4 - LATVOA AMERIKĀ Sestdien, 1%2. gada^. jaņvāri,JJr. 5.
TO
O DV nodaļas valdes pēdējā sēdē aprūipes daļas vad. A. Akmens ziņoja, ka no svētku akcijā izsūtītām 1.369 kartītēm (komplektiem) vēl nav atsūtīti maksājumi 3S2 gadījumos. Līdz šim par kar-
TORONTO LATVIE^ SESTDIENAS SKOLA
sveic vecākus un savus draugus Draudzīgā aicinājuma dienā.:
SKOLAS SAIMĒ
'ŠOVAKAR PRESES BALLĒ
Ilgi gaidītā Preses baUe beidzot, durvis. Naudas aizņēmējam gani klāt! Apmainījuši ikdienas dar- būtu.ieteicams padomāt, vai ban ba drānas pret sināikākiem; ap^ ka nav labāks aizņemšanās avots. ģMu: gabaliem^ rakstu kalpi un kā draugs ,kas no .financiāiām ! viņu gara bērnu ļagītāji tieši pl.jtransa^ nekā daudz nesa-7.30 satiksies Kolmnbus zālē. V.' prot, b^^ gadīties, kā bankas Griķa mūzikas kopas ;]^^^
čusi^anot,'kā vecos labos lail^^^ '--.^/iļ:^', sāksies priecīgais vakars. Pro- Mēs, lat;vieši, ar abām kājām.
PILNSAPULCE
tiims, būs daudz tencināt' un ne iin
ko
apbrmbt, arī vielas
esam iekāpuši politiskā arēnā Nupat i.DaUjr star" ziņo, kā IJr.
baumām iin aprunāšanai. UzļŅorrņans Z. AU?:pks nociJbmaj.^ mata tā, toi katrā Iktviešu .sari-! Miera .pētīšanas institūtu. Sayā kojumā;/ V ' \. ļrunā^ ko^^:d^^ viena lio
Presēs : ļaudis darījuši visu iē: ļ liēlaņi Toronco smagogani,
Mr R. N. BRY™
Toronto, tel. HO 3-5861. 118 DAKFORTH AVE.
SONSULS
. vīns
itītēm ienākuši $2.742,-. Vēl nav j
saņemti norēķini arī par 40 izr ka sanāksmē it kā piedalījuš^^^ _____ = , - j.....
-Sūtītām'.ziedojumii vākšanas lis-' 2.450 dalībnieki. Saziedotajiem gpģj^jjļQ. 'lai vakars jums riesar norādījis, ka institūtā bez viņa
tēm, un valde izteica sirsnīgu ai-'24.50 dolāriem tūlīt Pievienojas ^-^-^^^^-^j^^g^j^^g^^^ darbošoties vēl 21 zinātnieks, iii-
,^^.r''^L^^.= i^^i^L n .^:J,-s,f i(ļejū k^ŗas cnerģiju Bs nekad neesmu kai 4 milj. dolāru. 2 miljoims sa-
1962. gada 21; janvāri nodaļas valde sasauc bī-sdru pilnsapulci, 123 HuronSt., pīkst. 2.00 pēc pusdienas, bet kvorurria nžsanākšanas gadījumā pilnsapulce būs likumīga pīkst. 2.30 pie katra ieradušos biedru skaita.
/v;- i> a r b a . k ā ir4 ī b a ■; .. :/
1. Sapulcēs.vadības vēlēšanas: 7. Debates un ziņojumu pieņem ^Tel. RE 8-7798. Mdntr«il, p. Q,
2. Iepriekšējās pilnsapulces pro- ^^f^^- : ' ; tokolā nolasīšana un pieņem-. 8- Bēru fonds.
; 9. Kopīgā nama lieta. : 10. Valdes ierosināta grozījumā priekšnieka velēšanām apspriešana. : (Paredzēts ierosināt iepriekš ievēlēt 7 valdes
3.
vakšo t ziedojuiņū vaidā,, bet. otrus . 2 : miljonus. eelaj am; ;m e rķim došot iedēraia.valdībā.'.;
Ķā būtu, ja mūsu politiķi un nacionālie darbinieki pasteigtos ar Pretkomūnisma institūta dibināšanu?
sana.
Valdes ziņojumi:
ā) Priekšsēža -
b) Sekretāra
c) Aprūpes daļas
d) Sarīkojumu' daļas
e) Bi6drziņa - bibliotekāra
f) Kasiera
; g) Nama pārziņa - . ;"
4. Vahadžu kopās ziņojumis.
5. Sporta kopas ziņojums.
6. Revīzijas komisijas ziņojums.
locekļus;, kuŗl ir kandidāti priekšnieka amatam).
