Sestdien, 1957. gada 9. martā, 20. n-i^.
la 9: martā, 20. n-rs.
IRĀLKONSULS
:.N.BRYSON
jDto, tel. GE 5861 DAIVFORTH AVE.
KONSULS
tS;TOMSQNS
8.7798, Montreal, P.Q„ miA ATE^ APT. 1$
VO. — V
irosmasaRa
ibākajās sabiedrībās
1. WA 2-5913,
Ithnallj Ave^ Toronto
■'mm
vT03IĒJi BIJA VĒRTS
ļVmerika red.:
ŗa vidū populārais ameri-l'nāls „Time;' publicēja Eizenhauera un Arabi-Ja,; Šauda attēlu. Baltajā ju uzņēmuniam nu ir āt-l'fime 4. marta izdevumā, ļekviljems no vinetkas,^ II-ļksta redakcijai: . „Gribu l's par Eizenhaueira . un |nfBrenci Baltajā namā un lika: birojā pie sienas. Vai ķka_? vai glezna tur atro-ivīgi Vai tikai speciālos
cčamajā vēstulē atbilde un feiutājums. Kristiāns A. jno Pitshurgas raksta: ļUētoš zināt: kā glezna ar ILat-vijā — baznīcām atra-iz prezidenta Eizenliauerā ibu?" ; . : fijas atbiidē; „Latviesu jka iiudolfa. Liberta ,,Rī= ļi'' nonāca Baltajā namā. [ā.kad to pre^zidcntam už-■viņa latviešu -tautības kuri tagad dzīvo ASV. las'. glēzaotājs" . Aiķs glez-fiivā' kablriēhī kopš minē-ļs." Abos ,„Times'' numurog jāŗīUbe.rta gleznas attēls, kā latviešu sabiedrība de-vērts tik"lielu naudu iz-ļleznai un vai nebūtu labāk ļut ko citu." ■ Ķ...
TO IR X*AKALPOTSI
Amerikā red.:
rakstu ..Latvija Ameri-' jumurā: ,.Kad latgaļu: filo-ļežun.prāto par zemes bū^ f gribot vai negribot, sa-
b: ār vārdu Voldis Vimba, ļs pateikt? Ko viņš īsti ir Vritizēt: Latgali Tai M. ikstu I9a7. gada kalendā-sts satura zinā ii- pilnīgi atskaita uzsĶaititos radu [kas plašāku publiku ne-bt€resē. Tāpēc an raksts ļ ka to, kritizē. Bet autora Et Latgali un ..latg-aliešiem ērojams, kaut gan \iņš it ļ .,Cimdiņu" no Latgales. ; ka autors savā rakstā ka.nņš ir igauniskas izmistais latvietis", un tā vi-ļgā nostāja: pret latgalie-pst drusku, saprotamāka: liš Vimbas kungskatrā zi-fib;. ka Latgales latvietis sndē Uz latvietību, kaut nav ne • iībju, ne - igauņu Latgalietis, lorouto
ļauns rīkojums
•ar Care o/gunlzafiijas ļrcojuiiiu,. ka saiņus drīkst ļ;trūcīgiem (ģlīneņēm līdz ram. 1. saiiii) vairākos ga-. ļ ir aizkavējusieis saiņu, iz-|a. , • '
[tviešu ārsti toronto
[AilOLS, Deiavare Aia,
lĀRm^S, 83 Dalton Jid^ ļWA 2-im vai WA 1-iiJOē,
l'IJA U?AA'S, o'i Ļiņsmore
[UTERS, «0» Sberboume bt, JVA Ti.i47a vai \VA l-ajSi.
m SALX A, m Hilisdale t^UMO 18*4. ^
DPENIEKS, aio Colle| tei LE 4-6196,
ļPENIEKS, 1270 TVeston 24 RO 2.0962; CH 4-2081.
ļtA APTIEKA, 19 St John'ā
anskriptūs saīsināt
ōt uz TēlēSauos sutīs atpt-
?t«Jo8 rakstos !st€iktās «o-
'i .
'4
ļatbildēsiDi; l)ezinaksas
: ¥IŅI PASl^^^m KAS VISLABĀK ZINA, ĶO
Biruta Pops atbild Namejām
Pēdējā laikā presē un sanāksmēs materiālu atbalstu? Jā, bet ko tad? bieži dzird runājam parpalīdzības Morālu atbalstu? Kurlr tas trim-sniegšanas iespējām- jauniešiem das latvietis,; ka^ spētu un varētu
■Latvijā. .Šo jautājņmu savā rakstā ^Pt morālu atbalstu Latvijas jau-LA 2: marta nļimurā iztirzājis arī niešiem? .Vai tasr kas savu; latvie-Namejs" '. ļtību valkā kā retu rotu, aizejot uz
' Lai kādam sniegtu palīdzību, Vis- 18: novembra svētku aktu un:Zie-pirms sniedzējam ir jābūt skaidrībā massvētkos latviešu bazmcā? Vai par to; kā Sādu palīdzību sniegt, ja tas. kas, dienas darbā noguris, viaM
■viņš negrib k]ūt par tukšu: salmu,karā steidzas uz latviešu bied^^^ kūlēju, kas gan gudri runā. ^bet no. «ēdēm. lai runātu^ par latvietības
. darba jo tālāk, jo labāk. Kā g^n jsaglabāšanu tnmd-as/^apstākļos lai latvieši trimdā sniedz palīdzību Vai tas, kas sakās negribam braukt jaunatnei Latvijā, un kādu palīdzī- ^tpakaj uz. dzimteni, jo tur nebūs bu? Personisku, materiālu pabāl- televīzijas, aparātu un elektrisku
DAINAS KORIS GATAVOJAS
SVĒTKIEM
stu? Sainī5u tūkstoši, kas pag. gadā. aiacelojuši piederīgajiem uz Latviju, ir sūtīti arī jauniešiem. Ka'šis individuālais materiālais atbalsts, ko Kanādas, ASV un citu trimdas zemju latvieSi sūta saviem piederīgajiem Latvijā, Ir iespaidīgākā, pa-
ledusskapju? Vai varbūt tas jau* nietis.'kas, šejienes skolās iedams, runā angliski tēkoSāk nekā latviski, un domā, ka labam l^nadietim nav jābūt sliktam latvietim? V .
