f
11
aizvadītās piemās ZIEMEĻAMERIKAS latviešu TEĀTŖAi^ienas TORONTO
atceroties
Atskatā pakavējoties -pie aisvia- tā komēdija. Tā, pavisam- nema-izrādes.. . ^_
dītajām teātra dienām, domāju, not, sācies liels un jauns pagrie- Tomēr atgriezīsimies pie tS, ko ka būtu vietā vēlreiz atkārtot zdens mūsu teātru dzīvē. Doma. redzējām un dzirdējām 25. un teātra dienu atklājēja - lnak kuru daudzi uzskatīja par nereā- 26. novemto Toronto, kad teatŗa valdes prielcšsēža J. Niedras vār- lu, pulcināt vienā pilsētā latviešu dienu programma ;Uii laika sada-dus, ka latviešu teātrim svešu- ļteātŗa vienības no visas Ziemeļ- lījums bija tā noslogots, _ka pērna gaitās piekrīt liela un svariga amerikas, lai tās sacenstos un dējā - paredzētā sēde pec bal-nozīme mūsu kultūras un valo- ižcMtu Ādolfa Alunāņa balvu vas pasniegšanas varēja sākties . das saglabāšanā. Ja Latvijas labākajam ansamblim, tagad to- tikai pēc pusnakts un beidzas brīvvralsts laikā latviešu teātris mēr piedzīvojusi īstenojumu. īr pīkst. 4 svētdienas rītā. Kad viss piedzīvoja savus skaistākos zie- likti pamati kādai lielai, idejai, aiz muguras, varam mierīgi at-du laikus, tad tagadV kad latvieši jaunam pasākumam, kurš nākot- skatīties atpakaļ .lin pārdomāt, ij^kaisīti visās pasaules malās, ne var izvērties par liela stila kas izdevās labi un ko nākošo, mūsu teātra uzdevums ir tikpat sarīkojumu. teātra dienu programmā derētu
nozīmīgs. Ziemeļamerikas latvie- Kādas problēmas būs jāpārvar papildināt mi; labot. Vispirms šu kultūras fpridam apbalvojot un priekšdarbi jāpaveic 1968. ga- būtu -ievērojams ļoti stingrs laika un atceroties. zināl3ies ūn māk- da teātra dienu rīkotājiem čika- iedalījums visās atklāšanās, sa-slas' darbiniekus, tāda pati at-gā, to š(^ri^^^ pateikt,; jo nāksmēs \m: referātos,; cieši zinība ibūtu jāveltī arī latviešu viss- atkarāsies no .dalībnieku pieturoties pie prdgŗanimas. Tā-teātrim. ■ ^skaita, taču droši var teikt, ka p[āt kā izrāk sākuma laiks, jau
• Teātra izrādēs rēdzani dažāda, tas būs vism^d^^^ lielāks krietni iepriekš būtu izziņojami vecuma apmeklētājus, bet Iflba iiekā nule aizvadītajās teātra die- visi referāti, šariāksmes lin disku: tiesa no tiem ir vecākās paau- nās, Jācer, ka piedalīsies arī tā- sijas,, kas skar teātra dzīves jau-dzes pārstāvji; kas teltrim dod dats. pasāstamas teātpa" vienības,. tājumus. Jāpieamē, ka aizvadi-priekšroku, salīdzinot; ar pārē- kā: A. Tipāna un Q. Uršteina va- tajās teātra dienās ibljaļo^^ jiem sarīkojumiem, jo tieši te- (^tie ansambļi; kaut ari viņu zīmīgi uņ Interesanti referāti un ātra izrādes jau dzimtenē bija tūkstošiem v nobrauktās jūdzes, pārrunas, ķupas, varbūt, ari te- . tās, kuras visvairāk valdzināja ziedotais laiks un izrāžu sērijas ātra cienītājiem bija tikpat svarl-un sildīja viņu sirdis. Tā vēl šd- lat^ŗiešu centros pamatotas uz ci- gas kā pašas izrādes, bet daudzi dien Toronto mīt labs pulciņš tas,, profesionālas bazeš. ■Domā- palaida šb izdevību neizmantotu." tautiešu, kas nepalaiž garām ņe- jii, ka rikotājiem būtu pa' spē- šajās sanāksmēs varēja gālvenO' vienu teātra izrādi, un aizvadi- kani atrisināt jautāju- kārt redzēt tikai teātra vienību
