Sestdien, 1960. gada 6. augustā^ 63. n-rs.
Sestdien, 1960. gada 6.auj.u^tā, 63. n-rs.
j-itpccccr
BĒRNI SAULAINĒ PIEMIN KRIŠJĀNI BARONU,
GRĪDU — GRIESTU — SIENU
LINOLEJĪ.-- TEPIĶI ^ KRĀSA^
Bezmaksas piegāde Informācija lin aprēķini latnešu valodā
ASPHALT: SERVICES- LTD.,
■702 WESTONRD. : v RO 9-4734 TORONTO RG 9-4154
: , ; tā atmiņa līdzēja pat pārējo Lūrias belkanto dziedājunļs, tā-
Kalvets mācās ko spēj, un arī partitūru juceklī: Suģestējošs'un pat Dziesma vakara zvaigznei
lomu lielums aug spēji, Debi- pārliecinošs. Un 'kad Kaktiņa (Tanlieizers), īpatā Mefistofe-tands sāka p naktssarga mazo Mefistofeli^^^
. :„ssanoo TaiviW Wno-rafLiā Pa I^^^ pa;rtiju. ,,Nirnbergas Meistar- tateļa^^ veltītas latviešu tautas
Pa kreisi - sēni m meitemes rada savas zmasanas Latvijas geo.raiija. i di , dziedoņos", un pēc nepilnas ^e- daudzus klausītājus . . .Jaunie dziesmām un 3 - īpašām stii-
• • tnni. <;lfflU^ lielo un mazo Lūsis saistošā stāstījumā pakavē- Priekšnesumu daļā patika mei- zonasjaubijapats Hanss Saobss baritoni tie^^^^^ ciklu no-
Pirmie bērnu svētku viesi jss Kupis sKaiib ''^'^ ' ^ ^^^^^^ ^-^^^ g^ju. teņu un zēnu vingrojumi, Uzes šajā operā-ar daudzu Vācijas acijā, jo pārspēt Kaktiņu toreiz, slēdz filmas „Tautas dēls" tra-
..Saulainē" jau sāka ierasties ^^^^^ J^^^^r^ ma Viņš nācis no lielas ģime- Mīlenbachas un Ineses Akme- operu angažamēhtu piedāvāju- likās neiespējami. Mūsu opera to^^ (uzņemts
piektdienas vakarā, kad arī bija lībmeki. Ugunskura programmu J - ^ ^ ^ģig nes vadībā. Mazajiem svētku miem. Darbs Nirnbergā ievadīja savus kalngalus sasniedza zem ap 1937. gadu).^^J^^^^
paredzēta filmu izrāde, kura gan mazliet traucēja reizēm uznako- ne^ x b 5 ^ . -^^.^^ Kaktiņu lielajā operu pasaulē. Kakth^^ dējā laikā parādījusies plate ar
... y.ra.^.. viint vimuli dzimis pirms 125 gaaiem u« . , _ „ . . : 2 tautas dziesmām („Pieci gadi
kalpiņš biju"), gan iedziedāta
zaudējis'tēvu;'^^ šauteni), varēja piedalīties kā žas dzimtenē . pavadīt vasaras ziņā bija ne tikvien neapšauba- šinī krastā — pirms dažiem ģa mācībās un mērbiis-lielier Austrumeiropā, bet diem. ;
neparedzētu iemeslu
atliek. Viesu vairums *----r---"—-- - „•■.■ . „p- iminākā atvase- iau ka .oausmm
sestdien, kaut gan daudzus ceļā Uz nometnes vadītajā Z. suri- ^Jl^^''^^,'^^^^^^^^ šauteni)
bija .pārsteigusi spēcīga, lietus ņa: aicinājuma, ugunskuru lede- m^^b.
