LATVIJAS AMERIKĀ
-
Fteņem Tisāda reida iespiedumfl laulibu ielūkumu un komerciājJļ dM^^ kartes; flo-fcumentus biedrību vajadzībām; koncertu prosļ-ammas, aarīkojumu biktes un dziesmu lap!9afl, grāmataa. n. «.
Parbus apzinīgi m gaimigi vok ar praksi
Jūsu kluso stundu draugs ir dzeju grāmata
NAM4MĀTĒM
Viras
Pasutinājimius pieņem: ^ie^tuve, IM St/Patrick St un kantorī, 123 Huron iel^ tel. EMl 8-0792, Toronto, Ont., Canada
Izsūtīta visām Apgāda
D A B Ū J A M A
ām grāmatnīcām
123 Huron St., Toronto; Ont.
Saldas virķs iŗ sevišķi atsprdži^ , ncšas ,1^ karstajās menās. .gaidās visas gatavo gan no vēl neienākušiem, gan ienākušiem augļiem un ogām un no žāvētiem augļiem. Kā garšvielas izmanto citrona mizas, vaniļu un kanēli.
AugJu viras ir garšīgākas, jā augļus ieliek iepriekš uzvārītā cukur-ūdenī. Virām, kas jākāš caur sietu, cukuru pievieno vēlāk. ~* Garšvielas vāra kopā ar viru ne ilgāk par 15 minūtēm, lai tās nezaudētu savu aromātu.
ĶIRŠU VIRA^
4^5 mārc» tnmio ķiršii, 1 litrs ūdens, 0.5 pnd. riegla sarokanvīna, citrona miza, 75 gr, cuknra, 2 ēd. kar, (nolīdzinātas) kartapeļmil
Ķiršus nomazgā un pusei izņ^m kauliņus. Pārējos ķiršus uzliek fā-rīties ūdenī, pieliekot citrona :i zu. Vāra apm.-. 10 minūtes, tad izrīvē čauŗ sietu un pieliek cukuru, no kauliņiem atbrīvotos ķiršus uzvāra un pievieno ūdenī atšķaidītus kartupeļmiltus. Vāra. 3 minūtes. Ķiršu kauliņiem izņem kodolus un tiem pārlej līdz vārīšanai uzkarsētu vīnu. Ļauj. iesūkties 10 minūtes tad, izkāš ua pievieno ķir-u virai. Galdā pasniedz ar cepumiem.
Ābolus nomazgā, sagriež gabalos un vāra ar ūdeni un kanēli. Kad āboli mīksti,. tos izrīvē caur sietu un uzvāra. Pieliek cukuru un ieliek sagatavotos miltu. ķilķenus. Ķijķe-nus var arī nbvārīt atsevišķi vājā sāls ūdenī.
RUDZU MAIZES VIRA AR ^ ĀBOLIEM :
400 gr. detiikas rudzu malzesv 2 Itr, ūdens, l mam ilbolir, 50 gr. cukura, mazliet sāls, gabaliņi
LI Ē TU V IEŠU 994 Dundas St., W., ToronJo, tel. LE 6-
Jaunatvērtajā restorānā ēdieni «iropiešū gaumē, pagatavoti iio svaigiem prodnktienio Atbērts ik dienas no ļplkst. 6.80 rītā lldz pīkst. lOoSO Takarii Laipna apkalpošana. Dmumā ierīkos galsa
Tēdināšanu.
IpaMeki: v. h. j. ivanauskm,
EĀRLA ZARIŅA
UN
ai^tfevērjjiejņjiir 1^^ rakstnieks, attēlojis 1905. p^S^jaš pēcJaiķu Rīgā. Spraigā ptāstījumā autors lī^i^idbjis kā laikmetu, tā cilvēkus un viņu traģiskos
likteņus. .
