■ ĢENEllĀLKONSULS
Mr R. N. BRYSOI^
Toronto, teL HO 3-5861. • :• 118 DANFORTe AVS. •
n KONSULS
ILIS •tomson&
'■ tei: RE 8-7798, Montreal, P. 5210 VICTORIA AVE., APT. Ift
H
Andrejsons
■CL. TU. .
41 MUIRCREST 0RIVE, DON MILLS, ONT. ~ HI 7432S. Auto, uguns, garantiju, publiskās atbildības, dzīvības u. e. veida apdrošināšana.
'ALEKSANDRA KANBERGA ^R/^TU" DhRiBU BIROJS ' 65 ■ Ferri'e?"' */\ve,, Tofonto; ;(pie'Danforth &-Carlaw); '/ Tei.-:HO 3. 2667 '
'1
zņ. lacijas
[mpas Ivaldis tādā larons, ļluards sporta
FILATĒLIJAS RAKSTI
Ar sevišķu interesi esmu sekojis „Latv. Am." - „pastmarku krājējiem" veltītai nodaļai, kurā ievietotie raksti no filatēlijas vie^ dokļa ne . katrreiz attaisnojami un saprotami daudzo ņepiltirbu dēl. Raksti parasti,ir neparāksa\ ti un, cik .vērojams, tie ir nepilni' ģ- tulkojumi no citiem izdevu-mieiii.
Ļoti vēlētos, lai turpmāk šādu rakstu autori tos arī parakstītu. Tad tie biitu arī ar daudz plašāku vērienu un nozīmi, kas lasāmi, ar interesi visiem pastmar-; ku krājējiem.
Lasītājs Ņujorkā
; nīcā Latvijas kara skolas 43 gadu dibināšanas atcere. 1. decembrī — Sv. Jāņa draudzes dāmu komitejas rīkotais tradicionālais Ziemas svētku tirdziņš un bazārs. 1. decembrī,. Kolumbus • zālē, tLK vienības sarīkojums —-: : saviesīgs vakars ar deju.: ; ^
1. decembrī — TLB dāmu komitejas ,, Andreja Balle" Ungāru
. zālē, 245 College St. :
8. decembrī — TLB Dramatiskā ansambļa izrādē R. Blaumaņa Uguni.
8. un 9; decembrī — gleznotājā A. Anšmita gleznu izstāde un DV Ziemsvētku tirdziņš. 5; janv. Latviešu Strēlnieku biedrība Kanādā rīko tradicionālo Ziemsvētlcu kauju atceres \ l; vakaru ar garīgu aktu, DV ila-.
■ ■ mā. ■■
12. janvārī R; Blaumaņa ' 100; dzimšanas dienas atceres ; vakars Sv. Aandreja bazīcas tel/ pās. Rīko DV un Preses kopa.-19. janvāri 1963. g. Viestura kora gadskārtējais koncerts. 26. janvārī — Kolunibus zālē Preses balle.
2. febr. DV karnevāls- Palaoe:; Pier telpās. -,
15. febr. "Mākslinieku karnevāls'
Columbus zālē, Toronto, 1963. gada .7 februārī — pianista Artūra Ozoliņa koncerts! Kod-certapvienibas sarīkojums. ■ 1963, gada 7. martā — dziedones . Ritas Dzilnas-Zaprauskas koncerts. Knncertapvienības sarīkojums
10.. novembrī, pīkst. 7.30 vakarā -— Mārtiņu vakars Latviešu namā, HLB dāmu kom., sarīko-
■ jums. V.
17 novembrī ^ 18. novembra, s# - nības Royal Connaught viesnl-. cā.. Svētku rumi teiks Komite^ . jf5s Latvijas brīvībai pr-dis V, - Hāzner.s no Ņujorkas. 2.S novf^Tnbrī Klivlendas DV. teātra viesizrādē — B. gpva;„šo-" knlādps zaldātiņš". 31. martā 1963.. g". — Prof. J: VI-' tola 100 gadu dzimšanas die-. nas atceres: koncerts
m. KATARINES- : - -.2. decembri pīkst. 3.00 p. p. ■ . vanadžu kopas gadskārtējais Ziemsvētku : tirdziņš Atlanta klubā.. ' ■■ 31. decembrī — Jaungada sagaidīšanas balle : Prudhomme's viesnīcas telpās.
