tdien, 1960, gada 9. aprili, 29. n-rs.
.LS - DARBNĪCA
\) 6-5152, toronto, ullētas zosis, ★ piegādājam mājas.
PARAUGMĀJĀM
ka tajā zemē dzīve ir laba! . šajos laikos attālumi neeksis-ļi ektū- tējot: paris mirkļos jau biju „pa-ļvelces saules lejas pusē", kā šeit sauc [ tlaļaj Austrāliju. Tur ibez citiek labu-|H ^ miem vel piedāvā glāzi vīna. To ļās ir pašu dara arī dieņvidafrikāņi, v^i pie kuriem iegriezos brīdi vēlāk, madā, -pā kā pašreiz Londonā aicina ļautie- boikotēt Dienvidafrikas ražoju-p_ pa- mus, kā protestu pret rāšu šķi-īpata rošanu, tad rinda pie vīna letes pvišķi ir maza, bet vīna glāze — diez-?notas gan liela.
v. S^' Vēl iegriezos pie jaunzēlandie-^es — šiem, kam' turpat aiz galda za-seviš- ļā pļaviņā ganās gaiši brūna gQ-Ifikiem tiņa. ar diviem'? teļiem. Gotiņa kustināja galvu un asti, pat ie-gau- māvās pa laikam^ bet pienu to-ļss to- jļļģŗ nedodot, paskaidroja Jaun-ickār- zēiandes meitene: lopiņš, lūk, 3t pa tikai savu ādu aizdevis mēcha-tlomās niskam aparātam. Idu no Laimīgā kārtā ne sarkanā Ķīna, .ne sarkanā Padomju Savie-: nība šeit „ciemā" nav aicinātas. .AtgrJezos' vecajā Eiropā: Zviedrijā, Dānija, Norvēģija, Rietum-vācija; Itālija, Spānija un Portugāle — visas rāda savu zemju īpatos ražojumus un mākslas izstrādājumus. Pat Cechosiovaki-ja atsūtījusi šokolādes Lieldienu zaķīšus un olas, lai rādītu,-cik, dzīve komunistu jūgā ir salda.
Laiks steidzas, un jāatgriežas. vien atkal Anglijā. Vēl paspēju ieskriet „Pasta vēstures mūze^. jā'.', kur, uz bukas sēdot, pastnieks pūš pasta tauri, r-^ brīdi pa^ kavējos: skaistajā inodeļu; parādē starp vakartērpiem un kažokādām, bet tad ar steigu .metos garām dažādu ja.unu «brīnumlīdzekļu" ražotājiem un. demonstrētājiem : viņu skaistie vārdi un solījumi it kā ar vilkšanu izvelk šiliņus e-no:maka! '
it kā. ;iomas pie sirds. ASV. |f3s jau Tjāda foto-^
nekā lā is-^īzijas tstām-Nē-ame-(as ar ilco ie-h'u.ģi-liodar-riko-kād-iDesīm, dnis-: ļls tel-ļirtuve mā-
Viss, šķiet, tDuta^apskatīts; to-j, gjļ. mēr ne— vēl izkārtne aicina ap-'^g. ļg meklēt. ,iizplatījuma kuģi.". Lie-
.ļjŗļ 1ais zilgani^udrabotais aparāts ; iBries- izskat/BS kā li^la raķete ar ko-'
g_|.(,g. nu gala. Iekāpju. Kontroles tel-. .eLjōm pā„šaudās ugdntinas; dūc vien-
vio- Saisā, siksnās/un stieplēs iestip-ioiēniu, karājas pats »ku^a" pi-
' iri la-' Nekas nebūtu pretī izlaist līkumu līdz Mēnesim vai Mar-: sam!. Bet .instrukcijas ceļotājiem" vēstī, ka pirmais kuģis došoties ceļā vēl tikai pēc pāris gadiem. Tā kā drusku plar ilgu šeit gaidīt; kāpju atkal ārā uz drošā zemes pamata. Piecās stundās esmu apceļoju- • ar ie- sl apkārt pasaulei. Bet būtu to-veltL: mēr bijis labāk lidot uz paklāja stends kā seniem austrumu prinčiem: Juzda- pēkšņi jūtu, ka kājas ir bezgala okea- nogurušas. Ieeju vēsajā tulpju ļu gal- dārzā. Ir tik labi tur atsēsties aug- krāšņo ziedu vidū, un domās zivju celt savu „ideāl6 māju" — kaut; Viss, kur Gaujas lejā vai Daugavas āja, krastā. A. L,
vienu IJu un
tu: no
galā, mani. atspir--tlē pa-
fīJUMSuz
[lEM Sūtīšanai uz fsbb
lās ieskaitīti visi izdevumi kā par sū-1 par muitui, pastu, apdrošināšanu, pa-ksas (uz Āziju. s1^5). Jfūsu pieiderīga-ftm saiņiem nekas nebūs jāmaksā*
[SKA KNIHA
VISĀ KANĀDĀ PIEDĀVĀ:
"So-
zaļi. Ir., ar
ļstīm, v>7.32
SAINIS Nr. 2 , 2 plīša gultas pārklāji "Aurora" 1, parastā licilunia 180 x 220 cm, dažādās krāsās ar zeltītu pamatu un bārkstīm.