■ ■ ■ ■ ■■ ■
Lasītājs tagad varēs vilkt interesantas pairillēles starp toreī= žējo un šīsdienas vamiācīgo krievu pī|vaJ^i. Latvijā.
Grāmatu; ikviens lasīs ar lielu interesi
Tā maksā broš, $2.0C, glīti iesieta $2.60.
RI E..I) Ā Va
Kapsrs Hāir StyUng *
118 mac PHERSON AVB,
Pirmklasīgs darbs pie ilgvijņiem, matu /"griešanas, krāsošanas un skropstu kopšanas, lepr. pieteik-
•ties, pa tel.;Wl 2-4585. ' - runā vāciski, krieviski ua ~a - zviedriski
Nupat pienākušas grāmata:;
K. ZARIŅŠ, romāns,
dzīvībā un TRlg-^
: ;;: nāves v
Iesieta $2.60, Iiroš. $2.00
KRIĒVf NaI ■
Cena $5.00 APSISU • JĒKABS .:.
bāgātiram-:
.'. ■ Cena $2,10 ■ / '
;X Blaumanis:.-rakstīs, sēj.
Cena^ScSO; X KLīJDZĒjg
Maizi salauž- gabalos un uzliek vārīties ūdenī, pieliek kanēli; Kad maize labi savārījušie.^, izrīvē caur sietu, pieliek cukuru un šķēlēs sagrieztos ābolus. Vāra kamēr; āboli mīksti. Jā vēlas, var arī pievienot kādu ēdamkaroti rozīnes. Ja maizes viru pasniedz siltii, var pielikt niazliet sviesta un skāba k.rējūmā.
RABARBiBRU VIRA
SVAIGU ĀBOLU VIRA AR ■ KLIMPĀM
1 mārc. ābolu, 1,5 Itr. ūdens, i gabaliņš kanēļa, 100 gr. cukura.
1,5 mJirc. rabarbern, 155 gr. enkura, citrona miza, 1 ifr. ūdens, 0.5 pnd. baltvīna, 1 ēd. kar. karti-p^miltu.
Ra/barl)eriem novelk cieto mizu, sagriež gabaliņos, pārlej sietā ar verdošu ūdeni, uzliek vārīties ar cukuru ūn citrona' mizu. Vāra ka-ļiēr inīksti, tad izrīvē caur šietii. fCartupelmiltns iejauc yīnā un maisot pievieno verdošai virai. Vāra 3 minūtes. Pie Rabarberu" viras var pasniegt saldos cvībakus.
MELLEŅU VIRA AR KLIMPĀM
1 māro. mellenes, 50 gr, cukurā, 1.5 Itr. lulens, mazliet kanēļa n« 2
Trešdien, 1956. gada 13. jūnija,
krustnagliņas, 2 tējk. ksirtupejmil-
tu.
Mellenes vāra kopā ar garšvielām, izrīvē caur sietu, pieliek cukuru un atšķaidītus kartupeļmiltus. Vāra 3 minūtes. Galdā pasniedz ar sālsūdenī novārītiem, ķiļ-ķeniem.ĶiJķenu, vielā var paspiegt arī saldos cvībakus. ' .
^ PLŪMJU VIRA
2 mārrc. dzeltenās plūmes, 2 Itr» ūdens, lOi^j^gr. cukura^ 1 «L kar» kartupelniUto, >
Plūmes noplaucē un novelTc ādu,, izņem kauliņus un iizliek vārīties ar. ūdeni un cukuru, kad plūmes iŗ mīkstas, pievieno atšķaidītus kartupeļmiltus. Garšvielai pielikt 0.5 glāzes aveņu vai jāņogu .sulas vai ievārījuma. Galdā pasniedz ar sālsūdenī novārītiem ķilķeniem.
STIĶEŅU VIRA
2 mārc. stiķeņn, 2 Itr. ūdens» 10# 150 gr. cukura, citroKa mlz&f 1 kar. kartupeļmiStu.
