■ ©■ ■I
•Ir.
t'
/
MTVIM
trešdien, 1&57, gada 30. janvāri, 9. n-r^.
Trešdien, -1957. gada 30. janvārī, 0.
LATVIEŠU SPORTA PADOMES TRIMDĀ PREZIDIJA INFORMĀCIJAS U PIELIKUMS LATVIEŠU SPORTISTIEM SVEŠUMĀ
: GĒTEBORGAS: LI^
LABI LATVIEŠU'BASKETBOLISTU PANĀKUMI ZVIEDRIJA
PAREIZAIS VĒRTĒJUMS
Ja vērtētu punktus proporcionāli skaitam, Igaunijā Meiburnā būtu 5.,
Kaut gan olimpisko spēju ideja ir uzsvērt sportista vai vienībās individuālo sniegumu un ne^i^ čensības starp nācijām, pārrunas un raksti parataevi%o valstu panākumiem -aiKradītajās spēlēs, liekas, nerimsies līdz pat 1960.; gadam, kad Romā. atkal pulcēsieā olimpieši., ■ :
Punktu; vērtēšanas sistēnia> ar kādu līdz šim nosacīja vietu "kārtību „neoficiālājā" valstu vērtēju
sniegtiem tautu skaitīšanas rezul-tātiem.
No šīs tabulas redzam,. ka ,lier lajam rietumu valstīm — ASV, Anglijai,, Vācijai, tāpat ari Pad. Savienībai savstarpēji ir loti vienlīdzīgi panākumi. interesaĻuts ir fakta, ka daudzas mazās valstis ir tālu priekšā šīm lielajām nācijām, ar Austrāliju kā izteiktāki sportiskāko zemi priekšgalā; ar turpat deviņas reizes lielāku punktu kopsummu nekā ASV un Pad.
Kv/a
l.ATVļKsl'^MF.H^•lKKl• IN MA
ja, Zviedrija,, Ungārija valstis, kas tiešām līdz šim sporta pasaulei devušas izcilus -atlētus.
Rudzīti, kas devās uz ASV un tagad dzīvo Ņujorkā.' Bez tam ,uz ASV izceļoja visas Zviedrijas jaunā cerība Gunārs Osis, kas kopā ar. brāli tagad gust' panākumus Portlandē, Oregonā Tāpat ASV sev, jaunas mājvietas atrada brāļi Krī-vaiņi. Kā redzam, Baltika tomēr sekmīgi aizpildījusi lielos robus, tacu sagaidāmi jauni zaudējumi : dienesta gaitai zviedru armijā, drīz pabeigs Kraulis, kam jau pabeig-
vasaras atpūtai sekoja, jauni pa-, starts ii Eiropas latviešu: meistar-ļ tās 'studijas, un .^^^^^J»^^^ nākumi. Dienvidrietumu Zviedri- sacīkstēs Vācijā, un gadu paft^^ spiedi^ mainU dzīves vietu. Bez jas meistarības izcīņas pirmajā'dzot— līdzdalība Zviedrijas lat- tam_Udz ar pavasara_^ejiem. sa: -spēļu Jcārtā pēc 7 cīņām Baltiķa Mešu izlasē tradicionālās triju Slīdami, vel citi zaudējumi... atrodas vadošā vietā ar-12 iegu- valstu sacīkstēs, kurās latviešu
Jaunākā Zviedrija» latviešu sporta ^edriba -- Gēteborga,s Baltie aizvadītajā olimpiskā gadā pārņēma no Zviedrijas latviešu Imsketbola metropoles — Stokliolmas, Zviedrijas latviešu ineis-. tartitulu. Lielais panākums ņļenāca pavisam negaidīts. Jau cīņas iepriekšējos gados rādija vienlīdzīgu si)ēktt samēru, kaut gaji azvaras nosvērās rutlnēMko stokliolmlešii labā. Pirmais lielais Baltikas panākums bija 1956. gada īrnvasarī, kad pēc gadskārtējam Zviedrijas ■ latviešu meistarsacīkstēm Stokholmas Rīgai bija jāat^ležas mājās bez uzvaras kausa un meistartitula. Taj^ paša laikā Gēteborģos stari^tautiskajās meistarsacīkstēs Baltjfca
guva atkārtotu uzvaru. '
ma 0; 10-5-4-3-2-.1) pec i ssM^. Axistrma\ seko Šomi-titula zaudējuma Pad. Savienībai pēdējā laikā :Say, Valstīs izsaukusi plašas debates un kritiku. Daudzi amerikāņu sporta rakstītāji kritizē punktu sistēmu, l^as dodj Ja vien Baltijas valstis Mtu re-tikpat lielu nozīmi tā saucamām | prezentējušās Melburnas olīnipis-..sekundārām" diseiplīnāiu. kā vin-, kās spēlēs, Igaunija ar 18 pttnk-grošaņai, burošanai u. t. t. Ameri-1 tiem būtu 5. vietā. Tādā gadījumā kāņu vērtējumā ceturtā vai .piektā f Latvija ārBāņiju dalīta vietu, vieta ^esmitcīņā iŗ nesalīdzināmi, Lietuva ar ^l»» punktiem ierindo-
vērlīffāks šasnipp.iiiv.o npVā. zelta tOS 18o vietflo/
Drīz sāksieis ASV vidējo valstu meistaribas spēles vļ)lejbolā un basketbolā, kurās piedalās 31 vienība. Svarīgākam spēlēiu nopietni gatavojas Kalamazū Imantas basketbiOlisti.PtrmĀ rindā no kr.s Eāva, G. Austriņš, 0. Bērziņš, Sverns. 2. r.: Loņka, Krūmiņšsi Ragainis, Bite, A.>Austriņšu«G, Bērziņš.