PILNA CENA: $51.36
īpasi la" 2, pa-zili.
SAINIS Nr. 4
2 gultas pārklāji, tādi paši kā sainī 1, plus
flO^ vilnas lakatu dažādās krāsās vaJ musturotf.
PILņ/a CENA: s85.04
ļtātes (15 unču) vilnas drānas usEva.1-ļbrūna vai tumšzila ar svītrām, brūna
Ii (oderdrēbe, astru un kabatu drēbe,
ļrāsairtii vai musturoti. |{trānas, vienkrāsaina vai musturota.
PILNA CENA: $94.41
ļr.ST vai 1162 DUNDAŠ ST. WEST ļtās mūsu aģentūrās Kan'adā. li pa PASTU adresējami': 962 BĪoor. St. W., Toronto, Ontario
Sestdien, im gada 9. aprilī,^. n-m.
e
99
PAGĀJUŠĀ GADA LABĀKĀ FILMA
¥IESTURA' KORA
Uzsākot savu gadskārtējo kon- cīzitāti var
¥elta Toma
: ZIEMCIEŠI
X -
ēja vēlēties arī.Ad. ba viscaur muzikāli iezilinīga, vi- j^_„ ^ŗjav^ars. Dīgs zāle Koki
plauks.
reiz aktrises bija ieradušās vis-
ceftu ciklu, kas šogad notiek 10 Ābelēs ,,DiYbajāros", bet likās,; ņ Un saturīgs. •
gadu jubilejas zīmē, vīru koris ka šī dziēsiiia nav īsti vēl iesē- > Imants Sakss reprezēntējās ar ^ , vieMniīas t-^ "'^"^^^ "^j" ^^^^^^-^^^
„Viesturs" savu pirmo koncertu . dusies vīru; apziņā. Albertiņa iespaidīgi veidotu E. Dārziņa Kāds stublājs v Rads gīgg^j^^^ļ^^j^g vakara tērpos ar
dziedāja 2; aprīlī Hamiltonā..Ne- savu Uetu ;])rot u^ dekoltē" briliantiem un minka
mia runu un apsveikumu — tos arī koris vi];ias rokai seko labi. sona) un J. Cīmļa divi dziesmi- sauss drebēs salā nīcis, saknē ļ^^^ hiia vi^i fm
koris saņems sava dzimšanas "Programmas lielākie grūtumi ņām— „Aizejot"(Andr. Eglīša); dragāts f- ™r^^' 7^ T
vietā 23. aprīlL.St.. Katai^nēs, bet^ ^ piekrita • Jānim Bārušam-, .ipaši -un: „Aiz upites šētiļiā", par kurti ' kas.-Tomēr šogad visai ceremo-
dziesmas, aplausi un ziedi. Vies- zīmējoties.uz. H. Pavasara „Bar- uztveri un izpildījumu lai auto- Vai mūžs tavs necils, izredzēts "ij^^Pietrūka histēriskas npska-
turieši šoreiz atskaņoja 15 dzies- ka ar sienu" (K. Skalbes), A. rapaldies; Taču vislielāko atzi- un bagāts, ^^^s, kādu radīja iepriekšējos ga-
mas, no ķuŗāni lielākā daļā bija Jēruma ,,š^tā, zēni, dzīvodami" nību diriģents izpelnījās ar. sa- . ļonsdīsi no liktens ko tas dos jaunās aktrises, saņemot sa-
novitātes kora repertuārā, ieskai- (t.dz.) un J.Norviļa„Turdzim- vun^retenciozi, bet raksturigi . , vus Oskarus"
tot ari tris J. Norviļa, Im. Sakša, tenē" I. Kālnāres), bet jāsaka,' darināto „Alus kannu" (t. dz.). - . . . " PimiHipna^ " vakarā
