3
U.S.A.
Published twice weekly by the Latvian Kelief Society of Canada "Daugavas Vanagi !V
Business Office: 491 College St.,
Bditor-in-CMef: ALFRĒDS TINČILB Toronto 4, Ontario, Gaaada
Tslephones: 921-7121; 368-3232) United States Editorial Offieesi New iTork: Editor —• V. Irbe, 4035 Rombouts Ave, Brons N. Y. 10466, U.S.A., V C^^^^ Editor — K. Ķezbsrs, 2727 Milwaukee Ave., Chicago 47, 111., U.S.A,
WSJI>NSSDAY, APRIL 28, 1965.
* v
34. N.RS.
A M
TREŠDIENA, 1965. GADA 28. APRĪLIS
AUTHORISEIJ AS SECOND GLASS āIAM' BY THē POST OFFICE DEPARTMENT OTTAWA
AND FOR PAlfMM^ OF POSTAGE IN CASM
.GATAVOŠANAS DZIESMU SVĒTKIEM
Iznāk divas reizes nedēļā — trešdienās ue sestdienās. Izdevējs — Latviešu aprūpēs biedrība Eauadā ^Daugavas Vanagi." j > ATB. REDAKTORS: ALB^RĒDS VTNČBLS
Redakcija un kantoris: 491 CollegeSfc., ' :^
Toronto 4, Ont«rio, Canada Tālruņi: 368-3239 (redakcijai) un 921-7121 (kantorim) Redaktora tālrunis vakaros — 5314533 Ņujorkas redakcijas vadītājs "red.V. Irbe, 4035 Rombouts Ave, Bpcm N. Y. 1046S, U.SA
Tālrunis 994-7917 Čikāgas redakcijas vaditājs' red. K. piZBBBft 2727 X. Mihvaukee Ave., Chioago 47, III.. Tālruņi: DI 2-2324, BR 8-8681.
Alberts EgUtis
senatoriem run
Daudzajiem amerikāņu senatoriem mi tauts^ vietnieku mma. locekļiem,, kas līdz šim jau iestājušies par aktīvāku politiku Balojas valstu bnvības atjaunošanas Jautājumā, nule pievienojies jepubUkāņu sanātors Kikls (Kuchel) no Ealifornijas, kas ASV senātā garā un izsmēllgā runā pakavējās pie stāvokļa Baltijas valstīs to neatkarībais laikā un pašreiz fad. savienības okupācijā. Viņš aicināja senātu pieņemt rezolūciju pair Baltijas valstu jautā-juma pacelšanu Apvienoieijās hācajās. Kaut ar jautājuma ap^ spriešanu AN nepanāktu brīvas vēlēšaBm okupētajās zemēs, to neatrisinātajam stāvoklim būtu vismaz pievērsta vajadzīgā pasau-Ies uzmanība.
Savā runā senators Kikls paka-vējāsļpie mūsdienu koloniālisma vispār. Norādījis, ka rietumu valstīm: kopšt otra pasaules kara beigām bieži pārmests imperiār lisms un koloniāllsms, kaut tās palīdzējušas daudzām Āfrikas un Āzijas tautām tikt i pie neatlōarī-btas, atsakoties no savām līdzšinējām kolonijām vai pārvaldītar jiem ^gabaliem, senators uzsvēra, ka Pad. savienība tieši pēc ŗa izplētuši savu koloniāiismu, vien vairāk vai mazāk pa-ijot citas: tautas savai ietok-meii bet pat iekļaujot to zemes savā territorijā. Sai sakarā senators jautāja> vai beidzot ne-'būtu pienācis laiks pasaulei n^ pārprotami parādīt, cik maz saskan Pad. savienības vārdi par brīvības došanu tautām ar darbiem, kas atklāij visbrutālSko
pārstāvētas Apvienotajās nācijās, — pēc senatora domām, -r-būfcu iepazīstii^mas tar Pad. sar vienības maldināšanas trikiem un divkosīgo politiku, ņemot par Idasirffāko jpiemēru notikumus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kas varmācīgi iekļautas padomju valsts.