11. Jaunas valdes vēlēšanas.
12. Revīzijas komisijas vēlēšansiS.
13. Delegātu vēlēšanas.
14. Budžets 1962. gadam.
15. Dažādi jautājumi un ierosinājumi.
jami ātrākā laikā izdarīt nokar- 7 minūšu laikā kautrīgo „ . tojumus. Sēdes dalībnieki pārru-]pārvēršot īstenībāvKritušo kara- beidzis aji'Orinot, pavadājusi dau-nāja operdzi^īlātājas Astras Kal-' vīru piemiņai Kanādā vēl šajā; dzas negulētas nakts stundas, lai niņas no Detroitas koncerta sa- gadā pacelsies cīņas biedru celitā viss būtu tā, ka-ikviens preses rīkojumu, kas notiks 25. martā.'piemiņas zīme. Tēlnieks . Kop- draugs justos kā lielos latviskos
• Unitarian.baznīcas zālē; lepazi- manis ir jau šodien pelnījis visu^^^ : ^
,nās ar jaunā darbības gadabu- atzmību un pateicību, Jo yi^^ Tvr^^^^ kā knineklēlot
'džeta projektu, ko nodos apstip- ziedojums nav dolāros verte- Neaizmirstiet, ]^^;fP^f^^^^^^^
• rināšanai biedru pilnsapulcei 21. jams. : Preses balli, Udzj^r .ta sek-•janvārl. Nodaļā tagad 211 biedri.' Ne gara runāšana, bet ātra ri- mējiet Preses biednbas cildenos
. Bibliotēka, kas pieejama ' " ^~ sīem. lasītājiem, papildināta
Atvēlēja mentars? , ........,'snē Preses biedrības .darbs;^^^^ valdi- domas un vēlēšanās. Mūsu nostāja nevar būt divos grupējumos ^
Tērvetes skautu vienībai reizi Laikam ne, jo byusocmit^^ .....
^Valde vērš nodaļas biedru uzmanību uz svarīgo dienas kārtī-
Cik ziedojumu veidā tie vārē-: bas. nozīmi,- kā ari lielo atbildību nākamai valdei kārtot lietas, kas / vi- čība "vār panākt brīnumus; mērķus mūsu kulturālo gari'dziļi interese nodaļas biedrus un visu latviešu sabiedrību. Biedru
aar . . . Vai te vēl vajadzīg-s kāds ko-.^j^;, vtcmāšaiiāv Tieši šajā plāķ an šim institūtam nevārē savas
ēlēia mentārS? ■— i , cnō PriaSPa h'rŠdrīhaS darbs aiz- sit atbalstll^n valdi- vļ^rnoe un volSčonōc IV/riīc-n nnctSno rimjOT. V»rif ,»^,-ri5iiiivino _
5310 VīCtOŖL% AVE.. APTJ M.
BEBRIS
APDROŠINĀŠANAS
SPEGIILISTS
41 PITGAIRN ČREŠC TORONTO. PL. 9-0266,
mēnesī .nodarbībām par brīvu, ātrā ierosme un darbība neie-
•DV nama telpas. Informācijas spējamo paveica jau pagātnē uh, centram, piešķīra S120,- filmu sa- kā šis gadījums drošina, laikam gādes vajadzībām. paveiks arī nākotnē. Varbūt tas ;
.©Kanādas latviešu skautu un varētu būt mazs piemērs tiem, •gaidu jendu 1 vadītāju un vad. ku^ļ gadiem, gadiem ilgi nopū-
atzinibū.
^ļ^s par un pi:et, bet iespējams vieinīgi vidus ceļš, lai mēs pastāvētu ķā
ii
vietnieku . mītnes vakarā pag. sestdien Sv.: Jāņadrļaudzes namā bija pulcējušies 9 skautu un 6 gaidu vadītāji -as. Bez Toronto .dzīvojošiem bija ieradušies^ ari vairāki vadītāji no Hamiltonas. Mītnes vakara noorganizēšanu teicami bija paveikusi Gaujas gaidu vienība ,un vienības pr-ce vad. M. Vilka vadīja arī' vakara programmu. Vakara dalībnieki : darbojās programmā skautu un gaidu darbības pakāpēs, sākot ar mazskautiem un lielgaidas ieskaitot. Pie programmas izdomas daudz bija piestrādājusi vad. M. i Vilka: un rakara tēmai: Ko es varēfii darīt, lai es un citi ritu būtu labāki nekā šodien īpašu stāstījumu veltīja gaidu jendas pr-čē vad. A. Martinsone. Kamīnā dega ugunskurs, skanēja daudzas skautu - gaidu un. tautas dziesmas un gāja atjautības rotaļās. Bija arī diskusijas un pārrunas, kā ieinteresēt jaunus vadītāju, kadrus, jo vienībās vietumis jūtamas grūtības darbības aktivizēšanai vadītāju trūkuma dēļ. Izskanēja arī neapmierinātība (vad. I. Loze), ka sastopami vecākās paaudzes vadītāji, kas ar vecākām idejā m cenšas ierobe-' žot jauno vadītāju ierosmes un aktivitāti. Skautu jendas pr^ks vad. St. Leimanis turpretim uzsvēra optimismu un norādīja uz . apstākli, ka vairākās vienībās jau darbojas jauno vadītāju spēki.: Pārrunās par abu-organizāci-■ju akūto iautāiumu dzīvu dalību ņēma vad. G. Upīte, A. Šiliņa, A. Martinsone, v. ;v..I. Kalniņa, vad. E. Davidsons, V. Treimams, 0. Klavenieks, v. :v. E. Baranovs.. -Mītnes vakara dalībnieki uzklausīja ^vad. A. Budrevica ierosinājumu organizēt īpašu pētniecības puduri, kurā darbotos vadītāji no visām, organizācijas darbības pakāpēm un kas; līdz Lielai nometnei sagatavotu; savus atzinumus. Programmu noslēdzot, mītnes vakara dalībnieki sadevās rokās un ar gaidu dziesmu atvadījās no patīkamās sanāksmes. Gaujas gaidu vien. vadītājas bi-ia rūpējušās par vakara dalībnieku pacienāšanu. i ©Toronto latviešu katoļu vienība, sasauc gadskārtējo pilnsapulci svētdien, 21. janvārī ,pīkst. 3.00 p. p., Sv:. Miķeļa katedrāles drau-. dzes zālē. Piond ielā, ar plašu darba . kārtību. Tā kā vienības pilnsapulce notiek tikai vienu reizi gadā, vienības locekļi tiek lūgti šo pilnsapulci noteikti apmeklēt, jo tiks izlemti vienības- dzīves svarīgi jautājumi. Pilnsapulce būs pilntiesīga pie kura katra dalībnieku skaita.
lās statūtu, noteikumu un vadlīniju precizēšanā.