un J. Cīruļa pirmatskaņojumus, ka _ diriģeds. aŗ tām; tika labi To labprāt dziedās ne vien vies- kas tavi ziemciesi, vsi tos rirmaienas vasara
Pagājušās pirmdienas vakarā šo tēlojumu filmā „The Nun's „Oskarus" par izciliem sasniegu-miljoniem amerikāņu un .kana- Story". Var .vienīgi domāt, ka miem mākslā, režijā, produkoa»' diešu ieslēdza savus televīzijas žūrijas komisija šoreiz tīri pub- jā, lotografijā u; c. aparātus, lai būtu liecinieki Ho- licistisku apsvērumu dēļ nevēlē- Ārzemju filmu kategorijā vls-livūdas šī gada lielākajam un jās Odrijai piešķirt otro. ,,0s- augotāko novērtējumu saņēma greznākajam notikumam — „0s- karu," kuipretī franču aktrise franču filma „Melnais Orfejš, karu" svētkiem. NBC pārraidī- Sinjorē savu pirmo ,,Oskaru"bi- kas jau vairākkārtīgi godalgota jums. no Pantages teātra ilga ja nopelnījusi jau pirms vairā- Eiropas filmu festivālos. Apbal-turpat divas stundas.- Ceremoni- kiem gadiem. Itin-taisnīgi filmu vojumus piešķīra arī zīmēto un ju meistars šogad bija komiķis akadēmija bija piešķīrusi »Oska-. doķujnentārfilmu producentiem. B'obs.Hops (arī viņš saņēma ras" arī palīglomū tēlotājiem — -„Oskaru" — J. Heršhota statu- šellijai Vinterei („Diary of Aneti), bez kura lielie svētki būtu ne Frank) ,un Hjū Grifisam bijuši diezgan paplāni. Ari šo- (,3en-Hurs").
Nobeigiunā jāsecina, ka godalgotās filmas papilnam attaisno, savu uzdevumu: skatītājiem tās sagādās patīkamus mirkļus un Neviens nebija pārsteigts, ka māksliniecisku veldzi, bet pro-kolosālā filma „Ben-Hurs" sa- ducentiem — slavu un finan-ņēma peliiīto labākās filmas ciālu nodrošinājumu tālākiem „Oskam", iegūstot vēl 10 citus panākumiem. A., Kalniņš.
KOEA ASTOTĀ GADSKĀRTA
čārltons Hestons ar:
vienīgi Simoni
(Pārnesums no 1. Ipp.)
nisti saviem ar Psalmu tekstiem
Programmas izpildījumā pir-. galā. Sevišlļļi iespaidīgi izskanē. turieši. ^ atšķirs ?adi 7^.'-"- ■ \. • - ,• rakstītiem darbiem ir likuši no-
ā ņēma vārdu Ludmilla .AI- Ja abas pirļnas, tāpat Alfr. Kal- Nepiemeklēsim dažas nejauši- »n»Ķs2flema, atsĶirs gaai, paslēps Smjore bija manāma ekstāze „Jezus pie akas" nobeiguma li- saukumus ,.Dāvida dziesma",
ma. ņema . _ . _
bērtiņa, iesākot ar kora .dibmā- niņa „šurp, brāļi" (K, Skalbes), baš intonācijā, ritmos. Tās turp-
tāle?