pēc plašs stāivo^ Izklāsta okupētajās Baltiļjas valstis senators Klkls uzaicināja apspriest re-pviblikāņu senStoīs E. Dirksena rezolūciju, kas prasa Baltijas valstu un citu komunistu apspiesto tautu Jautājuma pSrrunāgaaau Apvienotajās AāciJSs. Savā pla^ šajā runā sonātoffs Kias nobei-
Pad. savienība
gurnā uzsvēra: ,iPēc mūsu pārliecības katrai tautai ir tiesības pašai noteikt savu likteni, bet Pad.: savienība Baltijas valstīm pret to tautu gribu - ar varu uzspiedusi savu iekārtu. Kaut ASV politika Baltijas valstu aneksijas neatzīšanā ir pilnīgi skaidm un nepārprotama, ASV ārlietu ministrija tomēr ieskata, ka Apvienotās nācijas nav īstais fc>-rums šī jautājuma apspriešanai. Bet Jat Apvienotās i^oijas nav īstā vieta, kur runāt par tiranni-ju .Baltijas valstīs, par r^mu Dienvidafrikā un par pilsoņu karu iKongo, tad vispār nav vietas, kur līdzīgus Jautājumus apspriest. Es nedomāju, ka, ipēc šīs rezolūcijas pieņemšanas senātā, krievi tīHīt mainīs savu politiku un Apvienoto nācjju pārraudzībā okupētajās zemS5 piejātus 'bsS'^as .TiM^&ms; - 6®$ .it^'-tomēr wētu novest pSi8 aopiet-nākas stāvokļa un apstākļu is-meklēšanas. Pad. savienība apgalvo, ka vēlas Āfrikai pašnotelk-šaaos, bet uzspiež Baltijas valstīm un citām zemēm Austrum-, eiropā savu .vaaras ražāmu. Tas ir nepārprotami pret pašnoteikšanās principiem. Mēs to varam uzskatīt vienīgi par apspiešanas politiku, vienalga, kurā Ies daļā tas noti^"
Kurš gan varēja toreiz pateikt, laicīgi mēs paši tam skatāmie ka paies 20 gadu, un tomēr vēl garām, it kā tas nebūtu nekāds nebūs gala ne davei trimda, ne mudinošs piemērs ari mums, tautas ciešanām padomju giistālm mājas problēmās. Vel vai-Bet šodien tā ir īstenība: laiks rāk, mēs pāt esam bez redzamŽ-bez miera un bez kara ilgst uņ toivS gnīftas, Dež rtedzjj(iosaka!i ieilgst, šai pašā laikā vienmēr kaislības ceļā uz savas garīgās skaidrāk kļūst saredzamas arī eksistences nodrošināšanu iemušu situācijas liktenīgākās kon- spaidigāSsā mērogā.' Jo kā citā-turas tagadne, kuru dziļāko sa- di tas saprotams, ja mums vēl turu jau kādreiz, spilgti uzsver \ienniēr nav tāda brīvās. Kro-ra nelaiķis ārchibiskāps prof. T. pas latviešu kultūras fonda, ku-Grīnbergs: ,,Ienaidnidd mūs ŗam netrūktu atbalstītāju un ,^1b iznīcināt, draugi a«?-mUēt,^^ rastos lielākas iespē-
bet paši gribam palikt tikai lat- jas veicināt sasniegumus rakst-vieši." Būtībā šis teidens tiāpa niecībā, mākslās, trimdas pr^ patiesību Kdz pašiem pamatiem, se.
-trāpa mūs' tieši sirdī. Trimdā Nākošais svarīgākais jautā-esošajiem tautiešiem vienīgi la- jums, kurš mūsu dzīvē prasa un bāfc jāpazīst okupācijas īstos prasīs pievērst ārkārtīgit uZma-apstākļus tēvzemē, ūn tūlīt ^^^n
katrs redzēsim, ar kādu milzīgu stere.^eraga ofUciālā gaismas brutālu triecienspēku Kremļa pUs trimdas la'tvicšu pasaulē, vadītais krievu imperiālisms I^t- xaču ļoti maldīsimies, ja sāk-vijā iznīcina cilvēka dvēseU, iz- sim aplūkot šo jautājumu tik^ nīcina latviešu tautas garu. Sa- no diviem redzes viedokļiem, ka vām iidzi©fl2iīpjām interesēm tā ir tikaj Vācijas latviešu, vai pret mūsu t:autu komunisti pie- ari visu pasaulē izklīdušo tautie-spieduši kalpot Uterātiiru,_nļāk-šuiieta, bet neaps^^^^^^^ un he-slp, niUziku, presi, liimrūpme. uzsvērsim trešo, visreālāko uini dbu, izglītību- visai sabiedriska- īstenībai vistuvāko patiesību, — jai dzīvei sinagi uzspieduši bēž- ka šīs ģimnāzijas liktonis vien-dievīguma pilno Maskavas ceņ- mēr būs atkarīgs vienīgi no Ef-tiertu seju, ropas latviešu izpratnes Un naci-