)ainas Coi-meson'
tas zā-irabiņa Kana-
ļv. kre-ttecisko ļopīgas ieves-, |al St., is.
Ttleznu Ii) vak. ļē. 1361 ļHamp-nO'.
larā telpās V esiz-h lugu
balle )v To-
vakarā luovem-
ias lat B. Ao ļitjņš,
kora iojncerts pjums. Iza .v'es-
, Rūd;
Trešdien, 1962. gada ;3L, oktobrī, Hr. 86. -
■ p> ■
3>
POLITISKĀ PAGĀTNE JĀIZVĒRTĒ
, Ziemeļkalifornijas Daugavas mīnējošais garastāvoklis^ko .rada Amerikas latviešu apvienības Nākamā gada aprīļa beigās viešu svētdienas skolas no bērnu Vanagu rudens kusijās nolasīja
•ūdens salidojumā dis- „tēvu tēvu zemes trūkums zem Kultūras biroja sēdē 23. oktobrī Ņujorkā paredzēts iknerikasla^
)ļasīja.trīs referātus. kājām". Var. saskatīt šī iekšējā .Ņujorkā biroja vadītājs Dr, P," viešu apvienība^:kongress, Kon- sanāksmē apskatīja, kā
pacelt
DVf apvienībaspriekšnieksT. nemiera - neapmierinātības iz- Norvilis ziņoja, ka Brīvās pasau- "gresa laikā tanī pat viesnīcā no- Kultūras fonda . līdzekļu kop-īlis referēja par tematu — Lat- pausmes, kam pamatā agrākā ies latviešu apvienības sēdē 10.. tiks latviešu gle_2^otāju
Sīlis
viešu sabiedriskie un politiskie stāvokļa degradācijas izjūtu strā- un 11. novembrī Vašingtonā blā-, amatnieku izspe. Tā paredzēta ga^^^^
strāvojumi trimdā, kur ieskatījās vojumi. Tas arī nereti ir par cē- kus politiskā stāvokļa apskatei no,:20. līdz 28. aprilii^Barbizon paredzēts izs^^ janvā-
latviešu politisko partiju, akadē- loni, ka daudziem darbiniekiem un politiskiem jautājumiem, ap^Plazas viesnīcā, kas atrodas Ņu- rira. Pagājušo gadu ASV latvieši
misko organizāciju u. c. biedri- trūkst plašāka, kopskati juma skatīs arī globāla Kultiīrasjorkas centrā, pie Centrālā parka Kultūras foridam saziedojuši pā
bu darbībā .un centienos. trimdas dzīves mērķos. Tie vai- fonda radīšanu, kopīgus raidīju- pie 59. ielas iļn 6. avēnijas, īzstā- ri par ļO.OOO dolāru." '
Bij. pāšvaldībii departamenta rāk centrējas ap sevi, pinas sī- mus uz Latviju, ko noraidītu hb des telpas ir lielai vadītājs M
direktors G. Caucis savā refe- kūmos, apvainojumos un iedoimā, Spānijas, sadarbību skolu Mās latviešu publikas tur apgrozīsies : ģiessers atlū
rātā „Demokratijas un partijas" ka viņu darbs un veikums netiek un kopīgas grāmatas skolām• un arī internacionāla publika. Tur^ ^^^^^^ ^-^ IzpUda līdz at-
izvērtēja latviešu politisko parti- pienācīgi novērtēti.. Pie. pirmās jaunatnei. ' pārsēti arī referāti un rakst--^Jg ^jg^gj^ . . '
ju darbību pagātnē un izteica domstarpības un. uzskatu pretiš-. Par kopīga Kultūras fonda ra- ^^s^^^^^^^-^^^^^^^
vēlmes nākotnē. „Rezumējot vi- ķības notiek atdalīšanās un jau- ^-^^ gg^j^g dalībnieki domāja ti piedalīties latviešu gleznotāji ^ ^^^^^^^^^^^^^
su sacīto," noslēdzot referātu, uz- nas biedrības dibināšana, kiir ^^^^^^ ^ļg^jj^' negrozīs ^aiļaihatniekī nb visas pa^^^^
svēra runātāj?. „jāatzīst, ka ne- tad pats var būt „ķeizariņš", pašreizējo uzbūvi io līdzekli lai- ^^s. Ir zināmi ap 150 M
atkarības, laika mūsu tautai un skurbinot sevi ilūzijā, ka ir sva- j^^^ ^.J-^- ^aianāks no tautie- gleznotāji, bet šādās izstādēs sa- ^^^^^^^osmi, bet pirms dažiem