makšķerējot un iepazīstoties • ar ža lielo darbu atcerei. Viesis mu- tautas gara darbiniekiem, Upešlācis. ,,Pistoļu šaušanas" mā dzied Dēmonu, Grēmiriu.un zīmeja arī vietējās publikas iiv.-. . niafP« ir «ilnltvJ^;
Saulaines apkārtnes dabas ^kai- dināja jauno audzi saglabāt tī- vina lielākais nopelns ir tau- novietni.vadīja Andris Pāvuls. Mefistofeli. •Tāsiŗ vēl ^izviefl. tereses' toazs atslābums zināmos pierādīiums k4h^^^^^^ stūmu un tās romantiku. ' ru latvieša sirdi un augt par Īle- dainu sakopošana-; kas snie: Pārējās novietnēs mazos sācen- .basa partijas, lai gan Kaktiņa: laikmetos. Dailes teātris„gla- latviešu anhrinotarh.r.n
Sestdienas vakarā notika lie- liem vīriem, diženiem latviešiem, ^^as daudzos tūkstošos. Nevle-^soņus sagaidīja V. Sl^^^^^^ ar-operešu uzvedumiem, .194o.' „adā; KaE rTar S '
lais ugunskurs, pie kura pulcē- Pēc kopīgās dziesmas māc. a. nai tautai nav: tik daudz tautas Bāliņa.B.Senkē • ?^ "^f ^^^^^^^
dziesmukā latviešiem. mimā-O.M^^^^^^^^^ K^ŗa laikā; viņš izbraukājis ff—'-^i^^^;^^^^
tpc: tās māca bērniem no paau- J. Deksnis. A. Siksna, Inese Ak: krustu . šķērsu Krievi u koncer- fu Kaktiņu atkal reiz skandēt ... t ""^^^^^^ Ss'SpSi nvene, :Sp.;;P.gule,. k Taane. tēdams, «n pampām- atzinis, ts^^^^m^^T
ra .1923. g., 88 gadus veDumā: Auseklis Pērte/V. ^mA. Dre.- ka b^^^ viņam ma Kaktiņš ka Holofems akai ^^^^^ poUtte? audzS^^^
Lielais latvietis nevairījās savas feldi,^M^^^ stmduSe-La satS^^
Vkautganviņalaikāne.Pogule,:i. Līduma;,-G.Juškēvi. )oti riskantā veidā Kaktiņa bēg tejoss slc^^^^
azumsa^ī tāl latviešu,.^ J^?*5 « ^ "^..S.™ '^^-.Sī^^,^^^^^
Jaunie censoņi mākslas laukā— zīmēšanas stendā.
tautības,
k^ineS^'ieSēj^noiiegt'ši,v^ G: Ozoliņš, :H; Mangale,M. 1918/gada viņš- ""^f^ ' ^'^
vu tautību,, vāciskojdt uzvārdus. PUpe.Ain E, Simanovska. . operas pamatu licējs uņ lep- letajs Tepdors Lacis, bet ņe lo- pa^li ^ Ar līdzīgiem gadījumiem mka.:^^^^^^^^^ atplauka nebijušā masjzveidoju^^^^^ gaLL^ot dzLS
sastapties arī tagad. ,,Laimes aka" ar bagātīgiem kra- krāšņumā viņa ^^t^^^^^^^^ Lenī^^f V^^^^^^
īpatnēju sarunas priekšnesu- Jumiem, kas lielās, piekrišanas dzīgus latviešos sameklēt nespē-: helako dramatisko _verienu. _ ^ nītājiL^zieāia Rīl S^^^
S mu šai nozīmē sniedz Edv.uii m bija pat jāpapildina, ko allaž sim. Pieredze māca, un vērīgs: Kaktiņš nav^aizmirstams vārds šai'un S
H. Pētersoni ar Ināru Maliņu, veica A. Andersone, A. Kruge-Kaktiņf/bijis vienmēr, Porte Vecakai paaudzei un. ari lielākai ^^^J^P^ņiKas pārņemtai tdu-