Lielas idejas necieša garas runas. — Tās prasa darbus.
• Tradicionālā poreses balle jau klāf^ un preses paudis cer, ka šoreiz balle būs jo kupli apmieklēta. Ir dzirdēti jautājumi par spč^iāliem ielūgumiem, bet rīkotāji uzskata, ka ballē taču satiekas rakstītājs ar lasītājt un nodibina
Redakcijā nesen ieradās paga- ziņu;varētu sasaukt kādā noīrē-lam nosalis. tautietis, un pie tam 'tā sinagogas sabiždrisko sarīko-arī ar. dikti bēdīgu ģīmi. Izrādās, 'jumu zālē, jo telpas, kā zināt, ka mūsu ciemiņam,: kas dzīvo Toronto ir. grūti dabūt. Jlaukos, ir diezgan hēlābs stāsts;' . ^. ■ ■
Grūti nostrādājies mežā, mūsu I Pretkomūnisma > cīņas frontē draugs, daudz nekā iiezmādams nupat M panākumus atzīmē-pār banku; operācijām> aizdevis jusi\ Htunbefside; ģinmāžijas 10. .kādam otranl tautas brālim ie- klases audzēki^ē Indra Aņcānē. ļ vērojamu naudas summu, - Kad Meitene skolas bibliotēkā atradu
riāms ir celšāiias stadijā, institū- .stipra vienība Daugavas Vanagu Toronto nodaļa! ļta dibināšanas sapulci ar gudru
DAUGAVAS VANAGI — SASAUKSIMIES!
€).e:®,®.
Nodaļas valde.
AL EKSANDRA KĀNBERGA RriKSTīJ D>\KBU BIROJS; 65 Feirier /ive.,Toronto, (pie Danforth &- Carlav.') . Tel.:HO 3 2667 'i
EltEDITSABIEDRīBA
LATVIEŠU LATVIAN (TORONTO)
CREBIT UNIONTlmited
saprotamu lietii skata sarikojumu par draugu satikšanos preses ballē bez īplašiem ieligumioni. Ir nācies dzirdēt arī valodas, ka nevarēšot ballē būt klāt, jp nav frakas, uz to rīkotāji arī norāda, ka tās varot tīri ērti atvietot tumšie uzvalki . .Tā mu, 21. janvāra vakarā cerams» ka ieradīsies arī dāmas, kuras dzirdētas sakām, j,diez ķā būs šogad ar balli, jo nav īpaša Doriona vakartērpa. ArS Šai gadījumā rīkotāji nesaskata iemeslu aizbildlnāšaniall nebūt klāt lielajā šīs dienas notiku-mā Preses ballē, Kolumbiis lielajā zālē, kas sāksies pīkst. 7.30 vakarā, lai pēc pusstundas piedalītos polonēzē. To šogad vadīs J. Bērziņš, bet par mūziku riipēsItasMecietmtais V. Griķa deju orķestris. Mākslinieks A. Jaunzems ar palīgiem rūpējas par gmrmgu zāles de-korējiumu, ttn uz lieliem, baloniem būšot redzami pat preses darbinieku portreti . . . Dianas Vorpas baleta studijas au-dzēkiii piedalīsies aŗ balles sF«ciāiu uzvedumu. I. Ka jakas • Ķeniņas ritmikas un plastikāts studijas vecākās audzēknes šoreiz pildīs puķu meiteņu pienākumius. Darbosies arī bo. S Ies galds, par ko rūpēsies M. Balduma - Kronē ar palīdzēm. Šodien iznāks preses balles speciālizdevums „Preses pīle" dzejnieces Veltas Tomas redakcijā. Ballē izlozēs arī ceptu pīli un laimīgais nummursšor reiz būs ie©jas biļešu talons... Liels brīdis būs gleznu izloze, kuras Preses biedrībai dāvājuši māksi. Otto Grebže, Ģirts Tiltiņš un Alfrēds Brūveris. Kā zināms, loterijai atlikums tiks veltīts kulturālu mērķu sekmēšanai. Par viesu sagaidīšanu un uzņemšanu rūpēsies rīkotāji priekšnieces Birutas Senlcēvičas vadībā.
