas biedri apciemos katru latvie-1ti savā pilsētā, lai Ziemassvētku ziedojumu akcijas ietvaros aicinātu katrn ziedot kaut dolāru gaišāka svētku prieka sagādāšanai trūr kumcietējiem Vācijā.
Sadzirdēsim šos klauvējienus pie misu durvīm un sirdsapziņas, lai
sniegtu ar mazumu palīdzīgu roki savas tautās Vissmagāk cietnlai dj^ai ---mūsu grūtdieņiem Ziemas svētkos. ■.
UZ Vāciju Carē sainīšus
Sakarā ar saņemto no DV CV norādījumu I>V 4ļi.SV valde uz Vāciju nosūtījusi 1300 Care sainīšus pēc sekojoša sadalījuma:
vi Januinam Augustdorfā 500 sainīšu, no ikuriem 100 vai 50 Au-gustdorfas ģimnāzijas kopgaldam; 150, ja iespējams pārsūtīšanai uz Austriju un pārējos Augustdorfas tuvumā esošiem trūcīgiem tautie-^šiem. Bez tam trūcīgo vajadzībām iattiecīģās pilsētās un apkārtnē nosūtīts: Jānim Gūtmanim Olden-burgā 100 saiņu; Paulam Zacam — Hamburgā 100 saiņu; Andrejaim Pētersonām — Neuštatē idO; Pēterim Biezam — Miņcbenē 100; Voldemāram Knutam ~ Lēpā 100; Verneram Pauzeram — Vircburģā ,100; Ādolfam Ozoliņam. ~ Bercb-tesgādenā-Insulā 100; Jūlijam Bū-» maaim ~ Fsrelē 100 saiņu:
kartotēka. Tas noticis gandrīz krievu, emigrantu centrālās apvienības priekšsēža majora Ķļimova un viņa: vietnieka Džuba deguna priekšā, šig notikums sevišķi Min-cl-enes slavu tautības trimdinieku aprindās izraisījis ne vien sarūgr Itinājumu, savstarpēju neuzticību, bet arī bailes. Baiju un neuzticības tadīšana lidz a,r trimdinieku cīņās |parā mazināšanu ir viens no kremļa pēdējā ģenerāluzbrukUma .tuvākajiem mērķiem. Protams, ,tā liav sagadīšanās, ka drīz pēc Rie-^ tļimvācijas kanclera Ādenauera. apspriedēm Maskavā,. kur Bulgā-nins starp citu glumā valodā pie-ptasīja,,nekavēt" 100.000 Padom-ļA pilsoņus atgriezties dzimtenē un ail: „Brīvās Eiropas" palaistajiem prbpagandas baloniem netraucēt PSRS gaisa satiksmi, sekoja arī „li3lā amnestijas pasludmāšana. Līdzīgas ..amnestijas", tūliņ pasludināja arī dažas kremļa satelitu valstis. ■■ ■
:. rā kā Rietumvācijas ārlietu ministrs . fon Brentāno kādā preses konferencē paskaidrojis, ķa vācieši] neliegšot Padomju Savienībai izziņu pār tās pavalstniekiem un iv adreses  (kurās Kremlis, ^pēc kartotēku laupīšanas akcijas zina jiu gandrīz pilnīgi); tad Rietumvācijā mītošie trimdinieki pēc drīz sagaidāmās PSRS sūtniecības ie^ l erināšanāš Bonnā rēķinās ar vēl ļlašāku^nervu bendēšanas terroru, k ādu jau tagad komunisti veic ar ^ažādu sarkano pasāku lapeļu (to starpā arī Gīņa) sūtīšanu no Aust-lumvācijas. Lai gan apsolītā ziņu niegšana Padomijai par tās pii-oņīem nevarētu attiekties uz Rie-tļumvāCijā esošajiem Baltijas val-iitu pilsoņiem, tad tomēr arī baltieši ar zināmu atvieglinājumu uzklausīja  vāciešu bēgļu ministra Oberlendera deklarāciju, ka asila tiesībasi kā vienu no satversmes likuma paragrāfiem, svēti ievēros arī turpmāki Trimdiniekiem no komunistu pārvaldītajām zemēm, kā polītisķiem bēgļiem, piespiedu izdošana nedraud, pēc vācu preses un eitiem avotiem gan var spriest, ka „labu kaimiņu" attieksmju dēļ, lai veicinātu Vācijas apvienošanosļ un eventuāli, tāpat, kā gūstekņus^
kas domāta „mazajiem" emigrantiem. Izsludinātā ..amnestija" uņ ne sevišķi rožainās koeksistences laikmeta izredzes, kas mazticīgajiem p^tgrū-
■kiem, jo pašreizējā, koeksistences laikā Kremļa bendēm trimdinieku asā pretkomūnistiskā darbība ir laikam vēl nepatīkamāka par nag-
īzpalīdzībai un savstarpējam at» balstam svešumā daudz lielāka nozīme nekā tas bija dzimtenē^ kad bijām nodrošināti ar visu nepieciešamo. Bet arī tad gadījās pa vajadzībai pēc ižp^īdzlga draiiga vai kaimiņa sirds.