tās teātra dienas viņiem- bija mus, izkārtojot teātra dienas tā, dalībniekus vai. viestus, kas atkaut kas līdzīgs maziem^ dziesmu; lai skatītāji redzētu ari šis mū- braukuši Ifdz. svētkiem. - su .pašreiz spēcīgākās teātra vie- Izrāžu novērtēšanas komisijas
Jaundlbinātajai Latviešu' teātru nības Ziemeļamerikā, Reizē ar to sastāvā bija tādi ievērojami spē-apvienībai Ziemeļamerikā pašreiz celtos sacensību kvaUtāte, pie. ki, kā kādreizējā mgasDaile^^ jau pievienojušās 10 teāte ko- augtu interese; un būtu piekļūts teātra aktrise Alma Mača, Rīgas pas, bet aizvadīto pirmo t^tŗa tuvāk saskaņotam, vienotam lat- Nacionālā teātra aktieris un re-dienu sacensībā par Ādolfa Alu- viešii teātŗii darbam svešumā.., žisors Osvalds Uršteihs un biju-nāna balvu piedalījās tikai. trīs. Ļoti svariga lieta 'būtu, ja šādos Šais Dailes teātra; direktors Pē-Kas būtu noticis, jā dalībnieku teātra svētkos ierastos pēc iešpē- teris Ozols. Viņīi uzdevums ..bija būtu divreiz ;vairāk? Kā. teātru jas vairāk latviešu jaiinatnes.RIr novērtēt sniegumu un iznaudzlt apvienība paskaidro, tad būtu kotājiem tādēļ vajadzētu aicināt; labāko teātra vienību, kurai pie-jāriko iepriekšēja papildsācensi- jaunatnes apvienībās teātra die-; šķirt tēlnieka a. Kopmaņa gata- : ba, jo beigu sacensībā praktiski nu laikā rīkot kādu; salidojumu voto ceļojošo Ādolfa Alunānapie-nav iespējams .pielaist vairākiilar; vai kongresu, lai jaunieši tā nb- miņas balvu; Domāju, ka nevie-trim vai četrm izrādēm, nb ku-risē varētu vhosfcatities arī teātŗiina^^ iebildumu piar. viņu
rām izraudzīt ceļojoša latviešu . ■ ^^_^w»i:,».,».,,..n;i;.,«an^iēmumu; DV teātris ;Kānadā ār
Lielā pilsētā, kur daiidz dažādu latvieši! organizāciju un draudžu, notiek tikpat; daudri eglliu vakari bērniem, kādēļ Ziemsvētku vecītim jau sāķuBies. ifrilto darba sezona un nerimtīgs laika trūkums, jo jāierodas tik daudzās vietās. Uzņēmumā Ziemsvētku vecītis ar savu bagātīgo dāvanu maisM atsteidzies uz DV Toronto nodaļas bērnu eglītes vakaru. Foto: JAK
•„Oskara" ieguvēju.
Tagad pirmās šī kontinenta te-; ātra dienas pieder pagātnei.;ilz-dzisušas spuldzes un pr
r^ma MACA TELEVĪZIJA ■ .
Otrdien,; 20; decenibrl,; pīkst; 9 vakarā; sēriju raidījumā Kven-
„Ŗaudupietes" izrādi sevi apliecināja par saliedētāko vienJbu, galveno lomu tēlotājiem sniedzot labi pārdomātu un izjustu spēli. Režisora Dzintara Pūpēža darbs
;■ • • KANAMS .DV ZEMES - VALDES v' SĒDĒ torgņto; ■ "' • ;.
