[■reSdien, 1959. gada 22. j
, ĢENERĀLKONSULS
Mr. R BRYSOK
Toronto, tel.HO 3-5861 118 DANFORTH AVS.
KONSULS
VILIS TOMSONS
Tel RE 8-7'798, Montreal, P Q 5210 VIOTORIA AVE. APT 16
Vācu konsulāta adrese Toronto:
CONSULATE ■OFVthE FE-DERAL REPUBUG OF GER-MANY, 77 ADMIRAL ROAD; TORONTO, ONTARIO. ' Tcl WA 5-1178.
lo Andrejsons,'C.L.U.
41 Muircrest Drive, DON MILLS, ONT...-HI 7-4323. Auto, uguns, garantiju; puMiiSo kās atbildības, dzīvības u. e.
veida apdrošināšana.
I
I i
rosība. Ivā teltī lliaškare
K. Ra-
;)Uņa iin kb pa^ biļa uzņ.
it savu
. -TICĪBAUN TAPŠANA-,
Latvijas Amerikā redakcijai: Ta kā Jaunā Gaita nesniedz dienu aktualitātes,- tās nokavēta saņemšana ir neērtība,: bet vi-sai pieciešama. Rakstnieku rītā tika atklātas Jaunās Gaitas ma-. teriālās grūtības, un tās droši ietekmē piegādi. Ir gadījies, arī gaidīt 3-4 nedēļas ASV pasiitL nātu grāmatu.
■.. Kurbadu negribas slavēt, bet vēl. jo mazāk pelt. šos. izdomas lēcienus var lasīt ar.: interesi. _ Latviskās . dzīves ziņas pasaule ir par daudz dziļa un uz pārak , stipriem pamatiem celta, lai to u . ■; mazs rakstiņš sašķobītu: Di-• niantu ar spalvu nevar saskra--? pēt to var vienīgi nolikt;sāņus un aizklāt ar kūtrības/un Vienaldzības segu, bet nevis mazināt tā mirdzumu' vai vērtību. Vai mūsu. Jā,ņu dziesmas nav ' ... skaistas savā dzīvības noreibu-. ■ ma un slavinājumā auglībai, par 7 ga- skaistumam un .gaismai? Ja nu is kopa af starp vairāk simtiem svinētāju ■ .visā Jāņu naktī neatskan ne-
r.sava ener^ viena Līgo dziesma ,tad tas ti-iuka vadi- '^^d nozīmē attālināšanos no sa-stoVčfk ī^-ii" -vas -tautas stiprajiem- un skaid-^ V ■ - - rajiem dzīvības avotiem. Kādā iņai un uz- eitā. vietā tā bija.grupa jaunie-:as nedzīvo.Všu,;kas līgoja cauru Jāņu nakti bts' īpašs un vērta to latvisko tradifciju ilšu kasti, noskaņā, [mētnei pie- Rakņāšanās pa Jaunās Gaitas akas ^ ar^^^^ radītāju vājībām un trū-■ ,; kūmiem nav pozitīvs darbs. Jau-
• azeŗamais.ņā.Gaita nav piepildījums .Tā ir :i-ņotāju,tel- ticība un tapšana. Ari meklēša-[ Ir tiešām ria un maldi. Tikai ģēniji un '.au un jau-. svētie nekļūdās.. Pārējiem mēr-. . .V:. . , ķiš sasniedzams ti'kai sūrā dar-atgādiria bā. Svarīgāka par dažu nepil-., „Tpmin- jauniešu griba iet un
las ci^miņs turpināt uzsākto gaitu, spītējot ļeļ es katru griitībām,^ neatsaucībai vai pat' L Upe, meži, vēsumam, šī griba jo apbrīno-ias un - vien- jamāka-tāpēc, ka tā vēlas uztu-aūlainē tie- ^št un stiprināt visu to, kas tau-: tu veido, pai tautu — valodu,-cion ^*^^^^^J^S' kultūras vērtības. I ļ. ■ zināšanu, laika un
;ot veidoties spēku sniegtu atsevišķie darba istiņš", .Nu--darītāji, tas nav viss, ko viņi linos., farmu. spētu, ja meklētu atbalstu no . •audzes pad. ārpuses. Visbiežāk 'mēs šādu pa-' j■ ķuŗa.kun- '^omu nemeklējam, bet dažreiz t;^jgjļ^ggķQ zināmas izolācijas : dēļ arī mek-
nfl?n ntfpiir neiegūstām. Katram gadi: iiazu atļaiu- jies ^ļ^t kādā draugu barā, kur
per I. Balo- nav sapulču vadītāju, sekretāru pārvalde ie-,uņ; oficiālas atmosfairas. Valo-lūedāvājumū daš šķiļas un apbrīnojamas asis paplašina- prātības nāk. pārpilnībā. Sada-būjiet šos cilvēkus kādā sapulcē, un jūs nedzirdēsit no viņiem p^t
Las
pāris vārdu.