valstij vissliktāk klājās tad, kad rīga persona un veic lielu darbu, «ļ^^ Līdzšinējie ziemeļ- "^^^ā maz: piedalījušies no kaimiņ gadiem pārtraukts. Uzdeva Ņu-
vaļu -ļāva destruktīviem spēJ iepriecina, ka karavīri tomēr ir amerikas Kultūras fonda piešķl-nii zemes Kanādas. Neskatoties organizāciju padomei
kiem - ateismam, marksismam ar plašu skatu pāri kontinentiem ļ^-.^g. latviešu kultūras to- uz lielajam telpām, ir iespējams, ^kaidrot iespējas raidījun^^
un partejismam. Nevar būt divu un izveidojuši spēoīgu globālu .^^jj^-^^ ^^^j^ ^j^- ^^^^^^^^^
domu, ka nākotnes Latvijai jā- organizāciju Daugavas Vanagi.-, gas piešķirtas neskatoties uždzī- «us nevar izstā(^t. Tāpēc, pare-
būt kristīgai, nacionālai, nesav- ^^^^^-^ konstatēja, ka mūsu ves vietām. Tomēr būtu nozīmi- dzēta: žūrija, kur piedalīsies p
tigai uii vienotai. Tas ir funda- ^^.^^^^ darbinieki un partijas gi, ja rastos kopīgs fonds, kUr stāvji^o :iaty^^
mentālas prasības tautas dzm- ^^^^^^ domājušas, bez ASV un Kanādas latviešiem ^^^^
bas_intereses. to pasu interešu p^^^^ . . . ...
laba jāstiprina konstruktīvie ^.^^^ izvērtēta, konstatējot, kas un Austrālijas, šāda fonda pār- vienu gleznotāju un; da^amatņie- ® is novembra sarīkojums Ņu- mmmmLrmmm^ vel ir ģimenes, kas ne-■
spēki - bazmca, inteliģence, ^...^ j^^^ paturams, kas at- valdīšanai vajadzētu izstrādāt no-:ku no visiem kontinentiem, šinī jorkā^notiks sestdien. 17. novem- j)„as Vana^ Rocestras f^^^^^^^^f^fl^tviešu skolā'
metams. Ja neko šinī virzieni teikmnus: Būtu vēlams: lai .arr izstādē Ziemeļa^^^ Kultu- bn: Vebstera zālē. Galvenais ru- „J^^ ^"^«^āk
„. necfa
ses. bet ne partijas. .Visu, par _
P^'^Vām^^Sm^^^ ^''^^ "^''''^^^ ^^^''^^^ K^^^^^s biroja biļetenu izdod sūtīt :■ Sarīkojumā piedalīsies DVvīru Kalvja'dziesmas'^ vi-
drumstalu oartiias Labi memēn ^^i^^^anā un vadīšanā. Jauniem asv un tajā visvairāk apskatīta Gkndrīz ikvienā .lielākā latvie- koris diriģenta Br.S^^^^ su klausītāju sajūsminātu atsau- ®
^nT^nV rTrn^^^^^ politiskiem darbiniekiem atkal kultūras dzīve asv. Būtu,, vē^ Wcentrā āsv radušās• tautisko m. Dejiŗmūidķu ,spēlēš:y. Skul. .^'^ f, . . . rinais Mārtiņ^^^^
Pr ASV ir i«h. LLU ^^'^^ piercdzcs, kur ie- i^mg, lai arī citi kontinenti pie- deju grupas, kas piedalās gan tes Lado orķestris. ' .brī; pīkst. 7 ^rie Social kluba
LnH nāk/maS «pējamas tās pašas vecās kļūdas dalītos ar saviem rakstiem biļe- lielākos latviešu: sarīkojumos, © Ņujorkas latviešu ev. - lut. 3mM^WMāW^ telpās,. South Clinton un Meigs
[lebiodm, Kdads jduuu muduidm ^n neveiksmes. Mūsu politisko tena izveidošanā. • ^an arr amerikāņu skat s Tā draud^^^^ Palīdzības fonds līdz . : ielu stūrī. Priekšnesumu daļā cē-
^ valsts prezidentam un ^^^^ ieceļojot ASV, gvētdiel skolām vajadzētu l^lmS^SpS^usS.25. oktobrim saņ^^
V. Irbe
Klīvlendas latviļešu Miera cLraud^^^ pērminderi ar mācītāju un draudzes pfiekšnielm^lJzjjēmumā no kreisās: māc. Kārlb Sautiņš, vecākais pērminderis A. Marks iip draudzes priel^
nieks O. Tālnors.
