a'2i decembri. 102.7m n-rl.
iTamsā   visas   yāroas Tiena-i'
. , ." Garais Lazda biija ievē- ' is Andrejn pētām savu aptēr-i»ēc eglīte aizieaim pie meiteni;' solījās izcept pīrāgus.'' / 'ē. iAndreja negāja. ViŖš ieslē-i savā istabiņā un spieda pieri loga stikla. Pāri blokmāju iežo- , am sētsvidum skrēja Ziemas-tku putenis, aizskrēja līdz stūo , pamīņājās uz vietas, sviedās ārt un drāzās uz citu pusi. No- ' tnes sarīkojumu telpas logi M-, ■aiši.v'arēja. redzēt, ka telpa; ir žii pilna.   Jā, bija tak Miera. . tki,. cilvēks uzmeklēja cilvēku^ v^<lŗoši vien, visi mitrāīa acīm tījās resnajā UŅRRA's direkto-un klausījās viĢa vārdos, i,Jtii-zeme reiz būs brīva, jūs visi z  atgriezīsaties  savās^ īstajas^ jās l ,    Tā viņš vienmēr solī-tā droši vien runāja arī šova-.- Mājas zaudējušie bēgli ticēja ipācijas-varas ierēdņa vāi^ietni. rs cerēja reiz atgriezties savā© ' āš, un angļa vārdi bezcerības. ' ņos bdja kā slīkonim salmiņš, ā, Latvija reiz būs brīva, to ti-a un par to pārliecināts bija. Andrejs, bet — kad? Kad?
ndreja roka kabatā sameklēja ejo iio sievas saņemto vēstuli., r tagad pati rakstītāja? Kur vi-Ancīte? Vēstulē viņa rakstīja: trādāju, roku cukurbietes. Darba pasmags, bet tāpēc pārtikas de-^ lielākas. Udz šodienai bija near apaviem. Šorīt strādnie-m muižas pārvaldnieks izsniedza, ijas stuļmeņus. Tā kā tīrumā; li tikai Ūdž;potītēm,, pie miesas m vairs netikt Vaiduli uzskata ■minieteļ latviete,    viņa darbam ēt. -^n tagad teikšu. tev pavisam ■• si, kaut ko pie pašas auss—- . 'mēs gaidām ļoti, viissi trīs. Ne-rļies. Kaut mūSu" otrs bērns vēl , dzimis, bet viņš jau dzīvo. Un ;man .dod spēkus. Es zinu tikai.. nu: ilgi vai īsi, reiz mēs tiksi- • esv katrā ziņā tiksimies." abaga Aiicīte. Kur "viņa tagad? u: 6.trs gads, kā krievi Meklen-i*gā. Daudz Andrejs bija klausi--"is, rakstījis uz. visām pārstāv-čībām, katram paziņam taujā-,   pķt. tikko pazīstamiem cilvē-m lūdzis ziņas par sievu, bet — Izīt Aricīfei pēdas viņam nebija e>^es.   Tātad — viņi palikuši . šā. Tur daudzi palika, daudzas_ tes ārvmaziem bērniem. Dnzie-bija nedzirdēti barga. Andrejs rija un rija, bet lielo . aru, kamolu viņš nofīt nespēja, azājā- istabiņā viņš bija viens ti,>varētu izraudāties,   neviens , (Nobeigums. 10. Ipp.) ^
' atkal visi. Tomēr Jēkabam šie ;'ekli skanēja tā piespiesti, sa-āksloti, šī.neļ)ija pirmā reize, kad nam sāpēja Angelikas smiekli. Triekdami un pļāpādami, viņi ie-aucā. Skuju sētā.- Vairāki, pajūgi . u stāvēja. Sievietes tūlija devās, šā, kamēr vīrieši palika apkopt ga. Pusdienas jau kūpēja trauci un pārējie viesi sēdēja pie gālēm..
,;Ā, Vēlie!" iesaucās; Skuju jāu^ akā meita,.;un steidzās ienācējiem -etim. . .
.'Jāunu laužu balsis piepildīja lie-, krēslaino istabu. Ienāca arī jē-^
abs' ar Priedīti un apsēdās An-likai pretim. "Saimniece skubinā-ēst. Tad. pēkšņi Angelikai ku-oss iesprūda kaklā. Istabas, dur- ;
is pavēra Atis..
