U. S. A.
PuUished twice weekly by the Latvian Relief
Society of Canada ,J)augavas Vanagi", Editor4n.Ckief: ALEKSANDRS KUNDRAT8, Eāitorial and Business Office: 123 Hurrni ^1 Toronto, Ontario, Canada. Telephones: EM 8-0792, EM 8-3239, . United States Ēditorial Offkes; Neķ,YoTk: Eāitor — V. IfU, 87 EllwQ0d St.,. New Jork 40, N: 7-, U.^.Ā, Telephone Lōrraine 7-6470. Chicagd: Eāitor — K. Kezbers, . m7 Milivaukee Avti., Chicago 47, lU., U.S.A.
WEDNESDAY, OCTOBER 30, 1963
n-rs
TREŠDIEN, 1963. GADA 30. OKTOBRĪ
13. GADS
,.AŪTHORIZEJD AS SECOND CLASS .^lA^i THE mm OmC3£ DEPAETMENT, OTTAWA
ANTD FOK PAVMENT OF-posTAGĒ m CASH".
Latviešu laikraksts Amerikā
iznāk divas reizes nedēfāifešāienās m sestdienās. IzdevējsLatviešu aprūpes riba Kanādā ,J)augavas Vanaga', REDAKTORS: ALEKSANDRS KUNDRATB^ Eedakdjū un kantoris: 123 Ēuron Street Toronto^JDnt^anada. Tdefmi: redakcijai - 'EM 8-3239, kantonm — EM 8-079$
vakaros talru'm — 766-2001 Ņujorkas redakcijas vaM&js red. V. fRBEj 87 Elltoood St, New Jork 40, N. Y., 17.5^..
Tālrunis Lōrraine 7-6470. Čikāgas redakcijas miMtājs redK.ĶEZBBRS 2727 N. Milwaukee Ave., Chicago 47, ļll., UĢA Tālruņi: DI 2-2324, BR 8-8681.
TLTA Latviešu ģimnāzijas 10 gadu darba atceres sarīkojumā Toronto prof. V. Burkevics pateicībā par veikto darbu pasniedz biedus ģimnāzijas inspektrisei V. Slaviešai; pa labi inž. A.
Sudnmlis. ■ Foto JAK
Ziemsvētki ir laiks, kad kaka cilvēka sirdī ieplūst kādas siltas, ikdienā nepazītās jūtas, kas acīm liek iemirdzēties um atmiņā mūs aizvedi pie visiem tiem, ar kuriem mūsu dzīves ceļi krastoju-šiesi Kaut arī visu cauru gadu neesam tikušies, nedz sarakstījušies, bet svētku vakarā gribas visus atcerēties, kaut vai ar īsu svētku sveicienu vai ar mazu dā^ vanu, kas apliecinātu saņēmējam, ka domās vmš vēl arvien ir draugu pulkā.
Baugavas' Vanagu saimei šis draugu pulks ir bezgala plašs. Zināmi un nepazīstami cīņu biedri, kuri Latvijas vārdā tvēra ieročus, lai atvairītu uzbrucējus dzimtenei, bet ķuŗiem nebija lemts atgriezties no cīņu ugunīm neskartiem. Māte, kura savus dēlus pavadīja karā, bet nesagaidīja viņus pārnākam. Vīri un sievas, kuru fiziskos spēkus salauza i 20. g. simteņa verdzības ellē ziemeļu salā un badā pie polārā loka. Un beidzot visi tie, kurus nedienas piemeklējušas tālajos unļ izkaisītajos trimdas ceļos. TiļB visi ir aizlauztie zari pie latviešu tautas koka. Visiem liktenis nav bijis labvēlīgs, un maz saules tie redz savā pelēkā iJcdienā. Nekurnēdami viņi cīnās caur dzīvļBS grūtībām, cenzdamies nodrošināt savu un savējo visminimīnāko dzīves iztiku. Iedragātā veselība, zaudētie locekļi, redze un nepārtrauktās garīgās ciešanas^ ko nereti, pavada nomākta cilvēka mazvērtības sajūta, ir faktori, kas dzīves sacensībās, kā darbā, tā sabiedriskā dzīvē, tos nostāda pabērna lomā. Tikai retais no viņiem, nedienu īfīākts, pastiepj lūdzēja roku, liet viss vairums. kautrīgi slēpj savas grūtības, mēģinādams pats saviem spēkiem izdzīvot im nerādīt savas sāpes un trūkumu. Bet nāk melnās' dienas: negaidītas saslimšanas, nelaimes ga* dījumii kad stddzama palīdzība vajadzīga.