Mēs aevieas neesam tik stipri, lai pretotos ērtībai un labumiem,
līdzība,, kādu jebkāds var iedomā- ko ik uz soļa mums sniedz Šejienes
ties, liecina skaitļi: pēc ievāktām *ziņām vienas vien Toiļonto draudzes locekļi pag. gadā nosūtījuši sainī-
dzīves apstākļi. Ir arī pavisam da biski, ka lēnām, bet neatvairāmi ieslīgstam trimdas zemju apstākļos
ēus uz Latviju $48.000 vērtībā, pie un ikdienā. Biitu veltīgi pašiem sekām datus uzdevuši tikai apmēram ļ vi pelt un Šaust. Ja ar prātu dzī-
puse draudzes locekļu.:Pierēķinot vēl otru lielo Toronto draudzi un saskaitot pārējās mazākās drau-daes, so konkrēto skaitli varētu droši trīskāršot
Varbūt organizācijas, kas runā par jaunatnes atbalstīšanu Latvijā, nedomā par šādu personisku
m
SMAS PUSĶi
ACI PRET ACI, ZOBtr PRET ZOBU
vosim, tad varbūt-tomēr būsim spējīgi teikt ardievas Miera un Pieticības zemei, kad pienāks reize īe-šķirties. Bet nepūtīsim paši sev miglu acīs, runādami par palīdzības sniegšanu jauniešiem Ijatvijā.
Jaunieši Latvijā ir daudz latvis-kāki nekā jaunieši trimdā, jau tāpēc vien, ka pret ļaunu spēku ir vieglāk cīnīties nekā pret labu. Viņi nīst visu sveSo, kamēr mūsu jau^ nieši trimdā visu svešo, ar ko viņi saskaras, apbrīno un mēģina atdarināt. Un ņe tikai jaunieši, bet vēl vairāk vecā paaudze. TJn mēs lai mācām viņus tur, kā palikt latviešiem?! Daudz jēdzīgāka būtu doma jauniešiem Latvijā morāli atbalstīt trimdas latviešus, uri vērīgi skato-
Dr.J. Vītoiiņa domas par
imam'.:': ŗV■>.■'■■: ■'^•>:"^-'^V-^-^^^
Sestdien, 2.3t^febniārī, DVF nama pāriUlditiijā zālē B 1J. YSto-liņs nolasīja retatnimrtemr ^^1^^^
ka šī tenia interesēs ķatni latvīet», jo spilgti apgaismo^l^^^ vc^sein^as problēmas, dzīvojot šTešniecnjas^^^^?^^ infiSB lasītājiem īsu reJerMakops^^^^^
Dr. J.' Vītoliņš referāta analīzes Ļatviešii mirēju skaits pašreiz ii? bija pamatojis uz. prāv. E. Berga 8,5%,. galvenokārt no dažādām laikā sakopotg statistiķu par An- clironiškām kaitēm, kā aklās zar- ' glījas latviešu. 85 miršanas gadīju-ļnas iekaisumiem u. c. :: .: miem un cēloņiem, kas bijuši nā- Ar tuberkulozi slimo Svi-. Moder-^ ves iemesli- nl ārstniecība P.akāpeniskl So sl.i-
Pieņemot šo skaitli S6 par 100%,' m^b^i izskauž. Konstatētie; saslim-Dr. J. Vītoliņš ar interesantiem šai^^s gadījumi ir no tieša,ķontak- .; piemēriem un viegli saprotama va-,ta, kur kādam ir bijusi atklātā; tu- -lodā aprakstīja galvenās slimības iJ«rkuloze..
Nā citām plaušu slimībāonbft-tu jāmin plaukti karsonis. Bet ari
Attēlā kods i^zaraš 1957. f.sastā^^ r* ^i^ū sēž diriģente bm'māksUialecō Ērika Frēlmame,
^-'-r ■ J,-Kreiļa 129.
un mirušo procentu. '
Pati galvenā, slimība, no latvieši cieS 6vešnie(^bap gaitās, ir dažāda veida sirds §liMJbas,
Procentuāli sirds slimību gadījumi ir bijuli nāves cēloņi- % dafei no mirējiem Vai 3% ao mirušo kopskaita, Šīs sirds slimības būtu gnī-pējamas 3 daļās -Pati ļaunākā |r
tas ir ārstējams. ( Pašnāvības, in Tār ir prasījušas 13% upuri. Ar gara slimībām galvenokārt sirgst vSrieSi; Pamatā tam ir &aj^ laika pārdzīVpjumf, ilgas p&s drim*-tenes un piiederīgajiem: a Pie šīs slimības grupas ir pieskai-
sirdstriekā jeb kororiārā trbmboze. ļ . .