Latviešu mednieku un makšķer-aieku kluba vadība ļapni lūdz visas kluba dāmas iera^tiesi io. februāri; pīkst 18.00 uz, kopēju sa-ļiaksmi DV nam^ 123 Huron St. Kijpējāis bfedru vakars
iiipi kluba. kārtējais biedru va-kara'notiek 7- februārī, pīkst. 20.00 DV namā, 123 Huron St. Ontario mežu departamenta pārstāvji demonstrēs filmas par Kanādas fau-. mu un floru.
IIZ REDZĒŠANOS PIE .KAUčICeGA:EZEBAI -V
ceļ svj
šij
P£
ml
zil
rs ui
V(
ķj b1
vērtīgāks sasniegums nekā zelta medaļa, kādā- no atsevišķajām vingrošanas disciplīnām.
Raksta autors atzīmē arī nosacījumus, kas būtu nepieciešami, lai
■ - kāda valsts varētu gūt lielus pa-Harvarda universitātes tautkopļ- ^^^^^ vispārējas sporta kustības profesors Džms Maiers, ka^ Veicināšana. Profesors domā, pats; kādreiz bijis; ievērojams^vi: vispirms nepieciešams augsts dusdistancu skrējējs. Ņujorkas He- .^^-^^^ . ^^^^^^^ nabadzīgās rald Times slejās atzīst, ka daud^ valstis, kā Indija./Pakistana.Spā-taisnīgāk uzvarētāju būtu noteikt, vērtējot atlētu iegūtos punktus proporcionāli attiecīgās valsts iedzīvotāju skaitam! Viņš norāda, ka
pie pašreizējās, punktu vērtēšanas sistēmas salīdzināt ASV ar, piemē-
nija olimpiskajās spēlēs guva loti nenozīmīgus panākumus.: TaSu saimnieciskā labklājība un bagātība tomēr nav izšķīrējs faktors, jo Šveice, Beļģija. Argentīna arī nevarēja lepoties ar panākumiem. No-
rām, Dāniju, būtu; ta^ pats. ■ kas ;^^.^^.^.^ .^^ klimats, bet ama-
spalvas svara boksētājam smagā
. tierisma sporta veicināšafla jau-
svara pretinieks. Lielais Ņujorkas .5. • „„ . „ •
^. . ' niesiem uņ pieaugušiem, tos ie-
saistot sporta klubos un biedrībās.
' zviedru JiKS — 31:34, tacu tas vairāk pierakstāms, tiesnešiem nekā spēlētājiem, jo tiekoties labākām viēnībānH kuras parasti- arī saista: labākos tiesnešus, cīņu soģu lomas uzticētas mazāk kvalificētiem tiesnešiem'. " ; Baltikas.otrā vienība Gētebor-' gas meistarības 2. klasē .8 vienību konkuueņcē pēc 5 spēlēm ir trešā . vietā ār vienu zaudējumu. Tāpat vienu . zaudējumu piedzīvojušas Baltik basketbolistes, kas pēc pirmās kārtas sacensībās 4 vienību konkurencē ir otra vietā. Baltikas zēni guvuši 5 uzvaras, vienu spēli saudējuSi un ir otra vietā pilsētas sēflu līgā.