H. . - ....._ . .
nā „Upe. un . cilvēka ■ dzīve", Miķelsone
lants,; Rita un Maija Bāruši. Volejbola, sacensmas ar. sau- ta - oaiss nu oija izKopta naz ^ux..a:v^ v.^^ i'^^'.'T"' dzimteni Apzina^ ka'vina "hin^
dziedāja tautas .dziesmas, bet. laines un .Sidrabenes sastādīta- pilnībai. Mākslinieciskā kulmi- aiku- Rakstnieki astaj darbus, darbrv^nftirLfmS^^^ zēnu un meiteņu runas koris Au:jām komandām 2^ bija sasniegta 40. gadu apat gleznotajv tehe ul latLf tSi^
sek|a:Pērkon^ (viņam izpildot ja .^^^^^^ "S^}^^
arī akordeona mūzikas pavadi- nājās arī peldēšanas un. daiļlēk-^^ļ metalls tes.Pedeja ziņa Kaktiņš nebija- ^ imTafeo
jumus) un :Ilzes Mīlenbaohas f"i ~^^^^^
vadībā skaitīja tautas dziesmas. Andris Neīmers ,un Auseklis Tas nav noslēpums āri ārzemēs, kas to laiku_p asii rupmcas „His
Ardziesmi.Es;ka,^i.aizie.
Pusdienas Saulainē garšo tiešām lieliski!
TE AK KOKA KOMBINĒ-TĀ BUFETE piemērota-vairākām vajadzībām ar 8 pārstādāmiem plauktiem, 6 ar filcu izklātām atvilktnēm, stikla vitrīna ar 3 plauktiem. S'/s pēdas plata, 5 pēdas 2 collas augsta un 19 collas bieza. S274,-.
BUFETE, 67" plata, 32" augsta un tikai 19VV' dziļa, lai taupītu telpu. 4 atvilktr nes, pārstādāmi plaukti, bīdāmās durvis. Viss no Teak (indiešu) koka. S189.-.
Jums derētu šīs un daudzas citas mēbeles, kas būtu piemērotas jūsu mājai, aplūkot pie SORENSEN. Mums ir lielā ievēlē (2, 3 un 4-vietīgi) dīvāni, polstē-tas sēdvietas ar uzliekamiem spilveniem, Kak-stāmmašīnas, kafijas galdiņi un^ galda piedermni, kā arī tējas galdiņi uz riteņiem. Visi priekšmeti ar ro. ku darināti no matētai Teak koka, apvilkti ar vilnas audumu, kas nodrošināts pret kodēm.
Mums ir arī vienkrāsainas grīdsegas, lampas, keramikas izstrādājumi, kā arī dažādi sīM priekšmeti māju izdaiļošanai;
Iegriezieties pie mums nekavējoties.
P.S. Sorensen importē tieši no Dānijas, kur cenas ir loti piemērotas.
ĒDAMISTABAS GALDS, 3 pēdas plats, 4 pēdas 5 collas gai^, izvelkams līdz T r. Teakkoka.1 $119,-. 12 dažāda cita veida, sākot ar S98,..
595 IONGE ST. - TORONTO.
TEL.: WAlnut 5-9U1. 1 bloku ziemeļos no Wellesley. LIELS PARKOŠANA S;.5( _ LIELS PARKOŠANAS LAUKUMS -
TEAK KOKA KRĒSLI ar mīkstas gumijas pol-stējumu, pārklāti ar vilnas audumu. Ļoti iz-tliirīgi. $34.».. Mums ir arī dažādi 8 cita tipa, sākot ar S29.50.
nē" arī Sidrabenes bērnu pulci-' te Karlo operai izdodas viņu «ņiem ^sņaicsanuT un skaņas zi- «o„ces-teja i^egļu no.