Padoms nu. Jaunās Gaitas vadītājiem . būtu atrast iespējas starpsaviem draugiem un-atbal^ -: štitājiem, izzināt viņu domas uh Svieriota- Par žurnāla saturu, vēlamo ~ iz-iv galonu. Pir- veidojumu, ko vislabāk viņi vē-. i^tāv .Beļģija, lētos redzēt ievietotu, kā viņi pnu uz galvu, .ieteiktu paplašināt lasītāju sai-.^Tāk atradās ™r ko viņi atzīst par atmetamu mlikuši piek- un apnicīgu saturā. H; uz galviņu,: Asprātīga iztauja, spilgtāko ii dzejot 50yo un. labāko atbilžu publicēšana erikāņi,; 2 rci- vai pat godalgošana ja arī uz-• ■ •■ :reiz nepaceltu žurnāla kvalitā-
Iri
EAIJGUŠAS ti-strauji augšup, radītu rosmi, [oo interesi, jaunu , uzmudinājumu
malās bankas "^ļ kā lasītājiem, tā
■direktors J. ^''ākstītajiem.
;a banku lau-';-^'''!'' daudzos op uztraucošs "^^'^-'^ Pasākumos, bet. tikai rms sava "pat ■'^^^'"''^^"^ spēj jaunus ceļus iet.
N. S., Toronto,
irms _ ^ ^ Ļgadi bijis iia-ļ[ rijas loceklis,
Jīšanu "
Irovince pieau-kopš pagājušā., ļivpraērā pieaiii: is arī Savicnp-tiielbritanijā. ļdāļa bauku sii' lenias esot mo-: Iķaiš veids, kā [aplaupīšanas, fs policijas, ie.
Abonentu ievērībai Zviedrijā
Latvijas Anierikā abonēšanas .maksu" lūdzam kārtot ar OV STOKHOLMAS NODAĻU,. BOX 220. STOCKHOLM.
. LA apgāds
ss3
lurtiesftas manūskriptiis saīsināt, ļianuskriptus neuzglabās, bet uz vēlēšanos sīitis Pievienota pastmarka.
ļtdu vai iniciāļiem paraktītajos rakstos isteiktaa fatbUst redakcijas viedoklim.
Vi-
ii
I
Ts-eš.dien, 1959..gada 22. jūlijā, 58. n-is.
KOZLOVA PARAKSTS UZ VERGU NOMETNES
Universitāte apspriež apspiesto tautu "'"nu
a .ar ^
im-uE skre
Koigētes universitāte, N.Y., jau 11 gadus p^^^^artas vasaras
konferenci
ČETRAS MTVK^
^LIELĀ: GAIDU NOMETNE KOĻORADO SPRINGA. \\
Sakarā ar atvaļinājumiem un pilsētas galva, kas divas dienas nometņu kartes. Tas notika tiJk Karptautisko jautājumu ap- ; Lielo gaidu nometni-, kas at- pilsētā, brauc autobusi, pārva- okeāniem, autobusi un speciāl-
ižu qitu apstākļu dēļ.Ghrušče- iepriekš sveicis karalieni Eliza-. veikli, ka Ķozlovs nemaz neap- spriešanai. Uz konferenci sa- radās 10 jūdžu, ziemeļos no Ko- dādami gaidas un ciemiņus. Ap- vilcieni šķērsojuši kontiiientu, ;
va vietnieku Kozloviļ Čikāgā beti, tagad sveic tiraņnijas pār- zinājās, ka koncerta program- brauc profesori^an studenti no lorādo Springas; atklāja, aizd^- meklētājiem savas mašīnas jā- atvezdami Kolorādo^ Springa,
sagaidīja mazāks demonstrantu stāvi Kozlovu? mas vietā viņš parakstīja ver- visāni ASV malām, kā arī valsts dzinot ugunskuru piecu staru atstāj aiz nometnes norobežoju- Kolorādo valstī ^ometņojot,
pulks nekā Mikojānu. . . Demonstrācijā ;piedālījās da- gu nometņu karti. ' departamenta pārstāvji un ar- zvaigznes veidojumā. Ugunskura ma līnijas. gaidas iepazīsies ar šis valsts
KozlovSļ apskatīja lielās tēraud- žādu tautību grupas, kas dar- PiMs aizbraukšanas nb.čikā- zemju kpnfc- zvaigznes stari simbolizēja pā- visur meitenes, meitenes, mei- un vispār rietumu tradīcijām un
lietuves, farmas, plašo starptau- bojas Aiitibōļševistiskā' nāciju gas Kozlovs iegriezās lielajā rencē bija ieradušies 25 ārvalstu teicību nometnes sekmētājiem tenes— viņas iet čalodamas pa vēsturi,, ģeogrāfiju, valodu, ci-
tisķo izstādi, kur piedalās. 28 blokā, . un, pāris personas no starptautiskajā izstādē; kur se-sūtņi vai viņu vietnieki, to skai-, un atbalstītāji vienai, pulciņos, iepazinušās ar tāiiimākām un mākslām,, kai;