Vai tas tiešām bija tas ipats Ātis - viņas Atis?
Laikam Jēkabs ievēroja Angeli-as savādo skatii, jo lēni pagrieza alvu pret durvīm, tad tikpat lēni ret Angeliku. Sājš smaids ievilkās uiša sejā.
>Varbūt visi nepazīst,"  skaļu . alsi runāja Sk\iju meita, „atbrau-uši ciema arī pagājušās vasaras ērnieki!" Priecīgi saucieni atska-ēja no;\1sām malām, jo mērnieki : ija atstājuši patīkamas atmiņas.. ikai ne Angelikai. Tomēr ^ ja, Ķ vai; gan vēl kāds bija patīka-āks par Ati! "'. .
Atis Angeliku šai barā: nemaz eievēroja, viņš apsēdās pie.vīrie-iem un sāka runāties.
Kad pusdienas, bija paēstas, īsā iemas diena, jau krēsloja. Saim^ i^ca aizdedzināja svecītes uņ visi ., opīgi: nodziedāja  pāris svētku 'ziesmās.  Tad sākās gatavošanās los iešanai. .
"Varējāt labāk tepat palikt. Izēstu galdus; varētu padancot aŗī!" unāja Skuju saimniece. ar savām : leitām, bet tās atsmēja- Kviešos , sot.tie īstie piiiši. Visi bija vienis, rātis, ka jābi-auc ir, tādēļ tie pui-ieši, icas -netiārģērbās, devās ie-ūgt zirgus. Izgāja arī Jēkabs.; Angelika kopā ar citāmmeitāEi sgāja otrā istabā, viņa pūlējās uz»
ģērbt tēva bikses tā, lai nesaburzītu jauno kleitu, -čala un kņadā pēkšņi viņa izdzir^da: ..Mērnieku Atis taisās Kviešu Lijai par brūt-Kāda cita balss, vēl pieme-
tinājal:
nevaru tās bikses sa^
..o .
Kas nu šis Lijai! Kura kāttīga saimniekmeitā tad pie tāda Var iet? Viņi taču pa pasauli apkārt vien; dauzās. Kāda tur var iž-aāķt dzīve!"
Angelika sastinga. Bija. tā, it kā vajadzētu kliegt. Bet tā varēja nāt tikai tas, kas nezināja, ka Atis pagājušo vasaruViņu: skūpstīja, ka Atis, — nu jā,. Atis nekad nebijā apgalvojis, ka Angeliku .mīl. Viņš tikai teica — tu esi tik jauka!
„Pē!"  Angelika skali iesaucās.; „Kas tev?" cita .uzprasīja.
„Nekas,
vākt." ž
„Tu būsi čigāns?" otrā atkal pavērsās, un' strauji sāka dziedāt: — Čigāns šaVii čigānieti ar dzindžālu dancināja! «Turēsimies kopā,; es būšu čigāniete. Tev pīpe ixļ Man
;arī!"- v,
Angelika šita plaukstas dziesmas ritmā, sita spēcīgi, it kā tā gribē-t\( izsist'domas par Ati Tad viņas ar ogli ievilka savās jaunajās sejās krunkas, Angelika vēl bārdu un ūsas un čigānu pāris izso-loja pagalmā.
.^uŗos ratos metīsimies?" čigāniete prasīja.
Mirkli Angelika skatījās. Viņa redzēja Ati, un vienā mirklī viņa bija jau tuf. ,3itajos! Nāc!'V Un Angelika satvēra grožus. , Pajūgi strauji izskrēja no sētas. . „Dod nu, čigānīņ', man tos grp-šus, ka zirgs neaiziet neceļus!" Atis pieliecās tuvāki Angelikai un teica.
«Zirgs nav mērnieks!" meitesne dobjā balsī atcirta, un Atis samulsa. Viņš taču nezināja, kas slēpās aiz lielās cepures un melnajām ūsām. Skanēja zvārguļi, sķa^' aēja smiekli un saucieni, pajūgi skrēja citas citam garām, tikai Angelika savam zirgam ļāvU palikt k:ā pēdējam.
„Hei, čigān', vai ātrāk nevari?"
./Kur tie ātrie tikuši, kur lēnie palikuši? Tāp^t visi reizē Ziemas-avētkus svētī!" Angelika -atteica un nesteidzās.