:iii.š::ii.!a'H<'@iiii'g9'J!:iaiiiiif9!i;ii!Hiiiri5ii^na!;im
iii''£riiii?j;iitiiš;i:i?:'i:>s'v>!iH,!SP
padomei izvērtēt skolotāju atalgošanas jautājutnu.. Atzina, ka aktivizējama bērnu iesaistīšarm
zemniecība un strādniecība. Pirmā vietā jāstāda valsts intere-
Valsts vara nedrīkst būt r^ta
_ ir bijusi daudz labāka stāvokli ^^^^-^-^ - programmas Čikāgas 125 gadu jubUejasatce- 1^54 dolārus, ko sūtījušas 389 c^pŗtod^^^^^^ ^^u. ------. ^ . ^ . _ gijļŗa,benē netālurioTorontO ģimenes. Katra ģimenecaurmērā tis, pianists Viktors K^^^^ kapella. Mārtiņu zoss, uzko- ;
nekā citu organizāciju darbinie
t «n~* S-po.msko° i^tiiu ■ vadcSm T «"S^A^ bijuŽi-'m^d^^ ^vdzērieni. ie«as maksa S«.
!?3 rokās darbiniekiem rodas iespēja stra- ^^^j^^; parādiJuSās citos dalībnieki, kas 7 stundas sprie- gada ziedojmnu vākžanas akcijā Wis Veras Silnjas vadība. Ieeja Tīrs. atlikums palīdzības darbam.
• Tiesiski' stingra demokrātiska fl^'ī^'S^lf fīS ^ntinentos. Ābecei manuskripti duši par tauUs dejām. P iedainē :fesūtĪ3istt^
pret ziedojumiem,
valsts izpildu vara ir drošākā ga- .""^ Komitejas Latvijas ^j^^^ ^^^^..^g ^^..^^ konti- piē Ņujorkas katru gadu notiek ® No Vācijas ar lidmašīnu Ņu- (d 20. oktobrimāc. A. Piebalgs
vcisEs zp^ , brīvībai darba ka algotiem dar- nentos. šinī gadā izdodamai ābe- tautisko deju sarīkojums brīvā jor^^
cei vielu ņems- no visiem -trim dabā. Tas rada vajadzību "radīt »s Lūsis. Pagaidām viņš -apme- viešu ev. - lut. draudzes bazmca
ranti.ia demokrātisko principu ^iniekiem. Tāpēc varēja sāgai-
sargāšanai^ un^vaj^assemig^^ dīt, ka viņi veltīs vairāk pūļu manuskriptiem, tāpat arī ilustS^ Pie Kultūra.sbiroj^^^^
ASY; BAZNĪCAS:
CIKAGA
I darbībai.. Ir jāatzīst Dieva noli
kums. ļka Latvija bija un būs i™ēSērpagātne7pierTdzi"ui;'iz-lauksaimnieciska valsts un zem-
Z un laika politiskām aktivitātēm, cijas^ laī bērnrnoli vakt7mā-^^ j^ Čikāgas latvis ev. . hit m
audzinās jaimus politiskus darbi- Austrālijā. . lai tā izveidotu šo sekciju., tis.