:valstis, - apmeklēja brīvdabas Amerikāņu pr.etkomiiriistiskāslī- višķū vērību pievē^^^^ Latvijas siītmecības padom- Sens Skotijas tautu sauciens citām jneitenēm no visām pa- varētu jaunietes interesēt,
koncertu Ravinia parkā, kas at- gas. Bez tara abus vakarus Kbz-; vietnei. Polija if vienīgā komū- nieks Br.A. DinbergS; • „Jūdzes augstumā — pasaules saules malām, paraudžīdamās Lai gaidas, kas braukušas no
rodas kādā Čikāgas, priekšpilsē- lovā mielastu laikā ar plakātiem nīstu valsts, kas pārstāvēta šai Konferences jlarbs. sadalīts plašumā (A mile high — ā world aņ uz Gaiša spēku akadēmiju, tālienes, neaizbrauktu projām
tā, un apciemoja Čikāgas pilsē- demonstrēja ,daži Amerikas le-..izstādē. ' - ; vairākās apspriežu grupās \vide) — ir gaidu nometnes .ofi- ļjur mājo glīti uniformēti kade- neredzējušas Kolorādo Springas -
tas galvu. : ģiōna-biedri, \ , /■ ^ _" . . . ■. : grupa pārrunāja apspiesto tauiu ciālais sauklis, kas uzsver inter-■ \x, ' - " apkārtni, kādu' dienu 44 auto-
. Divas dienas demonstranti" Visur, . izņemot Ravinia par- ,. čļk^.S^ l^kr.aksti ar ..zobgali- j^^^^j^^^^ valsts departam.enta nacionālo tematu, kurš: sevišķi. ^ ^^^^^ craidas un «^aidu va- karavāna dodas Paik Pīka
staigāja ar i plakātiem, un dalīja ku, demonstrācijas notika bez piemm, ka Kozlovs_un _ viņa p--^^^g Nanlijs iepazīstināja nozīmīgs visai programmai. dltāias^ ir uniformētas Tērpi ^P^^^^^^^^^^^^J^"^^ skrejlapas. policijas iejaukšanās. Priekšpil- 1!^ °^ 3^:^^^. viedokli, aizrā- . Mani interesēja, vai gaidu no-^ ^^tavoti sDeciāli nometnei^^P^^" ^^^^^""J^^^^^^"^'
Demonstrāciju laikā izdalītas sētā pie; Ravinia parķa Policija ^^^^^^^j^^f^^^ to^' dbt, ka tā neatzīst Baltijas;.vai-.metnē, šai" tautu.^^^^^ Kolorādo: karSās saules dēļ vi- ^^^^^^ citām redzēšandscie--
valoda. Jāsaka, kas;,,, ^^e^
.apmēram 17.000'atklātas vēstu- neļāva ne dalīt skrejlapas, Ies Kozlovam ar vergu-nometņu staigāt ar plakātiem., karti un
mējies izbēgt no šīs komunistu ^^j^^^jas: pārstāvis Vi- gan varētu notikt ■ bez latvie-
nk-nnptno 7Pmp.q: .Tfl.s atkārtoti ^^'^^^J". , . „;„i...„.. ■ x:_.-.- ^,/ _ ■
sas gaidas ūn gaidu vadītājas ar rietumu salmu ceiiUTēm gal-
_______ — apmēram 30.000 cita. Pirms policija; paspēja škrej- .okupētas zemes. _.Tas atkārtoti .^^^'^^ ieteica Rietumiem saru- šiemT Svētdienas pēcpusdienā "^'^ ļr tērpušās'balt'ārblūzēs'un
veida skrejlapas. Kopā izdalīts lapu.dalītājus no. parica:aizdzīt, nās ar krieviem nākt ar pretpra- pēc ražīga pērkona lietus mēs,, tumšzaļās Bermudas īsās biksēs lai. iepazītos tuvāk ar amei
bija: jau 'izdalīti vairāki simti P^^'^^^"^^^^^^^^^^^^ piem.,; lai krievi. izvāc pulciņš Kolorādo Springas tau-v^^^ zeķēs līdz ceļiem. Garās bik- "kaņu majas dzivi.; Plakāti, atgādināja, ka Koz- skrejlapu ar vergu nonietņu kar- Dienižēl,. ne vienmēr to apzi-ga^^
lovs ir teicis, ka spiegu darbība ti.' . nās latvieši, un ta arī, šajā iz- p^g. Līdz šim Rietumi nav nā- das Kalnājas (no Bostonas) . ; _ . ..^ ASV,: sapulcinādama kopā _8.500
jāpastiprina, un jautāja: kā . koncertā starpbrīdī kādam stādē nav Latvijas stenda, kam, ,kūši klajā ar savām prasībām, ciemiņi.; Klaiņodami pa nepār- Gaidu pārsvara ir mdianu gaidu no 14-17 gaduvecumā, uu
Linkoins rīkotos, ar vergu turē- amerikānim laimējās nokļūt pie līdzīgi Lietuvas stendam, Koz- ^gt vienmēr tikai apsprieduši ■ redzamo telšu pilsētu, sameklē- "l^s „indianietes", „koloniju .1.500 gaidu vadītāju lio ASV 50.