Jau pēckara tumšajās gūsta ."'(lienās, ■ salā un.'puisbada vīri dalījās plāna jā V maizes rieciena, balstīja viens otru, un šo grūto, bezcerīgo dienu solījumu viņi neaizmirsa un vēlāk savas Daugavas Vanagu organizācijas rāmjos turpināja palīdzības darbu savu kara biedru vidū. Gadiem ejot un DV darbībai izaugot un paplašinoties, šis nalīdzības darbs, aptvēra plašākas tautiešu aprindas, un šodien katrs, kuram * liktenis uzlicis I pārbaudījumus, zina DV atsaucJfciu un līdzjūtību. Protams, DV organizācija ir starpniece un sabiedrības uzticības persona starp devējiem un
saņēmējiem. Organizācijas biedri, atsaucīgie tautieši un visi tie, kas atzīst mūsu karavīru nestos upurus un jlt līdz izmocītās un verdzinātās tautas daļas cieša-nām, devīgi atver savas sastrādātās saujas un saliek lielajā upura tra^ā mazas un lielas mī-lestiibas devas, lai Kristus dzimšanas svētkos ikviens apbēdina-tais justu, ka viņš nav viens, bet aiz viņa stāv tā tautas daļs^, kam liktenis bijis labvēlīgāks.
Par pašu palīJSisTaas,.veidu ir dzirdēti dažādi ieskati. iBaž\em liekas, ka tagad trimdā, kā šei^, tā vecajā pasaulē, visiem klājas labi, bet pati dzTve rāda pretējo. Tā trimdinieku daļa, kas dzimteni pameta kā stipri un spēcīgi pusmūža cilvēki, nu jau tuvojas mūža vakaram, un līdzi tam nāk slimības, nelaimes gadījumi, kaš nereti prasa lielus līdzekļus, kādu nav nelaimīgo ricībā. Pklīdzb bas lietu kārtotāji zina liecināt, ka šādu gadījumu ar katra gadu ir vairāk ari šepat. Jaunajā pasaulē, kiir palīdzība ir acīm redzama un neatliekama.
Runājot par Vācijā esošiem aprūpējamiem, kuru skaits sniedzas pāri par l.'SIOO personām, kas vairumā ir vai nu slimi, gados veci vai invalidi, kuriem izceļošana dabiski bija liegta, aina ir vēl bēdīgāka. Gan lielākā daļa saņem vācu valdības pensijas un pabalstus, bet dažām kategorijām, kā. piem;| slimnīcās un veco ļaužu mītnēs esošiem, šīs palīdzības summas ir gauži niecīgas im nepietiekamas.
Vēl bēdīgāk ir Austrijā ar tu* rienes tautiešu pulciņu, kam saimnieciskais stāvoklis ir pavisam neapskaužams, jo vairums ir invalidi un slimie, bet Austrijas valdības palīdzība ir nesalīdzināmi niecīgāka par Vācijas, un palīdzības saņēmēji jūt, ka austrieši būtu priecīgi atbrīvoties no neērtiem^ svešiniekiem.
Un, beidzot, lai atceramies tās lielās sāpju draudzes dalībniekus, kas morāliski un fiziski §a^ lauzti atgriezušies no verdzības un neatrod vairs vietu, kur galvu nolikt. Kā spitālīgi viņi klīst pa vecām vietām, velti meklējot pēc siltuma, atbalsta un līdzjūtības. Šo nelaimīgo skaits nav mazais, un viņu apstākļi ir puslīdz vienādi nožēlojami. Par tiem mums jādomā visvairāk laikā, kad pieminam visus tos, kuri cieš izsalkumu, aukstumu un pamestību.
