§ — MTVUA AMEmSa geistdien, 1861. g; 12, «am^, ^r- ^-
..............Iii".....
ILIMITED ' itFALTOBS
MEMBER TOKONTO REAL ESTATE BOARD
Pārstāvis Konst. K Ā-R K LIŅ S
982 DANFORTH AVE., TORONTO. Birdjā: HO 5-7527. Mājās: HO 6-5024.
^^^UN VEIKALI VISOS PILSĒtASMJONO&
iebraucamo ceļu un>iebūvēJ ^ ' ļ^^teS^AtS'^^^^^^^^^
fS4 sTsoT^ ' ~ ' DA^RTH . PAPE: T^tabu dubultkie-
DANFORThM BR0ADVIEW: 8 ^.īvoklu _ Jeļu māja ar eļļas apkuri, 2 modernas virtu-
ves, viena 3-dalīga un otra 2-daļīga vannas istaba^' plats iebraucamais ceļš, 3 garāžas, un moderns 3 istabu bungalovs ar eļļas apkuri, 3 garāžām. Abas šīs mājas pMod kā vienu īpašumu. īpašumam aizmugurē ir 35 x 17 pēdas liela darbnīca. Izd. pirk. Gena $24.000.-.
Sagādājam iztrūkstošo naudu iemaksām par zemiem procentiem.
KĀ THOVU SAGAIDĪJA MASKAVĀ
Milzīga bučošanās lidlaukā un pie Ļeņina mauzoleja.
. Maskavā, 9. augustā. Nepārre- prieka asaras. Tad Tīto vu pāris un pa ļaužu pārpilcUtām ielām
(lizams ļaužu pulks un augstākie k.opā ar Ņikitu un Ņinu Ghruš- lēni dodas uz Sarkano laukumu,
padomju ifunkci'onāri ar prerajē- čeviem • sēžas vaļējā automobili' Helikopteri pavada braucienu,
stt N. Chruščevu priekšgalā sa- i,...i. SPuBja lidlaukā ierodamies die-
nas variem Kosmonautu H. Ti-aoTO, kurš atlidoja no Saratovas, . ■ ApsveiKSanas runā Cnrušcevs lazsvēra, ka nav tālu bridis, kad dlvēki Mdos ne tikai U2'mēnesi, Jaetan i citam planētām, v
Titpva lidmašīna, četru džetu tīsfisortēta, parādījās pie apvāršņa pikst. 12.55 (pēc Maskavas loka). Sagaidītāju pūlis saviļņo^' jas un kliedz mra, kad majors "J55tovs parādās lidmašīnas dur-j uīs un kāpj lejā, lēni, sperdams ļ sojus pa viņam izklāto sarkano tepiķi, dodas uz tribīni, kur no-'ažetojusies visa Maskavas hier- , mchija. Titovs, tērpies pllņā pagaisa flotes majora uni-sveicina Chruščevu un SRKlod tam formālu ziņojumu l«r sava liūvj urna panākumiem. CSuruščevs apskauj, kosmonautu Tiii to trīs reizes sirsmgi nobučo. ISj» pašu dara arī Ņina Ghrušče-m. Tad, klātesošiem gavilējot, Titovs apskauj un noskūpsta sa-w sievu Tamāru, kuras acīs
Fad'Omju kosmonauts maj'Ors H, Titovs telefona sarunā ar sara „bosu" — Chraščevu pēc sek-miīgi veikta lidojuma pasaules tdpā un nolamnās Saratovas apkārtnē.
(Pārniesums no S. Ipp.) ■nliaudīja ciema ļaužu nedalītu cieņu un simpātijas, kad atgrie-a»s mājās ņo tālienes.
Hikolajs jau sešus mēnešus bi-BB ceļā ar kviešu kravu uz tāla-^Bsm Austrumiem, Isad sļasni@° ^ Andreja telegrkmma> ka cie-«aā izplatījusies choleras sērga, aiziaudama kapā viņa sievu
Tris- mēnešu vajadzēja atpa-' lEBļbiaucienam, un ļinī laikā feolajam vajadzēja samierināties aar"apziņu, kā mājās to vairs ne-uāffiveiks sievas skāvieni un bēr^ ea čalas. Istabas būs klusas im Bsenaš kailas, un neviens nevēdi-loās pakaļ lakatiņu, kad kuģis aSkal atrausies no dzimtā krasta.
Bija vēls! valtars, kad Nikolajs fekāpa malā.