Tāpat saimnieciskajā plāksne, onālās atbildības. Un jo ideāla-sevišķi uz laukiem, elpo un d?ī- j^a tā būs, jo gaišāka būs skolas vo dzimtbūšana, l-urklat «ay pastāvēšana, li- taču skaidrs, ka šaubu, ka tas viss iete'p padom- audzēkņi ģimnāzijai no Austrā-ju ceļa mērķī, jo — kur valda Ujas ui\ Amerikas vismazāk sa. tik liela nabadzība kā tur, tur jrpidāmi. Turpretī, trts atkal ir vieglāk ar Varu valdīt pār sagūs- pats par sevi saprotams, Eiro-tītajiem, 'kv-pe^ vairs nav prie- pas zemēs pajuniti atraduša-^ Iš^Ji^ jiem IriUidiriieiicie^ savus bēr-
' r " nus katru gadu kuplā skaita M
Tas viss atgādina, ka uzdevu- sūta uz Miust€ri augt garigi tJi, mi tautiešu saimei trimdā ne sagatavoties tālākajanv
mirkli nekļūst mazāki, ka pie- giītošaiiās ceļam atigstskolās.V nākumi uzliek enerģiskāk riko- skola biīs aizpildīta līdz pēdēiži^ ties, galvenokārt ar lielāku uz- legpgjaniai vieteS, tad vai«sim
irikstēšanos latvju nacionālo hūt droši ka viem svētku apmeklētājiem būs iespēja redzēt bagātīgu darbu klāstu, Uzņēmumā daaļamatnieces O^ī- j^^^^ h^^A-^J hū^i^-
^J:^r:,:z^ ,^,.^1-^ Ira. h^. ^.tsr»«. A.ii^r»t*ini^mh^^^ d . beidzot busim lanm sasniegusi
kalna virsotni savos svešmeci-
Lieļā steigā tiek veikti visi priekšdarbi 4. latviešu dziesmu svētkiem Kanādā. Biļešu iepriekšpār-došana norit ļoti sekmīgi, — lielākā daļa dārgāko biļešu Jau izpārdota. Latviešu, māks^ un daiļamatnieki pietelkEnB savus darbus izstādēm; kas notiks dziesmu svētku ietvaros, un tā
lijas Meždles darinātās latviskās lelles, kas ari būs skatāmas daiļamatniecības darbu izstādē. Attēla redzama „māte ar trējmeitiņām" (ņo kreisās). Mātes tērps — pilns Vidzeiiies vidienes tautas tērps ar izrakstītu sagšu un sievas cepuri. Viņai blakus Nīcas tērpa vaMtājā ar gr^^ riāko vainagu. Aizmugurē tautas meita Bārtas novada tērpā — melniem rakstiem izrakstīts krekls un melni brunči ar sarkanu apakšmalu. Blondā tautas meita ir zemgalietes tērpā ar
čellu apaudiem. ' Foto: J. Liģers
bas sūrajos gados; tikpat skani.
Gāztais un aizmirstais Ņikita Ghruščovs savā laikU gribSja sasaukt pasaules komunistu parti^ ju konferenci, lai tās rezU^āta no starptautiskās komunistu kustības Izslēgtu komunistu Ķīnu. Pļa c^antf kaut kas aizķērās un izslē^ dza pašu ChrušSovu.
Komunistu pasaulei p&ī^ lielu plrstelgumu un Pekingal par lielu nepatiku pagājušā gada decembri Maskavā tomēr sākās ^ runas, jkuŗām, pēc Chruščova laika grāmatas, būtu jābūt sarunām pasaules komījEistu kongresa sagatavošanai. Divdesmit piecu valstu vietā iemdās tikai as-toņpaidsitiit. Konfereraol boikotē-ija ne tikai komunistu Ķīnas bloks valstis, liet pat Pad. savienības Austrumeiropas satelitlĶon-ference, protams, nepieņēma nelādu lēmumu par pasaules komunistu kongresu,; vienīgi pavisam lēnprātīgu atrinumu, ka jār mēģina panSkt visas pasaules komunistu partijas ciešāka kopība.