Raugoties pretim gaišajiem Ziemsvētkiem, lai atceramies šīs vientuļās un izmisušās dvēseles. Lai, apdāvinādami savus tuviniekus, atliekam kādu daļiņu
arī tiem nepazīstamiem tautiešiem, kas, izkaisīti pasat^i Ies plašumos, svētkos nevar atļauties mirdzošu eglīti un dāvar nas savējiem.
Vērtējot tautiešu līdzšinējo atsaucību ziemsvētku ziedojumu vākšanas akcijās, godam jāsaka, ka, pieaugot turībai, līdzi palielinās arī ziedojumi DV palīdzības darbam, pie kam visatsaucīgākie ir tieši tie, kas savu iztiku nopelna fiziskā darbā. Par svētu tradīciju kļuvusi aprūpējamo atcerēšanās ziemsvētkos, un trimdinieku vidū vairs nav neviena, kurš nenoliktu lielāku vai mazāku ziedojumu nelaimīgajiem tautiešiem. Aizkustinoši ir lasīt ziedotāju pavadvēstules, kurās atmirdz tik daudz sirsnības un līdzjūtības. HJn kur tad bērnu nelielās pašu pelnītās devas, kuras pavada mīļi vārdi un labākie novēlējumi ziedojumu saņēmējiem.. ■■ ■
Tādēļ ari šogad būsim visi ar atsaucīgām sirdīm un devīgām rokām -klāt pie, lieiā^'upuŗa'.trau-ka. ...
Kanādas kuģiš
JŪRNIEKU STREi KA SEKAS PĀRSVIEŽAS DZ . SAV. VALSTU OSTĀM. KANĀDIEŠU KUĢINIEKI
.ATGRIEŽ .\S DARBĀ ■ ' ■ .v '
Pēc viešņas Jiedēļas n'elegālaa arodbiedrības valdības pārrau- ostas strādnieki liegsies tos kā ju, kas galvenokārt dompajūr-strei^oiaiias, Kinadas .starptau- daibai. piekraut; .tā iztukšot, šādos ap- nieku . .arodbiedrības-, darbības.-
li. 13 jūrnioiu aroibie .rīb.3 Patiesībā nekāda īsta, tālejoša stākļos Kanādas valdības panē- kontrolēšanai, ne ar ko neatšķi-bieM gandm.MenbalsIginolē-vin- paliekoša uz^^ imv īpa- mienu sekas vietējais jūrnieku roties no Hitlera un Musolini
hi?. atgriezties . darbā; Tikai nākta. Tiesa, Sv. Labrenča jūras aro^ibiedrības' streika salaiišanai rīcības ipiret vācu un itāļu arod-■p^rms dažām lienam jūrnieki ceļā, tāpat ezeros atkal atsāfeua maksās daudz dārgāk nekā pats biedrībām, un Kanāda ir.tikai :£aM:iz tiikpat nolē- kuģu satiksme — bet tikai ar ; streiks. Nedēļas nogalē Kanādas dažas jūdzes no Sav. Valstām.