ņu un viesus no 1. ev. : lut. saistīt sezonai, kuras laikā Kak- vēl tālu ri^^ laikme- ^eunes un koncerta estrāde np.
draudze.^ nr-kii R. Rozi ar drau: t.ins Hv.iPri arī Pari^fi.e PTrand- ta uzņemšanas virtuozitātes. To- "r. ? ."^ '^^"^l^ ^ ^^^^^^ bet
Sestdienas vakarā Saulaines draudzes pr-kuR. Rozi ar drau^tiņš dzied^ ari Parizes Grand- ta_U2a^emsaiias ... Kaktiņš bez onM-a. ^rnf-i^Ho
viesi līksmojās deju priekos pie dzes darbiniekiem - I Plīsi, operā. Amonasro (lielā iedves- mer sis plates saglaba^^^^^^^ 64 Jadu venn^^ trn
skaņu-plašu un akordeona mū- I- Preimuti, „Sidrabenes", pār- me un temperar lents!)/Kņazs mazu he^^^^ par Kaktiņa Ifba- «a^^^ vecuma lero-
zikas. A^ 100 deju mīļotāju dzes- valdes pr-kuP. Plīsi u.c.. ^ ^ ^: l^^^^^^^ .odkajiem laikiem._ ^^^^ • ^^^^ gri^a^^
trajā vakarā pavadīja vairākas Svētdienas vakarā notika bēr, lielu atbalsi, un viņam piedā- -1933. gadam viņs iedziedājis 14 S in^vēV^l,. f."
patīkamas stundas. ^ .nu karnevāls Ineses Akmenes vāts ne vien reti izdevīgs anga- plates; četras plates knevu ya- ^ ^^^.^'f!^,^
Svētdienās ritu lielie un ma- .akordeona mūzikas un skaņu žaments;^ _bet ari lodā mternacionalarpublikai,no
! uz koi ' ' ' '
līgi izš:
nes- zvanu skaņas saules, a.pmir-.i'^'^"^--: »y«"**'"o.i'»*«-. S^**«:V«- •«»•«•»■ m»iu»miic«.u Mmaututajai ■ V^""^: ''"J" — •- r-—- ^--j-.- ^«,-«0+ -niiccimt^ aari»,- Vol«n8o««
dzētajā svētdienas ritā.. Jauks^M^^^^^
zie pulcējās uz kopīgu dīevkalpo- plašu pavadījumā::. Bija vairā- Amerikas Hjuroks par viņu ļoti:^^^^^^
jumu. Svinīgi izskanēja SāUlai- kas acij tīkamas mask ar l^nevu romanču dzie- ^^^S^ A"ier^l^a,s dziveun ajzlauz-
nes zvanu skaņas saules.apmir-.Piem.:: „Jaunais pāris" (Maija vakā mākslinieku izmantotājai Gājumiem
^ēl dzīvi pirica pirms Jā veselība^ prasa savu pēc
Nebija vairs dabūja- skatuvei un dziesmai, pie tam ūrigāka --Roberta ^^"^^^^."^^^^^
dievlūdzēju ■ lai zem priekos līksmojās tuvu pie lOO: dēļ Kaktiņš pamet visu un at ārija rio Čaikovska ..Jolantas'^ļ^^ij^ ābeles pielūS^.Ll;iSvkāl- bērnu.,: : ■ griežas savā Baltā namā ^ Rī-ļj^^^^^^^
pojumu ievadīja ar māc: a. Lū- Pirmdien:notika vieglatlētikas ^gā. :: . ,: k(rt^stituru (topa ienora), ta ^iesStrS l^S?
ša dziesmu „Saulainē, kad sanā- sacensības K: Ozoliņa vadībā, Maskavas koeksistences miglas 'raksturojotļ savu ārkārtīgi plašo ^'.S/r^^^^^ kam".;Draudzes gans savai svēt- piepalīdzot G. Gubiņām, a:.Tīc-:m savu . tuvāko J^P?!°""4.I^atyiesu valoda ie-;;^^^
runai bija izraudzījis temu, kas manīm, a. Pērkonei. a. Tomā-, upuri j^^^^^^ Latvijas repub- dziedātas 3 plates ar ope^^ Sīvi ^ ^"ir^ v^^^^ dievlūdzējus aizveda dziļās pār- sei U.C. : . :' liku uz kulturālo ^ jam, to starpa krāšņais srāfa,^^s^^:^g^^^^^
■domās par mūsu jauno audzi: : Arī labvēlīgie laika: apstākļi pirmais, ko tie grib dzirdēt, ir „Audziet Dievam, jūs esat grā/: sekmēja svētku un sportā saceri-. viņu bēglis:— Ādolfs Kaktiņš. :' mata, rakstīta mūsu sirdīs, zinā- sību labu izdošanos. Svētku :;die- '.Valdības iespaidots, viņš. arī doma un lasāma visiem cilvēkiem.,." riās ..Saulainē" varēja redzēt. das Staļina valstībā un gūstlie-Dievkalpojuņiū ļcuplināja To- vairāk kā: 800.ļaužu iin rīkotāji lakos^ panākumus turienes , lie- . ronto latviešu taūŗu :orķestrisE.: Saulaines pārvaldes enerģisko .lākajās operās .vairākās viesizrā-:. Slaucītāja vadībā. ' ■ ^;: P^ku :E;: Buku priekšgalā ir ie-: dēs. ^— . :: ■ .