Gludiem soļiem kapteinis tu-^jās mājai; Jau pa gabalu tam steidzās" pretim Andreja meita Mioiija priecīgi iesaukdaniās —: ..Tēvcc KiDļa, v^i. tas esi tu?" (Dialodāma meitene stāstīja, ka sbas ar Nikalaj a bērnu aukli uzposušas niāju, galēdamas. tālo
— ,yVai tevi tēvs sūtīja visu to tiliarit?", vaicāja Nikiolajs. .
— „Nē, es atnācu pati. Es pa-ISšu pie tevis, tēv^c Kola!" —
Kikolajs neatbildēja, tikai no-flft^pstīja Mariju -uz pieres un Bēdās pie galda, uz kura jau^ņā-(Hi samovars, pildīdams telpu ar ssmai^gu, ^kairimašu Ķīnas tējas saomu.
Pēc vakariņām kapteinis devās l^e miera, ērti i7:stiepdamies tuk-fiadā laulības gultā. Marija, sev gaUas vietu bija iekārtojusi bij'ii-gajā bērnu istabā. Pēc btīža tā, STCci rokā, ienāca pie Nikolaja, apsēzdamās uz gultas malas.
— „Tēvoc Kola, tēvs... Māte man vēl pirms savas nāves atminās, ka tu esi mans tēvs,..Viņa lūdza par to nevienam cilvēkam nestāstīt un piekpdināja tevi visu mūžu mīlēt un cienīt kā tēvu. Man bija desmit gadu, kad māte-to stāstīja, un es ar ilgaša-nos gaidīju pilngadības dienu, kad varēšu' tev noslēpumu atklāt. Tagad šis laiks Ir pienācis."
Vecais jūras vilks bija virs, kurš ciena skaidru domāšanu un lietas sauc īstā vārdā. Bet šinī naktī, kad viņš bija atgriezies tukšajās sienās, no kurienes nāve aizrāvusi visus viņa tuviniekus un dzirdēja atkal ta pašu, •ko bija satraukumā klausījies savā kāzu dienā, tāpat vēlāk uztvēris no drauga Andreja mutes — Nikolaju pārņēma šaubas. Vai tiešām viņš ir dnošs par patiesību? Vai nevar būt tā, ka patiesība izrādās meli?
Viņš tēvišķi uzlika roku Marijas plecam un raudāja. Un bija tik labi izraudāt skumjas un vientulības smagumu apziņā, -ka pasaulē ir vismaz viens cilvēks.
kaisīdami skrejlapas ar Tifcova attēlu. Gaisā lido neskaitāmi iLrāsaini baloni ar sveicieniem padomju košniōnautam. publika HjO • ielas inalām_ sviež automoJDilī ziedus. ;
Pie Ļeņina mauzoleja atkal turpinājās skūpstīšanās. Tur. bijaļ Titova māte, tērpusies vienkāršajās krievu zemnieces drēbēs, tur pirmais kosmionauts Jufijs Gagariņsuji daudz citu sveicēju.
Savā uzrunā majors Titovs pastāstīja, ka lidojums noritējis bez jebkādiem traucējumiem, un arī nolaišanās izdarīta iepirīeks paredzētā vietā. Viņš arī teica, ka lidojuma laikā juties lieliski, un 25 stundu riņķojumā orbītā ap zemi tā veselība nekādi nav nelabvēlīgi ietekmēta.
Vakarā Kremlī njotiķa mielasts par godu majoram H. Titovam,
Savā nmā premjers N. Omis-čevs pieskārās Vācijas jautājumam, draudēdams Adeiiauerām ar vācu tautas pilnīgu iznīcina, šanu, jā viņš uzdrīkstētos mēģināt Vācijas apvientošanu^arās Ib dzekļiem. Padomju Savienībai, esot pietiekami daudz buinbu, lai i^aŗa gadījumā Vāciju sagrautu
putekļos. ^: - ■ :i .
—• i,Pašreizējos apstākļios: par Icaŗu varētu, runāt vienīgi mēnessērdzīgais, taču es negribētu Mēgt, ka tādi mēnessērdzīgie eksistē", piezīmēja Ghruščevs, lielīdamies, kā krievu arsenālos atrodoties lOO.OOO.GOO tonnu TNT bumbu, kūŗas esot piecas reizes spēcīgākas par amerikāņu rīcībā esiošām. Taču Pad. Savienība gribot dzīvot mie^ā un saticībā ār visām- valstīm un tautām, bet ja tai kāds mēģinātu uzbrukt, viņa atbildēšot ār visiem rīcībā esošiem militāriem līdzekļiem.