Atmiņā laikā pirms vairāk kā tnsdesmit gadiem, kad tauta ziedoja un atbalstīja savus strēlniekus gan kara laukā, gan slimnīcas frontes aizmugņtē. Itaut toreiz netrūka dienišķās maizes| ta^u ikviens ziedojums priecināja un stiprināja los ierakumu vīrus. Neaizmirstams bija tautas atbalsts vijas atbiivolanas <^u vīriem. Katrs, kaut niecīgākais devums vairoja viņos «^s spara un l£kfl apzināties kopību ar savu tāutu> kas aizturētu elpu ķlansījās ier^ čņ valodā un aizlūdza, lai tā nestu uzvaru, Ke mazāku sirds devumu saņēma Otrā pasaules kara leģio-nāri: tas viņiem palīdzēja varonīgi pārstaigāt; Krievzemes dūkstis nn sīksti turēties Kurzemes kras-
Līdzīgs atbalsts tagad nej^iftcie-^ams daudziem mūsu brājiem ui| māsām, tēviem un mātēm, pamestiem bāreņiem, sirgstošiem kara vBklem. Ne tijiai, lai biezāks būtu viņu maizes rleelens, bet od sa^ rūgtinātās sirdis lai izjustu, ka esam ar tiem uii atceramies vlņns savu spēju robežās. Tas stāv mūsu sirds un latviskā pienākuma ziņā. Būsim atkiātļ un atzīsimies» ka mēs, ja kaut trešo da}u savu menes svētku, dzimšanas, nn vārdfl dienu svinību izdevumu pārsļūtītu pāri nd^leni) tad ļoti daudz būtu palīdzēts. Vai mēs cājamies par daudzi
Daugavas Vanagu kuras pamatlicēji prata ka^abiedriem trūkumā, tā kllede|ot arī morālo nospiestību, ik gadus klauvē pie Tavas un manas sfrds-apziņas durvīm. Ierobežojies par icādu nieciņu, un Tavs devums nokļūs to rokās, kas izmisīgi wņā8
ār trūkumu, ļaunu slimību, vai kādu citu kaiti, kas dzīvi padara jj grūti panesamu. Salīdzini; savu ar; sa cietēja dzīvi, un Tu sapratīsi, kāda ļna iām pašos labākajos balles zāba- Jēga ir devīgai' sirdij. Viņu t kos. Kremlis ir nolēmis no žieintdaudz. Tādēļ neatraidi, ja TcTļi'
tajos  Rietuķgji^jas materiālajos
apstākļos sāMtumšot arī cerību, uz drīzu ķoifiinisma sagrāvi, pai spējušas sagrcKĪt galvas vairākiem^ slavu trimdiniikiem. Pirms neilga laika čechpsJovakijā atgriezušies vairāki oeci:i, kurus vismaz uz robežas komunisti sagaidījuši ar ne-
Operdziedone Elza SĶebranska lūdz ziņot tautiešiem, ka visos viņas Kanādā rīkotajos koncertos; bērniem no 6-12 g. veōāk:i pavadībā — ieeja brivia. (
ļoti sāpīgajieni durekļiem vai ņu ! atbrīvoties vai t6 asumu kaut kā
likvidēt — tādēj būsim modri!:
• ' mm
riecmasim
un: slimos.
Ifidz Tam tāuUešn labā, A. Tūi?
a:;teI':c:ib:a>
Sirsnīgi pateicos visiein. kas māni apsveikuši 50 gadu mūža un 20 gadu darba atcerē gan ar novēlējumiem, gan ar balvām.