^' čītiēs kā .Amerikā, tā Eiropā un cināt Z. Gaujenieci no Ņujorkas, ieceļotāji, bet tikai viens latvie^ gas.
'i'. A iin^'Mnl'i ■ '.Irti 4-n ■ Trrvmi^/vJ-v'i - ^^l^^ī i.- . . ■ f IC '
Bias draudze, 5015 W. Ferdinanē
st.;',^'-^- V-"' ■■■■■ :,..r-.
i. novembrī, pīkst. 10 bērnu
^ w, .u ^- , 1 • dievkalpojums,, māc, a. Rauten-(D;;š. g.;21. oktobra dievka^oju- guds. Svētdienas skola. Pīkst. 11
VILMINGTONA, DEL.
niecība ir Latvijas pamats Lat- ^ ^^^^^^^ . ^ ® Ņujorkas latviešu ev; - lut.
jīgipolītiķi.Tiei.šinosevisn. LkutTsaSāS - ^^-P- ~ -s .a^am. ja^^^^
.n^T.^^c<ōoH,^.;U 40,1 *<,r,o^ nums. : visi latviP.5ii Mrnrir,rv,piri5t,, lof: P^^^^^^^J^"^"- J*^ stud. Ivars Galdo. Pēc dlevkalūo-
grupa, pieteikušies ap 50 dainDme- i^eklēja 60 personās. Sapulcēju- juma draudzes sapulce apakšējā
ku, vairums gados vecāki cilvēki, šies ar dzīvu interesi sekoja stas-, ^āig
: ; t^umam par ļceļojuniu uz^ a
GEAND RAPIBI^ MiCH.-
radīsies. Tie jāaudzina jau tagad un. jāatbalsta, lai tie ieaug Latvijas problēmās. Tāpēc: vēlēsimies, lai aug un darbojas krietni latviešu politiķi un diplomāti Mei-erovica garā; spēkā un ticībā."-' Sociologs J. Klīdzējs savā refe-
ir paveikuši daudz, vairāk savu organizāciju mērķos un kultūras rosmēs. ^
Debatēs ieskanpjās arī bažas, >:a pašreizējā atomu laikmetā diktatoriskās valstīs ir neierobe-
ČIKĀGAS
Nākošais dievkalpojums Vil- 4; novembri, Ļlkst. 12.00 ,Hply
Retas sniega pārslas. Salti;'ziemžts vidū var izsaukt nepatīk- ^.^^^^^^^ P^^^^^^ ^-^-^^^ļī^Trinitv baznīcā.^m^^^^
iema tuvoias. snriež laf.vie.ši. ««m, „n finor,.^ōiv/.„„,,^;.^,,^,, kara invalīdu atceres to^ 3:p. p. Goncordia; ^^^^-j^ jq g^^^^
rātā - sabiedrība un: sociālas 7;°! '^^P®J!f. ^^^^^^ spriež latvieši, šanu un . financiālu zaudēiumu ^^^^ . - . . . ... b-«" .«.xuxu«, «t^ci^a
problēmas - pieskārās tēmai, diktatora pēkšņiem untumiem p^.^^^^ ka pagā- virkm, Pārplīsuši ralātoTn^ Piedalās: prāv
ka valsts^ru garastāvokļi un un gara stāvoklim ta, ka tas var neciešamais karstums, mi^ā apmieHnātSSi^S^
untumi nereti iespaido pasaules Pras^tmjijoniem nevainīgu cilve- ^^^a, kura liek cilvēkam svīst S galā L^^ k^^
i.„ ■ ,.,vku dzīvības. Tas uzliek demokra- ^„,^A,^.^: ? -.^J'^fi:-:' ^^^^^^^^^^^^ j^fforcoTi .q Svētku s^PsVorn^ dirieenta J-'^''- ^'■'^^ vno raoeniKVU-
polītiku un ka to pašu var. teikt dzīvības Tas uzliek demokra- nejēdzībai. Vēss, pat auksts neliski Viss dari s ai krāsS ^^^^^^^ Jefferson E. Svētku sies kopas jaukts, kons diriģenta ^ māc V LīvenSls
Ipar sabiedriskiem darbiniekiem, pilsoņiem^ misijas neiesv^l. Taču: neSdātu^n^ iS^
kas bieži vien noteic un iespaido -^^^^^ ^^^^^^ -^^^^^^^^^ ^^^^^ ^J^^-^^^ ^ Mācītājs -v^^^^^^^ dievkalpojuma bazmcas.