lesiem
Kalpaka bataljona palīdzības ti. Austrālijā dažādos ziedojumos
darba ietvaros uz dzimteni nosū- ieņemtas 2.18,8 .mārciņas, mi 12 saiņi, no-tiem 7 mū^^
pienācis termiņš naudu saņemt si L. Stŗonga grāmatu ,,People' ņu draugiem, 5 — to atraitnēm, paklēšu saime: izsaka sirsnigu
atpakaļ ,nācis pārsteiguins.Nau-',ofUSSR'\^ī^^^^ :
i das, ai2a;iēmējs savu bijušo fin- ^ tījusi kailu komunistu propagāur ļ itim, kas pārbraucis no Sibīrijas, pjj^- ^ Kripens pirms 3 ga-
nāncētāju izmetis ar visām man- du, j6^^ t^^ darbu par Kalpa-
ttņām laukā no dāvokļa. Par Latvijas pkupēšanu. 14 gadus ve« tim uz Sibiriju. No šiem sai- bataljona Baložu brigādes ci-
- pirkti par bataljona n-j^^^^^^^
savstarpēju iepa^jo^ Kā naudas atdošami; nav nemaz cen-^^^^ apbrui^oju- ņiem 3
ties ruiiat. Lāi nu mēs palīdzot, sies ar Informācijās centra izdo-, dzekļiem, bet pārējie: iegādāti ar sauksies „Pulkveža Kalpaka ba-īstais palīdzētājs te gah varētujtām. latviešu btoš^^ par kp-,LŅAK Palidzības nozares , un taijona un pulkveža Baloža bri-būt advokāts. " ' 'n^ Sadarbības ko"^^^-gades tapšana: un kaujas gāitaš"
iNebūtu patīkami, ' ka diviem bām Baltijas valstīs, pieteikusi'jas atbalstu. Tālāk uz Vāciju rio^ j^^^^yj^j..p^g^p^^^^^ latviešiem nāktos virināt tiešas apmeklējumu skolas pārzinim, sūtīti pabalsti §115,- apmērā, uz gjglapaspuses
'Audienpei beidzoties, skolas di- Angliju — §20,-, bet ASV i2imak-
rektors pateicies Indrai par dro- sāti § 20,-.
Grāmatā būs - ievietoti 30 krl.
šo un aktīvo riGību.Humberside Kalpaka bataljona galvenie ie- tušo attēli, 36 illMstrācijas un 18 ģinmāzijas bibliotēkas pla^ Grāmatu Izdos Imantas
vciti meklēt L. Stŗonga grāmSv tu. Droši yien,' bibliotēkas pārzi-' ne un skolas direktors būtu pia.. teicīgi, ja kādi tautieši skolai dār vinātu Indrās ieteiktās grāmatas, kas raksturo jatieso komunistu amporiālisma s&ju.
Aleksis Ķegumnieks
Ataiilbā par jauko koncertu un paveikto darbu mazā Āna Kop-mane pasniedza l&alvja šefam
biju Studentu korporāciju kopu apgāds Dānijā. Grāmata būs da^ ziedojumi; tā AŠV no Bostonasbūjama visos latviešu grāmatu korporāciju kopas saņemti §105,-, S^^^os.
Čikāgas korp. kopas §50,-, Ņu- Tā nedrīkstētu trūkt neviena joŗkas 'korp. kopas —. §75,-. To- tautieša mājās, izdevumam neno-ronto korporāciju kopa nodevusi liedzami ir liela kūltūirāli ■ naciOr Kalpakiešu Kanādas kopai — nāla un vēsturiska nozīme. S198,53, ieskaitot baznīcas kollek-i , K. Tannis
JAUNS
runā. šis gandrīz četru lapas pu:. šu raksts būtu ieteicams izlasīt bērnu vecākiem.
Jaunajā gadā gaitas sācis Pirmais numurs Ņujorkā bi-jaūns žurnāls,' kura raksti solās ja dabūjams, janvāra vidū, un tā kalpot latvisšii valodas koipša- .saturs populāri zinātniskā garā.
nai.; Tas ir ilājums, ko izdod Ludis Bērziņš mazā rakstiņā ai- i Garākā rakstā Jānis Zaube Latviešu kultūras seniinārs, bet cina sasaukties latviešus visas aprakstā senatnes ipēdas ļatvie-kuŗa pirmo numuru materiāli at-'pasaules mērogā, yai, kā raksta šu valodā. Dažreiz ziņas par iat-. balstījusi -Daugavas Vanagu'sākumā teikts, saaurēties.Vale-ļ viesu ta^utu uh viņās dzīves vie-ASV zemes valde. Ievadā redak:- rija Baltiņa atmiņās pakavējās tu, sevišķi laika, ziņā, ir bijušas ^dļ'as'^Srīkoj^^^^ * Gija norāda, k^ žurnāls grib kal- pie Jāņa Endzelīna, pieminot ari mudīgas, kaut gan latviešu va-' lo. februāri — vīru koŗa Viesturs pot latviešu valodas kultūrai, Latvijā izdoto "^bibliogrāfiju pār loda jāpieskaita pie vecajāml koncerts un balle U,N.P. zālē
maksā 4% gadā par noguldīju^ mlem un 3Va% pār depozītiem, izdara visas parastām banku op®. rācijas.
Birojs atvērts 4 reizes nedēļā, Sv. Andreja baznīcas telpās, Oarltžon un Jarvis ielu stūri' Tel. WA 4-0503.
Pirmdienās no pīkst. 3—10 vak. Trešdienās un piektdienās no pīkst. 11—3 dienā. Ceturtdienās no pīkst. 7^10 vak. Venus puķu veikalā, 231 Roncešvalles Ave., Tel. ļiE 4-4645.
adrese: 280 Wrigb4 Av<s^
liotiks trešdien, 24. februārī, pl. 7.00 Sv. Andrejā bazm"cas sar. telpās. Ja paredzētajā laikā nesanāks statūtos paredzētais biedru skaits, tad pilnsapulce: būs pilntiesīga pie kura katra ieradušos skaita pīkst. 7.30, tanī pašā vietā. TLB valde.