Galvenais iemesls, kas izsauc So,tānias pašnāvības. Tās^^^^
r.tejōš koncertos, ce.rtiem koris vairākkārt dziedājis , jr sirds arteriālie aižspro- ļ t^s dažādu depresiju ietekme, piem.,
«^in ^piHīinmas ' stojumil kas var tmt liktenīgi, gīg i«ksēiās — ia,, niemiriētie Bārdzī-
Dainaskoriš darbā gaitas sācis tas gan g^^^ 1949. g. 6. de.cembrī savas apdāvl-ļ gan latviešu nacionālajos svētkos,' arī C.PiR.B. radio raidījumos un nātās diriģentes Ērikas .Freimanes sēru dienās, garīgos koncertos, ļ iedziedājis 9 dziesmas skaņu pla-
vadībā.
dievkalpojumos, labdarības sarīko-
Ta paša gada 23." decembrī koris jumos, jau pieminētajā Dziesmu dzied pirmoreiz laikraksta Brīvās ļ dienā un I Latviešu dziesmu svēt-Balss rīkotajā, eglītes vakarā, tā kos Kanādā 1953. g.. iesākdams nepārtraukto uzstā§a- / Bez latviešu sabiedrības ^ koris nās virkni, kas sākuma gados lēsa- kļuvis pazīstams un ieguvis, popu-ma 15—16 reizes gadā. lāritāti arī kanādiešu vidū, pieda-
Pirmp gadu ..Daina" darbojas Jīdamies kanadieSu izcilos sarīko-TLB āizbildī^ā, bet pēc. gada no-' jumos, piēm.: ..Dziesmu un deju lemj darboties kā neatkarīga vie- Kavalkāde'V 1953.. g. februārī, kad ņība, un tāda palikusi līdz |ai die- piedalījās 24 nāciju. dziedātāji, nai, ; i Pasaules sieviešu lāuksaimnieču
Pār kora ražīgāko darba posmu konferencē 1953. g. augustā, jāieskata pirmie 3 gadi, kuŗos ko-1 Toreiz programmās noslēgiima ris bija paspējis iestudēt 100 dzies- parādē koris atsacījās piedalīties, mu un uzstājies kopsummā, ap 50 jbuz estrādes uznesa visus Apvie-reiž
tēSi ■ :
Pagv gada decembrī „Daina" atskatījās uz 7 dziesmu druvā nokalpotiem gadiem. Darbs bijis smags, bet art panākumiem svētīts. Dziesma, kā vairogs, atsituši visas bultas, uņ lielāko gandarījumu gan diriģentei, gan korim devis 5. gada koncerts.
'Kora dalībnieku skaits caurmērā ir ap 50, bet bijuši arī brīži, kad sarukuSā: koristu skaita dēl par koŗ^ darba veikšanu bijis jādomā: ar bažām. . ^ ^ Pateicoties diriģentes lielajai enerģijai un koj*a priekšnieka A.
slimības cietēju vidū ļr '3/4 vīriešu un 1/4 sieviešu.
ās — jau pieminētie pārdzī-kā arī ārējāa:
vojumi. un mīle^tīlm, greizsirdība un smagu
īstie iemesli, kas izsauc šo sli-,slimību pārdzīvojumi.' Visos Sais
mības rašanos, ir pārpūlēšanās kā gadījumos var palīdzēt ārsts. Ah- .
garīgā, tā fiziskā darbā. Tāpat; pār. gUjā ir ļoti labi nostādīta «ara
mērīga smēķēšana un alkohola ^Jn^^ieku ārstēšana. Pats galve-
lietoSana^ tauki ēdieni sevis neno- nais šims gadījumos ir ]aut sekot.
vērtēšana,: veicot pārmērīgi gāŗas ārsta norādījumiem. Daudaos gadi-
darba stundas. jumos tautieši pamazām, atgūst ve-
Šo slimību var dziedināt tikai rūpīgā ārsta uzraudzībā, dzīvojot mierīgi, bez uztraukumiem. Tādēļ vi-
selību Un ticību dzīvei.
Beidzot atsevišķs vārds jāveltī mūsu jaunatnei un tāš veselības:
siem tautiešiem silti ieteicams iz- kopšanai. Garais klepus an^dilteri-
ja gandri? mūsu jauniešu vidū nav konstatēti, Jāatzīst, — tas po-
zu, un ar sava darba gatavību 'noto Nāciju karogus, to starpā arī ļ Jankovska pūlēm, koris pastāv un un lielo, dalībnieku skaitu bija pa- sarkano — Padomju Savienības. ; pašreiz cītīgi gatavojas 2. latvie-matos Kanādas latviešu pirmajai, Pagājušajā vasarā kori,s dziedāja šu dziesmu svētkiem Kanādā, pa-
. Redzot diendienā Yienu un to pašu ainavu, cilvēki. bieži_vairs to ne-! tieg/mēs arī redzēsim, ka viņi to
pierod P?e briSmā'm'^S^ar^^^^ ^® vien reizi, izlasot ļ dziesmu dienai 1952. g. 6. septem- Strātfoŗdā Šekspīra vārdā nosauk-ļralļēli iestudējot jaunās godalgo^
vairs nedomā.