par filmakadēmijas piešķirto at-: cis korim dziedāt vārdus: „Radi j^^g
Tā/' (Er: Bārda), kuru gribētos-kas kontratoktē pirmo te^^^^ : - dragāts, labākais aktieris, saņēma davata dzīvības ūdens, W ka^^^ ^j^.-^^ ^^^^^^^^ ^^^^^
-dzirdēt! intīmākā, vijīgākā uztve-.„solo", kā āri vidējās daļas mo- Koncerts, kuru rīkoja Hamilto-. ^ģ^g. g^u^^^^ vietiilīgs, kāds savu dramatisko" ne mūžam neslāpst. Bez kora un uņ no visiem 14 pantiem Meln-
rē.toties jauki atplauka A.Skul-dūlācijāš u? diezgan a nās latviešu biedrība, bija labi _ tēlojumu MGM filmā. „Ben- ērģelēm, niinētā darba atskaņo- , - ipt^mic ntni a
tes DieVZemīte"(PārslietiS) un niecības' tonalitātēm. citādi n.niripTflpfc im nnlanript-R Npf-nu w,irc" WQf.fi.QVin,, ob-frico «irimi 4.«tc c^^^^.fi. S*^^"* aK.£ti,i£«5 icieipis uiim i,
Citādi apmeklēts un aplaudēts. Ņetrū-
netrūka sava spara arī J. Zā- dziesma vļsaŗ interesanta un ka arī atkārtojumu, līša ,,Kareivji drošie" (K.Skal--svaiga savā iecerē. Bāruša vadī-. J. Cīrulis,
be), kaut gan diriģentes sieviš--ķīgi elegantam žestam tā atbilda maz^k. Lielāku ritmisku pre-
Būs pavasars. Dīgs zāle. Koki ^^s". bet franču aktrise S^^^^^^ šanā piedalīsies trīs_ solisti: šos pantus tiešām ieskata kā pa'
T. ĶĒNIŅA KLAVIERU STUDIJAS AUDZĒKŅU VAKARA
1 @ Lietuviešu laikraksta „Drau-gas" (Čikāgā) šī gada prēmiju par labāko romānu ieguva pazīstamais Lietuviešu rakstnieks Jurģis Gliauda par romānu «Sikspārņu tronis." Prēmija ir §1.000, un Iļo piešķir jau devīto reizi, Gliauda b»^ja apbalvots ar šo prēmiju jau 1952. un 1953. gadā.
, ® Kreves prēmiju, ko piešķir Montreālā, ieguva jaunais lietu-ciesu rakstnieks MariusKatilfs-Ids par savu grāmatu ,;Tie, kuri vairs neatigriezīsies.'' ® Pasternakam padomju valdī^ ba" parādījusi „Uelu žestu," uzdodot viņam tulkot dzejnieka Kab'indranata Tagores dzejas. 1961. gadā paiet 100 Tagora dzimšanas diena.
Kongress 100.00 Beļģijas fran-Jsu (apm. 2000.- ā&L) godalgu pie--
Šķīris franču dzejniekam St. Džon Persem.
© 1957. gadā, pēc pašreižUNES- p^^j^a
plauks. - P^^^^ Psīcl^oģiskvpār- Maiga Dežardēna (s^^ j^-^.^^ sacerētus. Nebūtu^i-.
.• liecinošo sniegumu filma „Ŗoom dis Cers (tenors) un Alberts Vi- Hotrif <;kmtii 'lo m
at the Top". Tieši, šis :,,Oskars» tols (baritons); kai pareizi lietot skaitli 19, jo
daudziem sagādāja zināmu pār- Eā nākamie pirmoreiz Kana-
.steigumu, jo vislielākās cerības dā .dzirdamie . darbi minaņii
to saņemt bija aktrisei Odrijai Valdemāra Ozoliņa „Asāru eņ-
tas norāda uz Psalmu grāmatas^ nevis Dāvida dziesmu numerā-
cijU;'; • ■
Hepbumei par. viņas suģestējo- geglis" un. A. Kalniņa ,,137 Dā- ,āf" iSkun^'S:' W ^ ■ . ■■ ^ V.vida- dziesma". Pirmais rakstīts ^^^^ ^ kādas Koras cilts
.korim ar soprana^sok) un eŗģe- dziesmas", bet ,,137. Dāvida ļu, pavadījumu. Daudz jau ne- dziesmas" (Tur pie Bābeles trūka, ka tas butu pirmatskaņo- ^-^^ ^^^^ runā par notiku-. juma vispār, befe minneapolie_si .^^ Mirušā, gleznotāja prof. ui. ^ .^^f^šiesv^- vienu nede-
ATKLĀTS LIBERTA.. .PIEMINAS MUZEJS
Dāvida nāves.
...------ ---------j- — .... A -K- V ^^tviešu jaunākās paaudzes
dolfa Liberta darbnīcā, 150-76 pneksa. Bez ņiinetas _a. Kal- j^on^poņjgti^ pjeni., t. Ķēniņš,
87 Ŗoad, Jamaika 32, Ņujorkā,P^^^*^^^^^^ ^" lieto nosaukumu ..Psalms", kas 3. aprīlī atklāja Liberta piemi- ^^'^"^^5.7^^^"!^^'^^ ^^^^ ■ nāk no pirmā grieķu Bībeles tul-
ņas muzeju. Darbnīca redzama f^^-'P^'J^^^™.^^ - kojuma. Lai nerastos'nevajadzī-
tādā kārtībā, kā gleznotājs to "^f^^T ^^^^ dingents Arvīds gi pāf.pranimi, koncerta pro--atstājis. Sienas . grezno, māksli- P^^^^J^^^ ^^P^^,^^^ uzskats, ka vi- grammā -tomēr visi. nosaukumi
nieka atstātie- darbi.
jiem maz zināmus faktus:
tiks rakstīti tā, kā dziesmu au-
Ķeiiņš savu audzēkņu vidū. Ņo viņa pa kr. studijas asistente A. Zemdega. J. Kreiļa uzņ.
