i,
». gada i. februāris, S. ar.
^Argentīniešiem asādo ēšana iŗ gandra tradicionāls rituāls. Lai labāk varētu izbaudīt dižos gaļas ēdēju priekus, katram mielasta dalībniekam palielā stiklā bļodiņā priekšā noliek arī smalkās šķēlēs sagrieztus svaigu tomātu lin 'Sīpolu salātus, kuri pārslaeīti ar olīvu eļļu un Vīna etiķi. Uzlpglēm cepto gāļu ēd ļoti lēnām, un, lai vairāk Varētu ieēst, mazliet piekož klāt arī kviešu baltmaizi. Slāpju dzesēšanai noder dzirkstošs sarkanvīns, kura nekad uz galda netrūkst. Šai zemē nekad^ nevienam nav steigas. !|^av nelaime^ ja pēc tādas dzīru maltītes āizmiglojas skats-Jūnfpļi:vairs/nespeŗa:s.:tik taisni:Līdz .četriem; pēcpusdien Dl,., k^d. atkal atver -veikalus im .dzīves rosība' sākas,no jauna, laika'diezgan jzgulet labi paēduša cilvēka saldo un >spirdžinoSo :miegu. Viesnīcnieks, labsirdīgi - smaidīdams, Ŗbiem pumu medniekiem vēl piedāvā bīfstēkus, karbonādi' un citus; labumus, bet meksikai;!! neko vairs, nevēlas, . Viņi: teatrāli; paceļ rokaskā gūs|tā padodamies; un ■ saka:
vita la Argekinar. ' — ..-■.Arf sūdzību,, ka manā.'istabā īpātnēj.! ož,mā-.: ias tēvs tūdaļ iiek vērā un pavēl apkopējai nekavējoties
' telpu.: izmiglot.- ar- smaržīgu āem
as s
1.
atsvaidzina:gaisu.^■Varu'pat -izvēlēties, kādu'smaržu'turpmāk :¥el*'eipot':-~priemv¥ai. eikaliptu saku,: ka prie"
2% Vēlai: Šo^ neapdormbu ■:man nākas nožēlot.,-Vītuša vainīgu .smarža nav. tik. viegli iznīdē]am.av - Ieelpota kopa ar sakapātu:,skuju .aromāta,:-tā ioti'atgādina^ kādreiz .ber-iiibā:sajustu' novakares. vesmiK kas5 :tikko ::jaušama, garo-\ja. no feltā -.smilgu .'kalna- sila.malā, :ku.r■ starp grantētiem' ■'ceiiņiem;bija -daudz, baltu kŗust^.!-uii granīta kapakmeņu. ■: .•>■•.-:- .Ui! Kāds i.iis.savāds vīrietis! ar .nožēlu un izbrīnu sa/kaļ. ^fdaTbini.ece; ■kurai:.uzticēts-, gaisa ^ atsvaidzināšanas ^ientkuŗnŖ.Kādēļ jums nepatīk'.tik brīnišķīgā /sievietes.