Šo lēmumu pagājušās nedēļas aOgalē Maskavā atbalstīja partijas sekretārs Demifievs. UzrunS-'jot vairāk nekā 6000 klausītāju Ļeņina 95. dzliinumdienas atceiei veltīts sanāksmē Kremli, Demi-devs prasīja vienotu komunistu partiju sadarbību pret imperiSi-list^ agresiju. Runu iztulko kā atklātu padomju pamiera piedā-vājUņiu ideoloģiskajā karā ar komunistu 3pnu, lai
Austrumvācijas aizsardzības ministrs ģen. Hofmans domā, ka Ziemeļvietnama zemes „atbnvo-šanas karu" var uzvarēt bez tie^ šas pārējo komunistu valstu iejaukšanās. Pietiktu vienīgi ar modemu ieroču un kara materi-, ālu piegādi prezidenta Hočimina spēkiem. Un šāda piegāde, aizrāda ģen. Hofmans, jau sākusies. Pad. savienības pretgaisa raķetes jau sasniegušas Siemeļvietna-mu, tāpat krievu iznīcinātāji. „Pad. savienība paliks uzticīga saviem solījumiem," apgalvoja ģen. Hofmans.
Austrumvācijas aiasardzlbas ministrs Pad. savienības vārdā', rīkojas daudz, konkrētāk nekā paši krievi. Kremlis, piemēram, līdz šim vēl nav atradis par vajadzīgu atklāt, savu ieroču esa--
rolitiski miims cleUzigaK jā koncentrējas divos virzienos
Vispirms. Rietumu pasaules! gu un sajūsirtinS, Si^ daļā neatlaidīgi uri efektīgāk jā-ļ ^uenas piedzīvojām Hamburgā turpina prasība ^pēc^ latvju Jbrī-)_ dziesmu svētkos. Ja- skolā ^fl)as un-_pasnoteiksanas. Oiŗ ^a, ^, ^
kar ^ jādara liedējamais, l;-\kārtībāmi pelnītu kritiku, tad dzekļus un uzņenubu netaupot,/vecākiem vajadzētu noteikti lai pašiem mumsbutu dzivi sa-^orādīt vadībai un audzinātā-kari aŗ. krievu Jugā
MASKAVA PRASA REĀLU KOMUNISTU VALSTU ATBALSTU, ienaidnieku. Tieši šl iemesla dēļ prese diskutejartis. .. ■ ■ : nākotni Eiropā Vai patiesi
amerikāņi līdz šim W4i ļoti at- : Tāpat apstākļos, kad mums ļ^bāk, ka, mēs vēl vienmēr nTo-turīgi sviest kaujā savus kaŗavī-. visiem aiz mugu^^^ ^^^^
_____.,.letnamā. Protams, Vietnamas feontē, ja izlaidē- ^is.. Tiklīdz; amerikāņi, sākscī- ^ ^ Pneksa velns,^ mums. bet neizrādām
visiem labi zināms, ka komūnis- tās kara darbības joslas par tā. nī.ties, .dienvidvietnami^ vērienīgāku velēšanos
tu Ķīnas un ajī Ziemeļkorejas du var saukt, amerikāņu liotes sies droši un to vā^ ; .-«^^^^
kara aviācijas pāmtus veido pa-'kājniekiem Dananga bāzes tuvu- .Nedēļas nogalē seši Dienvid-. ^^P^- kamēr vien mumš^ ja- iespaidīgākā .nedēļas laikrakstā ^ zem ka- visiein brīvajiem latviešiem
HANOJAS VALDĪBAI
domju personāls, ķet šai gadi- tnā iznāca pirmā tiešā sadursme vietnaiņas bataljoni uzdeva sešu jumā būtu ,1 ģen. Hofmans ka
ar savu WV*»MJVM1.LU.. LVXUtji;,^lv,uUUAV^U ------, j . -----v.**iw ---------- X-----TJ"— "-----i» . _. .■ j., , i ļ ī ' HT7---U"----'. . ,-...1
priekšā Pad. savienībai. rikāņus varētu iesaistīt: rēgtilā- balā, dienvidos no : amerikāņu' ^^^P*^''^™^^ ^^^^^ ^^*Pf^? pirinais solis šajā virzienā, un
interesants ari apstāklis, pie- zemes karā, un tad^visa Dien- Danangas bāzes.v;:. ; ' ■ ^ jautājumu, diskutējot:mi uz-
ō^.. ^^^^----,.i.v,..„^,. vidvietiuimas. armiia varētu dzī- Gaisa kārā fauriākais ir tas, ™«sejiem ļMm«& pazaļiae.. savu sākot; kārtot, vajadzētu atmest,
labo ceļu, an to vairākums ne- katru personīgo šaursirdību un'
vadīties tikai no reālizējuma' ļa-baJMn pusēm. Citādi mēs savu pneses sadrumstalotību Eiropā
gribējierpieņemt;ka ar ■komunistu . partizāniem, dienu ilgu .eīņu pret daudz nie- vienam latvietim^ peks^^^ kontinentā? Pastāvošo -avīžu iz-
______.jns runā ■pā^ jaunā-■.•Dienvidvietnamas-' rhilitārā.- vadī- cīgākiem komunistu- spēkiem, .^^^'f. f*^^.^»..-Sg -i?* mali, (ļevējiem raugoties šajā sen sc-
tipa padomju lidaparātiem, ba tur īkšķus, lai šādas saduŗsmeb nespējot tos izsist no labi nocie- ļ^^^.™?^^^ ^ najā priekšlikumā ar tālejošāki!