sadzīves „gaisotni". Visumā lat viešu organizāciju dzīvē atspoguļojas trimdinieku kopīgais, do
sabiedr. telpās [ — draudzes va-
^ un izkopt demokrātisko garu ^^^"^^^ ^^^^^ P^^^^^^^^-N^^" «^^^
■ kas izpaustos arī valsts formās.' "^f^,!?^^jāuzskata par: nenovēr- žocina^vajadzētu. Mājās nākot, kars ar kopīgu mielastu.:
iedarbinātas un silda. Bet ka šamām, tādām, kuras nu šad tad ik dienas anstāios pie SIEGEL ® ^- ^' ^^^-'^^^ \ * „. , . .
T. Sīlis, būs vēlāk? Krāsns labošana ,r.f..iwio>. v f^^^^^^ kopas kasieris Kārlis Smits par- ^ļfj^ias ev. • lu4. baziiicas S(7.
PURS skatloga, tiem izpardosa- viliamsportas slimnīcas • PSvJla^draudzc - 1649 So. lUb
labošana, gadās, vai gribi jeb nē.
ssss Gatavojoties ziemai, pirmā. na: Minkus pusi par velti dod Ave.. Meivuda.: Mācītājs i»*,ia
vietānāk spēkrati. Aittomobilim prom Vai nmrētu vieml^ ^ l^rsoņs. tel. FI 3-2420.
J„ JAUNSUDRABIŅAPIEMIŅAS.VAKARS mmAP(m^^£^
jeb salst,ka zaķim acis sprāgst no lietišķs: ,,Cik?". Un atbilde - p..^ PhiiadPlnhia 47 Pa nn SnS ?w X
Dr. Kārļa Zvejnieka ierosmē un māksliniekam. Kaut arī kļu- ros, gan privāti, kā arī par rakst- Pieres laukā. It sevišķi, ja rati ..Seši ļsimtiņi.^^V^^^ ' L. W Spm^^^
Akadēmiskā kopa Mineapolē š. g. vis bārenis jau bērnībā, . dzīves nieka atvadīšanos no nometnes ipašnieku ved katru ritu uz dar-^v^^ ROČESTRA N ¥ ' '
21. oktobrī bija sarīkojusi piemi- cīņa nav izpostījusi viņa labos 1948. gadā. Dr. K. Zvejnieks cii- ^"'Pēcpusdienā - atpakaļ. L^^ • :'. ' ' ^ AURORA
ņas vakaru nesen aizsaulē aiz- spēkus un vēlēšanos darīt labu. dināja J. lielo Vienkāršību, mie-^^liet radiatorā šķidru pret var'pretOties, ir ar cietu sirdi: O) Krusta draudzes svētdienas Musu Pestītāja baznīcā, Čffl
gājušam Jānim Jaunsudrabiņam, Savas sāpes viņš slēpa pasaulei, pu, lietišķību un skaidrību,' stās- sasalšanu — ,,antifreeze". Katrs Sākas baļļu un jubileju sezona, skolas skolot un bērnu vecā- ŗja^neb Place. : '7
lai godinātu rakstnieku, un aŗ\Ciešas bijušas garīgas saites ar tīja par viņa priekšnesumu rakst- saprātīgs braucējs,, kam rati n Prāka ir tikai sīkums, Kleitas, ku kopsapulcē skolas pārzine ILOSANDŽEI OSĀ
ziedojumiem veicinātu. Jaunsud- Ŗ. Blaumani un. A, Brigaderi. nieku vakaros. Referents atcerē- Pā^^^J^^^^'P^^^s^^^^^^ kokteiļa, garās. Zilas, sar- Austra Vilka sniedza pārskatu
rabiņa balvas fonda darbību. Jaunsudrabiņa interešu lokā jās Jaunsudrabiņa padomu jau-^^^^^^s, vai radiāt^ nav sūce kanas, oranžas .Cepures; cinidi, par skolās darbību un ar:tOsais-- 4. novembrī, pīkst.- 11 Refor-
Par balvas fonda nodomiem ru- pirmkārtir mājas jeb dzimtene; najiem literātiern: ,,Nekad kādā """-^^'^S^^^^^^^^^^ kurpītes. - Protams, vai latvieši t^^^^ izdevumiem.. Skolu ap- mācijas svētku dievkalpojums.