, ' Es :nezinu, ko. atbiid-et. Lai kā piepūlu: savu atmiņu, ^.;§tarji) jaunavām un 'dāņiām.. ar ::kādām, tālu pa.pasaiili ktejojdļ;,:man'iiācie.s- iepazītiem,■.neatceros nevienu, :ki|ŗas kMtifen^ būtii. atstājusi tik paliekamu iespaidu uz visultu--
■ } vāko ia|)ķārtni. .Vienīgā' »3mar.žļgā\sievitte'.'.varbūt bija
manā*fēva. māsa tante:EUa..Ras dzīvoja Ropažos'un ku-..:.,ļ.ŗas,: kažoks un-.: su^ pēc^ ^naftalīna u.n vaivariņiein. Vēl kāda.i'cita aina. pavīd ma--
■ .n.:^ ižtēlē/'Mefes- zvēriļ].^ purnu, kuplu :asti un 'baltu svītru iegareni pa muguras vidu, starmešu apžilbināts, izlec uz tālsatiksmes autoceļā un paskrien zem ātri braucošās, mašīnas riteņiem. Saltais tumšais sarkamans \ir vareni labs padzMens ne slāpju dzesēšanai vien. Arī 'prātu tas; dara priecīgu un bezbēdīgu. Tādēļ essmJeda-mie^-ša^ "
K|s.nU;:tāpar sievieti!.-,Drīzāk āpsis" Is^lielmanīgi ķecerīgs un varbūt pat ģeķīgs teiciens liekas laii^noiezemueSif sievu mazliet kaitina. /
— Seņor 1 — skarbs apakštonis skan viņas balsī,—- Šai istabā pirms jurns dzīvoja diža skatuves māksliniece, ku-^^ ŗa lietoja ,,Joie deJeanPatou'',:k dārga smarža kā zelts.-: Vai; j.us: maz zināt. ;kas^^ i' [
— Atvainojiet, seņora! Kādēļ man, cunftīgam veikaL j^niekam, tas būtu jāzina? Es ar tādiem ērmīgiem spran-
ottžu smāķiem netirgojos! Man mīļāks priežu svaigais aroniāt^'i., jo liela priežu sila iņalā esmu piedzimis un ^uzaūdziii.::::.-■■
,. V—.ļļ^!\^mcTnvm.azļiet ■nāk.:smn.ekli:..Ja pašreiz■;ne-bitu pusdienas laiks, kad, glābdamies no gandrīz tro-pisķās, saules tveices, visi kārtīgi Argentīnas pilsoņi iet diendusā un tādēļ jāievēro klusums, es varbūt — kaut tā paklusām pie sevis — uzdziedātu to veco, labo dziesmu: še, kiir līgo priežu meži.
; Ņog^ŗa ceļa, pārbagātās dzīru maltītes un sarkanvīna es jūto^' noguris. Ja aižmigšu, tad nezinu, vai pēc pāris I šftundam; kad pēcpusdienā atver veikalus, atmodīšos. Tādēļ nolemju palikt nomodā. Aizbultēju durvis. Novelku viradrēbesun^^^^^^^^^^^^ kokvilnas au-palaga, kas liekas patīkami vēss. Tikai mirkli at-
pūtīšos! Tad noniazgāšos zem aukstas dušas un došos izlūku gājieiiā pa svešo pilsētu^ lai redzētu, ^^^^fo manam darbam vislabākie medību lauki atrodami. Esmu nolē° m^is vēl šodien izmēģiilāliaimi, kā vd^ ar šiijaninia-šinu ad^tu pārdošanu^ jo ar tādām precēm vel nekad agrāk neesrnu tirgojies; Ar
no Anglijas, es iepazinos jau Pāragvajā, kad, staigādams pa Asunciones ielām, labi pelnīju kā šķēru un nažu tri-
— akurāt tādas pašas mašīnas! — ieraudzīju
Buenošairesā Korientes ielā dona Hugo importa un eksporta vairuma tirdzniecības veikala skatlogā. Veikalnieks bija priecīgi pārsteigts, kad apjautājos par cenu un izteicu vēlēšanos visniaz pāris somān tik ļoti derīgo darba
iegādāties.
Mušu iezemieši šādas tecīlas nepērk! — sūdzējās — Ja gadījumā starp justi paziņām varat
atrast kādus pircējus, es jums maksātu labu komisijas ;.naudu,. .- -■'''/ -■^
Man piedāvājums šķita interesants. Pārdevēja darbs lielā importa firmā ir piedzīvojumJem bagāts. Rivadāvi-jas iela, kura šķērso visu bezgala plašo Lielbuenosairesas pilsētūy esot garākā iela pasaulēLTo, tecilas pārdodams, es kājām izstaigāju no viena gala līdz otram — vairāk nekā eetrdesmit kilom.etru. Dažiem dzelzslietu un darba rīku veikalu īpašniekiem jaunmodīgās angļu trinamās mašīnas patika, un^tā gandrīz katru dienu pagadījās kādi klienti. Bet drīz es atradu pavisam citu muduli, kā mūsu preces vislabāk uzsist gaisā. Tā, lai man pašam, rastos dubulta peļņa!