KASTRO DĀVINA PUpS
Lidmašīna ar 82 pasažieriem un apkalpe atgriežas Miami
® Tunisijas ārlietu .ministram MiDkkadeinam viesiojoties Maskavā, Padomju Savienības ministru prezidents GhrUščevs paziņoja, ka viņa valsts sniegs TUnisi-jai visu nepieciešamo palīdzību, lai padzītu frančus. „Sākumā gan," paskaidroja Mokkadems, «palīdzība būs tikai diiītoātiskā laukā un vēlāk — atkarībā ido Tunisijas nepieciešamībām." šeit gan jāpiezīmē, ka Padomju Savienība jau; paguvusi iespiesties arī Tunisijas saimniecībā, piešķirot pēdējai 28 milj. dolāru aiz-devmnu.
O Pēc ilgākas klusēšanas'ar saviem parastiem niķiem atkal uzstājusies padomju aviācija, ho-gāžiot kādu Pērsijas trānsportlid-mašīnu. tā atradusies ceļā no Bpirutas uz Tehefanū, zaudējusi r^dio kbntaktur ai* Teheranu, ko izmantojuši krievi,. ieslēdaoties uz lidmašīnas radiio viļņiem, un to novadot no kursa pāri padomju, nobežai. Pēc krievu iznīcinātāju uzbrukuma, sašautai persiešu transportlidmašīnai tomēr laimīgi izdevies nosēsties Peršijās tērri-torij ā, Kaspij as jūras piekrastē.
O Nepārtraukto Zienieļvletna-mas komunistu partizānu un tagad pat aviācijas uzbrukumu rezultātā, Dienvidvi^thamas vaidīv ba izsludinājusi daļēju mobilizāciju. Kara dienestā .nekavējoši iesauks visus spejīgios^vīriešus vecumā no 25—33 gadiem.
® Vadību liule kā mainījusi Savienoto Valstu kara flote, ko Va-
kuŗš jūtas tev ļuvs, kaut arī pa-1 šingļ-o^ia, heraugiaties uz Padoni-
tiesība sajaukta ar meliem. Bet negribējās vecajam vīram strīdēties par pagātni, vēlreiz cilāt bijušās dienas un izskaidrot patiesību. Marija ticēja, ka ir viņa meita. Māte tai bija tā teikusi. Kādēļ laupīt Marijai viņas ticību un stāstīt/ ka māte runājusi nepatiesību?
ējš pūi no jūras. Dažreiz viņš dzen kāpu smiltis uz jūru. Par cilvēkiem un to dāvēm mēdz dažreiz apgalvot, ka tie ēsiot vienkārši, taču to nevar vienmēr teikt.
ju Saviembaš apgalvojumiem par vispārēju pārākimiu, vēl .vienmēr uzskata par spēcīgāko pasaulē, atomzemūdenes ieskaitot. No flotes. .virpavēlnleka; ainata atkāpies 59 gadu vecais admirār lis Bērnsš un viņa vietā nāk līdzšinējais ameirikāņu Vidus jūras sestās flotes komandieris, 54 gadu vecais admirālis Ānder-sons.
0 Viesodamies Vašingtonā, Nacionālistu Ķīnas ministru prezidents ōēngs atkārtoti brīdināja Sav. Valstis, ka visiem spēkiem pretosies komunistu Ārējās Mon-golijas uzņemšanai Apvienotās Nācij ās. Nacionālistu ļ^nai kā
vienai no drošības. padOTies pieciem pastāvīgiem; biedriem, šai padomē ir veto tiesības, kāš tai jaUj vairākuma lēmumu pārbalsot. Sav; Valstis bija iecerējušas atbalstīt Ārējās MJongiolijās uz-;;iemšanu, lai ar siavu nostāju i)iēspiestuv Padomju: Savienību akceptēt jauno Āfrikas reptJ2>li-ku Mauritāniju. Ar badu rīcību Vašingtona gribēja izpelnīties jauno Āfrikas valstu simpātijas.
0 Austrumvācijas komunistiem, kuriem krievi vēl nav devuši atļauju AUstrumberlīni m Rietum-iseŗlīnes izolēt pilnīgi, nekādi neizdodas apturēt ikdienišķos bēgļu plūdus pāri robežai. Sakarā ar gandriz tikpat ikdienišķiem Chruščeva draudiem Berlīnes un Austrumvācijas, miera līguma jautājum^ļ, U;?, Eaetmnberlīni katru ,:<il^u pārbēg vairāk kā tūkstoš vāciešu — augstākais skaits kaps 1953. gada sacelšanās. Kopš 2. pasaules kaŗia pārbegu-šo skaits jau pārsniedz 4 milj. cilvēku, kas iesitis neaizpildāmu robu visās Austrumvācijas dzīves nozarēs. Jo sevišķi tadeļ, ka bēgļu lielākā daļa ir jaunāka gada gājuma cilvēki. .