— cilvēki ieb tauta un i^r.,.-t»K v,«4™4;«;u<. —1__. mannt. riilīpmi "na niHonom -m i.^j: ^^a^r^^io ■%f<īi loi Ha tPiniiaš mplrlp Ift hprni i>rtfllT{:i ."i pnim Refei
novembrī, pīkst. 11. Jaunat-
pazemībā ^ļ^am iieias nepaiiKsanas. Ledus degunā kā Āfrikas mezoņiv i^am mācas ucioas maciou, latviesu neS .dievkalpojums, ievadīja, vakaru ar trešo dziedā- Viņš ir vienreizīgs - varētā js no- J. saņēmis cildinājumus savā 50. Pā^Jlēst bloku. Ja r^^^^
kur zemapziņā gan kāda sīka, sī- valodu, vēsturi un ģeogrāfiju. 13. novembrī pīkst. 11 Valsts
par J. Jaunsudrabiņa personību sudrabiņu kur ierindot, tad tas vu'honorāru — 500 markas ziē- nelaime jau notikusi, jeb šoreiz mas sezonai. Visas pazīmes lie- jā piedalīsies H. Mālmanis.. Pār un-darbu. Viņa raksturoja Jaun- būtu jādara starp reālistiem, ne- (ļojis latviešu studentu stipendī- cauri ar izbailēm : —: cina, ka ta būs gara, raiba un nināja dažādus skolas darbības sudrabiņa darbus kā slavas dzies- aizmirstot,, ka Jaimsudrabiņamjā^^ ' . to/tad redz dri mu dzīvei un dzīvībai, jūsmīgu - daudz smalka lirisma un apvaldi- sekojošā starpbrīdī klausītāji Varat man neticēt, be un siltu dzīvības prieka izpaus- ta romantisma. ^^^^.^ iepazīties ar bibliotekāres bilis ir tāds pats īpatnis kā cilmi. Jaunsudrabiņš ir mūsu sau- Dr. K. Zvejnieks stāstīja par Marijas Mīlenbachas sakārtoto vēks, ar saviem niķiem, raksturu lainais miera, labvēlības un sa- savu sastapšanos ar Jaunsudrabi- Jaunsudrabiņa darbu izstādi. Už likstām un. vainām, šīs vainas • skaņas dzejnieks. Gaišais smaids ņu Grevenes nometne 1945. un segām brūni melnā rakstā bija var sākties katru bridi un jūs va-ir raksturīgs viņani kā cilvēkam 1946. gada gan rakstnieku vaka- t^iiktas gan grāmatas, periodika, rat iet pie desmit mechaniķism
Burlingamā, LUtheran Churcfc
jautājumus, tapāt uzdeva skolas ®« the Good Shepherd, 301 Bir.^
Imgame Ave.