Tna streiku turpināt. Jūrnieku '3 stamILu, ka Sav. Valstu eze- kuģu boikotēšana jau bija sāku- Tanners žēlojās, ka kanādiešu arodbiedrības prezidents Banics ru ostās -Kanādas kuģi tagad sies Superioŗ, Toledo un Bafalo jūrnieki uz saviem kuģiem -dzl-īpaziņojis, ka viņš iiolēmis sa tiek boikotēti. Pat tie kuģi, ku- ostās. Vienā gadijuniā Kanādas vojot cietumnieku apstākļos; darboties ar valdības izraudzī- ŗu apkalrpēs pieder Stprptautis- kuģa J. N. McWatters īpa^eki tam var būt tiešas un "nep-atlka-tō trīs vīru pāmudzības komisi- k;ai jūrnieku arodbiediribai. Boi- izcīnīja tiesas lēmumu ^boikota mas sekas -uz visu Arnerikas ju, kas raudzīsies, lai kuģošana kotu vada tās pašas Starptautis- mrtraukšanai, līdz ar to atļau- jūrnieku labklājību un drošību, pa Lielajiem ezeriem un' Sv. La- las jūrnieku arodbiedrības Sav. jpt ostas strādniekiem turpināt - Arodbiedrību pārraudzības ko-brenča jūras csļu noritētu bez Vailstu filiāle. kuģa piekraušanu Superior ostā. ŗnigijaļ gtāv priekšā bezgala
'f;--.inē,'umiem. ; Zīmes rāda, ka Sav. Valstu Sav. Valstu. aarodbiedribasg^-.--.grūts--cejš.■ Visj[iirms,
ezem o^tās notikumi v.ar pie- nadaš valdības rīcību uzņem ār- tu jātiek vaļā no starptautiskās Tā, no ārpuses,: varētu lik- ņemt daudz plašākus apmērus kārtīgi nopietni un nav nekāds jūrnieku arodbiedrības prēziden-ties, ka jūmiekii streiks bei- nekā tas bija Kanādā. Sav. Vai- brīnums, ija abu kaimiņu staipa t^ ganka un citiem viņam līdžī-dzies, prezideifts Banks pie- stu ostas strādnieki parasti sim- iestājas īsts darba karš. Jūmie- .gj^^ jļŗojļļjie^ļŗjļjjļg ^j^^ļgg^g spiests pie sienas un Kanādas patizē ar jūrnieku streikiem, ^ku starptautiskās arodbiedrības amatos. Bet tas nebūt nenāksies valdība panākusi, savu, padodot Tas var novest pie situācijas, ka Sav, Valstu filiāles vice - prezi- ^jegļļ Yispii,jns, tas jāpaveic le-Starptautiskās jūrnieku arod- Sav. Valstu ezeru osl^ Kanādas dents Tanners nedēļas nogalē iz- .gālā ceļā. Tikniēr, kamēr Banks biedrības Kanādas filiāli, tāpat kuģi netiks tikvien kā boikotēti teicās, ka Kanādas valdīb,as rl- netraucē komisijas' darbību- un Austm^iekrastes jūrnieku no jūrnieku arodbiedrībš^^^^ trīs vīru nemēģina xiikot jaunie
rīs, to atstājot saviem brāļiem
PLAŠAS VALSTS SVĒTKU
Sav. Valstīs — Prezidenta Banka pozīcijas if puslīdz drošas,
LŪGTO VIESU UN PROGRAMMAS JZPILmTĀJU SKAITS .Sakara, a^ ka iecerētais otrkārt, Kanādas valdības ia-LIELĀKS KĀ IEPRIEKŠĒJOS GADOS. 18. NOVEMBRA SVI- ziedojumu vākšanas saskanoša- raudzītai komisijai jābūt ļoti uz-NĪBU PRIEKŠVAKARĀ LNAK'RIKOS.: PIEŅEMŠANU UN nas darbs vēl nav nobeigts, LŅ mānīgai, lāi tā ar savu rīcību, ĢENERĀLKONSULA R. BRAISONA GODINĀŠANU. 200 DO- AK valde Inolēma šogad ziedo- ar saviem lēmumiem nesakaiti-LARU TAUTAS: BALVAL PABALSTI KULTURĀLU PA-jumu vākšanu palīdzībai neiz- nātu savus tik loti jūtīgos pado-SĀKUMU VEICINĀŠANAI. : KULTŪRAS. FONDA SEDE — darīt. Šī ziedojumu vākšana pa- tos - ārdobiedrības biedrus;
JANVĀRI. - rasti notika laikā ap 18. novem- tas tikai palīdzētu Banka plā-
/ . . bri..Cik zināms, DV KV pašlaik niem
LNAK valdes Sēdē, priekšsē- dāms liels tautiešu pieplūdums, j,^,,^ ^^ojvimu vākšanu pali- ^^dēlas noeales notikumu re ža J. Niedras vadībā, piedalījās: p Toronto un plaša apkārtne, ^j^ibai ar Ziemassvētku kartīšu V.-?- i V. Uiska, V. Toia/K. Taiiīis. i^emot Hamiltonu, citu līdzīgu ™ Ziemassvētku kar išu .^Itata var tikai samt ka jur-Or TiPTiinS A Pnrin^ ļun J. Me- sarikojumu tanī dienā nebūs. - T^i^nH. fc„«->a^.« JZ'"^^^^ nelegālo streikij ir Or Liepiņš, R^F'^ Svinības šogad- i-xotik& Toronto ^ _^ptu : tam'eS^^n If^J^-ipānraukuši, "darbs atsākts,'bet.