Blakus: meistarības spēlēm absolvētas arī daudzās, draudzības cīņa,s, kas visas beigušās 'ar uz-ļ.Knops, Standzenieks, Giitmanis. II varām. Kārtējā apmeklējumā Stok-ļ vienībā — Gūtmanis, Egle,' Knopi . ļt.qlmā gēteborgieši visai pārlieci- Tepfers, Standzenieks, Viļumsons, aoši ar 56:36 pieveica Rīgu, bet Dulbe,. Pundiņš. Kripe. ļ Sieviešu inž, A. Ozolā dāvātā Latvijas vienībā — Tenese. Kaukule, Ikše, Jacl'.tkluba piemiņas kaiisa izcīņā Freiberga, L. un R. Kareles, Vin-: Baltika pārspēja Stokholmas JKŠ, tere., Zēnu vienībā_ — Dulbe, Kārk-66:23, kausā savu vārdu i,egravē- liņš. Pentļe, Putniņš un Dzediņš. jot jau otru reizi. Arī i Balti- Baltikas priekšnieks; ir Kraulis ka II pārspēja^ VesterosasJKS ārļ-- pirmais latviešu spēlētājs 75fr23 rezultātu, bet zaudēja kvied- Zviedrijas valsts vienībā, bet bi^d-/■_YVL sporta klubam Oliv 32:54. rības ..dvēsele'.' ir Edmunds Ja-Gēteborgieši nevien sekinīgi: aiz- -novskis. stāvējuši savas sarkani baltās .Patīkami . atzīmēt .panākumus,
ru vietu, aiz Zviedrijas, tad nesen notikušajās sacensībās latvieši.uz-\'arē3a zviedrus 32:27 im igauņus 43:34, : izcīnot skaistu uzvaru. Zviedri uzvarēja igauņus 50:31. Latviešu izlasi šajās cīņās veidoja BaRikas spēlētāji Kraulis, Janov-skis, Bērziņš, Bubenko. Freibē.rgs, Tepfers, Muzikants (Stokholmas JiKS), Tēriņš. Ren'Oslācis un Brands. (Stokliolmas Rīga).
Ūn kas tad slēpjas aiz Baltikas panākumiem?. Vārdii virkne ir diezgan gara. .bet reize pierādījums,, ka paveikts liels darbs, ar kādu, šķiet, .nevar lepoties hevie-ma vecāki^ latv.'sjiōrta biedrība Zviedrijā. Panākumu- kaldinātāji bijuši — Janovskiš, Kraulis, Frei-bergs, Bubenko, Bēirziņš, Tepfers,;
Taču cerams* ka Baltika pratis dienas laikraksts Maiera. rakstam
vai
uz 1. Interesants ir profesora;" atzi-ienotām nunis, ja šāda kustība tiktu Veicis 1 —So . Nācijām ■ pagājušā gada aprīlī ie- nāta Šav. Valstīs.-tad tie ASV pilsoņi, ; kas pēdējā laikā atkārtoti cenšas vērst sabiedrības uzmanību UZ; jaunatnes fiziskās attīstības draudošo situāciju, būitu tikuši soli tālāk šī* stāvokļa novēršanai; ■
krāsas, bet. arī palīdzējuši gūt pa^ nākumus Žviedi'ijas latviešu izlases vienībai. Vispirms sekmīgais
nepatīkami zaudējumus. Pēdējie nav bijuši maz — vasarā- Baltika zaiidēj'a • savu pirmo: priekšnieku J.
Vācijas ■ Izlases ledusliokejists — mūsu taiutietis Rūdolfs Veirte sjiržista H. Ber» ŗjv skatījumā»
PIEZĪMES PAR VINGR0T\4JIĒM ^:^0
MAZ SKRĒJĒJU GARĀKĀS ^ DISTANCĒS'. -
Jo' garāka : distance, jo ļ iriazāts dalībnieku skaits — ir jau sena parādība mūsu vie.g'latlētikas laukumos. Tā garākajos skrējienos vienīgo 10 skrējēju caurmēra vēf-tējumu varam sniegt visai ļpopulā-rajā 1.500 m distancē.'Atis Pēter-sons (Sietla) 1.000, 1.500 un 3.000 m distancēs aizrāvies pārējiem priekšā par ..furna tiesu", garākajā 3.000 .skrējienā pārspējot .ilggadīgo, labākā sasnieguma autoru Kazimiru Upei?ieku, Xas vēl pār-: liecinoši triumfē 5.000 un 10.000 distancēs, ar konkurejices trūkumu cīnoties ne vien sacensībās, bet arī tispārējā vērtējumā.: Liekas, konkurences trūkums ir šī tiz-
dzani šo skrējienu speciālista J\lod-ŗa , Pētersona vārdu, kas 400 m šķei'šjotā'celiņā sasniedza respektējamu 54,8 sek. rezultātu.