M i a m i. Trešdienas vakarā šeit nolaidās Pan American DC 8 dzeta lidmašīna, kura 11 stundas bija kavējusies ceļā no Meksikas, jo karstasinīgs francūzis Alberts Charles Gadou, kāda Ņii-jorkas ^restorāna kalpotājs, bija ar revolveri rokās apdraudējis pilotu, pie^iešdams to lidot uz Havanu.
Ķubas premjers Kastīp, uzzinājis par modemā, gaisā pirāta rīcību, bijā personīgi iejaucies lietā, pavēlēdams, apcietināt bandītu ūn paturēt to Havsnā, bet lidmašīnas personālam un pasažieriem ātļaiļdams atgičezties Savienotajās Valstīs. ■ Kastro bija višus apdāvinājis
apmeklējuma Kubā".
Lidmašīnas pasažieru starpā bija arī Kolumbijas ārlietu ministrs Julio Cesar Turbay Ayala. To uzzinājis, lidlaukā ieradās Kubas ārlietu ministrs Rauls Ŗoa, kurš steigā ielūdza savu Kolumbijas ķollēgu pusdienās kāda'Havanas viesnīcā.
Džets pa tļo laiku gaidīja lidlaukā trīs un pus stundas, pēc kam pacēlās atpākaļlidojumam uz Miami.
Pasažieri stāsta, ka Kubas milicija izrādījusi tiem sevišķu laipmbū un uzmanību ■ kā ari rūpējusies -par pacienāšanu, ēdieniem un dzērieniem.
H ā v ā n ā. Premjera Fidela
puķēm j,atmiņai iv> neparedzētā Kastro ienaidnieki ceturtdienas
«'iiiiiiitiiiQiuiiaiiaiiiiira^
Franču " kinozvaigzne Brigita Bardo pašlaik uzturas Romā, kur režisora Lui Malles -vadībā: tiz-ņem jaunU filmu. Protams; ka BB uz katra soļa seko fotogrāfi. Pirmās pāris dienās Brigita vēlīgi ļāvās fotografēties, bet tad devās uz Spolēto. atpūtas vietu uii vēlējās, lai to atstāj tiiierā. Bet to, acīmredzot, nesaprata fotogrāfi. .Ņio pludmales,. kur B. Malleš sabiedrībā sauļojās, viņa bija spiesta glābties laivā. Vie-Tiaiu no neatlaidīgajiem „bildīšu" taisītājiem arī izdevās ielēkt tajā. Tas Brigitu satracināja. Viņa paķēra tā foto kameru uri . iesvieda ezerā. Par to fiatdgrafs Brigitai atmaksāja ar dūres sitienu acī. Kliedzošo Brigitu Maļ-; le aizveda pie komponista Džan Kārla Menoti, kas arī dzīvo Spō-' Ieto mierīgā klusā vietā. Tur starp asarām.un ledus kompresēm Brigitā turpinājusi pieprasīt, lai viņu uz vietas, vedot Uz lidostu, jo gribot tūliņ doties atpakaļ uz Parīzi.
gan nav izjutis bijību un ziņkāri, aplūkojiOt zvaigžņu krāšņumu, pasaules telpā skaidrā naktī? Mēs izprotam tad jiašl savu un visas Zemes niecīgumu. Mums gribas zināt, vai šī .telpa, kur mirdz zvaigznes, stiepj aš bez-galī^ tālu, vai tai ir robežas, aiz kūrām, valda mūžīgā tumsa un tukšums, vai- arī pašas tukšās telpas vairs tur nav. Kur gan visa Universa centru meklēja dažādas kultūras tautas — un kur to meklē modernie zinātnieki? Kādas. atbildes cilvēki devuši jautājumam par, telpas bezgall-
bu?: V".. ■ -
: ■ SENGRIEĶU UNIVERSU ^ . . IESLĒDZA KRI.STALLA :
. /:SFAIBĀS^- ■ ■
Senās kultūras tautas ap Vidusjūru un Tuvieni Austrumiem ticēja, ka universs ir aprobežots. Ir ziņas, kā „Bābēles tornis" esot bijis mēģinājums uzbūvēt tik augstu celtni, lai cilvēki varētu sasniegt debess jumu un aptaustīt; to ar rokām. Tas skan kā Skalbes pasaka par Pieticības zemi pie pasaules malas, kur zeme ar debesīm saiet ki^Jpā, un cilvēki ai^prāuž kaļšHes ialz debess juma. Līdzīgi uzskati bija sengrieķiem. Telpas ziņā Grieķiju Un dažas pazīstamās kaimiņu zemes ieslēdza riņķveidīgs okeāns, un laika ziņā universu ierobežoja Olimpa dievu varas sākums im beigas. Kas grib iebraukt okeānā vai izpētīt to, kas ir aiz laika Uri pasaules nobežām, uzsāk neiespējamu un dieviem nepatīkamu darbu.