avu atklājumu aizsteidzoties atkārtotos, jo tā. pamazām, ame- tinātām pozīcijām Vietnasapga- f_^^™/^j'*?j^^^^^^ skatienu, pirmajiem būtu ^jāspt'j-
ššā Pad. savienībai;^ ^. ri^^^ '"'^ " '
teresants arī apstāklis, pie- rā zemes karā, un tac rādot nepārprotamu klibošanu vidvietmimas. armija ^^^^ ^ va«««vui«s «c-
komūnistu pasaules propagan- pa Saigom. Tagad .tp var ka amerk^^^^^
das sistēmu koordinācijā, ka ģen. atļauties tikai lielāka, da^ļa, ka- vietnamas bumbošanu daudz pla- ^j^g vienu pašu bēdās io dvēse-Hofmans par padomju raķetēm "^^r pārējiem ^PJ°^^' "^^^^^"^ Ies s^^^^
un- iznīcinātāiiem Ziemfilvifitna- nepatikamo,un biezi.bīstamo uz- pinoties kā dienu, tā" nakti. Gal^\,^„„_ ^^Ltim n,.;*
nestāvētu ceļā .efektīgai pienākumu veikšanai Vietnami.
Kamēr Pad. savienība izrāda tendences salabšanai aa: komunistu IpnUj Dienvidslāvijas prezidents maršals Tito grib nomirt kā vienīgais komunistu vadonis, kas iespaidīgi sadevis kā Staļinam, tā Maocetungam. Par viņa 1948. gada centieniem Staļins Tito izslēdza no kominterna. Tagad Tito uzsācis karu pret Maoce-tungu un viņa mācībām.
Militārām aliansēm nepiederošo valstu starpā ir daudz un 'dažādu novirzienu un daudz un dažādu galvu. Varbūt nebūtu pārspīlēti sacīt, ja teiktu, ka neitrār lo komunistu grupu vada Tito, kas, atbrīvojies no visas pretestības un atradis kolchozus par ■\. (Nolbeigums 8. !pp.D
un iznīcinātājiem Ziemeļvietna . , Mc^aem v^bj. vi*...aui auv*i
mā runāja dienu pirms Maskava ^^^^^^^ Pai"«ecinat ..amerikāņus, venle mērķi - ceļi, tUtl ^jrau^j^ibas. un- kitetnU^^
sāka ribināt, ka pienācis laiks ^V^^^"^^^^
sniegt īstu palīdzību Ziemeļviēt-^ana^^ ^.^^^^^^^^^^^ pret; ko- galvo, ka. Ziemeļvietnama jāu-iz-; ^^^^^
namai. Komunistu aprindās ģen. mūnistiemv ,^ip;idvietnamas ar- nīom^^ daudz tiltu, ka ievē- 'jiiiq,ar ueia uzmanma- japi^
Hofmans līdz šim ir vienīgais, ^^J^^ līdzšinēja cmiiManč^^^^ palēnināta partizānu ap- ^^ŗģ kulturālajai aktivitāV^^ citu cilvēku, vārē-
kas domā, ka Ziemeļvietnama ^'adījusi, ka sai. turpat 700.0.00 gādeDien^^^^^ tel un mūsu garigo spēku salie-V'^ gribētu uzņemties disku-
kafj uzvarēt var vienīgi ār pa- vīru, lielajai armijai pret uzvaru manīti nedz ■ Ziemeļvietnamas,. jj^gg^^j turēšanai spraigumā problemātiskiem jautā-
līdzību ieroču un kara materiālu '"^^ iebildumu.- gan tikai tad, ja nedz komunistu Ķīnas iznīcina- gjjj,'^^^ ^^^^ ,umlem. Tas galvenokārt butu
plāksnē. Austrumvācijā, acīm tā panākama^ sadursmes ar^ tāli. ; • :: . ■. . . ; ./^vai;:. nebūs vajadzīgā ideālisma, .r*^^*^'"^"^^ pazīstamā-redzot.brīvprātīgo rindas vēl nav '
Svanp ieguvums mums vi-sumā būtu arī tasj ja katrs, kuram ir valodas zinā&inas un ' tības uzrunāt citu cilvēku, v liu un gribētu uzņemties dišku-
sākušas veidoties, lai pieteiktos kara dienestam Vietnamā.