Pēc .dievkalpojuma, nometnes Priecināti: par svētku labu izdo^ .Nacionālās operas angažamen-. bērni: ar Viesieni- tāuŗu orķestra šanos. K. tu Kaktiņš vairs nelauž, bet: ār- ;
skaņu pavadījumā devās uz
VECĀKU: SIEVIETI:
3 mēnešu veca bērna uzraudzīšanai,
Atalgojums pēe vienošanās.
Kaktiņam iznācis vecumā atkal atgriezties pie smaga fiziska darba. Un lai: šo apli pasvītrotu — reiz atkal atgriezties, pie:jaunības .laiku ,sākuma —: teātra skatuves. Tā būs Kaktiņa pēdējā atvadīšanās no tautiešiem, : un atliek cerēt, ka tie viņu ,irī mēģinās novērtēt pienācīgi.
bērnu .svētku laukumu, kur pēc; Saulaines pārvaldes pr-kaE. Bukas uzrunas svētku atklāšanas Sacensibu reZUltatl. savas, iespējas nekad nav izman- , runu teica: LNAK; valdes p^dis:: Peldēšanā zēniem 8-10 g: vecuv tojis pilnībā. Viņa sirds pilnīgi^ V. Upeslācis. :magppā:l/;v! Jānis HausmarUrit^^^^
Draudzes padomes pr-fcā'V. J.nis, 2. Imants: Gaiķ^ s: Jānis: Latvijai. ; : Holavs, sveicot bērnu svētku da- Udrovskis.^ Pēc 45 gadu pārsniegšanas lībniekusuņ viesus, aicinājafio- 11-13 ģ. griipā:-l.v. Juris Ud- balss, siieks tika izlietots daudz dziedāt Latvijas himnu. Pirmās rōvskis^ 2. Andris Saksons, 3. apdomīgāki, meistarībā rotaļā-ev. - lut: draudzes pr-ks Ŗ. Rof- Ivars Cjuinskis^^^ ties> ar saviem dotumiem sa-ze. nododot sveicienus no Sidra- 14-16 g. grupā: l.v. Pēteris sniegta, un izteiksmes veids tad benes, sevišķi.pasvītroja dmu-Akers, 2. Valdis Kauliņa līdz pilnībai. Darbs dzības riostiprināšanos abu., ris Liepa. :: operā kļūst kā rotaļa. Nekad draudžu : savstarpējā sadarbībā.: Peldēšanā meitenēm 8-10 g. ve- Kaktiņš pairtijas nemācījās mā-' A. Tīcmānis sirsnīgos vārdos pa-/ cuma grupā: l.y, Judīte Miķel- jās — :tikāi tekstu. Tāpat dzies-" teicās draudzes vadībai un Sau- soņē. ' : mujaunlestudējumus— tekstu,: laines pārvaldei par vasaras rio- 11-13 g. grupā: l.y/ Vija. Zuņ- .tad reizi pie klavierēm: ar pava-metnes noorganizēšanu un nesa taka, 2. ■ Māra Liepa, 3. (>untā dītāju falsetā „izņurdēt" notis, bērnu vecāku pateicību. A..Tīc- Miķelsone. , ' * . tas viss. Nama iedzīvotāji nemanis nodeva ari balvu (kausu) 14-16 g. grupā: ļ.v. Renāte kad nejuta, ka tur dzīvo Latvi-izcīnīšāriai sporta saceiisībās. Pilskalniete, 2. Irīna Līdumā ■ jas varenākās balss īpašnieks, Saulaines pārvaldes pr-ks E. Bu- Daiļlēkšaņā no iespējamiem jo nekad viņu nedzirdēja ... ka, sakot siŗsnīgii.paldies visiem 30 punktiem zēniem no 8-10 g.. Opera? ģērbtuvēs : pirms Izrā-Saulaines un bērnu vasaras no- i. Jānis Hausmanis — 25 p., 2: dēm bija .alļaž mērens kaķu metnes atbalstītājiem uri bērnu Andris Cjuinskis.