Ogas uzliek vārīties ar ūdeni un citrona mizu, izrīvē caur sietu. Pie» liek: cukuru, uzvāra un pievieno atšķaidītus kartupeļmiltus. :^ •
Galdā pasniedz ar sālsūdenī np--vāļātām, klimpām vai saldiem sausiņiem. ' "
■ žāvētu'AUGĻU VIRA
0.5 mārc. nomazgātu žāvēta ābo-: lu ūii plūmju, 2 ēd. kar. rozīņu, citrona miza un viens gabalii»5 citro* na skābes, 2 Itr. ūdens, 100 ?r, ciā» kura, ■''
, Augjus ar rozīnēm un cukuru vāra mīkstus, tad pieliek citrona mizu un citrona skābi un atšķiidītus kartupeļmiltus. Var lietot |rī ie-^ priekš izmērcētus augļus. Kā! garšvielu var pievienj)t mazliet aveņu vai jāņogu sulas.
123 Huron St., Toronio,
Frank Vass
' ABVOKATS. .-.■.ŅOTAES;^..
455 Spadina Ave, Apt^ 40S
(College un Spadina ielu stūri)
m bteoļā - WA2-i WA 2-6112, Torontj>
^jtjiiiiiiiiifiiiniininiiiuiiiiUB/sEHnniDiiiiisiiii^isDii^^^
.SUiPUBŅU.'LAIKS,
■LiGAVU MEDNIEKI.• $3.50
:ES NEBIJU VARONIS
■ ' K. lEVIŅS'--
:: ■ PIE TEIKSMOTĀ •
jaukiešu izsutisam-
5
AB. ERSS . ■ ,
CEĻMALA
: ;-.:''$4.oo''
-M. HAMSraS; ,: .JŪSMOTĀJI'":^^.^
■$2.25
V;: •T.-HARDiJS:.
SKAIDRA SIEVIETĒ
$3.80 .. ■.
J.TORVALBS
MĪKLAINIE LIKTEŅI
^ .'. '..^ $2.80-. ,• , ■ :\TRIECĪĒNS uz -
d. .ilustrējis , = Dzenis, Latvijā dzi- E kanādiešu' māksliļai.eks, s
$3.50 t. MOBERGS
JAUNĀ
.18.80.. J. TĪTOIS
S
1. jūlijs 1867. g. ir tā difna, kad Kanāda .. .■„;āsima," tas ir. kad Kanadi kļuva par pirmo.
federālo vienību Britu karaļvalstī .. V 89 gadus pēc tam Kanāda vienmēr svin to savu dzimšanas dienu... tagad — , pirmo pirmdienu' jūlijā. Priecājieties . ^ .j Kanādas tapšanas ēdienā! ŗ ::
LIMITED
■V •-111.00 .
BZiVāDZEJA^
. AL. CAKS' -
.^a>fDBĒJA ECfLiSA dzejas'
VAI VeL DIEVKOCIŅI ZIED MĀTES ICAPU
.. :,vLAUKĀi^
■ $4.00
123 Huron St., TorohtOs Ont., Canada
Tikai pēdējos gados — tātad ne ūz Staļina rīkojuma — notikušas vairākas lielas jaunatnes un speciālistu izsūtīšanas no okūp. Latvijas. 1954, g. februārī esot it kā pieteikušies 350O pastāvīgam darbam austrumu atmatu rajonos; izsūtīja daudz mazāk _ (pasīvi pretojās?). . Rudenī izsūtīja 200 šoferu uz Kustanājas apgabalu; ziņoja par atgriešanos. Bet decembrī izsūtītie 80O šaursļiežu.j^zel^ceja būvē nav vēl atgrezīisies, jo. būves beigšot tiķall957. g. Pērn februāri „savas līdzšinējās dai'ba, vietas" atstāja 740 jauniešu, lai dotos uz Kazachiju. ; \ '
Bez tam dažādu speciālistu grupu izsūtīšana nekad nav - rimusi.