Tāpat viens dalībnieks, tika pieccīņā; v startējot pirnio reizi Juris Laipeuieks Čīlē sasniedz 2260 punktus.: Apmierinoši vi i<ezultāti sprintā, tāļlēkšanā 11 mešanās. Uzlabojot rezultātu .1.5^0 m skrējienā viņš ātri tuvotos inu-su visu laiku labāko pieccīņnieļtu galvgalam. Juris ir sa.vu spoita gaitu ! sākumā aŗ nopietnu apņe m-. sānos piedalīties 1960. gada olijra-piskajās spēlēs" Romā, tāpēc no ņa jāgaida vislabākie rezultāti.
. Šķiet, jauna 1500 metrinieku i me : aug . Sidnejā, Austrālijā
VI-
ai-
ņēmigā skrējēja lielāka ^^^^^ ^^^^^ir^, ļ^^^^ velss
kāpēc ^neredzam labākus i^z^.lta- l-^^^^ p^^^^^^^^^
tus.S}inārs Salnājs Anglijā pieda- laika-robežai.; Būtu interesanti re-, lijies angļu sacensības, skrienot ^j^ēt viņu spējas īsākajās 800 im . tikai jūdžu distances. Viņa sasnie-
gumi ir labi. Tikai žēl, ka rezultāti nejaujas piemērities metris-. kājām distancēm, kaj Salnāju iz-bīdītu>augstākās vietas, mūsu vērtējumā;
Stafetēs labākais sasniegums ii* Sietlas trijnieka — brāļu Pēterso-nu un Upenieka veikums 3xl!00P m maiņas skrējienā. Rezultāts — 3:00,5 min. ir tikai sekundi vājāks par oficiālo Latvijai rekordu.Tā-pēc ar interesi jāgaida sietlieSu rekordmēģinājums šajā vasarā. Nav šaubu» ka viņi to spēj. Arī Mineapoles veikums 4sl00m ir jauais labākais sasniegums svešu-
gās barjeru distancēs aere-
1.000 m distancēs.
■ 1.000 ;M SKRJ^JIEIS;;
L.A.Pētersons (ASV) 2s363
2. M. Pētersons (ASV) 2s42,6
3. K. VIrkavs (Kan.) 2 s51,2
4. E.Gremze (Kan.) 2s57,4
5. E. Muzikants (Zviedr.) 8-.08,6
■ 1500 M SKRĒJIENS
L A, Pētersons (ASV) 4 $05,2
2. K. ūpenieks (ASV) 4:2^
3. j. Graudiņi (Austr.) 4:29,6
4. K. VirkaTļS (Kan.) 4!30^4
5. V. Teteris (Kan.) 4:31,2 & E. Salnaj» (AngL) 1 j. 4:36^ 7. M. Smilga (Austr.) 4:44,6 : &, J. KniH5>ēi». (Aiii§t!P.) 4 ;4?,6
9. Y. Freivalds (Zviedr.) . 4:53,1 10. J. Veiss (Austr.) 4 s54,0
•. 3.01)0'3i'SKiiĒjms.-;
.1.:A,;Fētersons USV) ' .; 9:11,4
2. K, Upeiiieks (ASV) 9:20,6
3. E. Gremzo (Angl) 9:49,0
4. E. Gremze (Kan.) 10:22,6
5. J, Gmiidiņš (Austro) 10:32,4 % Smilga (Austi*b) 10:32,4
7. K, Vii*avs (Kam) 11:03,4 S. I. .Rltiņš- (ASV) : ' 12:08,2 Piezīmes E. Saliiāja rezultāts sasniegts 2 jūdžu distancē..
5.000 M SKRĒJIENS ;
1. K. Upenieks (ASV) 15:47,6 (Kan,) 17:50,6
3. StoIiJiolnias JKS (IŽTleftr.) 49,9
4. Sidnejas Auseklis (Aiistr.) 50,0
5. Ilallstabamaras Liesma
(Zviedr.) 50,8
6. Sidnejas Olimpija (Austr.) 52,3'
7. čepingas 1)V (Zviedr.) 51s6
2o e. GreūK
^ jud(žu;skrējiexs;. ļl. e. Salnājs (Ahifl.) 14:59,6
10.000:-M skrējiens. ,
1. k. Upenieks (ASV) -33:07,2
:'. , i^clOO M stafette.--
"]ū Mineapole (asv) 46,2
2. T,oronto LSK, (Kan.) 47,6
l.SUptla (ASV)." ■•■■„.. : 3s00,5
• IIOM.BAIUĒRAŠ ■
■|;A, Kačerovslds (ASV) 3o 3ŗ.;Vīgants (ASV)-: ^
m 31.BARJERAS ■ . ■■; ■
1. 3L Kovajūns (Austr.)