Kāda liela straume gāžas rio aUSr. trumiem uz rietumiem cauri dzelzs aizkaram. Tā ir komunismā propa-, ganda — inde brīvības nobeigšanai
no Latvijas saņemtu vēstuli,' mēs' brī.
savitoa:s.opas:„n vairums ne-
saņemti 100.000 komunistu propagandas sūtījumu, tad jau 1956: g. tādi saņemti „yaīrāk kā 2 miljoni.
jūtamies pacilāti, uu mūsos at- Tagad kora repertuārā ir . vai- koncerta dienā 29. jūlijā, plaukst ticības spēks. Jāšaubās, vai rāķ kā 150, dziesmu, kas atskaņo- Bez visiem sarīkojumiem un kon-Ir kādi trimdas notikumi, kas Latvijas latviešus spētu tā saviļņot, kā
tās mūzikas un drāmas parādes ^ tās dziesmas Jaundarbu koncerr
tam, ka,s notiks Dziesmu svētku laikā. \ 0 -. dž:- e.
pareizās ziņas par sacelšanās mēģinājumiem dzimtenē vai kur citur aiz dzelzs priekškara.
Mums nav nekādu iespēju sniegt politisku palīdzību^ un to darīt iar
Puse no Siera sūtījumiem adresēti nacionālo grupu piederīgiem. Uz Ameriku paflbmija sūta laikrakstus, žurnālus, pamfletus, brošūras. Uzmudinošu informāciju būtu lieso straumi padziļina Maskavas; lielākais ļaunums, ko varam^noda-ra^io un televīzijas _raidīiugi.ri6^
tumiem^ _ _ Par to mēs pārliecinājāmies pag.
jas, un Kremlis nosviež zemē bar- :Latvijas jaunieši paši ir vienīgie, gu naudu. Vienīgi trimdinieki no kas spēj spriest, ko un kā viņi var apspiestām tautām ir pilnīgi immū- darīt, lai nokratītu savas važas, ni pret komunisma indi, ar ļoti ma- saņemtajām ziņām mēs zinām, zīem izņēmumiem, bet ne tā. ar arī dara visu iespējamo,
Tā viens ASV Augstākās tiesas! jjav nekas tāds, ko mēs varētu loceklis, pag. vasarā apcelojot^.pa-'.ļj-onkrēti un reāli darīt Latvijas domiju. bijis aicināts noklausīties labā, bet mēs varam gan
: iSž'S [..mudināt tos .4.000-5.00 trimdas
ši. Amerikāņu tiesnesis tad arī pār-: jauniešus, kas piedalās latviešu liecinājies un teicis; ,.Eš butu de-Vsabiedriski - kulturālajā darbā, lai ^3 tādu pašu spriedumu.'" iŠi atzini- viņiem pietiktu spēka, un lai vigā atsauksme par komunistu tiesu ņiem piebiedrotos vēl citi. Mēs va-
tad arī. plaši izmantota komunisma propagandai Rietumos. TJn tādu gadījumu ir daudz, kad pa§i rietumu cilvēki palīdz darināt kOr mūnisma indi sevis nolieigšanai. Uii miljoniem rietumu cilvēku labā ticībā arī ieņem šo, indi.
'Arvien biežāk arī latviešu trimdinieku vēstuļu kastēs pastnieks iemet nelūgtos komunistu sīitTJumus. Lai piemānītu immūnos trimdinle-kas ieņemt komunisma indi, sūtītāji iieto: arvien rafinētākus krāpšanas trikjus, uzdodot par nosūtītājiem nacibnālus latviešus, vai nacionālo laikrakstu aploksnes, kā tas tagad noticis ar Vācijas 1.atvi-jas ekspedīcijas bandrolēm.
Vai trimdinieki, līdzīgi fīetum-.niekiem, ir mazdūšīgi komunisma propagandas apkarošanai?. Tā var likties, kad dzirdam jpašuģ tTimdl-niekus runājam par ^apspiesto, tautu , atbrīvošanu miermīlīgiem li-daekļiem, vai kad dzirdam.nosodām tās mūsu cīnītāju rindas, kas ieteic sūtīt Uz Latviju, trimdas rakstnieku darbus, kas ir visstip-rākā pretindē komunisma jnācībai.
komunismu iip Jficīrifis aci pret aci, zobn pret z;obii, "Ungārijas Vlvības eimtajt Ir paj'angs kat4 ram komunisma, pretiniekmh. Latvijas vēsture ari tn/iea, ka tirīvitea joģnstain* tik^i ar«obenuun«?uiiif. SBĶļrš no mūsli tenerāļiem vai ^tkvežfem dOs ngiiBiS pavēli?
Satn««.
ram materiāli atbalstāt jauniešu organizācijas, mācības iestādes, jauniešu izdevumus; vecāki var sūtīt savus bērnus -latviešu skolās, vasaras nometnēs, jauniešu orgāni zācijās, latviešu skauti un. gaidas ir garantēti pamati jaunajai latviešu paaudzei, latviešu' ģimnāziju beidzis: jaunietis neaizmirsīs lat-
GRA^'d ■ RAPIDI (MICE.) .