Vēlāk Sengrieķu filozofi ņo-^skaidroja, kā Zeme ir apaļa kā lode, uri riodarbojās ar bezgalības jēdzienu. Universa centru viņi pārvietoja no Grieķijas uz Zemes; lodes centru. Ar ģeometrisku riiērījumu palīdzību, .Era-tostenes (200.g. pr. Kf.) izrēķināja zemes apkārtmēru, kas ļo-
mes lielumu; kļūda bija mazāka par 1%. Ar Aristarcha metodi, ilipparclīus (150 g. pr. Kr.) ļoti pareizi noteica Mēness attālumu. Saulēs attāluma mērījumos Aris-tarchUs (300 g. pr. Kr.) ielaida kļūdu. Viņš aprēķināja, ka saule ir 20 reizes tuvāk uri 20 reizes mazāka nekā tā ir patiesībā, šo kļūdu atklāja Edmunds Halleiyi tikai pēc 2000 gadiem! Pā daļai tāpēc, nepazīstot Saulēs īsto lielumu, pu^tra tūkstoša gadus no-turējās spēkā Ptolemaja sistēma, kura mācīja, ka SaUle un planētas griežas ap Zemi kā gal-veniD ķermeni, un ka zvaigznes ir piestiprinātas; ārējai kristaUa sfairai, aiz kuras nekā riav. Spī^ dekļu sfairas ietvēra Zemi no visām pusēm kā sīpola čaulās.
■BUraSTU KOSMOGRAFIJA ,
Giotāma Buda (500 g. pr. Kr.) "apgalvoja, ka pasaules radītāja — īšvaras nemaz neesot, kad viņam jautāja, kā sāpes, grēks, nāvē un citas Sangsāras jeb redzamās pasaules nepilnības būtu, savienojamas ar īšvaras visspēcību un labumu, kā Sangsā-ra, tā arī Nirvāna, — cita pasaule, bez ņo tikumiem un parādībām, bez Sāpēm im rūpēm, aiz laika un telpas nobežām — neesot nē radītas, ne pašas izveidojušās, bet jau pastāvot' bezgalīgi ilgi;
Budistu priesteri vēlāk stipri pārveidoja Būdas mācību, ievedot tur Veselu leģionu dievu, arī pirmatnējio. dievu — Ādi Budu, kUŗš ieņērna īšvaras vietu, jo viņš esot radījis pasauli pirms
2 bilj-oniem gadu. šis skaitlis ir
3 līdz 5 reizes mazāks par mo-demo zinātnieku aprēķiniem attiecībā uz vielas m redzamās universa daļas, vecumu. Ari telpas ziņā budisti tic, ka šķietamo parādību uri priekšstatu pa-
rītā mēģināja nolaupīt kādu Ku-. bas pasažieru lidmaSInu, nošaujot pilotu. Lidriiašīnas mēchani-ķis veiklā rīcībā savaldīja bancU-tus — vieriu sievieti un trīs vīriešus, bet, otrs pilots veikli no-manevi^ēja gaisa putnu ar 48 pasažieriem kādā cukurniedru plantācijā.
Kubas milicija visus gaisa pi:;. rātus apcietināja un iiogāaāja cietumā, Havariā.
. NOLIKVIDmiES •
L e 0 p o 1 d V i Īlē. Pagājušā gada rudenī Kongo Orientālās provincēs galvas pilsētā no- ■ dibinātā Gizengas komunistu valdība beigusi eksistēt. Gizen-ga; ko atbalstīja visa komunistu pasaule, pat to atzīstot par legā. lo Kongoi republikas valcUbu, sastādījās ļoti driz pēc tam, kad Ļeopoļdvillē toreiz pulkvedis MObutu gāza Lumumbas režīmu. Cik var spriest no pašreizējiem notikumiem: Kiongo, tad Gizenga niolikvidējieslabprātigi, Un Orientālā pro.vince plesliesies jaundi-binātai Kongo valdībai Leiopold-villē.-'--
lANADAS BAZNĪCĀS
TORONTO
RJSc. A. Cops, 70 Scarboro Rd« Toronto, Ont., tel. 0X 9-3331, Toronto Sv. Andreja bazničii, Carlton un Jarvis ielu stūri. Tel WA 4-J563. :
13. augustā, pīkst 11 rītā dievkalpojums Sv. Andrejā bazmcā, .20. augustā Sporta svētki Sid-. rabenē ar dievkalpojumu pīkst: 10 rītā.