Sarīkojumu kalendārs
20. janvāri— tradicionālā preses
balle Kolumbus zālē. 27. janvārī, pīkst. 7 vak. TLTA-— sestdienas ģimhazij a rīko draudzīgā aicinājuma atceri Sv. Andreja baznīcas sar. zālē. TLB dramatiskais ansamblis izrādīs M. Zīverta Ākstu. 3. februārī — karnevāls Vakars uz ezerarPalace Pier, DV Toronto
latviskas latviešu valodas sagla-' Akadēmiķi Jāni Endzelīnu", sa^
..ava S - tēlnieka darināto' līšanai Uh tās īpatoibū kopšanai karā ar viņa 85 gadu atceri. Ir
svešumā. Tas dbrilāts ikvienam,'raksti par prepozicijas ,,ņ^^^^
balvu.
kam rūp latviešu tautas pastāvē- skaņas-iet lietošanu un r mīk-šana un ka§ grib palikt kā lat- stināšanu. Velta Rūķe rakstā Kā
xm&m%S ^zinādamies, ka tautas ļ mācīt valodu: pirmskolas vecu-
vēlētos šo .,_
da.
Nosaukums ižumālaņi izvēlēts ] to valodu kļūst tā ,kufā viņš ieaug, kas normālos apstākļos ir
filmu redzēt, lūdzu rakstīt J. Gailītim, 12 Green Meadow Ed., Hamilton, Ont.._..
dzīvībās spēks; glabājas tās valo-!mā,noi:āda, ka,.dzimtā" valoda
bērnam neiedzimst, bet par dzim-
• Atkārtoti jānorāda, ka vēl arvien daži nezina, ka Kanādā pirmā pasaules kara kareivji var saņemt kara veterānu pensijas, daži ari t Vēl nezina, kā Un kur pensijas saņemšanas lieta kārtojama. Toronto jau ilgāku laiku darbojas strēlnieku kopa ar vairākiem biedriem, kas labprāt dod' norādījumus pensijas lietu parei-zai izkārtošanai pie attiecīgām iestādēm. Intereisentus lūdz rakstīt P. Rudzītim, 123 Hum-berside iAve., Toronto 9, Oņt. Tālr. RO 2-9864.
P. Rudaōtis. Toronto strēlnieku kopas sekr.
MONTREĀLA Dzimuši Kristā Aleksandra j priekšnesumu
©Hamiltonas latviešu draudzes sakarā ar tā idejisko saturu, ši dāmu komitejas rīkotajā saviesi- nozīineirie katram būs zi-
gā vakarā, ar tautisko dejU
Hamil-
nāmā, ūn tas nozīmē izcirtums.
Liepiņš, Anša Liepiņa un viņa kolonija var but lepna ne tik-sievas Evijas, dzim. Cauka, meita.; vien savu sarīkojumu ķT^linasa-0 Pag. gada pēdējā dienā, 31. de-i nai,bet uzstājoties ari ka Hamilto-cembfī, Montreālā negaidīti no ņas; latviešu reprezentācijas gru-
šīs dzīves šķīrās; Montroālas Pa.; ; : ._ ,: . ;.. - . Trisvienības draudzes loceklis Sa-viesīgaja^.. vakara bija pari Paulis Arturs Ozoliņš, dzimis|par;120 apmeklētāju, .un .tas ^^^^^^^^ 1906. gadā 26. augustā. Pēc ama-1 dāmu komitejai knetnu ^ atliku-ta pavārs, mirušais ilgāku laiku mu. Treimaņa • gleznu laimēja brauca par stuartu uz tālbraucē- Putna kundze.
:SSS;';Hajums, i.cisb^W,: I"-:par- saprast sāJ, krietni tautisko deju grupa, kas Ļaimdo- nestā nozīmē varētu attiecināt■ ^'^^^^ "^'^«^ tas Moruss vadībā un šmita - Ka- uz kultūras nova,diem. lēja akordeona pavadījumā deva tīkaniu priekšnesumu, . uz kādu ikviena latviešu
vecāku valoda. Runāt bērns parasti sāk ar mūža otro gadu, bet
agrāk. Ar bērnu; vajaga runāt labu un bagātu valod4 skaidrā, un lēnā iz-
' -v fizbkas :AUDzm ■ ,■
■ KANĀDĀ,'..V^v-:.'
valodām, ko norāda formas un galotnes. Latviešu valodā ir arī svešu valodu ietekme, piemēram lībiešu.
V. Baltiņa rakstā Uzvārdi norāda, ka svešumā gandrīz konsekventi sāk izskaust sieviešu dzimti uzvārdu rakstībā un izrunā, bet dzimtenē tā sīksti turas. Uzvārdu bieži "vien lieto tikai nominatīvā, piemēram: ;„kartes pieprasīt pie A.Dambītis''.
Angelika Gailīte apraksta barbarismus kas ieviesušies latviešu , valodā, bieži vien runātajam vai rakstītājām to nemaz neap^ zinoties.: Daži piemēri, kā nedrīkst runāt un rakstīt: ,Neskatoties uz lielām pūlēm ,viņš godalgu neieguva", .^Pateicoties ve-
: Eanadā ir augste dzīves staa.;PirJM dzīves veids to zemē ne- '[ļg^ darts. Bērni saņem labu uzturu, veicina veselīgu izkustēšanos, bet '"^ , „vu?s pieiiKa visas puies , un jauniatnei,; ja viņi tikai paši to skolās, sevišķi pamatskolās, lizis- «Pasniegt latviešu valodu", „Sar vēlas, ir pieejamas fiziskā audzi- ļ kā audzināšana ir uz zemas pakā-! pulce nozīmēja šādus komisijas nāšanā tādas ērtībās, par kurām pes, daudzās skolās to par^^tādn locekļus", „Koris ņem dalību",
rnoc }rōt^-rairT Arrt-,^n4-tvnK Tsof n<iC!Qn. noTficam novar coiilrf t__3_r___1.= •• • •• baltai raSel"
diem ozoliņš piedzīvoja Pirmo! Viesturs ziemas^Kc^^^^^^ peldbaseini, spēļu laukuiiii .slido- aktīvi ķērās pie fiziskās audzina-.;;;:^,.t^^^^
sirds lēkmi, kas viņu piesaistīja.ļls notiks 27, Janv^ ptet. 6.30,^^^^ ^ t.t. Tomēr, ja papētāmļšanas problēmu apspriešanas, un ^^^^i dzirdēto barba.