Grand Rapidu uii apkārtnes ,Iatvi?šļļ.;^ei^- -lui drpudzp.jia^jH=
āi'ī turpmāk būtu noturami reizi mēnesī un pēc tam rīkojamas pārrunu sanāksmesj^atru reizi kāda
© No Sv. Jāņa draudzes padomes pārskata, ko padomes sēdē snledsja
vairīties no pieminētajām pārmērībām, jo bieži pēdējā rmirķlī meklētā ārsta palīdzība viairs . nespēj slimnieku glābt.
Ķā otra bīstamākā sirds slimība ir. jāmin augsta .asins spiediena gadījumi. Šo slimību rada dažādas nieru kaites, daļēji arī iedzimtība.. -.Nieru kaišu savlaicīga ārstēšana dod labus rezultātus - asins spiediena normālizēšanāi un līdz ar ta drošību sirds darbības stabilizēšanai."; ':■,/...''. ' :.■.
,VēI pie .sirds - slimībām daudz .komplikāciju izsauc trešais , sirds
šajā gadā noturēti 26 dievkalpojumi, ieskaitot d.raudzes kopas ārpus Grand Rapidiem. Notikušas 15 bī-beles stundas, dažādi svētbrīži un
5 draudzes vakari, ^stīti 4 .zēni ^ļā^SjuS^ par"'ci^^ un .4 meitenes,, iesvētītas ļļ-jau- nāšanu. Sanāksmē piedalījās arī
sanāksmē par draudzes kopas vecāko izraudzīja līdzšinējo .Teodoru Prīvērtu, bet par viņa palīgu Annu šiliņu. Mājastēvs un mājasmāte
attiecīgās amata personās, redzams,:i^Tf ^^'^^M" .^^.^^ , .uu« ka draudzē ir 542 locekļi, noticis slimību veids — tā sauktā sirds 41 dievkalpojums; kristīti 6 bērni, vārstuļu slimība. . iesvētīti 9. laulāti 4 pāri, 'miru|i 3. i Arī šo slimību spēj ārstēt mo;der-Pagājušajā gadā apgrozīti $6.292,07 nā medicīna./ par apm. $50p,0()jmirāk :u^^ iSkošā nopietnā slimība, Ikaa ir priekšējā gada. 1957. P^ada budžets -
šaiam gadam^lvēlēja visuitt^^^8?^RS^S»H«S^
navasun 9 jaunekļi, laulāti. 2_pāri. Aizvadīti kapu kalniņā 2 vīrieši un 4 sievietes. Draudzes pārvaldes organii vēlēšanas, notiks 1958. g., jo pašreizējā padome izraudzīta uz 2 gadiem, (©Jānis Bērziņš, atrazdamies ASV bruņotajos speķos, lielāko dalu saVa dienesta pavadīja. Kalifor-nijā. Tā viņam tā. iepatiku sies, ka viņš pēc. atvaļināšanās no aktīvā kara dienesta tagad: pārcēlies uz dzīvi Losandželosā. ® Mirušo LU bijušo docentu Vilhelmu Doniņu 26. februārī izvadīja uz WoodIawn kapiem latviešu nor dalījumā. Atvadīšanās runu teica māc. Kr. Hermanis, bet Grand
Grand Rapidu, un apkārtnes latviešu ev.-'lut. draudzes mācītājs Kr. Hermanis.
GRAND HETENA
© Visus šos gadUs Grand Heve-nas latviešu skaits turējies, gandrīz uz viena līmeņa, un tas nostabilizējies apm. uz vienu simtu. Grandhevenieši sarunās dažkārt vīpsnādami piebilst^ ka; viņi turoties Saeimas augstā, simta līmenī, un pilnvaras pārejot no paaudzes uz paaudzi. Gadu tecējumā pāiis ģimenes aizceļojušas, atrodot citur labākus dzīves un darba apstākļus, bet šo zaudējuma kontu atsVe?
tekošajam gadam ^vēlēja līdzšinējos: priekšnieku J. Ŗinēnu un valdes loc. 0. Klungstu, V., Vīgantu. A. Krūmiņu, V. Kalniņu. J. Vaseri un V. Grīribei'gu. Revīzijās komisijā A. Balku, N. Kažmēru un L. Rapu. :
;.. ITOĀteOLE :■
Pazīstamā ..Latviešu trio" pianista brīvmākslinieka Valdemāra Meļķa klavieru studijas gadskārtējais audzēkņu vakars šogad ho-____^
tika februāra ,priekšpēdējā svēt- "Tdām dienā vietējās Batlera universitātes Jordana mūzikas kolledlas mēģinā-
siimībām; attiecībā .3:1, cietējas ir bijušas sievietes. ,
Vēža sliriiības attīstībā rain: vairākas teorijas, no tām pazīstamākās trīs ir:
1. Kairinājuma teorija, 2, em brionālā un 3. vīrusu teorijas.
tēšanas sekmīgs rezultāts.; Tienīgi: ^ bīstamā' janniatnes sliinībift ir bērnu trieka. Saslimšana notiek it kā ar barību -caur zarnām, un tāa izsaucējs ir protpgēniskai^ vīruss.
Pašreiz Amerikā un Anglijā no° tiek bēriiur potēšana pret šo trieku. Lieto vakcīnu iešļircinājiimus. Potēšana pret bērnu trieku ir silti ie-teicanda. Vēlams, lai vecāki sāvūs bērnus iespējamiem līdseRļieia pasargātu no šīs loti:grūti dziedināmās slimības.