-- 24 p:, 3,. Ju- koncei-ts" balsu „ieskaņošanas" svētku viesiem, sevišķi pateicās ris .Ratnieks — 23 p. ' pūļu dēļ, tikai skaņas nenāca sporta, laukuma būves vadītā- 11-13 g. veciem:. 1. Pēteris Po- no Kaktiņa ģērbtuves. Viņš ari jam, draudzes padomes loceklim gūlis — 18 p., 2. Andris Saksons neko pārāk ■vairs necentās K. Ozoliņam, nometņu vadītāju. — 27 p;, 3. Juts Jaņsons--24:p. taču padevās it: kā pats no še-kursu vād. V.. Slaviešai. Toronto. 14-16 g.,!. Pēteris Akērs — 29p., vis. :.Viņš bija sakausējis visus latviešu tauŗiii orķestrim, To/ 2, Andris. Pāvuls24 p., 3- Jā- dažādos operas elementus vienā, ronto latviešu pirmās, ev.. - jut nis:'Maņgalis 24 p ' Katrs skatuves tēls bija vienrei-draudzes pārstāvjiem., UNAK : Meitenēm:11.13: £ 1 ■ Benita zējs kalums. Nekādas nolaidī-valdes pr-dim V.UpeslāĢim u. c. Atteka — 22;p., 2.:.Māra Liepa ^ bas ne. grimā, ne tērpos, un ņe-Bērnu nometnes vad. Z. #iriņa 21 p., 3.. Gunta'Miķelsone ^ i'4p.' kad partitūrā, .kur kollēgām.. uzrunai sekoja Šaulairies himna ' 14-16 g;, Irma .Liduma (bez. bieži viņš bija kā „glābšarias jo-un karoga pacelšam.: ■ .konkurences).; . - . :sta" kļūdu jūrā, jo viņa perfek- .
. jo
_ , , . . . tāds mākslinieks kā ĀdolfsKak-
zer^ Latvijas ziedu laikos, mums
I-v . j •11-1 ^ daudzās viesizrādēs. Kaktiņš
esanas.. un daiļleksa» komerciālas dabas, un visas
nas sacensību rezultāti
CL 5.6879,. TORONTO. : bijis tikai viens vienīgs; ' . Igo.
LATVIEŠU ■ PUĶU SALONS
: 727 Danfoŗth: Ave.; Pape teļ. HG 6^9911, Toronto.
■k Bagātīgā izvēlē ziedoSās podu puķea. Griezti ziedi. * Ziedu sakārtojuinl
^ Tautiskie Izstrādājumi Pasōtiniet savļaicigi.
STANDARTSAIŅUS jūsu piederīgiem.
; \ ŠPEGIĀLPIE:D S : . '
2 pāriem garo zābaku ar visiem, piederumiem -- vi?šāda
oderāda, zoļāda m. c. piederumi................::............,..;..:,.. $20^
Pasūtinājumus pa pastu izpildām nekavējoties pēc handas pārveduma saņemšanas.
466 BATHURST STREET, TORONTO.
ATVĒRTS IK DIENAS LIDZ PLKST. 5^0
■ I
■ -i
50 GADU SKOLAS
DARBa
Skolotāja Lina Denisova jubilāre
eiŅAPAR PASAULES V.