Savā 11. decembra sēdē Kanādas iDV zemes valdīs pr-ža E. Kriikas vadībā pieņēma Detroitā notilcušās AiSV un Kanādas vai: žu kopsēdes ieroļsinājumus, nd kurieni daļai galīgo apstiprinājumu sagaida ņo Kanādas DV deļpgātu sapulces marta sākuma. Kopsēdē Detroitā vienojās, kā DV; organizācijas 35 gadu jubiļe-, jas svētki organizējami Toronto 1971. gadā. Abu zemju valžu ierosinājumu radīt iDVb 1000 ddl, apmērā, nodos DV centrālai vaJdei, bet lugu sacensībai ASV un
ozisusas spuldzes un prožektori, |tins Dorgens (Quentin Duŗg^s)y
kas pavadīja aktieru sdļussl^tu- ķum raida 3., 6I^^^īrīīn^Ī2; rai- ________________„.„ . „^_______
vē, izskanējuši ilgie aplausi t^ld-;aāmceļā^^ Alma Mača tē- parādīja stingri ieturētu skatu
tajiem un darba daritājiem.Ska- ,1os vienu no galvenajām lomām, ves disciplīnu, un Izrād Kanāda» „«,iawō«, s si • , i v r.,r * -
titāju rindās;nobirušas aparas, Alma Mača I^^^ oSSS'^^f gan sejās atplaukuši arī smaidi, darbojas jau vairākus gadus, uz- - jau pavisam tuvu profesioi^ā- SušTti^^ Vērojot lugu norisi skatuvē, jo stājoties ari populārajā „Tug. lu tēlotiju līmenim. R^SaS^I^ šoreiz repertuārā bija kā drāma, ļLat^^^raidljumu sērijā.^" ļ (Nobeigums nāk. numurā) ^S«^d^;*^^
Pirmo Zieineļamenkas latviešu teātra dienu nobdgum)a draudzības vakarā (augšējā uzņēmumā^ pa la^isi)byusais Dailes teātra direktors P. Ozols „n aktrise A. Mača mē^a noskaidrot, ko jūt latviešu cimtaoa un aktiera A. Ābeles (vidū) sirds pēc DV centrālās valdes apbalvojuma - at-anības raksķ saņemšanas, ^ae^
jis teatn an_^aiz dzeloņstieplēm gūstekņu nometnē Cēdelgemā. - Augšējā uzņēmumā pa labi:
dēnl^^V'^? ,.Eaudupietē") 4tors Skuj5 uz^hS
'T^, ^«^""g^' ievērojamā mērā paUdzot DV teātrim Kanādā izcīm-t Ādolfa Almiāna ceļojošo balvu,^ par ķa saņēma īpašu velti. - Teātra dienas; bija āri patiesa. „paraugstunda" gri-
(V. ZāHtis) un Sakāmītis (Ē.
Leimanis), ka an Cikŗas laiviegu biedrības ansambļa naudas rausējs Budris tL. Lapiņš). kura pans&a gan pārāk stipri atdalījās un bija atšķirama, pat patālas skatītāju rindās.
■ ■■■^^ ^---■;-J;;p|ers;■;;■:■,
Valdes sēdes sākumā pr-disE. Krūka pasniedza DV centrālās valdes atzinības: rakstus par m sīgu un; ilggadēju darbu apgāda vadītājam A. Anc.ānam, informācijas darbiniekam V. Cinim. uņ vaņadžei ķ: Gādīgai. Valde iz-; teica ' pateicībuv māksliniekam Ērikam Dzenini par palīdzību Ziemsvētku kartīšu. sagatavošanā. Pēc apriipes daļas vadītāja R. Pūriņa ziņojuma, valde. vienojās nosūtīt palīdzības; saiņus trūkumcietējiem Eiropā un;. okupē-, tajā Latvijā;;...