Jāpiemin arī vecāku rūpes, ķā.; pasargāt bērnus no pāragras asimilācijai briesmām, jo jaunatnei ■ trūkst priēkšstkta par Latviju tās : skaistumu. Te vār līdaēt tikai paši vecāki, ļaujoriatviešu: ?kol«y^
nevar dot, mājās jāmāca mātes valoda un tēviitēvu latviskie tikumi. Jāmodina jaunatnē : interese„ par latviešu baznīcu un svētdienas sko-; lu, mācot mīlēt Latvijas dabu; un _'• literatūras darbu skaistumu, ceņ'» šoties ieaudzināt lepnumu uz savia
Sieviešu slimību galvenais cē- tautību. Jauniešus jāmudina arī lonis ir dažādas dzemdes slimības. P'^^^^'^es pašu latviešu jaunatne^ Galvenokārt tā sauktajā ^ei2^^m^^^^ laikā, vecumā no 50.-60. dzīvības Tad vecāku raizes par-
pāragro asimilāciju būs nevietā.
.[ Rapidu un apkārtnes latviešu ev. :^ dzimstības procents.. Visus šos ga-
lut. draudzes Vārdā ziedus, nolika A. Grīnbergs, tāpat tuvinieki uņ pazīstami. IJz apbedīšanu bija ieradies, arī kāds nelaiķa draugs, veclatvietis no •Čikāgas, kas Sav.
viski runāt, rakstīt un lasīt; no i Valstīs nodzīvojis ap 30 gadu. ^ _
viņu vidus radīsies līdzstrādnieki' f^^'J^^^J^^ "^t^ S S^l^^f ±
. , . ..skolā notika svinīgs akts. kurā
jauniešu izdevumiem - izaugs jau- i^s^ije^^^a ASV pavalstniecības doņi latviešu rakstnieki un dzejnieki.,kumentus, tos saņēma arī iV lat^ No šo jauno cilvēku vidus tad va- viešu tautības piederīgie. Šinī sa-rēsim meklēt palīgus Latvijas karā Vietē.iais laikraksts: The He-jaunatnei tad, kad šāda palīdzība ^ald bija ievietojis g_arāku rakstu
uh interviju ar Vienības draudzes
Antoloģija LATVJU SONETS 100 gados
Plašs K. Dziļlejas ievads, 100 šonetistu sonetu izlase, Sonetī-nu izlase, Latv. vai. tulkoto sonetu paraugi. Ļatv. sonetu atdzejojumi citās valodās. ,
Grezni iesieta-: $3.60. ;
Pērkama vai pasfitiiāma visās grāmatnīcās vai tieši* apgādā
-••IMANTA.::
Postb0x 292, Copenhagen/V.^ Benmailc.
tām, atzīmējot, ķa atstājis sa-
būs iespējama. ^ mācītāju/J. Lazdu. Pēdējais lalk-
Bet ja mēs šodien nedoniāsim par raksta reportierim bija pastāstījis Šādu rītdienas vajadzību ūn nesa-'^r savām un ģimenes bēgļu gai-gatavpsim nākotnes latviešus trimdā, tad būsim pagājuši garām savam pienākumam, vienalga, cik iU i|i lun karsti būsim runājuši, par palīdzību jauniešiem Latvijā. Tādēļ vispirms apkopsim paši sa-durvju priekšu un tikai tad, kad
dus neviens nav aizvadīts kapu kal-J nļņā, un paši grandhevenieši izsakās, tur sava loma laikam esot svaigam ezera gaisam un veselīgam dzīves veidam. Neviens pārāk neap-ķraujotīes ar darbiem un brīvā lai-
pai dažādu zemju ārstniecības sistēmu priekšrocībām, Dr.J.Vīto-^ liņa viedoklis: ir šāds: V Viens no visideālākiem ir privā-
Vīrieši .galvenokārt sirgst aŗ jumu ^ālē!; Studijās kas drīz varēs ^«9^a un elpojamo orgānu vēža^ atskatīties uz 5 gadu darbību/ paS- ^ slimībām. .
laik mācās 25 audzēkņi, no kuriem Lielus upuŗus vēža slimnieku vi- ^ ... savas spējas vakarā reprezentēja .dū ir prasījis kuņģa vēzis. Tas sa-, ^^^^a izvēles princips, kā to 20. Vakara: tīro atlikumu V. Meļ- stopams galvenokārt pie vīriešiem, ļ P^.aktizē ASV un Kanādā. Normai! ķis atvēlējis_ vietējai latviešu^est- ^t^^j^.^^^;^^^^ vēzi savlaicīgi, to '"^^^^^^«^^^««i veciem ļaudīia dienas skolai. 6, ^ labām sekmēm. Pa-
■ročestri (H. i.)
rasti šīs slimības klātienes pirmie
(Q> Pulkv. 0. Kalpaka un viņa ka-l^'^Pt°°^i :^^,^3tsribaš zušana, vem-ŗavīru piemiņai veltīto dievkalpo- ļ šana, sāpes, svara zaudēšana un jumu vadīja: draudzes māc. T. Zī-'mazasinība. Tie ir. pirmie trauk-raks, dedzīgi aicinot neaizmirst.unjsmes zvani, kas liek cietējam mek-
gpdināt darbus,, ko reiz veikuši lat-Ug. nie ā:r^ta viešu karavīri. Diemžēl, baznīcēnu'^-^^ ^^^^^* skaits arī šajā patriotiskajā aizlūgumā bija niecīgs.
mazinātu jaUdu, piemēram, vietējā ādu fabrikā;
© 'Zigfrīds Zadvinskis pēc; universitātes beigšanas Vācijā: strādā internšipa posmu Grand' Rapldos, vu tēvzemi gandrīz vienīgi-ar to, bet Rob.Aven.q(R. Mūks), kaš bei-kas mugurā, paņemot ;Ķd2 mācītāja fļ^ļg augstskolu Beļģijā, pārskolo-amata krustu un talāru. 'jas par bibliotekāru. Ann Arborā.