■•;•■; ..400 M BARJERAS 1. 3r. Pōtērsons (ASV), '■'■^^
;■■;" ^ FIECCĪŅA ■
l.J. Laipehieks (Cīle) 2260 p. : (6,03^49,67-24,0-37,30-^5535,8)
(Turpinājums sekos) •
91-1 .Aj ■li- ■ «rH ■ -.11. H ...
1.: -Austrālija' 278.5 30,9/
2. Somijā ; ;:98,5 24,8
3. Zviedrija 164 : 23,4
4.-. Ungārija: "'IGAUMJA- • 220,5, .22,0
5. Jaunzēlande 26 . 18,0
6. Īrija 28,5 9,5
7. Dānija 29 : :. 7.25
• ■LATVIJA \ :■ ■7,25
8. Norvē^ja 21 7,0
.9. iRumānija, / 108. 6,3S
10. čecb.oslovaķija. 71/5 5,5
11. Bulgārijā 'LIETUVA • ;-^- 34,5 . 4,9 ■ 3,8
12. Itālija 185.;' 3,78
13, , ASV , 'lv 593 \ :3,59
14, Anglija V 180,5 3154. : 3,48'
15. Vācija 223 ■;
16. Pad. Savienība 722 — 3,34:
17. Francija 120,5 2.80
- ;; ';■ ■ ' :¥IX
Melburnas olimpiskajās spēlēs redzēju sacensības pavisam 9 dažādos .sporta. veidos. Taču visjau^ kāko un neaizmirstamāko iespaidu ; atstāja vingrošana. Esmu pats vingrojis, kā arī šo sporta nozari mā-' cījis citiem.: taču tas, kās bija re-' dzams Melburnā, māņļ pilnīgi pār-, steidza, Skaidri zinu, :ķa vā,rdi ir ibāla ēņa, lai lasītājā kaut ciķ varētu radīt priekšstatu pat izciliem vingrotāju sasniegumiem, kas: bija visskaistākā daļa olimpiskajās' spēlēs. .: ļ Vieglatlētu cīņas un rekordi bija lieliski, tāpat nevārēju nedzīvot.; lī^z jaunajiem austrāliešu peldētā: jiem. Taču, tur kaut kā trūka. Un šis' „kaut kas" bija vērojams .vingrošanā/ "
Sieviešu vingrojumi bija baleta un augstākās cirkus mākslas ap- ^ vienojuins. Ja vīriešu spēka un veiklības izteiksmi kustībās varētu uzskatīt par. puslīdz dabisku lietu, .ta(V„vājā dzimumā" sniegumi bija gluži neiedomājami; Sievietes gan nevingroja.." stienī, uii. riņķos, taču brīvās izvēlļes vingrojumi parterī, dažāda augstumā līdztekās un uz līdzsvarā baļķa bija žilbinoši ak-robatiski.
Ja arī ņeikad" nevarētu aizmirst, kā Egīla Danielsena sarkanais šķēps pārlidoja pasaules .rekorda atzīmi un vēi citus lielus momen^ tus, tad tomēr vingrošanas sacensību trešā un ceturtā diena (ibrī-. vās izvēles vingrojumi) visu it kā atstāja otrā vietā. Neticu, ka vēl kādii citu sporta veidu biitu vārējis skatīties ar tādu aizrautību no pīkst 8 rītā Ūdz 11 vakarā.
Tagad dažus vārdus par to, kas tur notika; ^Divas pirmās dienas notik^fļ obligātie vingrojumi. Zālē '
L\J)īAXAi»OLES KAUSA IZCĪŅA
(0) Indiānas Latviešp: b-bas sporta kopā rīko 2. februārī, pīkst. 14,00, Muničipal Oarden telpās, 1831 Lafayette Rd., Indiānāpolēs ceļojošā kausa izcīņu sieviešu volejbolā vienībām vidējās valstīs. Vienības jāpieteic Volejbola sekcijās vadītājam Kārlim Meieram, 3256. N. Col-legē St., Indianapolis. Ka-usu dāvī-nā Indiānāpolēs latviešu, organizācijas. .
ILS KOPU VADĪS VIGO' BURVIS
(0) Indiānas Ļatviešii b-bas sporta kopas gada pilnsapulcē- nākošajam darbības gadam par kopās vadītāju ■ izraudzīja Vigo Bur-ģi. Valdē darbosies Ķ. Meiers, D. Mēlnbārde. J. Dzelzītis un M. Lakstiņš. Revīzijas komisijā 0. Galī-tis. V. Lerclīa un I. Veldre. Volejbola seJtciju vadīs K. Meiers un G. Galītis. basketbola — 0" Rēķis un vieglatlētikas — I. Veldre, .