Sestdien, 26. augusta vakarā, bērnu nometnes noslēguma dievkalpojums ■ Sidrabenē.
Māc. A. Lāsas, 50 Dewsbii §<U Toronto Ont.. tel. LE 6-2^10.
Sv. Jāņa draudze Toronto^
13. augustā, pikst. 2 p.p., dievkalpojums Jāņa baznīcā.
20. augustā — rīta svētbrīdis Saulainē
Māc. A. Briecns^ 191 Perria Rd., Toronto. tel. PL 7-2739.
Toronto Austnunuev-lui l&ft-vii^u draudzes dievkalpojumi notiek Sv. Bamaba baznīcā, 361 īpanforlh Ave.
12. augustā (sestdienā), pīkst. 8 vakarā dievkalpojums SVi Bar-naba baznīcā. i .
27. augustā, pīkst. 2.30 pēc p. dievkalpojtuns Sv. Barriaba baznīcā. •
Bramptonā, Latviešu ev. - lut. draudzes dievkalpojums 13. augusta, pīkst. 1.30, Grace United baznīcā.
TOROīrim BAPTISTU
dranazes aievkaliļojuml svētdl©-aās pl. 3 P4). un' trešdienās pi. S Bībeles vakari Waln]iar Road baznīca-^tfllpāi
AlllG3IIHIItllEilB1!IIIBIll!ID3IIIIIHIIIItiB»^
lll[BiyilB;!llinillllffilliPl!ll!,B!lli;i;!l|ļIQ!!!llBi!^
SPORTA SACENSĪBAS
Sestdien; 19. augustā,^ Sidrab©' laē, vīriešu basketbolā, .uz paplašinātā un uzlabota laukuma sa-«entīsies Tononto latviešu sporta kīuba un latv VMOA's koman-tfasi Vīriešu un sieviešu volejbola spēlēs sacentīsies Tononfro sporta klubs i un . Hamiltona^ Spartas Izlasēs. Būs arī tenisa demonstrējumi uz jaunā tenisa bokuma. Sacensību sākums pl. aiJO p.p. Vakarā sporta balle.
Svētdieri, 20. augustā, pl. 10 rītā Sidrabenē spiorta svētki, un laainadas latviešu jaunatnes meis-fisBsacīkstes. Svētkus ievadīs ar (DBevkalpojumu brīvdabas bazm-īsā. Sporta svētkus vacUs Latviešu ^oita apvienība Kanādā.
indianapcij.es latviešu meistarsacīkstēs
VIEGIiATLĒTIKA
Gundara Grīslīšaļ vadītās In-fiSamīpoles latv. vieglatlētu k:>-IpB „Yenta" sarīkojumā, skaitlis-
ki^ nelielā, bet joprojām atzīstami rSsīgā un rezultatīvi sekmīgā Indianapoles latviešu vieglatlētu saime nesen pulcējās savās 1961. gada vieglatlētikas meistarsacīkstēs. Tās netika rīkotāju pašu uzkoptajā un sakārtotajā vietējās Batlera universitātes vieglatlētikas laukumā. Ja skriešanu disciplīnās rezultātus mazliet aizkavēja pārāk sausais, Irder nais skrejceļš, tad lēkšanu un mešanu -sektori totiesu bija visteicamākajā stāvokli Diemžēl, darba' apstākļu dēļ meistarsacīkstēs šogad nevarēja piedalīties Gunārs Grūbaums un Andrejs SfOrens; tāpat — neizprotamu iemeslu dēļ —-nestartēja Indulis Brikmanis, kaut gan viņš bija meistarsacīkšu skatītāju vidū (!), kur — starp citiem — redzējām arī kādreiz; teicamo vidus' distančnieku klīviendieti Edvinu Auzenbergu. Neraugoties uz to, sacensības abās dienās risinājās visai spraigi un interesanti. Tika sasniegti-vairāki jauni-personis-kie rekordi un laboti 2 meistarsacīkšu rekordi — šķēpa mešanā vīriešiem (Ivars Veldre -rr-. 47,01
m) _un: tāllēkšānā sievletērii• (Dace Abeltiņa^ 3,61 m). : ;
Pirmoreiz meistarsacīkšu 6 gadu ilgajā vēsturē šogad notika arī īpašas sacensības meitenēm', kur jau Itin teicami startēja ga-dios vēl j auniņās Dacē Abeltiņa un Līga Bolšteinā. D. Ābeltiņai šis arī bija pirmais starts oficiālās latviešu sacīkstēs, bet uzrādītie rezultāti .— īpaši lēkšanu disciplīnās jau nepārpnotami rāda zināmu, pagaidām 'gan vēl visai priniītivu, talantu. Tas arī ir viens no teicamākajiem gandarījumiem Indianapoles latviešu vieglatlētu saimes vatētajiem un tiem pāris šīs saimes nenogurstošajiem balstiem CG. Grīs-lītis, I. Veldre, O, Bērziņš, V. Grīslītē), kas iemīļotajā vieglatlētikas laukumā nu jau vada kādu 15. sezonu!