māiai iin. nelāva darboties iemi- "sakara, precīzi, Hamn starptautisko sacīkšu rezultātus, tika nodibināta Fiziskās audzina- "^"^^: „Man ir tas lielais gods Jus
brauca par stuartu uz tālbraucē-ļ?utnato^ ..Iedzīvotāji"pieder i
ju ku^em. Pirms vairākiem- ga- S^^rS^f - skaistas vingrotavas. Pirms gada Kanādas valdība Nav .an LminēL
© Mednieku un makšķernieku kluba balle pulcināj a ap 150 apmeklētāju. Bufetē rūpējās_ Bērziņa, Bārdiņa, Strota un Āboliņa kundzes. Par atspirdzinājumiem gādāja V. Jostiņš un M. švems. bagātīga izloze ar 10 lai^
mājai un. neļāva darboties iemīļotajā profesijā. Pēdējā laikā viņš bija juties visai spirgts un' gatavojies no jauna iesaistīties darbā Uz jūras. 'Mirušo pēdējā gaitā uz MountRoyal kapiem izvadīja š. g. 3. janvāri.
■^'hamiltona ^:V^:: :
Hamiltonas kanādiešu prese,' „ dio un TV nākuši ar paziņoju-ķiu, ka Canadian Ghaihber of Clbmmerce' ir nodomājusi izvest plānu „Operation Preedom" ka-mestiem,"|kuŗus dāvāja M. Jona- ļnadiešu. informācijai un paskaid-ne, J. Tilinģs, M Kvēpa un klu- rošanai par brīvās saimniecibas bā vadība. Izlozi vadīja a. Kvēps>; politikas ipriekšrocībām, kā ari un vērtīgākos laimestus šoreiz informēt par komunisma aktīvi-
laimestus šoreiz
.laimēja pats kliiba prks Dr. P. 'Bārdiņš (tautisko spilvenu) un - J. Ints (zaķi). Sarikojums izdevās teicami un ienesa rīkotājiem ...ap $ 250.-atlikumu. ■ ffi Ziemassvētku Ieauju atceres . sarīkojumā Saulainē svētbrīža
tātēm un viņu propagandu šai zemē un brīdināt no komunisma briesmām, .šai sakara Hamiltonas DV Informācijas nozare stājās sakaros ar Canadian Ohamber of CJommerce, kur J. H. Moore izrā^ja lielu interesi
dalībnieku pulkam kautri^ tika,par latviešu līdzšinējo, veikumu msniegta pieminekļa celšanas komunisma apkarošana, ka ari
Queenston Road, Ķniglīt of Go-lumbus telpās.
4. februāri — Mākslas izstādes atklāšana baznīcas apakšējā zā-
lē. • '
; . ; MAGAŖA ;
® iŅiagaras ev. .- lut. latvi'ešu draudzes gada sapulce notiks 4. februāri, pīkst. 3.00 p.p., tūlīt pēc dievkalpojuma baznīcas blakus telpā, 580 Portage Rd., Niagara Fails, Ont.
Dienas kārtībā: Pārskats par darbību pag. gadā, revīzijas komisijas ' ziņojums un pārskata pieņemšana, pārvaldes un revīzijas komisijas vēlēšanas, budžets, turpmākā darbība ,un dažādi jautājumi.
® 9. draudzības un jaunatnes dienas Niagarā, sakarā ar Jaunatnes svētkiem Čikāgā, atliktas uz vēlāku laiku un notiks š. g. 28. un 29. jūlijā. V,
Pirmās dienas sarīkojums apmeklētāju ērtības dēļ notiks She-
un uzvarētāju vārdus ,tad, izņemot hokeju. Kanāda tikai reti izcīna kādu no pirmajām vietām. Pēdējā, laikā arvien vairāk runā un raksta, ka jatmatrie Kanādā paliek mīkstčaulīga uri kļūst fi^ žiski vāja;, uh tiek meklēti ceļi, kā šo stāvokli novērst. Iemesli, pro-' tams, ir daudzi un dažādi. Vis-
Magdalēna Rozentāle apraksta
šanas padome, kas nupat ti- apsveikt", kās, un tās vadību nodeva Ken
Farmeram no Montreālas. Pēdē-, , ... ^ , ■ .. jā sēdē padomes locekļi bija vien- P^^?^ valsis tautas dziesmu va-prātīgi, ka nav svarigi interesē-,lodā, pirmajā niimūrā aprakstot ties pār atsevišķiem izcilus talan- lakstīgalu. Izdevuniu noslēdz setiem, bet ir jāceļ fiziskās audzi- 'mināristes Rudītes Jirgensones
nāšanas līmenis un jārada jau- semināra darbs natnē interese — aktīvi hodarbo
ties ar sportu. Ļoti pareizi' patei-
ļoeījumu 15. februāri ■— Hermāņa Godesa klavierkoncerts Koncertapvie-nibas sarīkojumā 16. februārī — Nakts Latiņu kvartālā, Studentu kopas karnevāls Kolumbus zālē. 18. februāri — Rakstnieku cēliens. Preses b-bas Kanādas kopas dāvinājums skolai.