Kāpa uz estrādes pavisam 22 vecāko .•jaunie pianisti, lai -apliecinātu mos. Te savas darba ; sekmes. Progrām- mēt Mārīti
Muzeja atklāšanaš_aktā svēt- ,,Tā kā pirmie Bībeles tulkotā- tori to darījuši, un netiks gro-
brīdi vadīja māc; R. Zariņš. Māk- Ji latviešu valodā Psalmu grā- zīti."
slinieka dzīves biedre. Amanda mātai. bija devuši nosaukumu Kā pēdējais .jaunums" koncer-
Ļiberte-Rebane teica, Ica profeso- „Dāvida dziesmu grāmata", ir iz- tā būs beigu daļa no .A. Jurjā-
ra pēdējā vēlēšanās bijusi, lai platījies nepareizs uzskats ka'vi- na ..Garīgās Kantātes". Kompo-
viņa darbi paliek vienkopus lat- sas šajā grāmatā ievietotās zicija sava komplicētā kontra-
• viešu tautas īpašumā, ko viņa dziesmas būtu ķēniņa Dāvida punkta dēļ jprasa daudzi darba
arī iespēju robežās mēģinājusi paša sacerētas. īstenībā nosau- to iestudējot, un nav domājams,
pan_ākt. Akta bija kupls pulciņš • kums „Dāvida dziesmņ :grāma- vai ārpus Latvijas, tātad apm.
ākS^lif^^S nfv£si^^Sy°^—^.^5ff?l^"?^^^^^^^ braucēji var apskatīt muzeju ari nags" ,,VīruVdziesmas" u.t.t.ģeīēm"piī^^^^
ar 8. .gatayības pakāpi. Kā jau Bacha Solfedžet
+- 4-- Pofl/v i- - fiftftnn JhT ^^^^'^^^^^ ^^^^'^^^ P^^ ___________ f— ____..cv,v«..xu ______^ ......
ta stāv raaonuja ar bw.wuu iini- ^jen nez' kur pajūk visi labie grammas pirmo pusi. Otrā daļā ja vien viņa spēli netraucētu uz- Muzeja atklāšanas dienā no- ēmām,. kas ņemtas no ebreju li- būs mazāks par 70
mātas un brošūras. Firma jie- skolnieku vakaros parasts, bieži Kondradanci, lobeidzot pro- būtu sakāms parlridrifci Jānīti, telefonu OL 7-3618.
150 garīgām dziesmām jeb po- koris, tā ka izpildītāju skaits ne-
. jiem, oira jdpana a^^^^^^ ^^cu uzmanību saistīja Aina Zvilna traukums un nervozitāte. — šo tika ari L. Liberta fonda pado- terātūras un sakopotas speciālai , Ķaut nu klausītāji piepildītu
?r*r?^*.~'^"•"*^:o„„A^^^ ar Haidna Ariettu.un variā- audzēkņu darbos arī vislabāk mes sēde. Valdē ievēlēja Hel- vajadzībai. Vēsturnieki un sen- solus 9. aprīlī Sv. Andreja baz-
tīt ,Tālivalža Ķe^jnaru Rudzīti (priekšsēdis), J. ebreju valodas pētnieki atzīst, ka nīcā Toronto un 10. aprilī Sv.