@ 9., martā Grand Hevenas
jot. Pēdējā gada zvejas sezona gari bijuši diezgan neražīga, toties daža laba mājasmāte nopriecājās, ka ar,zivju.tīrīšanu bijis miers. Pašreiz darbi.fabrikās un uzņēmumos
rit normālā ģaltā, -dažā gan ar sa- ļ&uSardJjas 'uņ"ātrpriekšiK
Vēl lielu upuju skaitu ir prasījis plaušu jeb bronchiālais vēzis. Ar
(0) Grand Rapidu un apkārtnes latviešu ev.lut. draudzes jaunatnes pulciņš Un tā darbība bija nelaiķa prāv. J. Ozola sirdslieta: viņš tam veltīja daudz pūlu un lai-
tā būs.nomēzta saa spodra, runār,,^,^: Pat būdams nz slimības gul-
sim, par palīdzības sniegšanu Latvijā esošajiem.
©Jlrata Pops
Latvijas Amerikā pārstāvji
0 N t.r:e rLĀ:
P i e ņ e m: LA abonentu un sludinājumu pietsikumus, Iekasē abonē§anas„pia sludinājumu makeafl
I ž s ni e d z: bezmaksas pa-raugeksemplārus, kā arī pārdod atsevišķus''LA numurus
0/ Zilfealsia gŗāmatniclj
6745 Cote Sf. Inc« Bd., Apt. 8.
monteēālas ' ■ latv; grāmatnīca
■ M©Mtreal25, Qra®c ^
tas, nrāvests nebeidza par to interesēties. Pulciņš, atsākat savas nodarbības, pirmo sanāksmi. veltīja mūžībā aizgājušajam prāvestam. Svētbrīdi noturēja māc. Kr. Her-maniSj bet draudzes priekšnieks A. Jaunais stāstīja par prāV. J.' Ozola dzīVi un darba gaitām; Otrā sanāksmē māc. Kr. Hermanis ŗu-nā.ta par temu „VaI jaunietis va? būt kristietis". Abas sanāksmes bija kupli apmeklētas.. ® Grand Rapidu un apkārtnes latviešu ev. - lut. draudzēs dievkalpojums: Immanuela baznīcā. 17; ,februārT„ pīkst. 1 dienā, bet plķst. S p.p. Grand Hēvenā. Abāc vietās surediķoš māC. Kr. Hermanis.
HA§TĪIGA-m®I/EmLE MīCH.), i®; 24.; februārt pēc dievkalpojuma Hastingas Grace luterāļiu baznīcā, (to noturēja māc. Kr. Hermanis)
ALA's koua rīko pirmā Lat\njas armijas virspavēlniGka ptkv. -Oskara Kalpaka piemiņas vakaru. Par 0. Kalpaka gaitām un dzīvi stāstīs A.^Eversbnsrto Grand Rapidiem. t. lAmth
, ■ KAMAZr. apvienības rīkotais
(ft .Draudzes dāmu komitejas šo slimību atkal galvenokārt sirgst gadskārtējais bazārs sestdien, SO. vīrieši, attiecībā kā 8:1 pret.si^^ martā, Social Erie kim telpās_, .vietēm, sākot jau ap 40. dzīvības S. Clinton un Meigs ielas stūn. „„^„ , i •-•.• i.-Tautiskas dejas un citi priekšnē- ^^^^^ sis slimības veids bi-sumi. Dejas un rotaļas. Spēles Ā<ia- ja samēra maz pazīstams, ma trio. Sākums pīkst. -5: Ieeja, ļ Tādēļ . negribot ir^ jātic zinātnes sākot ar '50 c* bērniem — brīVa. pētījumiem, ka -šīs slimības izcel-Atlikums par labu palīdzības dar- šanās pamatā varētu būt pārmērī-
\ ■ , .1 . ,Tj •»• ga smēķēšana; §0 pētījumu rezul-Draudzes damu komitejas Hdzši- ^_ ,. . .-./^^ , nējai priekšniecei Austrai Vilkai )^ ir konstatēts, ka no/100 plau-nekandidējot, komit^a%jaunajā ļ ?u vēža gadījumiem, 90% ir smē-valdē iē^^Iētas — Ā. -'^Aistrauta ķetāju. Tātad" faktiskie slimības (pr-ce), Z. Olukalna (pr-ceg vietn.), izsaucēji, kā pieņem, ir nikotīns, A. Zviedre (sekr.). I. ^RencMsekr. un ar degošas cigaretes papīra dar-:
(biedrzine), M. Ozola (saiinn, lietu elpojamos orgānos,
kārt.).