SANTA;-ROSA '■, ^
Santa • Ŗosā, Betlemes bass* mcā, Tupper ielā ;733; ;
SAKRAMENTO^ . ; Sacramehto^ Sv. Kfūste ^p. •
Pirmo reizi kopš kultūras ap- ju vadoņu godīgiimii, ka tie ir
?an ;īstS;s Z^'^:i^S:^^zmJ^ neS^dot'Tad «maiņas .programmas ; sālmma par patiesu" mieru, ka Padomija , ^^^Is
teriālu. to starpā arī divas Jaun- pēkšņi niķainais zirgs pats no se- ASV ārlietu ministnja .apstipri- tura solijum^^ un ka bu^ muļ- mS. baiiuca, 45. unH m sudrabina eļļas gleznas bija aīz- vis izlabojas. īpašnieks, kUrš ar .^āj^^^^^ novērtēt par zemu Kremļa -
devis prof. Ē. Dārziņš un pašas savu Fordu, ,,šivili'V kerkuriju amerikāņ
zīmētu rakstnieka potētu - vai : Buiku; iepazinies,: gadierri vēlāk Jzrādīt Pad. Savienībā un . P.sreizejai. filmai i^mm^JS^
gleznotāja Austra Ogule. braucot, kā labs dakteris diagno- ^^^^^^^^ . "^aņa Meeto^^
Pēc pārtraukuma režisors; Jē.Vzi. nosaka pirms slimība īsti sā- ŗASV
kabs Vērenieks nolasīja vairākus kusies. Viņš zina visu. .kas vaja- Kovans (CoWan); jau esot nokar- nutSSekn S^^^^^^ tēlojumus no krājuma ..ūdeņi-; dzīgs, - lai ratus- pienācī^^^ tojis priekšdarbus Maskavā.- ^ ļ^e^HoS^^
Rakstnieks Antons, Rupaihisnātu,:^ cik jādod gāzes, lai ie-'
OĶLANDĒ
Oklandē, Centrālā luterānis aznīcā, 215 Ridgeway avēnijā.
DIENVIDKALIFORNIJA •
■ 7 ■■■ ■■ -:
Ķienvidkalifomijas latviešu ev. lut. draudzē, 2450 Griffin Ave.,
Jaunsu(babini piemiņas vakarā Mineapolc. Uzņēmumā no
kr: raltstnieks Antons Rupa^nls, bibliotekāre Marija Mllen-
Isacha, filoloģe Valerija Baltiņa, gleznotāja Austra Ogule ■ :Bv. Kārlis:
pastāstīja plašākai sabiedrībai startētu saulaina, .lietainā, siltā.zino, ka Vašingtonā,uz šo plānu^ '''' Annprikn valda
nezināmus Jaunsudrabiņa dzīves jeb: vēsā laikā. Ko darīt, ja gāzes skatās līdzīgi kā uz ārlietu mi"
traģiskus faktus. . . pārāk daudz un mašīna apstājas nistrijas atbalstu filmai. „Mission S^fautorTS
Vakara programma noslēdz^.s sešu satiksmes ceļu krustojumā, to Moscow" 1943.. gadā. • (Sell W^^^^
ar solistes Irmas Kurmes dziedā- Beidzot,, pērkot jaunu automobi-: ■ . „ ^^Mitche 1 .Wilson) ir. liberāls
tām dziesmām: J. Medina -: Ir li, - iestāstīt aģentam, ka vecie : ;,,Mission to Mosc.oV' telo ASV rak^^ rdajiem. viens vakars,-P. Zālīša Teic. rati vēl ir„itin labi unripo kā sūtņa Jāzepa Dēvisa ^^(Joseph 7amenka_ņu a^^^^^ par kura kā man tevi paijāt, A. Kalniņa jauni^:lai izspiestu M^^^ ceļojmnu uz.Maskavu. Kne^
- Tumšs rudzu puķu vaina: maiņas summu.^^^^ ;^^^^ Tam Dēviss. kuru Je^^^
dzinš. Pavadīja . pianTste Riita Arī dāmām ir savas rūpes. -. Valters Hustons,: stāsta, ka^^^^^^^ ^^Kas legus; no sadas kultur^ Kalniņa. M. Rozentāle „Vili, Juri, Andri, man salti! Ka- ņam ir liels respekts pret padom . apmaiņas? ....: -ņs.
VAr I.AmRAKSTr ■, :■■ : :;::?^ANEMAT
Kārtīgi*^
Vfii esat nokārtaiuš! a b 0 n e m ^ T> t u ?