Mācītājs A. <5ops, Toronto.;
Latviešu sešdesmitgādnieks
līotēkas telpās rīkoja referātu un diapozitīvu lentu demonstrējumu. Vēst. P; Dreimaņis runāja par darbinieku pārpuūlēšanos un par la.-bākiem paņēmieniem patērētās enerģijas atgūšanai. Ierosinātie jautājumi pamudināja vairākus sanāksmes dalībniekus papildināt:-tos ar saviem novērojumiem uii piedzī-. vojumiem.: Pēc debatēm prof.'A. J)reimani& demonstrēja diapozitīvu lentas (100 uzņēmumu)- ar Kurzemes uņ Zemgales ainavām un vēsturiskiem uzņēmumiem. Ieeja sa-^ nāksiiiē bija -brīva. Tā bija labi. apmeklēta, ap 60 dalībnieku bēr-: nu, jauniešu un pieaugušo tautie-
.SU.J
® LL Kopas valdēs un informācijas biļetena'redakcijas tag. adrese:
9 Latviešu Saimniecisko darbinieku apvienība Kanādā nosūtījnsr $20.00 uz Sav. Vā,l8tīm par Care satņieiu nosūtīšanai aŗchibīskapam T. Grīnbergam izdalīšanai.trūkumcietējiem Vācijā pēc viņa ieskatiem.
® '29. oktobri pēc koncerta Ņujorkas DV vīru koris ar diriģentu Br. Skulti, solistes H. Lūse, I. Pulciņa - Baumane un pianists A. Bērzkalns bija aicināti DV namā, kur Toronto nod. dāmu komiteja tālos viesus pacienāja ar aukstām vakariņām. DV KV pr-dis V.-Mukts ciemiņiem pateicās par vērtīgo sniegumu un pūlēm,; kuras tie. uzņēmušies, mērojot tāI6 cek uz To- . ronto. Kora pr-ks A Līdacis pa- Prof-Dreimanis. 287 Neville Dŗ., svītroja, ka viņi labprāt braukuši Suburban Service No. 1,.London pie Kanādas latviešiem, lai nodi-1 Ontario..
. bmātu ciešāku kontaktu nn ieprie-: @ gestdien,. 19. novembrī no pīkst
9-9.30 vakarā CPPL radiofons (980) noraidīs Reitera kora iedziedātās latviešu dziesmas.
ari pateicās par labi noorganizēto koncertu Un parādīto viesmīlību. Turpmāk, L, paskaidroja, koris uzņemšot savā repertuārā T. Ķēniņa komponētās (iziesmas.: Tanī,pašā vakarā ar autob'>tļu >oris devās atceļā uz Ņujorku.
ont. • , .• Londonas latviešu organizācijas š. g. 29, oktobrī Publiskās bib-
preses gads
Igauņu pasaules apvienībā izsludinājusi nākošo gadu par igauņu presēs gadu, kurā uzsāks kampaņu cenšoties' panākt,. ka katrs igaunis lasītu kādu laikrakstu vai žurnālu. Igauņu pasaules apvienība (nesajaukt ār Igauņu vispasaules padomi, kas nodibinājās šogad) ir privāta organizācija, kas. rūpējas, lai nepārtrūktu saite|. starp visā pasaulē, izkaisītiem igauņiem. Orgā-
• v;- HAMILTOHA
® Elzas žebranskas koņčeļts Ha-miltoņā notiks svētdien, 6. novembrī, pīks. 7.00 vakarā vietējās konservatorijas tislpās, James St. S., pie klavierēm Vēra Ļeinvēbere. Programmā latviešu un cittauto komponistu darbi. Rīko HLB un DV Hamiltonaš nod; Ieeja ?2.00, 11.50 un $1.00. Studentiem un skolēniem, puscenas.