Tagad, 10. maijā publicētais PS-KP .CK un;PSRS min. padomes'aicinājums koni jaunatnei izsūtīt 400.-500.000 jauniešu rūpniecības darbos Sibīrijā — sākumā radīja tādu pašu atbalsi kā pērn un āizpērn: komj, komitejās „piesakās"> d&snai-tieņi strādnieku, demobilizēto karavīru, traktoristu..Viņu vārdus nolasa radiofonā (ne visus). Šogad daudziem" ir latviski vārdi: Nēļīja Majore, Dzidra Dzene, Modris Kra-stiņš, Arvids Vītols, brāji Lazdiņi, Kārlis Majors, Valdis Ābelīte,Ojārs Miķelsons, Ēvalds Bogdanovs, Edmunds ' Petkevičs, Kārlis: Skudra, Aribars Nollē,' Voldemārs Zemītis, Jāhis Slūbko, Ņina Spuģe.
Agrākajos ■ gados bija novērots, ka lielie musinātāji — krievi neaizbrauca;
Šoreiz tomēr ir ievērojama starpība.' ■■ ..'
5o Latvijas esot jāizsūta 1800, • 21. maijā komj. rajonu komitejas ziņoja, ka saņēmušas desmitiem' iesniegumu, bet Tallinas ^Kaļiņina rajonā vien '800. Tāpēc 23.; maija pievakarē no visas Rīgas uz ielām izdzina jauniešus kolonnās ar. plakātiem, ,,vadoņu" ģīmetnēm,'kas ar mūziku devās uz mītiņu (pie Māras bazn.)
Laikraksti publicē garus, aprakstus par «bagātības, un brīnišķīgā klimata zeini" — Krasnojarskas apgabalu. — Sov. Mōlodež 16. maijā meteorologs ,V., Koržovs raksta; „2 gados, man radies cits priekšstats par Šibiriju, nekā liija Kijevā. Arī 44: grādu salu bezvēja laikā dienvidniekam viegli izturēt, pat strādājot visu dienu . ārā. Pārsteigums iŗ karstā, un lietainā vasara, tāda pati kā Kijevā, Vaŗ te iedegt tāpat kā dienvi.dos."
Bīs&mākā parādība šogad ir. tā, ka „nolemj" braukt uz Sibi-rijū veselas skolēnu klases, Tādā gadījumā zūd katra «brīvprātības" ēna.
..Jelgavas^ arodskolas absolventu vairākums izteicis Vēlēšanos.. pēc eksāmeniem braukt darbā uz Sibīriju." (Radiofons 25.5. 56.).
„Kollektīvš 3. celtniecības skolas audzēkņu iesniegums: Pabeidzot skolu, .lūdzam mūs jūlija mēnesī žļosūtīt uz celtnēm .austrumos." (Rv 26.^:5. 56.). ; , , . ļ''^: ,,Rīgas 26. vidusskolās visi lOB klasēs skolēni pēc skolas beigšanas brauks uz; Sibirijas jaunceltnēm." (Šov. Latvija 25. 5. §6.),
Kā aicinājumā teikts,-' «jaunceltnes" darbi ilgs vairākās piecgadēs.