Sekretārs K. Bencons iepazīstināja valdi ar Detroitas kopsēdes atzinuraiein, kurus vāide pieņēma pēc īsam pārrunām .Paredzētās šaušanas sacensibas ASV un .Kanādas -DV starpā aicinās organizēt Londonas; nodaļu.^ Valde piēkrita.;a.ri.•Manitobas nod.ā-ļas ierosinājumam rīkot DV dienas Vinipegā 196". gadā, kad tur paredzētas /Panameriķas sporta spēles;
■■ J^ārŗunājot; Kanādas DV deleV catu sapulces.darba kārtību, valde vienojās,, ka.saīsināmi nodaļu delegātu un citu .amatpersonu mutvārdu, ziņojumi; kas ievietojami' rakstveida pārskatā,; ;iai tā ietaupīto ;iaika izmantotu .debatēm^ un lēmumu; pieņemšanai.' Visām •.nodaļām, rakstveida, ziņojumi un pārskati iesūtāmi; zemes valdei līdzVL;februārim.-
Vispārēju informāciju par On-. tario provinces valdības pārkārtotajiem rioteikumieni attieksmē uz labdarības organizāciju darbību un galvenokārt saimnieciska^ jiem' pārskatiem sniedza pr-dis E. Krūka. Jaunie noteikumi skars arī DV organizāciju, -un paredzams, ķa saimnieciskajos; pārskatos vispārējā darbība, būs jāatdala no tiešā palīdzības darba, f-o jautājumu ar valdības' iestādēm valde.kārtos saziņā ar adv.
•A; ;Zuti. .-.V;:'
.E.Krūka ari .ziņoja par valdes ■nule izdoto pirmo: skaņu plati, kura ; veltīta -latviešu karavīru dziesmām.. Kā; jau ziņots, plates
izdošanad. ievērojamu materiālu atbalstu sniedzis nekustamu īpa-.šuniu biroja īpašnieks^ V. Tuky lers. Hamiltonā, kurš izteicis gatavību iegādāties arī piemērotu un modernu ieskaņotāju turp-: māko skaņu plašu sagatavošanai; Ierīce .varētu izmaksāt ap iroo dol, Valdē šo V. .Tuklera atsaucību uzņēma ar sirsnīgu pateicību.' .■
: Laikraksta ; «Latvija . Amerikā" un DV Toronto nodaļas jubilejas sarīkojumi izdevušies labi un devušilarī nelielu atlikumu. Sakāra ar laikraksta 15 darbīb.as; ■gadiem, valde izteica: pateicību atbildīgaj ara redaktoram' A. Vin-čēlam, redakcijas; darbiniekiem un līdzstrādniekiem.
Sevisķr lielu atsaucību guvis DV teātris Kanādā ar ..Raudupie-tes" izrādi, iegūstot,:kā zināms, pirmo reizi jaundibinātd Ādolfa Aļunāna ceļojošo: piemiņas bau; vu. Daudzas organizācijas ASV un Kanādā aicinājušās teātri; viesizrādēs; nākošā gādā jau vairākas nedēļu nogales ar izrādēm aizņemtas, kādēļ, lai varētu plānot viesizrādes, teātris, lūdz visas ieinteresētās DV nodaļas un .ciitaš organizācijas- Kanādā un ASV savlaicīgi paziņot eventu-. ālus aicinājumus;
Pēc daļu vadītāju ziņojumiem valde iepazinās ar Vernera Ciņa uzņemta;jām krāsu filmām par jaunatnes un sporta salidojumu , Sidrabenē, skautu un gaidu lielo nometni Tālavā, laikraksta :„Lat-vija Amerikā" un DV Toronto nodaļas jubilejas Sarīkojumiem .un nesenajām teātra dienām..
• Valdes sēdē bez priekšsēža Ē.. Krūkas piedalījās, viņa vietnieks
-z. Bukovskis, sekretāri K.; Bencons un R. Alksnis, apgāda vadītājs A. Ancāns, biedrzinis A. Akmens, iekšējās informācijas daļas vadītājs R. ;NorItis,, goda tiesas priekšsēdis P.' Ŗudzītis;; un
-revīzijas kdmisijas loceklis O Kļaivenieks, kā arī aprūpes daļas vadītājs R. Pūriņš.
'[ R.;N.