;/st.;:katarim
© Latviešu sestdienas skolas ve-
nizācija izdod Savu žurnālu, kas šogad atzīmē savu 25 gadu pastāvēšanu. Igaunijas lieatkarības laikā pasākta tradīcija ik gadus novembrī rīkot „Ār§ jās Igaunijas die-; čāRu sapulcē Ievēlēj vecāku pa nu," lai stiprinātu saites starp dome: dari>08ies šādā sastāvās: pr-igāuņu kolonijām un dzimteni. Šīs ^sj. f^ejn^ks, s^, un kasieris
darbs turpinās aJtagād.trimdā.: S"f^«^s^P^do^^^ Tco,in» v^«t 1 -t    -4 1   Padomes pr-za adrese: 1 East-
,f« ??XT...      -^^^^'^^^^^^^ Avc tei. — -
lis ir Ņujorkā
20757 St
25. oktobrī Andrejs Fišers nosvinēja savu sešdesmito dzimšanas dienu. Viņu apsveikt bija ieradušies radi, draugi un/vietējo: organizāciju, kurās Fišers , darbojas., pārstāvji, tā jubilārs saņēma daudz ziedu un veltes.
Andrejs Fišers dziniis Ventspilī 1895. gadā. 1915. g. iestājies latviešu strēlnieku •puļķos, piedalījies 1916. gadā kaujās pie Ložmetēj-kallna. 1917. gv izceļojis uz Krieviju, ņo kurienes atgriezies Latvijā 1918.,- kad iestājies Latvijas nacionālajā armijā, kur nokalpojis līdz 1920. gadam.
Andrejs Fišers cīnījies Kurzer mes frontē pret beŗmontiešiem un kara gaitās apbalvots ar atzinības rakstu.'ka arī ieguvis tiesības nēsāt Latvijas atbrīvošanas kara pie-; miņas zīmi.
; Pēc atgriešnās no kara lauka dižkār. Andrejs Fišers kļūst galas vairumtirgotājs Rīgā. 1940. ģ. komunisti viņa uzņēmumu nacionalizē, pēc kam censonis dodas uz sār vām; lauku mājām Jaunpālos Ventspils apriņķī, kur dzīvo I līdz 1944. gadam, kad kopā ar citiem kara bēgļiem pārceļas uz Zviedriju, kur ar 'ģimeni dzīvo līdz 1949. gadam, kad izcejo uz Kanādu un apmetās uz dzīvi Britu Kolumbijas galvaspilsētā Ņūvestmīnsterā. Šeit viņš jau 6. gadu strādā kādā lielākā galas •produktu pārstrādātuvē.
A. Fišers iŗ viens no aktīvākajiem DV darbības veicinātājiem atbalstītājiem, pār ko arī pirmais Britu Kolumbijā, saņēmis atzinības rakstu. : -
īiaļtviJŖS Āmeri nlīt teeēj't€ ku i?avēnī". Bairķvas apkārti :alpoji kāda mākslj žu pārpildītajā tais nenoslaucījj ku reizi pierādaJ Su «irdi turas p^ nav aizmirsuši Bet ko gan; cilvēki šo nelf ņu labā?
Cik Joti paļ kundzes vārdi, nevienas lat\ kas Sai visnel tas daļai, mt sniegtu r(/ku.j cilvēki, kuru] gaisā kā mebi Mēs, karat bet nesagaidi nizācija sāktul nā. Viss atkļ
laimīgie» IziļKirtiTbērni taču, lr^
Vt Jl^^ši.   Ja: nu, ŪNŖI^
n SMF^^ viņus aizsvieda, pat vi-> itjffl^^ļjiļj- un yārdtis izdzēsa, tad)
'igad tiem, kuriēin nav aiz-tādi ir jāieceļ. Bi-īvajāļpā-, taču arī adoptētajam bēr-ļr ..likumīgs aizbildnis bāriņ-Kāpēc mūsu organizāoījui vji neiet pie brīvās pasaules tiesflis pēc'padoma? Un ie-meslsf taču .prasīt aizbildni mums, ir - tS^m bārenīšiem, ikuri^^^^ ši trako mājāj- lia' ģFiit:ī au-» dzināmc|3 namos. ; izsviestiem no audžu vecāku mājām, slimiem..
Tādu sāpju- bērnu arī saglāba un otra.Tn arī pasniedza roku Slaucītāja kundze Toronto. Ont;v Mēs nen drīkstam domāt, ka tā tūtu tikai viņas!personiskā lieta,.