Visu disciplīnu pirmā 3 vietu ieguvēji saņēma rīkotāju iespiestus diplomus. Par DV Indianapoles apvienības ziedoto na\idu (S5.00) iegādāto tmfeju meistarsacīkšu labākajāmj sasniegumam vīriešu sacensībās pēc lAAP starptautiskajām punktu tabu-lāhi ieguva Ivars Veldrē lodēs grūšanā (13,94 m — 764 p.);' Indianapoles : Jatviešu vieglatlētu kopas „Verita" dāvāto tmfeju meistarsacīkšu labākajam saT sniegumam sieviešu sacensībās, pēc lAAP starptautiskajām punktu tabulām ieguva Valcfei Grīslīte lodes grūšanā (8,SI> m ~
621 p.), bēt Valdas Gŗīslītes dāvāto trofeju labākajam, sasniegumam meiteņu sacensībās ieguva Dace Abeltiņa tāllēkšānā (3-,61 rii — 379 p.). Māc. Pētera Nesaur Ies. balvu— grāmatu — ieguva uzvarētājs tāllēkšānā vīriešiem — Andris Lācis (5,18 m), bet īn-diāhas latviešu akadēmiskās ko-pas ziedoto balvu — grāmatu — ieguva uzvarētājs 100 m vīrie-; šiem ~ GUntis Strīķis (12,8 sek.X . ■ ■
šeit meistarsacīkšu techm^sķie .rezultāti—;
Vīriešu sacensībās: 100-m — 1. G; Striķis 12,8 sek., 2. A. Lācis 12,9 sek., 3. G. Grislītis, Tāllēkšānā ~ 1. A. Lācis 5,18 m, 2. G. Strīķis 4,96 m. Lodēs grūšanā — 1. I.'Veldre 13,94 m., 2. O. Bērziņš 12,57 m., 3. G. Grīslītis 9?4 rii. Diska mešanā — 1.1. Veldre 42,60 m, 2. O. Bērziņš 34,55 m., 3. G. Grislītis 24,55 m. Šķēpa mešanā-- 1.1. Veldre 47,01 m.V2. O. Bērziņš 33,70 m., 3. G. Orīslītis 30,30;m.: ■ , : . -
Sieviešu sacensībās vienīgā dalībniece V. Grislīte grūda lodi 8,80 m.; meta disku 22,70 m., un meta šķēpu 14,32 m.
Meiteņu sacensībās: 60- fti, --1. D, Abeltiņa 10,0 sek., ^ 2. L. Bolšteinā 11,1 sek. .Tāļleksana 1. D. Abeltiņa 3,6i m., 2. Ļ. Bolšteinā 3,48 m. Augstleksana — ļ. D. Abeltiņa 1,12 m., 2. L. Bolšteinā 1,(J7 mT «-Ir.
Viņu kosmiografijas centrālais
ti precīzi saskan patieso'ze- ^™ '^^^ atgādina
Dantes ,,Dievlšķās komēdijas"
[iiiiHiiiiiBiiiiļiiiiniBiiiiioiiiiieiiiiiHiiiiiiiiiiiiHiiiiiBiiii»^ šķjstīšanas kalnu. - Zem' 'Meru^
esot dažādas elles. Pašu kalnu
Māc/ J. Prauliņš, 22 Academj
St., Apt. 3, St. Catharinftj, Onft,
Tel. MU 5-6098.