^^jS'lS^^'S.S?^^^ vaī^ "SS^rš; D^ Krastiņu, K. Rabaci, A. Ozoliņu, no visiem ISO'Bībelē esošajiem Trīsvienības baznīcā ; Hamilto-
16.000, Indjja - JSm m mīgi. Skolotāja darba riipība un cijām, Astrīda ōopa (8) ar Mo- varējām saskatīt i tiesība Padomija ka tada itzna- lietpratība bija tikpat labi vēro- carta sonātas 1. daļu un šopēna niņa nopietno vadīl
paziņotajā skaitā ietilpst arī vi- lē. Iepriecina audzēkņu
sas satelītu valstis.
zicij a, priekšnesuma
-TO kas : vispj
-rokupo-: dro^la.priekšāBethovenaPa-dzi un daudzas viņam vienmēr ^^^^^"i^^^^^es sēdēs piedalīsies Psalmiem tikai aprii. 15 varētu na, lai korim riepietrūktu prieka skaidrība, tētf^s 1. daļu, bet Gaida Loca- dzīvē būs pateicīgi. Amanda liberte-Rebane un ev.- būt Dāvida sacerēti. Ari.vairāki savu darbu aizlien turpināt.
rliecinošāk izpaudās ne iepriecināja ar Mocarta un
3. Cīrulis. lut. draudzēs pārstāvis.
mūsu vecākās paaudzes kompo-
B — a,
T..ZELTIŅA
ROMĀNS;
IFff.-Milta
„Runātājs maktens, tur nav ko sacīt,"' usbilda' Puķu-kāpostu Darbaois, kad abi pie solu galiem satikās uņ. kopā gāja tālāk ^,Sistu sprediķo^ mūsējo pušu. Bet dziedamā ņkle sitam plānāka. Ka^ iņūsēj lis kāzās; vai bērēs uzņēma meldiņu — ērģelēt -ņoērģelēp visiem pa pkekšu, lūko ti!k turēties līdz.*' , ; : .
„Kādas nu katram Dievs dāvanas devis ar tādām jā-
. iztiek," riopietni atturigā balsī sacīja;Puķul<ļāposts un izvilka no vestes kabatas zelta pulksteni: ,,Līdz iešanai uz virtuvi pēc piišdi'ēnām vēl vesela stunda laika. Un sieva, kā liekas, tik'ātri mājās nebūs — palika uz dāmu komi-
ļ tējas, sēdi. Es viņai gan' teicu (nekā. viņš nebijā teicis,
' gribēja tik palielīties pats un palielīt Emmu), sacīju, lai nēpjēšajs cilvēks pušu un svētditenās no veikala skrieša-
' nām atpūšas, bet viņa ne dzirdēt — šī esot baznīcas dāmām vajadzīga.,.nevarot pašas iztikt." Y
Darbacis izlikās nedzirdējis" un gram.štījās kabatā pēc pīpes, jo viņi jau bija iznākuši nometies pagalmā. „Tad izi|āks vēl laika aiziet līdz čūčelim. Saplūkšu pa ceļamsiVēntiņam;pienenes, ēdējs dūšīgs, idz rudenim būs klucis, kas klucis, pietiks, aizdaram visai ziemai."
«Klausies, Darbaču tēv, tu esi nopircis sivēnu? Kur tu to dabūji? Cik vācieši;noplēsa?" nepatīkami pārsteigts jautāja Puķukāposts. Kas varēja zināt, ka vecim vēl neienāk galvā pašam sākt tirgoties ar gaļu: '
„Par pilnīgu velti."
„Par velti? Nebūsi tak zadzis?"
„Pasargi Dievs, kas tā par valodu, 'l:ļrālīt. Es lai smērētu savās vecās rokas,, kad visu.mūžu nē tik daudz Icā melns aiz naga — ne- adatu no otra neesmu ņēmis,"
Darļjacis gandrīz vai aizrijās ar pīpes dūmiem un sāka ■nikni'klepot. :z\
. Puķukāposts, ziņkārības mocīts, nedomaj a atlaisties un gāja vecajam saimniekam līdz: „Kā tad citādi? Sivēni ceļmalas: nekur, nav redzēti apkārt mētājamies; Es zinu, esmu izstaiģiājiš lielus gabalus." : ,,Kas saka, ka mētājias?"
,,Vācieši nolādētos ārzemniekus heapdāvina. Man tādas pīlītes neviens lai nemēģina iepūst."
„Kas saka, ka vācieši?" smīnēdams tīši kaitināja tirgotāju Darbacis.„Ir jau mums. pašiem cilvēki ar devīgu roku. Piemēram, Pelerīns."
„Pelerīns?" likās, ka Puķukāpostam slepus kāds vārīgā vietā būtu iedūris asu adatu, tik ļoti viņš saviebās.