Tuvākais cej§ uz Kviešiem veda caur^mežu, un pirmais pajūgs jau nogriezās no lielceļa.
..Nepazūdiet!" sauca no oitiem pajūgiem, „mežā tiimsa.
Bel Angelika tīši nesteidzās. Ceļš meta likumu, mīkstas kupenas gulēja abās pusēs, tik mīkstas, ka Arigt lika zināja tās nevar tukšas ^ ttstāt. ViĢa ^ pieliecās- Atim un teica tā, lai citi nedzird: ,
„T jv tādas vieglas kājas, kā jau mērnieks esi pieradis cilpot!" nu viņa sāka runāt savā paprastajā balsīt „Ja pie manis vasarā pēc viena skūpsta vārēji atskriet, tad skrien arī tagad pie Lijas. Kādēļ lai es tevi vizinātu!" Un ar visu sparu viņ.a pagrūda Ati, tad uzšā-
va zirgam. Pārējie lāga nesaprata, kas notiek, bet Angelika tikai smējās.
Kviešu pagalmā suņi Velti pūlējās pārriet ^braucēju balsis. Čigāni dziedājaj'^piedās istabā, tad dancoja un priecājās par gardo cienastu. Angelika ar savu džin-džālu pārgalvīgi plīkšķināja. Viņas smiekli skanēja>ai ik brīdi, tomēr 'skata gandrīz neatrāvās ao krustceles — ja nu viņš nenogriežas, . bet. aizgāja taisni! Meitene atmeta galvu un pusbalsī teica: „Nav liela nelaime, pa lielceļu arī te var nokļūt!"
Kad pēc ipirmās kņadas budēļi atģērbās, Angelika kļuva pavisam domīga. Nu sāks taujāt, kur palika Atis. Viņa uzmeklēja Jāni.
„Kā tu domā," viņa tieši iesāka, „vai tevi kāds aizvedīs ? Es taču varētu tagad braukt mājās .ar mūsu pjšu zirgu? Tev atkritīs vešana." ■ . ' ' ■/
,,kL nu tev padomā?" Jānis pētīja meiteni. „G]ibu mājās. Vari iejūgt?" ' „T<) varu. Beļ~kur ir Atis?" „Hi, ba! Mežā. Nekas/ nekas, es aizbraukšu viņam pakaļ!" Angelika a>griezās un iejuka pārējo jaur niēšiA barā.
Jākis izgāja. Pēc brīža Angelika iemetās kamanās un izbrauca no Kvī4šu sētas. Tagad viņa steidzās un [tikai krustcelēs apstājās. Droši fieUr Atis bija sizgājis taisni. la. — brūtgāns, nezina pie brū-ceļu! — Angelika nodomāja tJn rieza zirgu, uz lielceļa pusi. Vīeža tumsā neko daudz nevarēja redzēt, un Angelika lāva zirgam scļļot. .Atis tur nebija. He liele^a viņa apstājās. JĶas to zināja, uz kuru pūsi šis aizcirties! Tālumā likās totmēr kāds gājējs, un Ange lika atkal paraustīja grožus.' Kad Tiņa tuvojās/ gājējs atskatījās un ļsauca: ,,Hei, braucej*, paved kādu gal>alu!:'
Žirgs apstājās, un Atis ierausās kamanās, smagi
'ka noņēma segu sniedza Atim.
,,Būsi taču sasvīdis." ' „Tu tā esi    tu, Angelik'!'SAtis pārsteigts iasaiicās. „Nu, vai zini, man gan patiktos tevi. tagad kārtīgi iepērt! Kāpēc tu tā darīji?"
Ēs braucu uz savām mājām, ja tev jātiek citur lūdzu — vari sākt atkal soļot!" Angelika nemaz neklausījās.
Atis palika, kur bijis, tikai domīgi , teica: ..Angelik, Ange-lik!" pēc brīža Viņš iesmējās. «Tavās mājās es nedrīkstu rādīti<8s, tava māte jau tā kā pūķis!" . „Liec manu māti mierā, kā viņa t^evi liek mierā! -Brauksi līdz?"
Atbildes vieta Atis strauji apskāva meiteni un noskūpstīja.