Mācīsimies no^ viĢās uU aprūpē^ sim savas tautas varoņu bārenīšus;;;'- ^'^-"v" I. Pār Latviju kritušo, dēlu bārenīšiem, mūsu varoņiem —^ invali-" diem, sāpēs un postā sabrukušām karavīru mātēm; un tēviem, taču. pat daudžsolīto fondu vēl nav. kaut gan laimīgo ļaužu fondi un balvai zel. Vai nebūtu laiks mums uzvilkt baltās drānas?^\^^^^'^^^.;
y Karj^īra māte^ P; Kūšps> ;Babil^
PALDIES HAMILTOJfAS
■;;■•/ :;0SG[AMZĀC1IAM" v.:
. LA red.: 15. oktobris bija Hmi'l-tonas Daugavas Vanagu diena. Ar lielu prieku un atzinību konstatē-jām, ka šai dienā nebija neviena cita lielāka sarīkojuma nedz To-raņto. nedz kādā citā tuvākā pilsētā. Rezultātā; mūsu Hamiltonaš Vanagu sarīkojunis bija loti labi apmeklēts. Nebija tā, kā DV" dienās Toronto, kad turpat uz vietas bija vairāki sarīkojumi, pl€i tam vēl ne visai mazie. Šāda iecie-ļtība pret; citiem sarīkojumiem un ^Tīkotājiem, kāda bija ierādīta Hamiltonaš DV pēdējām • sarīkojumam, būtu Joti vēlama arī uz priekšu ne tikai pašu mājās, bet arī ārpus tās.   J. G«9 Hamllljonā -
: : SYĒTBITA pāedoto
Paldies laikrakstam par ierādīto vietu mācītāja A. Lūša, „Svētrīts pārdomu" rakstu sērijai. Vientuli dzīvojošam, tālu no latviešu centriem tā ir garīgā maize, spirdzina» jums mātes valodā, kas rakstīts tik skaisti vienkāršā, saistošā stāstī° jumā. ■».•■;■■:;.■■/;•
H. AtomsjĻuiziāņā5manevro§
SaiSojuinu kalendārs Toronto
5. novembrī —Elzas žebransķas koncerts komercskolas zālē —« Shaw ielā.   ; -
6. riov. pīkst. 6 sv. Andreja baznīcas zālē .Gaujas gaidu vienības Mārtiņu vakars.   ;;
11. nov. TLB un TtSpĶ Mārtiņu vakars Ķolumbois zālē; ;
26. novembrī DV teātra 5 gadu jubilejas izrāde, A. Alunāna Visi mani radi raud, sv. Andreja bas° nTcas zālē.
mZD;
- Redakcija patur «esības ItesūtJtos manfSlolptBs BalsMt, * ITefalietftos manuikriptos leuaglabāa, bet u vēlēSam Mitļņt^ ja būs pievienota iMigtiHi^^ ir autora virdi vai bdef^mn fai^lcst!^ nk^
Semo var ori lestlblBsi) Kiiakd^B'vlsS^^
«...Mjļ pējTes uļ lietām, i vaļīga* sies labi netaps
Jēzus vieļ rijas .namāJ Lūkas evanļ jot tikai itī epizodu i&vļ drāmā, kur : stājas un a un dažādi c| Icļūt dziedii lē mieru saļ kas vēlas i paštaisnie, delnā paslā gā brīdī tōļ neieredzētoļ
Marlla iiļ ku pūlī ir sievietes.
Un tom€ pretējo -niāļ lu no Jer{ jusi viemļ šām juties!
Kā šī l| stošā drai zinām. Bf nepārprotz trim cilvēļ bas un rodam til māSu mīU
Lūk tĒ vi, mums iās Martai nams.
Uz šo kad saņel tas ui slims. Šii rija nāk uzrunā: pie manis miris!"
Evanģēļ mums, k| noticis k Bet — k^ skun^as nāve dzīl Tā arī klūBt pa| viens nc
Latvi
Trimdi parādījuļ šu grāi domju nežēlīgā! rakstniel ŗasvīri, noteikt( :rakstni( garā j£ teikts, grāmati ar kād tībā jā Klau ges pa garu, p Bu atti u. t t., vai sk mats. „ matnīc ^kādas viešu dos. T nāko stu u . jams No sa tautis' tuālu Pēc arī at grama vas! ņije 1 vā un-literāt lodā (?) k( Šarlo domj āla r jusi man3 un k . drīks atbil tas a Jāpas zīsta fllste pado burb Ies un par Latv' re, trim ķersi