'^o^T^^'Z^ P^SsXC"?00 ~ ^ - Kana^ rēķina Sav.Vaļ-
loģisku problēmu risināšanu. Se- teiks
^jas nozīmi se* pavairojusi f^-^f^^^^^^
ALAS pārstāvja piedalīšanās, tonas. Koncerta daļa Piedalīsies pij^^.^^^
Pārnmāti vairāld abu zemju soliste M. Dezardēnam 5 To- i^em būs sastopams ari dež^^^
tautiešus Skaroši jautājumi. rontoļun. apkārtnes kori a. ap- j^^^^^^^ Sm eze S S Sv S^^^^
Pnekšsēdis zi^j^ka veikti mēram 200 dziedāt^^^^ Pa. LNAK bitoja telpu izdk^ ^^^ģ^L^^^^^^
priekšdarbi 18 mv^mbra svmi- noslēgs koru un^sohstes iņs^ru- košanai ziedoto liela formāta drīzākā laikā^samazinās es līdz
^m Toroi^o. kas būs galvenās men^la pavadījuma J^iidi^a giezmi i valde mā^^ a minimumam, varbūt būs spiesta
Kanāda. Svētku akts notiks kantāte Tēvijai. Par svētku d^^^ ziemas mēne-
sestdien, 16. novembrī, plfet. 8 ^orojumu^ telpām rūpēsies māk-^:^^^:k^^
vakarā Masēja zālē. Svinroas^^ E. Krumiņs. . ; jonto pūsētas valdes mma valsts sakarsušās galvas un padomāt
piedalīsies daudzi Kaiiadas vai- ' • - ~ * dības un parlamaita, provinces valdības un parlaiaenta, šejienes kultūras dzīves m citu etnisko
Lai atceramies . i ,
E. P
SAV. VALSTIS
15. novembra vakarā Boiyak svētku gadījumos ti nākotni. Kanadsls valdības
Yorkviesmcā LNAK rīko pie-ļķiecīgā komisijai >būs laiks izstrādāt
ņemšanu Kanādas ^oKtis^ni/Latvijas valsts svētki Toronto plānUs nākamā pavasara kampa-darbiniekiem un Tigesei. Tanf tiks svinēti 16. novembrī, Lat-ņai. Un nākamā p grupu pārstāvji. Tāpat sāgai- fiks ļūgtiļiiedalīties arī latviešu vijas karogu pie pilsētas valdes paņai plānus' izstrādāt būs laiks
organizāciju vadītāji un sabied- nama izliks 18. novembrī. arī stanptautiskās jūrnieku arod-
riski darbinieki. Pieņenišanas IJ^AK pārstāvja pienālmmus biedrības Kanādas filiāles prezd-laikā LNAK godinās ģener^-. Vindzorā un apkārtnē nolēma dentam Haroldam Bankām un "d-konsulu ^graisonu, kuram 1"^ lūgt uzņemties V. Bernānu. ņa priekšniecībai Sav. Valstās, ņovembrrpāfet 25 gadi kopš saņēmis no.pēdējā Latvijas valsts
NESAMAINĀS EIROPĀ
AMERIKĀŅU MILITĀRIE: PLĀ NI UZTRAUC RIETUMVĀCIJU
Rietumvācijas valdības uztraukuma rezultātā pagājušās nedēļas nogalē uz īsu vizīti Bonnā izlidoja Sav. Valstu ārlietu ministrs Basks. Pēdējais devās uz Rietumvācijas galvaspilsētu; ar speciāluzdevumu — apmierināt kancleru Erhardu, ka Sav. Valstis nedomā samazināt savu karaspēku Eiropā. Balsis par eventuālu karaspēka samazināšanu, starp citu, pacēlušās kā Vašingtonas politiskās, tā militārās aprindās. Ka pienācis laiks atsaukt daļu karavīru domā arī agrākais prezidents Eizenhauers.