LondDnas latv. ev.-lut. draud:^
Trīsvienības lut, baznīcā, Ox-
ford ūn Oblborne St., dievkalpoj.
saule - Sanesāra ir anmbpžota 13. augustā, pl? 1.30 p. p. Māc. J. same bangsara ir apņODezota. Prauliņš. Dziesmu grāmatas. :
ŠACHS
Vašingtonas stāta čempions Viktors Pūpols tuipina piedalīties tumīnos ar labiem panākumiem. Portlandē Pūpols uzvarēja Pacific NW turnīru ar 4V2 -^2 rezultātu 28 spēlētāju konkurencē. Tādu pašu punktu skaitu sasniedza ari Ivars Dāļbergs un amerikānis Vangs, bet. papildus vērtējums bija labvēlīgāks Pūpolam. Dalītu ceturto vietu ieguva divi pārējie latvieši — Viesturs Segliņš un Ēriks Leitis, katrs sasniedzot 3V2 : IV2 punktus.
0 Šietlā, „Puget Sound" turnīrā 44 spēlētāju konkurencē, Pūpols netika uzvarētāja godā, bet ar 5 :
1 rezultātu ierindojās teicamajā 2. vietā.
©Iknedēļas ātrspēles turnīrā. Maršala klubā, Ņujorkā, Jānis Pamiljens ar 12 .: 4 rezultātu ierindojās 2. vietā.
■■■.^■■V..Š,
apdzīvoijot ģēniji. un' asuras j ēb titāni, kuri kādreiz var^>t atdzimt ķā cilvēki un tā sasniegtu 'mūžīgo gaishiu un mieru — Nirvānu. Uz Meru, kā universa gravitācijas ceritra, balstoties septiņi okeāni un septiņi koncentriski zel-tEdnu kalnu apļi kā sīpola čaU' 1as. Tur esot Indras, Māras, Brār mas un citu dievU debesis. Ārējā Dkeanā esiot divpadsmit «kontinentu", kuri. siriibolizē planētas. Jambuling, jeb Zemeslode esot bumbieŗveidigs .ķermenis ar7.000 jūdžu caurmēru, šis skaitlis ir daudz mazāks par zemes patieso lielumu. Aiz visiem ,,kontineri-tiem" un okeāniem esot Ogmin — ārējās, augstākās debesis; pārejas vieta no fiziskā uz metafi-zisko, no Sangsāras uz Nirvānu, (Nobeigums sekos).
MJU iI^NIEig,..?AGĀbAj© 1-ās un 2-^ās OBLtGACIJAC
Visdevīgākie maksāšanas noteiķomL Nesaistoša informācija, ME 3-8305. Toronto.
■ ■ ■■•■ji.io^'
PIRMAIS LATVIEŠU OBUGĀCIJU BfROJS TORONTO.
Sv.; Katarīnes latv. ev. - lut draudzē. Kristus lut. baznīcā, 140 Russel Ave., 20. augustā, pl. 3,30 p.p. dievkalpojuriis. Dziesmu lapiņas. Māc, J, PrauliņŠ.
MONTREALA:
Trīsvienības evi-Iut. iatviešii draudze Montreālā.
Mācītājs Arturs Voitkus, 3438 Rosedaie Ave., Montreal 28, P. Q., tel. HU 9-3224. Dievkalpojumi notiek 4345 Marcil Ave., Jāņa ev.-lut. baznīcā.
Moņtreālas St. Paula Ev.-M. ' baznīcā māc, Viestura šēfera dievkalpojumi notiks:
13. aug., pīkst. 11 n^ rīta draudzes lauku īpašumā,-" tērvetē, dievkalpojuriis. Māc. V. šēfers.
27. aug., pīkst. 11 nb rīta Tērvetē sezonas slēgšanas dievkalpojums. Māc, V. Šēfers. i tŅo 28. aug. līdz 14 sept. drau-dzes mācītājs būs atvaļinājumā.
Montreālā 15. jūlijā salaulāti Guntis Sukse ar Rutu Kušlls.
HAMlt-rONAS LATVIEŠU . BAPTISTU MISIONĀRU
dlevkaipojranf notittt Stanley Ave., baptistu baznīcā: Snieda >isus ■ irariļr.M» ņasķairtro''Mmiis
BiožiŠ studēs tm lūgšanas «bmdaf katru nedēlu. ih^Mm
Toronto latviešu n^ione§ kārtējie dievkalpojumi notiek sestdienās, pīkst. 8 vakarā —' 14 Park Rd., Bloor pazemēs pieturas tu-vuriiā. Svētdienu ritos pīkst. 10.45ļ —11.00 garīgs radio raidījums — Bridis ar Dievur^i^^u ga?tims 1350 Ošavas raidītājs. TeL Ami - 4218.