® Toronto DV nodaļas bēimu egntes vakars 10. decembri Latviešu namā: pulcināja 26 bērnus un līdzīgu skaitu pieaugušo. Pēc .prāv. B. Federa vadīta svētbrīža bērnu acis un sejas iestarojās priekā, kad ieradās Ziemsvētku vecītis (A. MemenisX V nesot lielu dāvanu maisu, par Iraŗa saturu bija rūpējušās vanadzes, lai kļtram mazajam tiktu pa veltei. Vēlāk bērni gāja; rotaļās, kuras vadīj a Inese Alanene pašas akordeona mūzikās pavadījumā, bet vanadzes Z.Grēkeres vadībā bija sagādājušas garšīgu cienastu. Vēlāk turpat notika; eglītes; vakars pieaugušiem, par kuru mūsu laikrakstā jau; ziņots, bet jāpiebilst, ka tajā apmeklētājus ar duetā dziedājumiem iepriecināja jaunietes Daina Apse un Rudīte Gulbe, pēdējai už ģitāras spēlējot arī pavadijuinus. Vanadzes ar Ziēņisvētku dāvanām apveltīja, neredzīgos K. Riekstiņu, K.. Grēkeru, A.. AnŠmitu un invalidus R. Strazdiņu un P. Ratnieku. Austrālijas viešņa; Apoldnija Sa-pale neredzīgajiem invalidiem kā Evētkii velti pasniedza brīvbiļetes savam koncertam 15; janvārī. © Tērvetes (19.) skautu vienība ar vadītājiem, uri vecākiem šo-;ģad savu eglītes vakaru bijā rT-kojusi 11, decembrī DV ņairiā. Priekšnesumu daļā bija daudz labi sagatavotu deiklamāciju, arī klavieru priekšnesums. Skautu un mazskautu sniegumu virknei pievienojās pārējie eglītes vakara dallbni^ ar Ziemsvētku dziesmām. Bijušais, jendas pr-kš A. Budrēvics pastāstīja par Ziemsvētku izcelš.anos im Sv. Nikolaju. Eglītes vakaram jo sirsnīgu noskaņu piešijāra kokļu ansamblis A. Staško vadībā/ atskaņojot latviešu tautas mūziku: un pava,dot Ziemsvētku dziesmas; Tāpat kā pērn,; skauti uri māzskauti atteicās; no dāvā-* nu, saņemšanas, bet, veicdt skautu labd darbu, savāca 20 ddl. dāvanai Petrovu ģimenes bērniem; Austrālijā. Vakars beidzās pie vecāku padomes .c^mu klātajiem galdiem un rotaļās K.Po-riesa vadībā.; ;
;® -Rietumu (West End);:'mdA Zlenisvētltu larīvdlenu; laikā organizē; īpašu moderno deju kursu vidējo un . ai^stāko mācības iestāžu audzēkņiein. Mācīs Vīnes un angļu valsi, fokstrotu, tango, ča.-ča, rumbu un sarnbu. Kursi sāksies' pirmdien, 19. decembri, pīkst. 8 vakarā..; Dalības maksa' jauniešu pārim io dol.,.vieiunie-kiem 7 dol. (meitenēm i5 ddl.). Intereseritieni pieteikties Ŗietu-
.mu YMCA līdz ,'17. decembrim'. Infdrmācijai var zvanīt M.Lor-bergam — LE6-1166. ; ;
• Daugavas Vanagu gadskārtē-' jais Ziemsvētku tirdziņš šogad devis 433&,S4 dol.ienākumu. Lielākos ienākumus devušas skaņu plates, kuras pārdotas par 1131,06 dol., un DV grāniatnīcas apgrozījums 957,69 ddl, apmērā.; Ari mantu loterija ar 530 dol. lielu ienākumu bija ievērojams tirdziņa atbalsts, bet ziedojumi skaidrā naudā bijuši 772,40 dol. apmērā.
© 18. decembrī pīkst. 3 dienā Centrālās;bibliotēkas telpās XSt. George un College ielu krustojumā) Jaunkanadiešu teātris sniegs pēdējo lietuviešu rakstnieka A.Landsberģa lugās «Pieci "stabi tirgus laukumā" ižrā(M, Lu-; gā tēlota apspiesto un okupēto tautu cīņa pret apspiedējiem, kādēļ to ieteicams apmelslēt visiem latviešiem, tā materiāli atbalstot teātri, lai tas arī turpmāk ar līdzīgām lugām varētu kalpot cīņai pret komunismu un par brī-\ību.