jam kopā visas latvietes. Tās ir kolonisti, norūdili,,jūrnieki" un valstīm m
četras desmittūkstotī. Gaida „kovboji". Tā ir tautu Bābele, ņoinetne. ar 10.000 dvēselēm ,10
nīgām vietām. Pēc noiiietnes: slēgšanas ārzemju gaidas ciemosies trīs nedēļas amerikāņu mā-
tuvu pie 50.000 skrejlapu.
rikāņu liiājž šī. ir lielākā gaidu nometne-
tāju Kozlovu? Kozlova un ar atjautīgu rīcību lovs droši vien vairītos tuvoties, krievu prasības.'
Tāpat plakāti prasīja, kāpēc iegūt Kozlova parakstu uz vergu. Sils
Karte ar parakstu: „Tūris(iu «eļrādis uz visretāk apmeklētāiii vietām Padomju Savienībā", —vergi nometnēm, ko netīšām
■ .\;^ parakstīja kpzlovs^čikā^^^ "'i-, "J/
ZVIEDRI GAIDA CHRUŠČEVU
]āzma par
Kādā saulainā augusta pēc-
No .Latvijas izlaidis vecu T^^'E'^I^!^
Vienīgās Indīgās čūskas Kanādā ir klaburčūskas, tiņ dze sēdēja uz kādā zema laivu tās neliela skaitā sastopamas doka pie Six Mile ezera uņ Ontario, Britii Kolumbijas,
.Saskačevanas uh Albertas provincēs. Viņas parādās šur.
Kalnāja ar savu meitu kopnieci §kan dažādas valodas ar angļu dienām ir 10. lielākā pilsēta Ko-Sarmu izskatījušas gaidu no-.valodu kā, valdītāju. Ir pado- lorādo valstī. Jēlas.uiversitātes ; metnes darībnieču sarakstu, at- māts par speciālām kartēm ar nrchitektūras students Pauls ■ radušas vēl divas latvietes: gai- teicieniem franču, vācu, spāņu Brauards (Brouard), 1059. gada ' • du vadītāju Gunu Norbergu (no nn japāņu valodā, .lai ārzemju gaidu nometnes vietas un kon-Dlenviddakotas) un kopnieci — gaidas varētu saprasties darbos, st^ukcijas autors, nometnei izvē- , . Anitu Balodi, no ' Vašingtonas spēlēs, pārdzīvojumos un iespai- lējies.skaistu vietu divu.farme- ; valsts. Gaidas nometnei izrau- dos. ŗu 1200 akru plašajā prērijā, Ko.,
dzītas .ar nopietnu izlasi, lai tās Ārzemju gaidas ir. mērojušas lorādo Springas un Denveras programmas demonstrējumos tālus ceļus. Te ir gaidas , no. autoceļa austrumu pusē, kamēr ■ godam sacenstos un rādītu la- Austrālijas, Jaunzēlandes, Ja- ceļa rietumu pusē, pieslēgdamās bāko, ko riu varētu tauta tautai pānas, Filipīnām, Korejas, Pakir Raķijas kalnim, pāri priežu pu-dot jauniešu spēju apinērds! stanas,: Indijas, Izraēlas, Libā^ duru galotnēm pamirdz Gaisa Dabiska amfiteātrim līdzīga has, Somijas, Norvēģijas, ZVie^i- spēku akadēmijas. celtņu augš-, paugura malā vējā plīvo 102: ka- rijas, Francijas, Anglijas, Rie- stāvi. Gaidu nOjinetnes vieta ' rogi,, šai karogu mežā nav Ļat- tumvācijas, Luksemburgas, īri- pauguru un gravas ziņā atgādi-vijaš un citu'vergu valsts varā jas, Brazīlijas; Argentīnas, Ķa- na Vidzemes; vidieni. |Ozolkrū-nokļuvušo valstu karogu.. . nadas, Kubas u. c. Lidmašīnas miem apaugušo upīti gali. ir iz-■ Pa grantētiem ceļiem, kā jau un kuģi viņas ir veduši pāri dzērusi sausu vasaras.tveice, pi-
■ ' ■ ■ V : V- ■ , _ ; .ppņu un krāsainu Vidzemes pļa-
vu ziedu vietā te z;aļumu dod 1^ kaktusi, palmu;'lilijas un asa
g prērijas zāle. Daža laba meitene
(PāraesunišaoLSpp.)^ -■gārijā un Ungārijā pēc.Austri- atminēsies kāpdama vilcienā, ka •Aiz šiem iemesliem „bo}ševi- jas līguma- parakstīšanas, lai uz sola jāsēžas viegli un uzmāku solījumu" varam tikai pie- gan no. šīm valstīm boļševikiem .nīgi, jo nav pa jokam — neuzminēt kā kadūi mīklainu fetu, tad bija: jāizvācas.-;,manības dēļ. smagi uzsēdusies kas palikusi kā politisks „man- Liekas,: ka ASV . prezidenta; uz kaktusa. _ ; . .