„Nu, palika saldāka dūša?" viņš kā ķircinādamies prasīja. „Ķās par saldumu, nosmērēja tikai muti! Kad tu pēdējo reizi bučoji Liju?" . '
,.Angelik, klausies uh.ievēro," Atis satvēra viņas roku, ..man nav neviena meitene tā patikusi, kā tu man patīc. Tu taču zini, es tevi vēroju vai visu Takaru. Bet es tev netieku klāti saproti! Ss nevaru tā kā zaglis mūžīgi slapstīties gar tavas mājas pakšiem. Man tā ne:-patīk. Un to tu gan pati zini, ka tava māte mani vienkārši nevar ciest. Saki, ko lai ēs daru?"
..Brīnums gan, man tevi būs jāsāk mācīt!   Tu laikam nezini, kā j vīri tiek pie sievām!" Angelika iekoda sev mēlē. Kā tādi nevaldāmi vārdi bija pasprukuši?
«Pie sievām?" Atis iaiņēma viņai grožus no; rokām. «Precēšanās nav! rotaļa." : .■
Meitene paraustīja plecus un neatbildēja.
«Bet vai tad tu maz. pie manis nāktu?" «Kādēļ ne?" .
«Angelik, ,vai tu runā nopietni vai aušojies? Tu taču zini. ka er neesmu ļauciniek^> tu zini. ka tev paliks mājas, tās būs kādam jāapsaimnieko!"
,,Ko tu taisnojies,   es taču tevi nebildinu! Ja man precēšanās degtu, tad sēdētu mājās blakus Crnin-dulim. Bet ja tu ,tie^i prasi, es tieši atbildu." .    i : «Un tu nāktu uz pilsētu?" Atis satraukti ļ prasīja. ,,Ja tu mani vestu!" ' „Hp, bo!'' Atis skaļi iesaucās un uzšāVa zirgam, ,ņu tad brauksim uz tavām niājām un aizvedīsim tavai inātei mūSļ^ Ziemassvētku da-par kāzām»"*
JUMS PIEDĀVĀ SEE
^^^^^: m
- . Senie dzintara ceļi u£i
MUTā IESILS
$3.60
|i.60
JoT€>aVALDS
; . .TādasbijaM .
Romāns
EiTAS LIEm.-  ■   ' /
SVEŠA VASARA :
Romāns,
Z..iii2DAS
- ; Sauleskoks;:
:i. kārule9.
Romāns
$3.60
PKļo^i Br.' 1. .SKRAUBERGA
lešutaut parunas
AĪDAS IDEBRAS   ; •
17.00
'AoSMIfA-T.^JIKAS
AD.SELBES
A. 6, MOOTA
SǤ0
SEHm'MiimiŅAS'
; LATVIEŠU ĒSEJ^SfV-
- •••••«;»>«»*»*a»af»**»*fti>a*aā*«(«a«»a«aa g ļ.'g ^StSO
Pūra pūķis tiE trīs si^ '
/■  .• Roma&'S '....................................
§3.40
.ČAILSA MORGAM. ;^
Cena
• •'•a««>»»a»a«aaa«a»>aa*aa*»o»aa»a«a*oa«aaa«a
l&tvleši v®rgtt
I3.S0
$3<80
•ada»«a«aa»flaaōo>0'Ba«aMa9Maf«
§4w20
'  ■■ I!
<:•••••'••.....■••>.....^3i80
.... ...i.......... ^....... $3.25
........0...»•««........o...
J. ELllIDSfiJA.
Ac (9. IRONDTA.
Romāns; c@si&
AMMTi EGIilSA
V ES
'EBTo-fīEZA
Romāns, cena
•••.•■«•aaaaaaaa«aaa»«aatat«a \
$8.80
aaa<taa**aa«aaa«»a««9Q*a«"**a«a**«a*
ka ari: ŽURNII^
izsnfām pa pastņ uz pSemakra (COB)
. Romāns
^ TĒMAS ;;
^bolfa'eesa.; ■
Romāna 2 dajāa, a/m,
Frofc Br. P. jueevica   ' -
Variācijas p^^^
Esejas '••...........;......•;.....•«....•»»••••. $4.60
$4.00
Esejas—.-
i*«aa«a«i«āa*0oaaaaoaMaa»a*aeaaaaaaa«
[iKA KAUJU GAltM
Cena
• a»*tf' MMaMfaafaavtifniaaatattO'
AIZIEDAMS
AtmlŖ&s.....................
$4.00