TĀLEJOŠI SARKANĀS ĶlNAS PĻĀJ
(mo)Riētimui-pretizlūkošanas nu, šis skaits piēā dienesti savstarpējā sadarbībā Kubu kā tramplī konstatējusi, ka visu pasauli ap- lēnām, bet ņeatla klāj:; ķīniešu komunistu rūpīgi filtrēties Latiņu organizēts slepenais tīkls ār inēr- tīs: šeit viņi, kla ķi sagatavot pasaules revolūciju no Pekingas, ce ķīniešu vadībā. no sadarbības ar
Ilgāku laiku Rietumu sabiedro- nībās aģentiem ui tie,, jo sevišķi amerikāņi domāja, stāvīgus ceļus, p; ka sarkanā Ķīna būtu ieintere- ķi uzdemnu — p sēta tikai Pacifika telpā. Pēdējā tiskas revolūcijas l^ka vērojiimi tomēr apstiprina, sarkanās: Ķīnas ķa šī doma ir.pilnīgi iiialdīga, jo Ķiniešu aģen .blakus' aktīvai sarkaiio ķīniešu aktivizēta arī ja aģentu darbībai šajā telpa, tās republikās. Sar aktivitāte: ļoti pieaugusi gan- viena no pir'majāiļ drīz vai visos pārējos kontinen- visām neatkarīga, tos. Izmantojot pašreizējo poH-vus diplomātisko tisko attīstību Kubā, sarTcanā Ķī- kuriem, protam na šeit iepludinājusi lielu skāi- labi sagatavotais tu savu aģĢntu, un ar katru die- Plaši izvērstai akd '- \ : - ' ■'.::: ■ .• bazi pagaidām
Gvineja. Aģentu sekmes jau uzrāļ ;Un Abesinijā.
Ķīniešu lielajā minēts, paredzētš.| niešu iepludināt tiem pievienojot uz citiem apgabalļ un Latīņu Ameriļ
šie sarkanās inēr nekādā zii^iāļ domju-Savienībasļ nu apjomā, jo, āi lielo potenciālo spl stakli, ka jau mtļ dū tai būs attīsti nukleāro ieroču var kļūt par bisi! komunisma izauļ kā nīstie kapitāl| mi.
Šo apstākli fakts, ka kopējā robeža ievērojav Ķinas ekspansijai tumiem.
Sakarā af šo at| ju Savienības C^rrUšdēva plāiiā sarkanās Ķīnas . Rietumvācijā, Libekā, uz 5Q g. vā valgā, vājadzīl ilgu darbu skolas druvā nule at- nminot ari polīti skatījās skolotāja Lina Deniso- apstiprina nule ; va. Viņas šūpulis kārts 1888. g. (ā ruiia Kara ak 28. jūlijā Lielvārdē 1 tēvā skolo, šajiem jaunajlei: tāja :ģimene. Pēc pirmās izģlītī-" viņš tanī jau ievē bas iegūšanas Aizkraukles :drau. tonī izteicās par dzes skolā jaunā censonē dodas Rietumiem un atļ uz Rīgu, kur īpašos Mācības ap- sverot vairāk, mi^ gabala kursos 1905. gadā noliek clešamibu. Kaut :tautskolotājas eksāmenu un tū- CJirušCevs mēģini! : daļ tā paša gada rudenī dabū testību armijas ■! vietu Raunā, Jāņa skola. ^KaļcļKsi., Ka Kalve:
,;Tas bijā reizē're\HoluBjasisa-''j to, 1