tojums" no ženēvas„četru. lie-" noteiktā stāja par nākošo „četru Nometnes sagatavošanai jau lō" konferences. Meklējot pēc iz- lielo" konferenci, ka tāda iespē- mēnesi agrāk, armijas^ buldozeri skaidrojuma, kā tas nākas, ka jama tikai tad, ja ārlietu mi-; rāpoja pa prēriju, levUkdaml ce--Sabiedroto diplomāti tā iztu- nistri panāktu daudz maz kādu ļu līnijas. Armijas 165 viri.uz-ras aprādītā jautājumā, negri- saprašanos^ izskaidrojama ar cēla 750 dažāda lieluma teltis, bot jāsecika, naženēvā toreiz, pilnīgi saprotamām bažām savienodami tās ar' telefonu, pirms četriem gadiem runājuši neļauties ieņļanevrēties. tādā Teltis kalpo administrācijas, no-par lielām lietām tāpat, kā pašā situācijā, kā tas notikās liktavu, slimnīcas, pasta; un ci- ■ •Jaltā un Potstdamā ar Staļinu; pirms četriem gadiem. tām vajadzībām.: Prērija lenak
Ari, tur daudz ko Staļins solīja gķiet. nebūtu divu domu, ka ari gaisma un ūdens. Tomēr an , , un :vēlāk tika „pārprasts". Atce-,katram amerikāņu patriotam pašas^gaidas paris dienas^ pirms, rēsimies kaut vai prasību: par tagad uz visnoteiktāko būtu jā- nometnes atklāšanas aktīvi pie-„draudzīgām valdībām." kaimi- atbalsta šis ASV prezidenta. ie-, dalījās telšu ^pilsētas veidošanu, ņos, ko-sabiedrotie, atzina, vai ņemtais viedoklis. Tādēļ neiz- «^celdamas 6.000 telšu, r gaidu ; pieņēmās • pampumā.: un. kļuva Par^demokratijas jēdziena iz- protami, ka tāds valstsvīrs, kā [^uTSeSs Ss 2ilina..:Par spīti tam viņa^at. P^atm un: brīvam if^^^^^: bijušais Ņujorkas valsts ē^be^V^^^'^f griezās kotidžā. Nākošajā die- valstis, ki^as. tomēr kļuva^par nātors Herrimens, pēc savas at- JS^rēSS^SbDrā- '
nā Hejas stāvoklis paslikinājās,»^ Savien^as satelītiem, griešanās no, ceļojuma pa Pa- .j^^^fg^'^^ SS-nu viņa devās atkal pie tā paša Tas liecma, ka Sabiedi3)to^ip- domju Savienību ieteic P^^^^" ^^J^^"^ PfJ^^^ ārsta. Tas nebija mājās un viņa lo^^atajasarunas^^ Z ?nnS. LmSv?ri^?
tur;Džordžeņbeja mUelo : sameklēja kādu citu ārstu, kas jPP^f^^ 1^1^^ !y? P^^^^ 'P^^'^^^^^^" ^^^^
ezeru krastos. Kaut Kanādā iedeva zāles, un pēc tam viņa d^ kj Staļma aika. _ . rimens savā laikā bijis ari «ūt- S
atkal atgriezās pie ezera Pa šo ^0 domu apstipnna kada zi- nis Maskavā, un iespaids no vi- 1"^!!,^^^"^ , ? ' ^
S S m^ā:XlfiS Pa^P^^ atbildību pax gaidu droš,ļ,i^ -
M^^era bija atrasta I^- Par Vācijai apvienošanu viņš ļj^ nav/ izlīguma meklētājs ar ^^^s- ^« sagada dabas
SčS pretpote. šī v^^^^^^ esot izteicies, ka.šis jautājums boļševikiem, kas pat nerēķinā- ^P^takĶ. N^^^^
" ^.^..ic jākārto pašiem vāciešiem un ka tos ar prestiža jautājumiem^ Iz- bija bargi pērkona negaisi,
ir lielāka iespēja tikt nonāvētam no zibens spēriena nekā no klaburčiiskas kodiena, tomēr J4r ļoti prātīgi zināt par tām visus faktus un apstākļus. Sniedzam kanādiešu žurnālista Žaka Ķarolsa stāstu par šo indīgo rāpuli.