23. februāri— Mākslinieku karnevāls Columbus zālē.
24. februāri — Gaujas gaidu un Rīgas skautu vienības gadasvētki Sv. Andreja baznīcas sarīkojumu zālē!
1 martā — Čikāgas Piecīšu muzikāls priekšnesums Jarvis GoUegiate (Jarvis - W3llesley).
9. martā — Kalpaka bataljonā balles sarikojums Club Kings-•way telpās,
10. martā — DV teātra Kanādā izrāde Gatavības apliecība Sv; Andreja baznīcas zālē.
18. martā — R, Blaiimaņa Trines grēki izrāde. TLTA^mnazijas absolventu kppas- dāvinājmns skolai.
25. martā ~ operdzied. Astras Kalniņas koncerts. DV sarīkojums.
7; aprili ^ DV futbolistu balle ar ,,'Miss Football" vēlēšanām Ungāru kluba telpās, 245 Col-lege ielā.
3. maijā — dziedones Līnas Kari-sones koncerts. Koncertapvienības sarīkojums. I
4. maij ā — Dainas koŗa koncerts — Parkdale ģimnāzijas telpās.
5. maij ā ^ Ziedu balle,. Pālace Pieri DV Toronto nodaļās sari-kojumā.
Daudziem Latvijā: nebija iz-
čības komitejas priekšnieku ievēlēts P.;Trēijērs. Rīcības kom. adrese; 706 EastwoodCresc., Niagarā Palls^ Ont. -
SV. KATARĪNES .
© Latviešu sestdienas skola riko svētdien, š. g. 28. janvāri, pīkst. 5.00 p. p. Slovāku zālē (Page un Welland ielu stūri) Draudzīgā aicinājuma dienas atceri. Program-ihā: Vietējās DV nodaļas dāvinātā karogā pasniegšana un. iesvētīšana, māc. A. Copa referāts un Mirdzas Timmas ..Dzimtenes lugu 3 ainās, E.Gulbes vā-
cis ASV prezidents Kenedijs, ka'protama r mīkstināšana, vēlmar, šinī kontinentā daudzi interesē- zāk to izprot svešumā, (okupētā |a|. Pŗ sporiiļ.:_bet ne _kāspo^; Latvijā r mīkstināšana atcelta,
rī^,MS^''.''"^;'°f'-ļo'^'^ vienmēr at.
Fiziskās audzmāšanas padome mīkstināta r nepieciešamību, nolēma šo darbu sākt no pašas Rakstā uzskaitīti visi gadījumi, apakšas, no pamatskolani, iziakot te nepieciešams mīkstinātais r. domas, ka fiziskās audzināšanas
darbā jāpiesaista speciālisti, kas
žurnālam 28 1. p. redaktori
prot ne tikai kaut ko parakt, bet j Valerija Baltiņa un Jānis Zariņš, arī organizēt un modināt jaunie- ļ Numurs maksā 50 centu, un to šos paliekošu interesi par sporta;var pasūtināt pie izdevēja: nodarbībām. Jaunā padomē bez American Latvian Association, priekšsēža vēl darbojās 29 locek- gulto 806, Edmonds Bldg.. 917 -ļi, un ši padome būs palīdzīga ,5^^ „^ Wāsihinffton <> valdībai izšķirties, kā izlietot fi- wasimngton 5,
ziskās audzināšanas darbam piešķirtos 5 miljonus dolaril.
D.C. u.s;a.
V. Iffbe
20. janvāri — Hamiltonas DV pilnsapulce.
27. janvāri pīkst. 6.30 Apvienotā vīru kora „Viesturs" koncerts 222 Queenston.Rd.
4. februāri — KLMA gleznu Izstāde.
24. februāri — DV karnevāls Plg ., bridžā. ; ļ
SV. KATARINES
28. janvāri — Latviešu sestdienas skola riko Draudzīgā aicinājuma dienas atceri pīkst. 5 p. p. Slovāku zālē, Welland im Pags ielas stūrii
3. februāri pl. 7 os Vīru kora Viesturs gadskārtējais koiļcerts— balle Atlanta Hotel zālē.
UTVISKĀ AUDZI
KULTŪRAS DIENU no sveš ATKLĀŠANA ASV bet jāv
Kultūras dienas ASV ievadīja ALA's Kultūras biroja, sekciju ^^'^^ vadītāju, locekļu, lektoru un Bi-ļ^^.f^^ ' ļetena līdzstrādnieku: kopsēde 14. ' ^ janvāri Ņujorkā. Biroja'vaditājs Dr. P. Norvilis, atklājot sēdi, norādīja, ka latviešiem ilgāk dzīvojot svešas zemēs, svešniecības iespaids pieņemas. Blakus tam. dažreiz savā kultūrā jūtamies stiprāki, kad pieaug garīgie spēki \m ienāk vairāk līdzekļu. Pagājušo gadu Kultūras fondam saziedoti §10.350,-, kas ir vairāk kā jebkurā no iepriekšējiem gadiem. Svētdienas skolās bērnu skaits pieaug, sevišķi ^ jaunākajās klasēs. Kultūras ifonds izdevis 13 mācibu grāmatas, bet tikko iznācis rakstu krājums Rājmns, kas dOiiiāts latviešu valodas kopšanai \m kam līdzekļus devuši DV.^'- Pieaugusi ari jaunatnes sadarbības griba ar vecāko paaudzi. Nav jāuzskata, ka tie; kas spēj iekļauties vieglāk svešas tautas (teīvē, vai kuŗl kļūst materiāli turīgāki, ātrāk asihiilētos un riem zustu garīgās intereses.
versitātt ži var y\ nekad Ir nepie bet lai ko varē Latvisks par latvļ
■ ■ NA
Doc. vieši iiel un sani] tautas^ pat
d2:<3sinf nas kail tam kc Latvieši tautas koncerti ras die aicināti kai mu J. Nļ ŗi spēli pa. Pil
AUDZINĀŠANAS PADOMES A. Liepkalns ziņoja, ka ALA's dzētu 10. kongresā nolemts radīt audzi-1 uiUu t
kas sd nāšiuia vajadz Laikm!
bijis daudzi Proll natnē bijusi sveSurļ clpus, [ ļusi sļ natnōl Višķi' darbiiļ tagadļ trimdļ sla sv| seyis lidzēt mu.