26.. maijā Gīņa raksta,;ķa izsūtīšanas organizēšanā jāpiedalās arī arodorganizācijām, Pie tam nevis, lai aizstāvētu savus biedrus; nevis lai toš paturētu līdzšinējā, darbā, bet la!! viņus izsūtītu. ■ ■ Vēl viens jauns pierādījums, ķa padomju .arodbiedrības" darba Jali-dīm ir kaitīga organizācija.,
, i .■.EKSPORTS/-
„Rīgā aŗ ledlauža Kapitan.Vor0-ņin palīdzību i'era-dā;^ jūras tvaikonis^— saldētava Nr._ 12, kas uzņēma pārdkū un to iiogādās žvejpie^ kiem Kamčatkas Petropavlovskā. Tvaikonis būs cejā.3 mēnešus.'^ (S. Molodež, 6..3:; 56.). ; ' - ' ļ
.„Tvaikonis Akadeiniķ Ķrilov. ar Latvijas cementu .dosies uz Bur-mu."' (G. 19. 2. 56.). ;
, „Tālu aiz Pad. Savienības robe-
kavas un Ļeņingradas ēkas.-Apguli 27 tipi. Bez tam -ūpnīca apguvu-* si 'mazu izmēru' elek-troarmatūras. piederumus, jfkaistus un ērtus. Lielās partijās tos nosūta uz Ķīnu, Afganistānu, Koreju, Mongoliju, Rumāniju, Poliju." (S. li 7. 1. 56.).
„Krievu kokiem sena slava pasaules tirgū.-... Ārzemju, firmu lielus pasūtinājumus veic Kuldīgas; . Kokneses, Valmieras u. c. mežrūpniecības, Šogad no Latvijas ostām aizgāja djaudz kokmateriālu kravu uz Londonu, Hullu, Liverpūli, Latvijas uzņēmumi gatavo, lielos daudzumos arī zāģmateriālus, finierus, sērkociņu skaliņus lielām angļu firmām. Angļu firmas iepērk arī gatavus sērkociņus." '(SL 5. 5. 56.)
„VĒF izgatavo auļ;om. telefona centrāli Rumānijas ' superfosfātu rūpnīcai. Hidrometeoaparātti rūp» nīca sūta sa.vu produkciju Rumānijai, Ūngārļjaiļ Bulgārijai un Al-"bānijai. Autoelektroaparātu rūpnīca šūta traktoru un automobiļu i-e-zerves (ļaļas Ungārijai,. Albānijai^ Rumānijai un čechoslovakijai," (R 14,5.56.).
•,,Rīgas elēktrolajnpju- rūpnīca ik dienas izlaiž desmitiem tūkstošu, elektr. lanipu. Pašlaik, veic īpašu
žām pazīst; Daugavpils elektroin-, i^zdevumu:. izgatavo lampas auto
strumēntu' rūpnīcas izstrādājumus. Modernos elektriskos.dai'ba rīkus:, ēvel^^s, žāģus, urbjus, slīpmaš; ar piestiprinātu uzrakstu Made in US-SR nosūta uz Bulgāriju, Poliju, Mongoliju, Ķīnu, ; Koreju, Sīriju, Afganistānu un daudzām .citām valstīm," (C: 15. 5/ 56.).
,,Liepajceļmaš" nosūtīs. 6 kombainus Oechoslovakijai. Maijā gatavo nosūtīšanai vēl 4 Čechoslova-kijai un-4 Mongolijas tautas republikai." (Radiofons 29. 4. 56.):: ■■■■
...Liepājas sērkociņu fabrika Baltija nosūtījuši jau .lielu, daūdzuniu sērkociņu uz Indiju, Birmu, Šudā-nu;u. c; zemēm.";,(R.'29. 4; .56.).
-.NASAEMī^^^^
- PAGAIDU VALDĪBAS PREZIDENTS AŖAMBURA ATCEL NQ AIVLVTA ARGENTĪNAS ARMIJAS : KOMAMHERI ĢEN. LAG0ST| : iB u.en 0 s ai r es ā. •Nesniedzot nekādus- paskaidrojumus par savas rīcības . iemesliem, Argentīnas pagaidu valdības prezidents Arāmbura paziņojis, ka viņš no pienākumiem atbrīvojis .armijas ķoniandieŗi ģen: Lagosu, tā vietā ieceļot^ līdzšinējo trešās armijas virspavēlnieku • ģen. Žerdu. i Argentīnas, militārās aprindas pareģo, ka tuvākā nākotnē paredzamaS; vēl tālākas pārmaiņas,' kūru rezultātā' no saviem līdzšinējiem amatie.m būs jāaiziet .armijas štāba- priekšniekam ģen, Daltonam un ķavalērijaš komandierim ģen. .Buseti. ; Domā, ka notiekošo , pārmaiņu ■aizmugurē stāv.kāda iespaidīga; ze-imāku virsnieku grupa, kurai izde-
mašmām, ko Padomju Savienības automobiļu rūpniecība . ražo Ķīnai u. "c. taūta^ dem. valstīm.-Apgūta, . arī īpašu, tropisku lampu ražošana Indijai ūn Burmai" (R. 17. 5. 56.).