ģS^i^m^P^
SiT^SosI viņa suņi. Hajas esot iebildumu, jaabas Vācijas bijis citāds, nekā to varēja vē- Drazdanņes par telšu pilsētu, _zi.
SSeS toērizšķlL šo p4- vienojas par Drīvām vēlēšanām, ^ot agrāk. Par Padomju Savie- bens spenens, ķera ka^u gaadu
EeMot 0 domāja, ka sa- ari zem starptautiskas. Eomisi- nību viņš ievietojis labvēlīgus ^d klabam gan tikai_ viegU
^J^tlr^J^^^^^^ lūk, kur rakstus^nnācie«.i noklausi- apdedzinādams kaklu. Gaida tai:
kājām plunčājās pa ūdeni. Viņai Ar dalītām jūtām zviedri ga- blakus sēdēja vīrs un paziņas no tavojas izņemt Chruščevu, ku- Toronto. Turpat smiltīs spēlējām ŗa ierašanās Zviedrijā gaidāma arī viņu bērni.: Pēkšņi pieaugii-augustā. Labā novirziena parti- ieraudzīja mazu čūsku pel-jas ir stipri neapmierinātas ar dam pa ezeru viņu virzienā. Ohruščeva viesošanos, un. labā eūska bija apmēram 30 collu spārna laikraksti atzīst par garā, čūskas min. gadā ir redzē-nevelamu, ka padomju diktators Džordženbejā apkārtnes ko^ viesojas Zviedrijā laikā, kad vēl tidžu tuvumā lielākā skaitā, do-dzīvas atmiņas par Ungārijas jnājams, sakarā ar netālā Trans ; apspiešanu, par „mūsu Baltijas Canada autoceļa būves darbiem.
kaimiņu" likteni un gadījumu,. kādas lielākas spridzināša-__________________ _
kad krievi nošāva zviedru lidma- nas strādnieki saskaitījuši HlT iostā ir saņēmusi pietiekami Jas ^^raudzibas.^^™^^ noklausi- tnrēin.ips nlP mPtalia
šinu. Daži opozīcijas locekļi par- beigtu klaburčūsku! ^^^^^^^^^^^ ^ ^ ^ P^^^ gaii čūska daudz zāļu, un pie tam neviens ^^^^^^^ ka Chruščevs atļāvies ar ^"^^ 7^^^^. ^ \^
lamentā paziņojuši, ka tie nepie- ģ^ska piepeldēja pie doka un- cēlās pretī un izgrūda savus neprata šo pretpoti> iešļircināt. fetnem gadiem _„cetru lielo' viņu runāt brīžiem pat izaicino- ^tieņa. ,^"P ^ J^ļ^^ dalīsies pieņemšanā, ko rikos ,kādu koku rāpoja uz malu. dzeloņus reiz pat samērā tuvu Bet būtu visai mazas izredzes, konference zenev^a.Viņspievie- šā tonī, pie tam būdams lielības Z^^'v^^TZ^it^^Z par godu Chruščevam, aizbildi- Vīrieši atrāvās, ^^b kun- kāda uzbrucēja sejai. Beidzot ka šī pote ko līdzētu, jo bija bnvam velēšanām pUns,.tāpat kā kādreiz Hitlers. lemecis kaaai
noties ar to, ka viņiem jāapmek- dzē noteica, ka tā ir-tikai ūdens ^"sku. nonāvēja ar rīta kurpes jau pagājis pārāk; ilgS; laiks pat ļtarptautiskas komisijas un par spīti visam tam, ,Herri- ^T^fJ^l^^^^^^ .ahiedrlha lē valsts aizsardzības kursi, ku- gūska, un satvēra čūsku aiz Pieto papēdi.; čūskas galvu sa- kopš -kodiena brīža. • uzraudzība, bet viltīgi rezerve, mens propagandē ideju par pre- ^uJTnn^ ŗi notiks tanī pašā laikā. samērā resna vidukļa! čūska at-šķaidija pret doka malu, bet -Pēc noteikumiem čūskas indes J^^.^' «^«P^^ ^^'"^^^^^^^ ^^^^^^^^
Ir saņemtas ziņas, ka Latvijā rāva savu galvu atpakaļ un ie- W™eni iesvieda to^^^^^ ^^gsā vietā. Pf^^ksPar sacīto javien^^^^^ neatkarīgi no tā, vai āriietu mi-
un Igaunijā pēdējā laikā sekmī- dzēla kundzei labajā rokā. No Hajas vīrs atcerējās, ka, divas daļas sašķeltajam nis ženēvā kādu saprašanos: ^^^^^^^^^^^^
gi kārtojas izbraukšanas lieta dzēliena viņa atlaida čūsku va- sviežot ūdenī, viņš novērojis tai iedarbīga pat 5 gadiis un. vēl "^^^^^^^^ Tadu^pašu„tnku Izr panāk vai ne. \,cri,nci.,irM 19 iniiin
veciem cilvēkiem, kas iesnieguši ļā, un tā iekrita ūdenī.. Rokā Pie_ astes kaut ko līdzīgu kaula vecāka. Pretpote dodama pēc ^Pggi.f ^S!!!^!^^^-šādi izlecierii_ tikai vājina Va- ^^karā nlislS W dien^^
. pilnā gaidu dzīve prērijā. Telšu
An deviņu gubernatoru brau-^ ^^^13^^^ pazūd.