A T.K A L J A U .NI: ZIED 0 JUM I
. Atsaucība,, kādu mūsu sporta, dzīvēs centrālās vadības plašākai līdzekļu iegūšanas akcijai izrādījusi sabiedrība, ir tiešām liela, uņ ziedojumi joprojām turpina ieplūst. Fakts pierada, ka par mūsu. jaunatnes sporta un fiziskās kultūras tieksmēm labvēlīgi noskaņota visa mūsļi sabiedrība. Ik pavadvēstulē lasāmi atsaucīgi vārdi par pūlēm uri centieniem, fiziskās audzināšanas labā, : ■Katrā jziiņā šo sabiedrības atsaucību mūsu sporta saime centīsies atsvērt ar rosību, enerģiju un JāU-
Kanadas latviešu Vidusdistančņie-ki Ē. Gremze nn K. Virkavs ar J nienļ panākumiem, filadelffieti J. Stranpeniete
Kdpš ^ pēdējā pārskata LS?^
Prezidijs ar pateicību saņēmis sekojošus ziedojumus:
. K. Biķernieks; $2,00, E. Zīriņš 1 Z, Beķeris 1, 0. Štāks 1, E. Sprū-de 1,'p. Delvigs 1, A. Kalniņš 1, A. Lejiņš 1, J, Kalniņš 2, E Franks 1, R. Kalunds 1, A. Radziņš ļ, J. Vilciņš 1, E. Caune 1, J. Fo-geliš 1, R. Rupeiks 1, E. V. Gūt-mknis 1, F. Kalve 1, D. Bokaldere 1, A. Štrāls 1, H. Tēriņš 2, Nezināms 2, J. Ērglis 1, A/ Graudiņš 1, Št. Graudiņa 1. A. Vorps 3, J. Diķmanis 2 dol.
Kopā ar iepriekšējiem ziedojumiem 1.239 dolāru.
bija novietoti attiecīgie rīki Un pa-, klāji, kuru. tuvumā bija novietoti tiesneši ar sekretāriem. Mūzikas . pavadībā uzsoloja atiiecīgo 2 \'ai 3 valstu vienības — 6 vingi-otāji ar vadītāju. ;Sekoja 4—5 minūšu „iesīldīšariās", pēc kam sākās sacensības, kas notika individuāli un vienībām atsevišķos rīkos un kop-vērtējuhiā. Pē.c vingrojunia beigām^ dažu sekunžu laikā tiesnešiem bija jādod savs vērtējums (no 1—40), pēc sacīkšu vadītāja signāla paceļot attiecīgoj skaitli. Punktus vērtēja ai* precizitāti 'līdz: '0,1. Ja divu vidēja vērtējumii'^tarpība bija lielāka par 0,5 p., vadītājs saaicināja kopā visus 4 tiesnešus, dodot norādījumus. Tas gadījās reti, Augstāko Vērtējumu — 10 neieguva ne^" viens vingrotājs, : taču bieži visa vienība pārsniedza 9 p. atzīmi. : Vīriešu sacensībās gan uzvarēja krievs čukāriņs, taču lieliski:-bija^ japāņi.. Jā japāņi būtu augumos garāki, tās vingrojumiem piešķirtu lielāku skaistumu; kas šoreiz bija izšķirošais faktors, •kaiutgān viņu triki bija visefektīgākie. ;
Sieviešu .sacensībās par sevi lika, jūsmot visas .64 dalībnieces, kaut gan „divkauja" risinājās j starp Helsinku plimpisķlMP?|uļir varētāju. iiņģārieti; Ķelejī un kner vu blondīni IJatiņenu-.;;;:; ; 'v;
Kļūt par olimpisko viligrotāju ir ilgu gadu/dāŗbs. . Tas sākams ne jaurfībā vai spēka gados,, bet jau ^ bērnībā, regulāri strādājot instŗuk-tora vadībā. Nepietiek tikai ar do? tumiem, bet šajā klasiskā fiziskās, kultūras nozarē ir jāieliek liels gribas spēks un neatlaidība, kas ar: gadiem ņoviBd pie. pasaules labākā vihgro;tāga godā;
A. Eeimaņis