®: Latviešu baptistu draudze jau vairākus gadus pēc kārtas Val-mera ielas baznīcā organizē Ziemsvētku ieskaņu mūzikā, šogad sarīkojums notiks .'17. decembri pīkst. 8.3-0 vakarā, muzikālajā programmā piedaloties solistei M. Cakārei no Čikāgas, P, Geistautam, A. Grigaiei - Rundā-nei un draudzes korim diriģenta ; A. Purva vadībā;
0 Latviešu jaunatnes pulciņa Staburags saviesīgais vakars ar' deju „Sniega putenis"; notiek 17., decembrī pīkst. 7.30 vakarā Latviešu namā, Kaut sniegputenis vēl tikai jaušams, tomēr visi jau-nieši aicināti piedalīties vismaz „deju putenī".
® Latviešu .Vasarsvētku draudzes sanāksme notiek 18. decembrī pīkst. 7; vakarā Latviešu namā. T. Putrus runās par tema-, tu „Redzi, tas sapņotājs".
© Ziemsvētku eglītes sarīkojumi visās ev.-lut. draudzēs šogad notiek .18. decembrī. Sv. Jāņa draudzē tas sāksies pēc rīta diev^ kalpojuma (pīkst. li),Sv-. Andreja draudzē pīkst.; 2 dienā, bet Austrumu draudzē plicst. 3; .dienā; Visi; draudžu locekļi ar bērniem un labvēļiem aicināti apmeklēt šos Ziemsvētku sarīkojumus. ;^'-
@ Sv. Jāņa draudzes aktīvo dar-'.binieku Ziemsvētku eglītes sari-kojums notiks 20. decembrī pīkst. 8 vakarā baznīcas telpās.
.;v'i^x>'ri><:*-<v>'<2^^ ■
■ •hamiltona:
(h Latviešu skolas eglītes .sarīkojumā 11. decembrī YMCA zālē svētbridi vadīja māc. E., Pava-sars. Skolēnu priekšnesumos bija svētku dziesmas, deklamācijas un tautas dejas, bet 5; klases audzēkņi uzveda M. Timmas ..Aizmirstites valsti". Visus ■ kla-viērpavadījumus veica 8, klases skolniece Sarmīte Bulte. Bērniem, . skolēniem un sarīkojumā dalībniekiem bija klāts arī mielasta galds. Laiks aizritēja ātri rotaļās, tautas dejās uri izmēģinot . laimi loterij ā. Ieradās ari gaidītais Ziemsvētku vecītis; '
^ ^ .. .L. C.
. ŖEDDIRA ■
© dv; Albertas nodaļas aicināti, 19. novembrī nodaļas priekšsēža E. Delvera. mājā Reddīrā pulcējās DV biedri un vietējie tautieši, dažiem ierodoties arī no tuvākās apkārtnes, lai kopīgi atzīmētu Latnjas valst ssvCtkus.. Svētku runu teica agr. J. CoJinni nis, pakavējoties pie; lutvU^su t«u-tas un rietumvalstu; It s(>vl^ķi ASV, cīņas pret komOnisnui uk'-lešiju. Runātājs .atzina, ka uri karš Vietnamā daļēji ir e.iņii pur Latvijas bņvības un noutkiirlbas atgūšanu. Valstssvētkuukts bol-dzās ar kopīgi nodziedātu Latvi-jas himnu. Svinību laikā vietējās DV : nodaļas ' vicepriokšsēdis un informācijas nozares vadītājs J. Dālderis Kariadas DV priekšnlo-ka uzdevumā pasniedza nodajas valdes priekšsēdim E. Delverim DV centrālās valdes piešķirto drgamzācijas zelta nozīmi par vairāk nekā lo gadu nesavtīgu darbu DV Albertas nodaļas vadībā. Pasniedzot apbalvojumu, j.