1960. gada vasarā šai pašā vie-
lūgumus izbraukt uz Zviedriju.: viņa sajuta vieglas .dedzinošas skriemeļiem, bet tomēr vēl ne iespējas ātrāk. Izšķiršanās ne- "Jf^^l^^^". ^arkam^ šingtonas pozīciju.
Tie i2fsaukti uz ārlietu ministri- sāpes.. Viņa nezināja,; ka ir saņē-"brīdi^;v^^^^ Hāja kundzei pretpbti, kā lako paliksanu Rumānija, Bul- . Ari deviņu gubei
ju formalitāšu kārtošanu. Līdz musi pilnu devu. indīgās, neUe-^^^^*^^^^^ vēlāk izrādījās, ir bijusi'liktenī- _ _^ il • ciens uz Padomju Savienību ne-
. šim atļaujas izbraukšanai saņē- lās, pelēki brūnās klaburčūskas Te jāpiezīmē, ka ne vienmēr ga. • ' iieMUdeņu Onesmas bija piemērots laika apstāk- ļ^"ģj^'^°^"5QQQQ""gļ^'aūt^
; mup .9 igauņi uri viena latviete kodiena. Viņa nomira pēc vie-; katrai-klabulčūskai astes galā.ir .. Klaburčūšku inde iedarbojas ■ Amerikāņu flotes viceadmirā- ļiem, un. viņu noklausīšanās :^|^pggaļa]es skautu dMmbb
— Anna Kroks. Cer,.ka tie varēs nāsnedēļas,būdama.pirmaiskla- kaula .grabuļi.;Tie! dažkā cilvēka .organisma lisJ. S. Tačs, ierazdamies Hali. Chruščeva ,,tēvišķās pamācībās" . £ Zirnītis. '
.ierasties Zviedrijā apm. pēc mē- burčūsķās upuris Kanāda, šis ;tikt norauti čūskai, lienot cauri šūnām, tās saārdot, kālab tās faksā, izteicies, ķa Amerikas ^ ' -
neša. Domā, ka šo soli padomju nāves'gadījums radīja lielii uz- spraugām,, vai arī viņa tos pa- maina savu-dabisko krasu; un sa-. Kanādas :„kontinentā pilsētas, bet ne laļDumu, šāda valstsvīru
valdība' spērusi sakarā ar gai- traūkumu. piknikotāju un-vasar- zaudē dtā^.^^^ Kļaburčūska ir pampst; bez tam šī inde iedar- kā Čikāga, Vinipega,Montreāla braukšana (agrāk jau brauca
dāmo, dhruščeva viesošanos, lai nieku aprindās pieminētajos ra-. indīga .jau tūlīt, pēc pieijzimšā- bojas ļaiini ari uz cilvēka nervu var tikt iznīcinātas ar raķetēm, senatori, kundze Ruzvelte. un ci-
parādītu. zviedriem savu .labo jonos. : ... nas. sistēmu, rodas traucējumi elpo- kuras izšautu zemūdenes. Starp .ti)^i^^
gribu. . . Par.spīti Haja kundzes na- Apmēram pēc 20 rmnūtēmHe- ša valstsvīriem pieskaita arī Chruščeva viesošanās "laikā vei, .viņas piederīgie un draū- jai- roka piepampa; un sāka kundze sūdzējās sUmnlcas inā- 10 krievu Polaris tipa zemūde- vēl citus no lielām un mazām zviedri grib pacelt jautājumu arī gi tomēr bija pārliecināti, ka tas smeldzoši sāpēt. Apskatot tuvāk .sai, ķa viņa jūtas ļoti slikti..un nes, uzbrukdamas Ziemeļameri- valstīm,: tad .varētu ; sacīt,, ka par zviedru kolonistu izlaišana bijis tikai ūdens čūskas kodiens, kodiena .vietu,. varēja saskatīt viņai sāka trūkt elpas, uņ septī- ķai ar. atomraķetēm, paveiktu Maskava kļūst par politisku Me-. no Padomju Savienības. . Runa Bet daudzi'neko-nezina par kla- divas dzēliena zīmes apm. pus-tā dienā pēc čūskas kodiena tādu pašu iespaidu, kā 200 lid- ku. Vai to dara braucēji.uz .