Pirmās atklātās zemledus maTvš ķerēšanas sacensībais šogad Potiek 5. februārī uz KauČičinga ezerā j| pie Orīlijās pilsētas (82 i jūdzes no Toronto). Dalībniekiem sapulcēšanās noliktā 3. februārī, pīkst 5 no rīta pie „Slj(eli" benzīnā stacijas uz 400 lielceļa. Tā ir vienīgā ^Sliiell" st^ija uz;400. ceļa; apm. 19: jū-•tlzes no: Torontb, pie Maple reļa nobrauktuves., Sacensību dalībniekiem ieteicams jau iepriekš re-:tistrēties pie ņiakšķernieku: sekcijas vadītāja:; jH. Stefānija, tel. RO T-5919, vai Ž,; Bērziņa, tel. BO 7-8596 .Dalības maksa biedriem noteikta $1,-, bet iiebiedriem $1,50. Tie makšķernieki, kam. nav šavu satiksmes līdzekļu, lūgti pieteikties jau laikus. Tāpat lūgums' pieteikties tieuii kas piedalīsies iž-brauķuniā un kuju mašīnās ir brī-vas vietas. ; ^: ■;;:.■/■;., ; Sīkākus sacensību kārtību ņotei- ļ : ķumus paziņos s'acensību dienā. "Šogad; rezultātus vērtēs pēc ša-
BŪS;SAVAS:Z^
kanādas latviešu;: basketbola MEISTAKīBAS 2. KĀRTAS SPĒLES
■ .■;tLSK —.IMCA 57:41 :
(E) Sākusies Kanādas latviešu basketbolā meistarības : otrā -.spēļu kārta Ontario apgabalā, kurā To-ronto LSK revanšējās TMGA's gados jaunākiem' spēlētājiem par pirmā kārtā .piedzīvoto zaudējumu, uzvarot ar.57:4.1 (27:16) rezultātu Uzvarētāj.u viTknējumā spēlēja un punktus guva —; Ozoliņš. 19; Ploriņš 13, Pērkons'10, Masītis .7 Kazaks 6, Simsons 2 un Šildērs; 0. YMCA — . Cīrulis 18, Petmanis 8, Groskaufmanis ,5, Bambers 5* . A.' Uiska:4,;Rasiņš 1, Rāva 0. " .
■:iMCA.— SPAŖTA .73:53 ;/.
(E) Kanādas latviešu basketbola meistarības izcīņas,spēlē Hamļl-tonā, Toronto .latv:.VECAS vienība ar ;73:53: (31:24) rezultātu pievel^; ca Spartu, kas no sava agrākā.sa-: stāVa zaudējusi Vairākus .spēlētār jus -y jaunās paaudzes basketbolistus. VMCA's sniegums, kaut gan vēl svārstīgs^ :šķiet, uzlabojas ar katru spēli, tomēr gados jaunajiem zēniem pietrūkst īstas, vadītāja - trenera rokas. i
:YMCA — Petmanis 25, Cīrulis 12, ■ Rasiņš 10, Bambers 10, Uisķa 6, Groskaufmanis 6, Timma 2, Freiberģs 1, Rundāns 1, Mazurs 0.
Sparta — Ļakševics 12, Žulps 11, Juudzis 10, Moruss 9, Tērauds:6, Pulciņš: 5.
■y.'--;TRESAJA:viETA- . : 'ļ,
: (J) Toronto Intermediate basketbola līgā Toronto LSK vienība pēc pāris zaudējijmiem pārliecinoši ar 70:37 pieveica kanādiešu JBell Telepb^nes, Vienībai: vēl atlikušās dīvas spēles, taču piedalīšanās fi-nālctņās Jau nodrošināta.
Svētdienu līgā Toronto DV turpināja' zaudējumu sēriju, ar 70:97 liecoties Tridentiem.
MOēAPOLES STARTS
:• ,^ESTARTĒS,,SELOMJAS : KAUSA ■,IZCīŅā;,:-.
(E) Korporācijās Selonija dāvātās balvas izcīņā, kas :paŗedzēta/ ASV un: Kaiiadas "latviešu meistar-vienībām,. savu līdzdalību atteikusi ASV latviešu ineistarvienība — Mineapoles Starts, jo gandrīz,visi vienības dalībnieki ir 'vidusskolu audzēkņi, kuru piellālīšanos spēlē, kās pēc balvas izcīņas noteikumiem šajā gadā paredzēta^ Toronto, aiz= kavē ne vien mācības, bet arī mā° teriālie apstākļi. Paredzams, ka ASV balvas izcīņā pārstāvēs Filadelfijas Namejš^ : ; .\
■'-mjiejs^,!. vieta' ^ -
: (V) ^Filadelfijas ^LSK. basketbola piecnieks Namejs;pirmās kārtas pēdējo spēli pabeidza : ar uzvaru pret Wynnfield vienību, kas līdz šim atradās meistarības vadībā. Namejs ar -5 uzvarām unļ.zandē-jumu :pabeidza spēļu kārtu icā. labākā vienība.:
. Ievadot otrās kārtas spēles,. tikai ar veiksmīgi; izpildītiein: diviem Znotena soda metieniem, Namejs ar 52; 51 ' uzvarēja amerikāņu Hawks. , Vieglāk Namejām; veicās: nākošā spēle, kurā filadelfieši pa-^ āugstināja uzvaru skaitu uz 7.