Sav. Valstu militārie lietpratēji paskaidro, ka lielu amerikāņu spēku uzturēšanai Eiropā vairs nav nekādas praktislias nozīmes. Bruņoto spēku rīcībā ir pietiekams transportlidmašīnu skaits, lai deficītu aizpildītu dažu dienu laikā. Tā, piemēram, pagājušās nedēļas nogales manevros . no Teksasās uz Rietumvāciju 64 stundu laikā nogādāta vecela divīzija ar tai nepieciešamo apgādi un aviācijas atbalstu, kopskaita ap 16i000 vīru. Rietumeiropā un citās ■ ārvalstu bāzēs ameri-
kāņiem pašreiz ir vairāk kā mil-
prezidenta- savu iecelšanas dc kumentu konsulārā dienestā.
Lai izvairītos no dauc tas balvu organizēšanas, ka^ bi-
jons karavīru un viņii piederīgo, Ja vērojams pedeja laika, 3PL «.^«,,„T■ A nodibināja savu'Tautas jplai
1000 dolāru apmērā; ko pasniegs . APBRUŅO ALŽiRIJU ^p^^: valde izcilākam latviešu Kamēr Abesīnijas imperators sabiedriskam darbiniekam reizi SelasI mēģina paaākt miera sa- gadā.; ALAs valde šim nolūkam nmas starp Marokas karali Has- jau piešķīrusi 500 dolārus. LN sanu un Alžīrijas prezidentu AK devums tai ir 200 dolāru Ben Bellu, komunisti tikpat cīti- Pārpalikumu.komplektēs Eiropas gi mēģina radīt apstākļus miUtā^ un Austrālijas tautieši. lespē-ro sadursmju turpināšanai. ' Ja^is, ka Tautas balvu pasniegs Kopš 2. pasaules kara noslēģu- Jau šinī 18. noveinbrĻ— ma Pad. Savienība ir centusies Piešķīra pabalstu kalpakie^u izmantot ikkatru Vidējo Austru- albuma sagatavošanai. Nolēma mu un Ziemeļafrikas saspīlēju- pasniegt Toronto latviešu^ sest-mu' kdmīīnisma ieperināšanai dienas skolai brīvības cīņu vasai pasaules daļā. i^eiz likās* dītāju plkv. O. Ķalpaka vn den ka 'tas būs izdevies Iģiptē. Kād- J- Baloža portretus, reiz likās ,ka tas. būs izdevies Priekšsēdis ziņoja, ka ZalUF Sīrijā; kādreiz - Irākā. Pašreiz valdes sēde notiks janvārī Ņu-tomēr nevienā no minētām trim jorkā. Līdz šim KP sēdes nolika komunisms nav nekādā augstā tikai reizi gadā un bij^ noslo-cenā. Bet līdz ar Alžīrijas, ne- gotas. gandrīz tikai ar ba pie-ātkarību un: tai sekojošo Ben šķiršanas dar^u. šī sēde bus v-cl-Bellas diktatūru /komunistiem tīta I?P iekšējo lietu kārtošana^ pavērušās jaunas iespējas. Jo še- un-kultūras politikas: nospiauša-višķi tagad, kad. pēc iēl^ējiem nāl Priekšsēdis, lūdzis ī^nada^ sajukumiem Alžīrijai sācies karš māksliniekus un daiļamatnieķus ar Maroku Sabaras tuksneša ro- līdz š. g. 1. decembrim nākt ar bežllnijās d^. . priekšlikumiem, ja tādi ^i^tu, par
(Nobeigums 8. Ipp.) " event. KF darba pārkārtošanu.
Gadskārtējā inženieru sarīkoju mā šogad Toronto atkaļ satikās jaunās un vecās paaudzes aicadēmiķi Uzņēmmnā np ha*.: inž. elēktr. V. Bērziņi, ins. me ch. J. Atvars un prof. V; Bur--" • ';kevics.; ■■ '-FotovJAK
svētdien, 3. iiov.pL 5 Sv. Andreja bassnīcā. Pie ērģelēm EDĪTE TIMEEMANK
...-.v ■ - Ieejas, kartes .$-IJ®, .