Pir-mās slimības pazīmes ir, ja
® A. Sarmas grāmatu galdā,- 463:,klepojot parādās vieglas asins zī-
Norran St. (agrāk Carmel St.), kas jau darbojas trīs gadus, dabūjams visas jauniznākušāš grāmatas, tāpat var pasūtināt grāmatas un laikrakstus pēc lasītājā izvēles.
® DV: apvienības rīkotais 23; februāra groziņu vakars bija pulcinājis pāri par 100 viesu. Sapnl-, cējušos uzrunāja apvienības pr-ks'- _ , ,y ?. Rūdolfs Jankavs. bet par savām ^^^f.^^^^^^^^^^^ karavīra gaitām pēdējā karā stās- ^^^r^^f^ ^^'-^^S^^ tījaagr..A.Steiņliards. Ar kuplejām
uzjautrināja Alfrēds Minka, klavie- kas izsludina grāmatas ar leveroja-
ru solo spēlēja J; Dūcmanis. Pār
mu aflaidi, jā uz tām pieteicas līdz mūziku dejotājiem bija rūpējies a. . ^«^ādītam - termiŗ^m^^ sf.nž.iQ Vakarc naeāin siramhs ,m '^grāmatu galdā vadītājs A. Sarmai
būdams liels rakstu draugs un 11-
Staģis. Vakars pagāja sirsnībā un vienotā, sadraudzībā, % Sv. Jāņa: ev. - lut. draudzes locekļu sapulce notiks 10. martā, pl. 2,30 p.p. Trīsvienības baznīcas auakšējā zālē.
©Gadskārtējā Kalamazū ev. - lut. latv. draudzes locekļu sapulce no^ tiks 17. martā pēc dievkalpojuma, €iānās baznīcas apakšējā zālē.
terātūras pazinējs, . darbību turpinās arī nākotnē. © Starptautiskās muzeju publicētājā izdevumā, kas aptver plašu informāciju par Sav. Valstu muzejiem ūn; to darbību, ievietots uzņēmums ar -3 Baltijas tautu pārstāvju nacionālo tērpu attēliem.
©.. Latviešu Teātra Draugu bied-i.^ī mēneša beigās slēdz plašo tau
ŠO pilsētiņu im tuvākās apkaimes
latvieši pulcējās Kārla Kalniņa rības Melojošā ansambļa viesizrāde tību etnogrāfisko un tautas tērpu [Latvijā no tām bija farmā, lai pārrunātu draudzes ko-Jar M. Zīverta lugu ;,Pēdējā laiva" skati, kas Ro^estrā turpinājās 6ļ^ŗo„ej,*g Metumu pas turpmākās darbības Jautāju-' Kaiamazfi biis 13. aprīlī, izrādi rī-i mēneši. Tajā piedšUjās ari Baltijas 1 V • ,^us. Vienojās, ka dievkalpojumi ko Kalamasū Latvieāu b-ba. ^ valstis. Aflo' m^bas ilgos pētījumos
mes. Tūlītēja ārsta konsultēšanā Var samērā viegli šo slimību ārstēt. Igonrējot slimību, tā parasti cilvēku saēd gadā laikā.
Piesardzības dēļ ietēicains lietot filtra cigaretes, pīpī, un,- protams, smēķēt samērīgi, .
Kā nākošais liels nāves, cēlonis jāmin negadījumi. Neuzmanība darbā, pārgalvība un alkohols, vadot satiksmes līdzekļus, ir prasījuši smagus upurus. Aptuveni negadījumu upiiru skaits, uzrāda 14%.
išeit nevar palīdzēt neviens ^ārsts uh nevienas žāJes. piesardzība darbā, pastāvošo satiksmes hotelkumti ievērošana būs pats labā.kai8 aizsar-; dzības līdzeklis. Tālāik jāmin 2&ūtās slimības.
krietns niirēju valstis gīs sliv
šis princips Var liktieg nepieejams.
Anglijā uri daļēji Vācijā pastāvo= šais valsts atbalstītais ārstnieeibais princips ir labs. Tacu dažkārt ār-: sti šais zemes, mākslīgi oeļbt ieņēmumus, tura lielu procentu skaitu, Tā nemanot rodas; ārstņkciskaiš; veikālnīecisms, kad maaāk valda princips ārstēt slimību. : . *
Pad; Savienībā^ praktizētā j>o\i-klīniskā ārstēšana.ir atzīstama paŗ: pilnīgi nenormālu,. Jo slimniekam jāiet bez izvēles pie valsts^ atalgota, speciālista,:kurš, protams, slimnieku! var ārstēt par tik, par Cik to pieļauj valsts. ' • >
Brīvās Latvijas slimokašu ārstēšanas sistēma bija gandria ideāla. Nākotnes' Latvijā varēsim, ņemot talkā aifī sayii pīeredai brīvajās: rietumu valstīs, varbūt iakbpt ārstniecību līdz vēl lielākai pilnībai.. ■
' ..:; ;. A. MawB?Š'.'
CEĻA TABBI
.Tai diena, kad Jōso aļTf?
ņobejdijas nn jūsii naiidjk ir'
zaudēta, Jūsn radi parŗ^iļgtt svešiniekos.
Gudrs ārsts nekad »8ar;l5 ats sevir
Divi labi rniiātā)! aav ■ ^ dandž vērti M vieas hHt» klausitājies.
Ne tas, kas rniiā labestība, Ir labs — — — ķai tas, kas labu dam ;