SACHISTI POŠAS: KONGRESAM
Laika no 4. līdz 7. jūlijām <?i^ kāgā risināsies 1. Ziemeļamerikas latviešu šact-aļkongress,. kurā pārrunās: arī latviešu šacba orgpinizā-ļ čijas dibināšanu ASV. Turnīrā paredzētas spēles pēc 7 kārtu. Šveices sistēUias un godalgās tiks sadalīti 525 dolāri, v ^
Tuvāka informācija par turnīru sniedz B. Ģiitmānis, 2()4€ N. Or-cbiard Št„ Chicago/ III.
n|
/: ^Ja latviešu makšķernieki: ziemā .. žibulējot smagi saģērbušies inēroļ : jūdzes pa ledaini vējainienv ezC' . riēņi un stundām .ilgi. kailam i^O"] kām „šivērējas" ap vēl āukstā-ļ : kiemāliņtiem/'tad to nekādā ziņāļ '' :^nevar teikt parkaņadiešieni.
Tāpat kā {Jaudzas. citas lielas] ^ arī zemledus makšķerēšana te pāvj ; ■ vVērsta par ..biznesi'V J^ jūš veļ :Jatiēsžibulēt komfortā, tad,' atlvaļ rā no tā, cik jums:ii^y žēl izd tuvākās ezera pilsētiņas \zivju; būļ •diņu operators jUms šo kpiiifortiļ : sagādās. IMtazas; būdiņās^kur paļ
«««H*^ .un au^^ ma ir $4 līdz$5 dienā. Cenai kāp jot, aug piedāvātais; komforts. Pa $25 dienā jūs varat noīrēt -prāv - biidu, • kurā-var makšķerēt kre los izmeties vislielākā aukstum Par šo naudu jūsu labsajūtai būdj kalpo ellās apkure, atpūtai gul ar guļammaisu, ērts krēsls^ ga •/ diņš, krāsniņa ar katliem, apgai ' mošana un radioaparāts mūzikaļ Kāds Operators par , $5 pieinaks ' pat piedāvājot televīzijas aparat Pie visa šī komforta nav aizmirst arī makšķerēšana: būdas āliņ zivis, jau. ir iepriekš iebarotas, par šiem $25 dienā operators ;:g rantē^ ķa jūs: noķersit i' vai Va rākas baltzivis Vai ezera forele Pār to pašu cenu operators jūs n : :gādās: uz gandrīz ezera vidū . vietoto būdu un noteikta laikā f brauks savā' džipā pakaļ, lai garantēto lomu,' visu dienu ēļl piesmakušajā būda: sēdēdams,; ir būt, aŗ nelielām; galvas sāpēm,: j Varētu doties mājup. Ja jūsu ķertas loms liekas par māzu, : J'ums nebūt nav "jābrauc uz. Labrenča tii'gu jūsu operāt par "60 centiem mārc. jums pie vās svaigas, tikko ķertas baltzl
:;■::,■;■.:-:■:■:.;■ I:
; Slēpēšarias sacikstēs Gaiziņk
sOā, 8 km distance :u^vārējiš i. Aļ liņš (39:45,0), bet sieviešu sacoi bās :• 4- km visātrāk veikusi Vaj dziņa. Valmierā startējis Volļ mār^ Vītols," 5 km ļoti sliktos si ga apstākļos ■ slēpē jot 22:10.0
Rīgas. > Daugavas:' ledusbbk^^jļ Pad.: Savienības 'meistarsacīkšu
; tvaros notiekošajās sacensībās 6:3 pārspējuši Sverdlovsķas
;tāku, bet zaudējuši Celabinsj Avangardam 2:3 un:Novosibirsj Dinamo 4. Pēdējo vienību rī(j
: nieki pagājušajā sezonā pieveil
ar 11:1 rezultātu. V:
PSRS sporta meistarēs nosļ kurnu riteņbraukšanā ieģuvnsi:ļ dženiece Maidze 'Viīnbāre, Vi treneri .:ibijuši j. CVeigelis uņj Mūzis, .' ■\ :■
;-\-^"^/.,-.:.^^-::-,::-.SPO]
mORSIACIJAS IZDEVUMS:
Redal
sarakste adresējama: ļj latrleSū Sporta Pa< Ļ14» ITOGHT ii