Dālderis nolasīja Kanādas DV valdes pr-ža E. Krūkas sumina- . jumu: ..Domājot par E. Delvera kungu, man nāk prātā Fich-tes doma, ka pasaulē ir tikai viena morāla vērtība — aizmirst pašam sevi, tāpat tikai viens ļaunums -■■ doriiāt tikai pat sevi. Delveŗa kungs man palicis atmiņā kā ļoti spilgts pirmā piemēra pārstāvis, citiem vārdiem runājot — klusā un melnā darba darītājs. Novēlu nēsāt zelta nozīmi savam godam, DV organizācijas slavai un Latvijas brīvi-baiV' Nozīmi apbalvotajam pie-sprauždt, J. Dālderis citēja R. Blaumaņa vārdus:. „Mans zelts ir mana tauta, mans gdds ir viņas ■ gods!" Apbalvptd sumināja srī pārējie valstssvētku dalībnieki, pasniedzot viņam ar dzīvesbiedri ziedus. Pēc sarīkojuma oficiālās . daļas ; bij a svētku azaids, kura laikā ar kokles priekšnesumiem uzstājās A. Dāl-dere. —s—
APDROŠINA 463.7313
Toronto latviešu kreditsabledŗlb as birojs bSs;sIegtsš. g. ■ : 24., 26. un 31. decembri un 1967. gada 2. ^ janvāri.
TORONTO
KMEPITSABIEDRIBA
■:::i,ATVrAN (Toronto) CEEDITUNIOŅĻTD.
Izdara visas parastās banku ope rācijas, izsniedz persdnigds aizdevumus, maksā gadā 4% par krājnoguldījumiem un 3i% par Bummām' čeku kontoS. pieņem maksājumus par telefona, elektri-bas, gāzes uri ūdens rēķiniem, pārdod naudas pārvedumus un ceļotāju čekus, piešķir aizdevu, mus pret nekustamu īpašumu pirmām hipotēkām.
491 Cone?e Street, Toronto 4, Latvieša namā. telefons: 924-27?5.
Birojs atvērts pirmd.; līdz piektd. no pl. 12—8 vakarā, bet
V sestdienās ņo pl. 9 ritā līdz
pl. 1.00 dienā, Ki-edltsabledribas aktīvs 1986. gada 31. jūlijā bija $1.605,640.
18. noveiiilii]
ZIŅOJUMI PAR BR\ZI1
Latvijas valsts proklamēšanas ja beigu liturģij atceres akts Sanpaulas latviešu „deva vārdu" ja kolonijas apmērā notika 19. no- ev.-lut. baznīcas vembri latviešu ev.-lut. draudzes Arnoldam Lūsim baznīcas telpās, kuras nosauktas skanēja no altār par Archibīskapa Teodora Grīn vietota maza „kas bergā namu. Akta ģjirigd daļu le- saprotami uzru; vadīja un svētrunu, teica māc. J. latviešu luterāņi Mekšs, bet par tautu un tēvze- vārdiem nobeigu mi aizlūdza māc, A. Arājs. gaisa, baznlcēiii Svinību laicīgajā daļā īsu uz^. rētu elpii.;. šis runu teica Latviešu apvienības kas vienreizējs B : Brazīlijā j)r-dis Laimonis Vasi- šiem ilgi glabā^e lis, pēc tāšvisiem akta dalībhie- Skaņu lenti ar 'i kiem vienojoties Latvijas hinmā, Lūša uzrunu uz B Sekoja Latvijas konsula Gustava vedis Sanpaulas lai Stola uzruna un vēlējumi. Akta Kārlis šmits, kas, laikā godināja 24 tautiešus, biju-. mojot Eiropu. AS šos;LAB biedrus, pasniedzot vi- bija Toronto ieg :; ņiem goda biedru diplomus, jo archibīskapa un le Brazīlijas likurns aizlieCiZ ne vien . še dzimušajiem, bet ari naiurā-; lizētajiēm pavalstniekiem būt biedriem ārzemnieku biedrībās, b ♦
turpretim gdda biedri tie drīkst
■ būt. Pēc nodziedātās darba himnas „Nevis slinkojot", K. ^mits teica svētrumi par tematu „1S, novembris trimdas dzīvē". ^