^sair par dažiem simtiem zviedru, buŗčuskām. š.iš čūskās ir ņovē- collu vienu no otras. Tuvumā Haja kundze izbeidza šīszemes aparātu, kam izdotos izlauzties vu roku" jeb vai, aizkulisēs tiem Imŗus Potjomkins 18. gadsimtā rot-as;. 2-^3 jūdžu.attālumos no, esošie kaimiņi.gan aizrādīja, ka:gaitas. cauri Rietumu aizsardzības sis- dots kāds labvēlības mājiens? pārvietojis no. Igaunijas uz Uk- krasta Džordženbejā. Kāda Plo-.tas izskatoties .pēc klaburčūs- . Ārstu ziņojumā bija teikts, ka tēmai. Viceadmirālis piebilda, ka Iespaids no visa tā ir negatīvs, rainu. Tur tie vēl saglabājušies ridas kļaburčūska atrasta;20 jū- kas kodiena, Hejas: vīrs apsmē- viņā mirusi no asins sarecēša- tauta esot nepietiekami infor- Var. secināt,. ka meklējas pēc ,r-_^:..i..„ dzes. tālu jūrā. .Jr novērots, ka rēja kodiena vietu ar alkoholu, nas, kam par iemeslu varētu būt mēta^ p^^^^ briesmām, kādas var modus vivendt ar boļševikiem,-
tās ieirāpb .pat mazākās laivās, izdarīja ļoti paviršu griezienu ar dažādi cēloņi. Tālākā izmeklēša-;sagādāt krievu zemūdenes. kuri jau. sen apgalvo, ka abu .
par nepatīkamu pārsteigumu nazi; un mēģināja iridi izsūkt, nā un pēcnāves sekcijā, tomēr . -Bet amerikāņu; armijas sek- pasaules uzskatu pastāvēšana
laiviniekiem. . ., bet roka ātri sapampa un sāka noskaidrots, ka nāves cēlonis i? retāra.vietmeks D, šortsiztei-(koeksistence pagaidām pilnīgi
Nedaudz vēlāk P.ēc kodiena stipri sāpēt. Pēc trim stuņ bijusi čūskas "inde. ; cies, ka 600 krievu zemūdenes iespējama. Liekas, ka dažu bri-
Haja kundze un draugi redzēja viņi sasniedza .vietējo ārstu, da- pēc ši gadījuma Ontario vai- esot Savienotajām Valstīm vis- vās pasaules politiķu pārāk lie-
čūsku atkal pie laivu doka, šo- buja dažādas zāles, bet klabur- dībaieiikoja pretindes glabātu- lielākais drauds kāds vispār lā: aktivitāte uz sadzīvošanu ar
reiz kādā; seklā dēļu: spraugā čūsku indes pretinde nebija ne ves un izdeva iiora^juinus kā kādreiz pastāvējis, jo tās varot boļševikiem slēpj sevī bīstamu
sauļojoties. Vīri joprojām4omā. ārsta rīcībā, ne tuvumā, lai gan izturēties klaburčūskas sākoša- nemaifltaspieviraīties Amerikas kompromisu uz citu lēses.-Vai
ja, ka tā ir nevainīga ūdens vasarnīcu īpašnieM bija pie Katru gadu On- krastam un ar savām atomra- pēdējā laikā nedomā . pat par t
čūska/bet tomēr nolēma to no- sijuši;ar šo poti apgādāt viētē-tario provincē tiek sakosti ns ķetēm nopietni: apdraudēt S&. dalītās Vācijas ; ..iesaldēšanu" '
nāvēt. Fēc^gākas cīņss; tas vi.-jā^slimni vienotās Valstis. vēl m daudziem gadiem?
Verbivkas ciemā.
;;::GEĻA: VĀRDI,,
Viena persona pastāsta melus, ducis to atkārto kā ļ patiesību.
Jaunas kurpes — lieli so-
Ja kāds runā daudz vārdu, protams, tiy ir d^žas
kliidas.
LATTmS AMSRIKI
pārstāvis
STr.:55:ATARlNĒS
H. Greble, 85 Maple Si, St Cstharines, Oni^ kārto abonementu, sniedz pieņem infonnāolju.
Upe nekad netek atpakaļ, nedz arī cilvēlcs spēj atgriezties pie savas jaunī. baSi
Iekarotājus sauc par ķēniņiem, sakautos par bandītiem.
Ķīniešu sakāmvārdi