«Palūdzu, lai man to sivēntiņu nopērk. Cilvēks ar zelta dvēseli — aizbrauca .nopirka un atveda, ne feniņa neņēma pretī, sacīja, kur šis to naudu likšot, šim pašam esot tik. daudz, ka varot ar to kā tapetēm garāžai noklīstērēt visas .sienas."- '
„Zelta dvēsele gan varētu smieties, ja nemestos šķebaha dūša. Es šito putniņu pazīstu, pilns ar niķiem u!i stiķiem. Liks -tev visu atmaksāt, gaļā, kad būsi par; velti tam nobarojis vepri. Pašam ne. plika kauliņa neatstās." . . . . ,■■ ■ .
,.Ko: nu; ko nu; neiztaisi no lāga cilvēka aplamu blēdi un zvēru. Viņš sava labuma draugiem nekad nav. žēlojis, es pats esmu redzējis un: dzirdējis. Ienāk pie viņa. veikalā zaldāta atraitne, gribētu bērniņam šo vai to, bet neiznāk naudiņas. Pelerins skatīsies, skatīsies, tad ņems no plaukta desu vai ko un iegrūdis atraitnei paduse: ņem, uņ audzini zaldātus, sieva, tēva vietā, mums visiem tie būs .vēi vajadzīgi."
i,Nu, gan viņš no sievām zinās, ko dabūt pretī. Par velti bēdājies, saimniek, — ^es Amorija trikus pazīstu,", Puķukāposts cieta, cieta kā negantas zobu sāpes un nevarēja vairs ilgāk paciest Pelerīna slavēšanu. . ;
„Ptū, tu. kas^tev par nešķīstu mēli. Tikvien to zini, ļcā domāt un runāt par otru. cilvēku sliktu," Darbacis . sirdīgi aizstāvēja, sivēna dāvinātāju, noliecies, pie pus. sagrautas ēkas pakša, kur dzelteni ziedēja pieneņu ceri^ Ar kabatās nazi viņš izurķēja pienenes no zemes un krāva kaudzītē. „Saki, kas Pelerīnam par labumu dzirdināt visu to bani, kas viņam .vienmēr ir apkārt, šie
tik dzer un saukā vēl viņu par mērcinātu, paši izmirkuši līdz ausīm. Labi, ka sadomājis beidzot ierīkot savu brū-55īti, tad draugi tik traki nevarēs nopļinderēt. Pašbrū-vēta džindža būs krietni lētāka."
„Ko, ķb, ko tu teici? Amorijš sadomājis ierikot nometnē brūzi?" tik tikko visā galvā neiebrēcās Puķukāposts, un īsi apciiptiē mati uz viņa galvas izslējās taism kā adatas.^ Ja Pelerīns tiešām sāktu vēl tirgoties ar pašbrū- . vētu kandžu, tad gan viņš naudu grābtu liekšķerēm. „Ko teicu, to pateicu," Darbacis iemeta, aizdomīgu skatienu tirgotāja satrauktajā ģīmī un rausās kājās. Izrušinātās pienenes saujā sagrābis, viņš steb^rējā uz sava dārziņa pusi, kam blakus drupāsbijaierikojis sivēnam mitekli.
Puķukāposts kā pielipis viņam sekoja: „Kad īsti Amorijs . . . vai viņš nav teicis . . .domā to brūzi ierī-•kot?" ■
Darbacis vairs nebija ti£ runīgs: „Kā es lai zinu? Es jau neesmu viņam nekāds advokāte?"
„T6mēr, tomēr — kaut ko tak būsi dzirdējis." „Tikai pa ausu galam, tikai pa ausu galam." ■ ", ,,Varbūt ķaut kur jau būvē?" : „Nebūvē vis. To es zinu. Pats nupat vēl sūkstījās:. . šim ne brīsniņš neiznākšot laika — būšot jāspēlē teātris." Diarbacis atvēra paša sasistas dēļu durtiņas, iekārtas stieplēs tarp cilvēka auguma augstuma sienām, kas.bija vēl palikušas, pāri no kādas pamazākās ēciņas. Pāri tām, lai sivēnam būtu kur patverties no lietus, viņš bija'pār-metis dēļus, noklādams tos ar. pienaglotiem papes gabaliem. Silīti arī bija sanaglojis pats, un tanī pie dibena ,vēi redzēja neizēsto „zaļo brinumu". Asti graciozā gredzenā sagriezis un rožainās ausis.cilādams, sivēns ķā ■gaišsarains sunītis tecēja saimniekam pretī.