Svētku programmā soprant H. Latviešu kara i pere imE.; Mekša nodziedāja pa nibas: valdes .sēdē diviem latviešu komponistu' dai- lo. decembri DV i biem, Meta Laipeniece, Anna konstatēja, ka aiz' Kalniņa un Alda; Ozoliņa skandē- sezona veterānu ja--mūsu dzejmēku patriotiskos Rota devuši tuvu darbus, E. Vītols sniedza vijoles apgrozījumu, ka.'s šold, bet nobeigumā J. Vītola virtuves; paplaSlri ,;,Gaismas pili" un A. Ores ..Tē-; dol.). pagraba si vijas lūgšanu" nodziedāja San- (ap 700 dol.), ceļ paulas latviešu kolonijas koris maksātMōoo dol. dir, A. Jansoha vadībā. .segt kārtējos Ižd
Valstssvētku sarikojums; bija šajarii darbības g kupli apmeklēts. Akta dalībnieki sies l. aprīlī, bu saziedoja prāvu summu, kuru 15.000 dol.: apmēr nosūtīja Latvijas Sarkanajam gandarījumu ari krustam palīdzības darba vaja- aizvadītajā vasar ; dzībām. :■ ^ 1 im to ģimenes loo
;^ -sķ ; ,; ļinājumiem izmai
Sanpaulas latviešu ev.-lut. drau- "ekā :i ^epriekšēj .dze ar vairāk nekā aco locekļiem. Mītnē atvaļina kuras pirmsākums chronikā at- f P ^^^^^"^^"^1 rodams ap 1947. gadu, ir otra» Ve-^^Pf pers' cakā latviešu luterāņu draudze P^si tio visiem Brazīlijā pēc Novaodesas drau- "edfļu ndgalēs. it dzēš, kura pastāv jau kdpS 1906. sarlkdjumds ierad gada un apvieno ap 100 locekļu, l^'^^ ^^J'' Jaunākā un mazākā organiz5t5-?,"\^^\ -T^. ? saime pastāv Riodežaneirā. ^
1952. gada septembrim šim Atm-^zēm tom6r tieblja sava latvloftu . , , mācītāja, kādēļ tās aprūpēja ^ā. "«^s akcija d6vus|
■ cu mācītājs, svētrunas: nola^t 30<W;do .^^ š!s si kādam draudzes padomes locJk- Pārsūtīts Ziemsvēļ 1im un dziesmas dziedot latviešu valodā. Pēc vairākiem veltīgiem aicinājumiem, ilgas sarakstes uri maksāti ap 600 dc vairākkārt piedzīvotas vilšanās, ' Sanpaulas draudze beidzot sāgai- NODOTI 2000 D0| dīja mācītāju Jēkabu Mekšu, (Pārnesums i kas ar ģimeni ieradās no Esllrige- .
nas, Vācijā. R. Jankavs blož
Septembri -tad nu apritēja 15 ezerā, vairākas di gadu kopš šī pirriiā latviešu; ev.-jis ari vidusskolasļ lut. -riiācītāja ierašanās; ko Saņ- dart}lem; Uz j^ut pāulas draudzie atzīmēja savos viņa domārii . gadskārtējos gadasvētkos --. Pļau- DV apvienības jas svētku dievkalpojumā Archi ezera veidošanā, bīskapa T. Grīnberga namā - skaidroja: , baznīcā, kas celta pašu spēkiem. „DV orgianlzāciļ Atskatoties uz veikto darbu, jā- vienu no saviem atzīst, ka māc. J. Mekšs ar ne- balstīt latviskās ātlaidīgiem un vienmēr' apdomā- kūmus un; jaunutļ tiem pūliņiem draudzi nostādījis nas darbu. Saviis uz drošiem pamatiem kā materi- tas, plašuma un icļ ālajāziņā, tā arī lomā. kādā tai ezers varētu .Mļ piekrit Brazilijas latviešu sabled- ties par latviešu c(ļ riski - politiskajā sadzīvē. Labs mērogā. ASV DV uri nosvērts palīgs viņam visu devusi uzturēt .stti I laiku bijis draudzes padomēs apvienībām un Ģļ ' priekšsēdis — veclatvietis Jānis dl. Mans darbs .sclļ . Kaspars. vienības neliegs
Svētku dievkaļpojumuv kurā das līdzekļus un piedalījās vairāk nekā Mi drau- žam labam praktiļ : dzes locekļu, ar solddziesmām mam, kurus esmi kuplināja brīvmāksliniece Elza tuvākajds mēnešosļ . Mekša. Negaidītu, bet patīkamu pārsteigumu baznīcēni piedzlvo-
'' ' ■ U akļ ■nlļ mii kol
A
'ii /
\