„Rīgas remonta mēchaniskās rūpnīcas Latvenergo produkcija ir plaši pazīstama nevien mūsu zemē, bet arī tautas dem. valstīs. Ar katru gadu uzņēmums dod arvien vairāk izstrādājumu eksportam. Šogad uz Ķīnu un Poliju nosūtīti blo-ķēšaans aparāti, betona reaktori . un universālie strp.vas pievadi. Patiaban . rūpnīcas ^/kollektivs veie pasūtinājumu Polijai un Bnlgāri-jai,. kā arī gatavojas uzsākt elektroiekārtu ražošami.Vietuamas demokrātiskai republikai.". (R. 22. 5. 56.).
,,Rīgā5.Popova V. n. rauiorūpnī-' ca pēdējā, laikā vairāk par 1000 ra-,diouztvērēju nosūtījusi uz atmatu. apgūšanās rajoniem. Ap 800 nosū-. tīti už Vidusāziju un mū.^u zemes austrumu rajoniem. Liels skaits radiouztvērēju un radiolu nosūtīts uz Afganistānu, Korejas TDR u. c." (R. 23; 5. 56.). /
,,-Jau vairāk kā 8 mēnešus no Ventspils, nosūta stutmalku Anglī-^ jas raktuvēm, nosūtīts vairāk kā 50.000 kubm..(Cīņa 26. 4. 56,). ^
„Uz. Afganistānu savu produkciju sūta arī Latvijas uzņēmumi: — VEF —1 telefona, aparātus, ierīces, telefonā centrālēm, radiouztvērējus Miers un Baltika^ Popova v. n. ra-; diorūp.nīca —• radiouztvērējus. Sūta arī atitoelektroaparātu,Hidroma-^ teoaparātu rūpnīcas,' LPSR Ga]as un piena rūpniecības ministrijas mašīnbūves rūpnīca u. c uzņēmu»' mi;" (R.;28. 2. 56.). „PSRS smagās mašīnbūves min. Liepājas mašīnbūves rūpnīca beidz
vies pārliecināt pagaidu valdību, .. ka dažu augstāko virsnieku: atcel- montēt vienu no jauno sijātāju pa-
šana nepieciešama „brīvības re-vo-lūcijas labā." ■ ■
Buenosairesas: diploņiātiskās apr rindās-klīst baumas, ka tuvākā nākotnē, pārmaiņas paredzamas, arī Argentīnas valdībā. Pagaidu valdības prezidents Ārāmburu . patavoT. jbties samā-zīņāt ministru skaitu no 16 uz' 12;.. '^^
„Rīgasr elektroarmatūras 'Vūpiiī-cas lampas apgaismo daudzas Mas-
raugien2, kas domāts jaunceļamai Indijas; metallurģiskajai rūpnīcai."-(Ŗadioforis 9. 4. 56.).
Eedo piesimeg Okup. Latvijas rūpnieeīfm vietējam tirgnm ne* raižo pat-vienkāršākās lietas. Tā pārslogota ne vien ar ražošanu 5^etropoIei?', bet tās uzdevamā ražo ari eksportam. Ražojuma vērtību, pipotamsj pievāc o&tipāe»ja§ va-