E. rakstļ bu izļ
ko: tij darbi, terari svars stā dibini skait m al katra pbpiJ ■ K.:i kus vidē,ļ Lutvf jienc kaml bet zLnii.1 palig
nā^as padomes, jo grūtības pieaug, un pie skolu audzināšanas darba vairāk jāstrādā. Par audzināšanas, jautājumiem jādomā ne tikai Kultūras birojā, bet ari ikvienā latviešu ģimenē, latviešu organizācij ās un visā latviešu sabiedrībā. Daudzās vietās nav latviešu skolas, bet skolas apmeklē tikai apmēram puse no visiem latviešu bērniem. ( Nav pietiekami līdzekļu latviešu sko-lu darbam, jāgādā jaunas grāmatas, jārūpējas par lielākiem Stipendiju fondiem, vajadzētu arī labas telpas. Katrai latviešu or-g^izacijal vai draudzei vajadzētu dot skolām līdzekļus, proporcionāli tās dalībnieku skaitam, bet'kādu procentu arī Kultūras fondam. Varētu veikt' ari skolu neklātienes mācības un mājmācī-bas ar bērnu noklaušināšanu, kā tas bijā kādreiz vecos laikos. Vajadzētu paplašināt skolu vecāku padom.es. pieaicinot organizāciju pārstāvjus, kā tas piemēram ir Bostonā, kur darbojās 14 locekļu.
.KULTCRAS SEMINĀRS • J, Bičolis referēja par Kultūras semināru, kas domāta kā augstākā mācibu iestāde. Seminārs varētu balstīties uz jaunatni, kas apmeklējusi, latviešu vidusskolas, ""Tur btitlitrls nodaļas; ltttvie.iu valodas, literatūras un vēstures. Lekcijas būtu 3 gadu kursi ar 2 semestriem vai 8 lekcijām, plo kam dažas lekcijas būtu nepilnas, un kursanti tās varētu Izvēlēties Notiktu atklātas lekcijas, bet tās āri pavairotu, lai katrs tās varētu saņemt par pleņemariiu mīāksu. Butu iestāju maksa un maza at-iidzitoa par katru kursu, ar ko varētu segt tekošOš Izdevumus, ši semināra uzdevums' būtu nākošo trimdas darbinieku audzināšana. Dažkārt liekas, ka šāds darbs latviešiem būtu nevērtīgs, bet, vērojot indiešu mācību' ie-stādi, nebūtu jāšaubās, ka arī ļ^j^ latvieši to varētu. mu.i
SABIEDRĪBAS - ta PIESAISTĪŠANA ■ parļ Prof.E. KāpostiņS uzsvēra, ka p\ ne vien latvietības 1 saglabā.sana Visļ ir mērķis, b3t tā uzskatāma ari sUuļ par vispusīgu izglitibu, jo latvis' nošļ šu valoda amerikāņu skolās ir nāsļ otras valodas zināšana. Vajadzč- r,iu\ tu objektīvi norādīt uz latviešu sni( sasniegumiem literatūrā, mākslā pikiļ un citur.. Vajaga lopazitics ar trāiiļ amerikāņu māci.šanās mazinām ja.s,[ "'ai progresīvo mācīšanas meto- ,tiic
. i pielietošanu latviešu skolās, "gu.
; ^salstot skolu darbā iespējami iek^l daudz gara darbinieku. Vajadzētu siijd pētīt iemeslus latviešu skolu ne-, ļ -ŗļ apmeklēšanas gadījumos, iepaz'i- kur ties ar modernu jdeju labvēlīgām un nelabvēlīgām sekām audzinū-.šanā, bet svarīgāka ir latviskā audzināšana ģimenē.
■ JAUNATNES JAUTĀJUIMIS ' U. Grava domā, ka lielos sarīkojumos jaunatne pāris dienās iegūst vairāk kā latviešu skolās. Ari jauniešu žurnāli un presa af rakstito vārdU jaunatnei dod daudz. PrOf. P. StaVcs domā, ka vecajai paaudzei bija uzdevums palīdzēt jaunatnei remdināt al- '• il gi kas pēc gara kultūras, tagad jau- vai natne maz apmeklē latviešu svēt- u dienas skolas (tikai puse). Gara|ni kultūra jāstāda kā vipnīgals jau-'^ic natnes ideāls. •
V. Cerbiilis norādīja, ka galvenā audzināšana ir ģimenē. Kamēr latviski runās, tikmēr būs' latvieši, bet vairāk vajadzētu piegriezties jaunatnes koru dzie-dāšanai.
SVEŠĀ IETEKME Pēc J.Bičoļa domām mākslā im dejā tiecamies atpakaļ pagātnē uz primitīvismu. Jāpārņem
tik
snid
maļ
labj
mūl
Ml
neŗ
sniļ
to