.„Rūk, ruķ, ruk, še tēv salāti. Tak jau lopiņam arī ir svētdiena, kārojas sātīgākā zaļuma," mīlīgā balsī bubi-nājā Darbacis iin nebija apmierināts, kad sivēns uršķē-dams ar purnu izvēlīgi rakājās pa nomesto zaļumu sauju, ,,PaskatV vien, :ķas.tu par jaunskungu, sāksi^vēl izvēlēties, sfnādesi pašas. sulīgākās pienenes. Kādas tās kazarmu akmeņos vispār var izaugt, nav jau tādas kā Latvijā, bet labas diezgan, Kad tu pie Latvijas pienenēm, lopiņ tiktu, tad redzētu gan, kas tā par mantu .. ." , Darbacis runāja ar sivēnu gluži kā kādu cilvēka bērnu. . ■ Puķukāposts saimniekam aiz muguras pastaipīja kaklu, ko bija baznīcai par gadu iežņaudzis stīvā un stāvā apkaklē, tad atmeta acīm redzami nepilnīgajam cilvēkam neapmierināts -ar roku un gāja projām. No tāda vairāk nekā necerēja šodien izzināt.. Nebija jau ari nekādas vajadzības vecīti vēl tālāk tirdīt, jo: bija uzzinā-
jis pietiekami daudz. Pelerīns" gatavojās nometnē ierīkot ļergas brūzi. Skaidrs kā diena, ka viņš to ierīkos. Vieni-gā laime, ka pagaidām Amorijs sapinies ar teātri. Tātad
— līdz izrādes dienai, kas nolikta pēc pāris nedēļām, konkurentam neatliks laika. Nu varētu viņam aizsteigties priekšā. Jā, tas jādara par katru cenu, • tad Emmucis rfedzēs, kas viņš par viru-r- aizsteidzies priekšā gltima-jam Pelerīnam. tad viņu pat tūļu;,vairs nesauks. He,he„.
— Antons Puķukāposts tik viegli uz lāpstiņām nav noliekams. Tiesa kas tiesa --^'pirmie Amorijā Sitieni nebija patīkami uņ viņa, veikalnieka reputāciju sievas acis bija pazeminājuši tik ļbti, ka viņa gultā, kā celdamās, tā guldamās, par Amoriju vien runāja. Bet —' ķas.pēdēļjais smejas, smejas visgardāk V. . ■ '
Puķukāposts. noglaudīja ežaino pakausi un uzmeta asu vērtētāja skatienu sarkanajam ēkas graustam, kur savuUzdu bija iebūvējuši Miedziņi. Citi šaiēkai piesardzīgi staigāja apkārt, lai nedabūtu no plikajām, gaisā ap tukšu vidu stāvošajām sienām pa galvu ar ķieģeli.''Tur kādā pagrabā varētu ierīkot brūziti, nevienam neienāktu prātā tur līst un okšķerēt. Pavisam vientuļa un. laba vietiņa. Viņš pagriezās sāņus, atmezdanļs nodomu steigties uz virtuvi, pie kuras jau stāvēja gara rinda ēdiena gaidītāju ar auklas iesietiem^ katliņiem vai palielām konservu kārbām, un gāja pāri platajam, smilšainajam kazarmu laukumam. . . ' ..■ 1 \
Ernestīne Būllīte, pašreiz bija beigusi draudzes dāmu komitejas darbības pārskatu un jautāja, vai kādam nebūtu kādi iebildumi vai piebildumi. Nevienam nevajadzē- . tu vairīties viņu kritizēt, jo katra godprātīga kritika ne tikai kā esot vēlama, bet sekmīgam-darbam pilnīgi nepieciešama. Tā viņa sacīja un palika stāvam solu priekšā, taisna izslējusies vērodama nedaudzās klausītājas, .. kas bija te palikušas uņ sēdēja stipri izklaidus, pirms dievkalpojuma'ieņemtajās vietās. . / „Lūdzu, kas vēlētos vārdu?" Bullīša kundze' vēlreiz, jautāja tik stingrā balsi, ka laipni domātais jautājums izklausījās vairāk pēc armijas 'komandiera kareivjiem dotas pavēles, ■ ■
Puķukāposta kundze nemierīgi sakustējās, nevarēdama izšķirties, kā būtu un izskatītos cienīgāk: runāt sēdus vai celties kājās? Stāvus visiem būtu labāk apskatāma ' lillā kleita (citai nevienai; tik košas nebija), ja tikai dāmām tad neienāktu prātā, ka viņa ar piecelšanos Bullīte-. ni kaut kā grib pagodināt. To nu ne, nekādas godināšanas šī stārastene nav 'pelnījusi. •
(Turpinājums ..sekosli