traukuma un jaunu dziņu pilns .tiktu ķiniešiem, laiks," atceras jubilāre, „kad it Ķīniešu izvieto kā vaļā palaisti pavasara ūdeņi apgabalos krievi visus apskaloja brīvības ideja." agrāk, mēģinot i Raunā L. Denisova nostrādā na realizēšanu ar " līdz 1912. g. Tad atkal kursi Rī- nistifikajās zemē; . gā, pēc kam darbs Sloka. Sa- jas komunistu p sniegts cerētais, bet klāt ļ. pa-, laikā C.hruščevs saules karš, un 1916. g. līdzi lie- majiem rokas p lajai bēgļu straumei arī Deniso- ju sekretāriem sii va dodas uz Krieviju. Viņa ajo- deva mājienu n metas Orenburgā pie Urallem uņ plāniem draud :strādā krievu: skolā, fieit; viņa funkcionārus. Taļ arī nodibina ģimenes dzīvi. Tu- nedēļās arī konc ču tā ilgst īsu laiku — mūža jo Austrumvācijāl draugu veļu mātē aizsauc pie un arī Polija tik sevis, un kad 1921. g. var atgriez- lāks skaits atbilc ties brīvajā Latvijā, viņa tajā ūn saimniccibas : ierodas viena ar dēlu. . Chrušocvs tomd
Jaunajā valstī L.Denisovutū- nājieš ar preļ(V' daļ.dabū darbu un kļūst par Ba- plāksnē vien, |ot| bites skolas pārzini. mam sagatavfļjic
..Nebija viegli sākt uii visu. uz- jam, Vašingtonā celt ne no kā," saka tagad jau ri^āņu^ spi.egu. 1 sirmā audzinātāja. „Taču ar en- .uzņēniumi lieci' tuziasmu un darba mnestibu to- skaits padomju reiz JDija-Viegli tikt pāri visiem vietots ar apreķ . grūtumiem." . āla konflikta gr
L. Denisova strādā Babītē līdz sŗietu apšaudīt f boļ.ševiku ienākšanai Latvijā ŗūpv,i(3(,iba,s cent 1940. g., kad jaunā vara vļņu, ka (joinju Savienib pārāk nacionāli noskaņotu, pār- gjnās lielos drau ceļ uz Lēdurgu. Te aizrit arī vā- jām; briesmām u cu laiks, kamēr jdienāk' 1944. reiz .šeit ciņa gads — jauns trimdas ceļš:— šo- saules- vadīšanā reiz uz Vāciju, Libekā. par cīņu, kurā '
.■.Iebraucām tajā 1945. g. Jūni- jastības tiks izliī jā, bet jau jūlijā sāku darbu aŗ latviešu bērniem Marijas skolā,", stāsta L. Denisova,„kafi nu jaū turpinājies apaļus 15: gadus." Tādēļ arī ar jubilāres darba mī-. lestību :vēl šodien Mēzenes lāt-, No Latvijas t viešu novietnē pastāv svētdienas ļā iebraukušas un papildskolā. g. v,., no :Ķuldīgi
L. Denisova pārliecināta, ka dēla Artura un 'visi latvieši nepārtaūtosies un dzas. Emma Tikļ kodols vienmēr paliks, kādēļ Kokneses pie dē trimdas skolas uzdevums ir levjr- las Mildas un i zit jaunatni latviskuma garā.. Abas māmuļus Bet L. Denisova sevi atdevusi: šķirtas no ģime - ne tikai skolai. Babītē viņa vadir ^ jusi arī Sarkanā Krusta pulciņu, - Ai^ttiJ-K i^J^ strādājusi Mazpulkā un. divi rei- I . ; • zes sabijūsi pār vietējās izglītī- 'sakarā ar kai bas biedrības priekšnieci. / .šanu gaidāmajār Ar 13 gadiem jau dziedājusi vēlēšanām, tj korī, piedaloties visos brīvās ne-^r^^ . atkarības laikk Dziesmu fivētkas.: vianli, kuŗ'ā J Trimdā .šis darbs turpinājies Li- demokrātu pa bekas dziesmu draugu pulkā un platforma. Pēdt'jjļ skolotāju biedrībā, kopš tās no- tie.ša Uornārii, saļ .dibināšanās... ^ ■ ' f^^^
latvisks paldies, ipa.ši par to, ko j^ainiņš pārmet viņa veic pašreiz trimdas skoļ,:is pieredzes trūkuļ ■ un jaunatnes audzināšanas labā. kandidāta āpgalf
J.. Sudrabiņš ; saules presē :-
Pēc 16 gi ģim(