Maskavā izgatavots kopīgs Pad. savienības un Ārējās Mon-ffolijas komunikē, uzbmk ame-bumbošanai
nebūs liela satraucošā idcšējj?\
s^netiek
karstuma asinīs, tad viss, ko mēs šodien vēl savā sabiedrībā darām, iŗ un paliks vienīgi maldīšanās ceļš uz fatamorgānu . Pad. saviem- mēģināja parkļūt augstajām ka- smilšu tuksneša apvārsnī: Trim- lojālākajiem _koUēgām. Kāpē^^
Reliģiski sarīkojumi Pad.
kajiem dzejniekiem, rakstnie-
kiem, publicistiem, mūziķiem, gleznotājiem. Izņemot nedaudzus, vairurņam trūkst personīgu kontaktu ar citu tautu ievē-
Vairāki tūi<. ^. -----o-.-jc* .^^«..^«v ,^ui6,^..«j„.xx -—-r,,------ . ._ .
rikšņu bumbošanai Ziemeļviet- bas pusaudžu - ..radinieki'' rie- tedrāles žogam, lai uzsāktu kau- das 20 gadu nobeigumā, sevišl^ i-romŗns,-reizēm naktos pi^^^ namā un deklarē, ka ar šādu so- tumos pazistaiiīajiem ,,bītņi-tiņu ar procesijā
li ASV uzsākušas atklātu pro- kiem" . .Wja. ' sapulcējušies cas esošajieņj dievlūdzējiem. . .V nstuvakajā frontē,, beidzot. va- " V^^^^ 15. ^^J^?®J?'"V• 'I®" vokācijaS: ceļu pret visām šoci- Maskavas v galvenās: pareizticīgo ; Pastprinātajiem milicijas spē-ja^zes pierādīt, ka nākotnes dēļ j^!^^^^^ ^J^ļ^'^^ ālistu nācijām. Komunistu nas prese savukārt apgalvo
sūtņa Teilora un aizsardības mi- aizkārtu tā spmekiētājus ar rup- kārtību, lai neizceltos kiutiņš. vtoofibas .apmirdzētu ceļu. nalfdribu v-arētn sniPM
nistra Maknamaras tikšanās Ho-jām piezīmēm un apmētātu tos Par spīti pretTeliģiskajai pro- . Jaunākā laika ikdienā dzir- ^ h- • -sj-ih a- k « nolulū nozīmējot kara darbības ar atkritumiem. pagandai un :traucējumiem;Mas^ dam un redzas brīvās ^"i^^^^J^^
paplašināšanas plānošanu, kurai Daudzas Pusaudžu grupas ģi- -kavaš feaztacas tomēr bija pār-- valstīs un tautas Eiropā pūlas ^ . .- ■■
komunisti pratīšot pienācīgi st- taru pavadījumā dziedāja rup- pildītas, un daudzi, dievlūdzēji un meklē.kopa s^^
bildēt. " jas pretreliģiskas dziesm^af tm stāv^^^^ tān^,; ■ . ■■ nieciski ^im politiski; Bet .^ieia.: .. ;. (No!^igiims:2.: Ipp,)j
soci- MasKavas pareizc^icigo •rasriprinatajiem rmņcijas.spe- .la.ii^^ pieraiui, Ka naKoinea uej;^^.. . • _■ " r.'..~
i Ķī- katedrāles tu^^lmā,; lai- traucētu kiem bija lielas grūtības tikt ga- visos galvenajos jautājumos vēl f^J un .sarunā Pa^ JSto te-
) ka priEkšsvētku dievkalpojumu, un,,1ā' ar pusaudžiem un uzturēt spējam IzšhS^^^ kopēju, ļ^^^^/'^^^^J^
s mi- aizkārtu tā sameklētājus ar rup- kārt^ lai neizceltos k;iutiņš..vtoofibas: apmirdzētu ceļu.. ■ "r . wt^rese« celšanai par .1^^^