vEsmu novērojis, ka daudzu cilvēku rakstura mīt vēlēšanās savā labā izmantot citu cilvēku nelaimes. Tā mani tautieši kādreiz no Baltijas vāciešiem, kuri repatriējās uz Lielvāciju un visu savu iedzīvi nevarēja paņemtdīdz, labprāt pirka dažādas mantas im lepojās, ka pirkusi ^i^^^
No draugu vēstulēm zinu, ka diezgan liels un rūgts esot bijis daudzu: latviešu pārsteigums, kad Rīgā atgriezušies; pēc Kurzemes cietokšņa kaujām, savos dzīvokļos atraduši utainus krievu suselniekus, kuri: uzvarētāju tie-• sibas izmantodami, tur bija iekārtojušies kā savās mājās. Trimdas sākuma gados Eslingenā dzīvojām ērtās četrstāvu blokmājās, no kurām rietumu sabiedrotie bija izdzinuši svābus. Iezemieši šad tad vēl atnāc;a savus dzīvokļus apskatīt un pazenūgi lūdza, lai saudzējot parketu, jo :viņi klusībā lolo cerības savu īpašumu kādreiz nākotnē saņemt atpakaļ.
i. Tie kanaki, kurus pēc ļoti stingras veselības pārbaudes ^^salīgā par mežu cirtējiem Kanādā vai klaušu darbu strādniekiem Austrālijā, varbūt pārmaiņu starp Vācijas no-: mētņu^^^^d un apstākļiem citā pasaules malā neizjūta tik asi. Pieņemu, ka darba saistības kalpoja kā laipa, lai vieglāk pārkāptu lūzumam starp pagātni un nākotni. Dienvidamerikāņi izceļotā^
varēja uzrādīt iepriekšējā dzīves vietā izdotas apliecības, : ka neslimo ar trachomu^ nav žīds un nenodarbojas ar profesionālu ubagošanu. Brīvība ir slogs, ja cilvēks, nezina, ko ar to iesākt. Neprotot spāņu valodu, bija grūti atrast dzīvokli un i'daŗbu. Lai aizvadītu pāris pirmos mēnešus, vajadzēja naudas vissteidzamāko i;jdevumu segšanai. Visas iespējas labi apsverot, atzinām, ka jāmēģina pārdot kādas no tām lietām, kas glabājās mūsu trijos kafeŗos. Pirmo par simt divdesmit guarāņiem gaisā uzsitu savu ūdensdrošo un antimagnetisko Šveices rokas pulksteni. To nopirka Francis Marsels, kuram piederēja; motorlaiva kontrabandas preču vešanai uz Argentīnu. Par maniem sešiem ,,īs-• tas čechoslovakijas drānas" virskrekliem, kurus biju pircis tautieša Holandera veikalā Eslinge^ iezemieši gandrīz vafi sāka kauties, j visiem tie patika. StrL du izšķīra sarkanmatainais vācietis Rolfs Maijerš, kas brīvprātīgi pieteicās; par tulku, Paragvaļieši šo saulesbrāli un klaidoni ļoti respektēja, jo Baradēro zvejnieku ostas rajonā viņš bija pazīstams kā vīrs, kas jokus netaisa.
Drīz tuvākajā apkārtnē izplatījās savāds mantkārības drudzis. Padzirduši, ka tie ērmi;gie ārzemnieki, kas kā čigāni dzīvo krieva Koņonikova ^ķunī upes malā, pārdod savas mantas, no visām apkārtējām mājām šurpu steidzās audis. Visi gribēja izmantot izdevību par lētu naudu iegādāties tādas vērtīgas lietas, kuras vietējos veikalos varbūt nevar dabūtv Lielajā-drūzmā pāris sīkāki niel^^ arī pazuda bez vests^.. Bet paragvajieši tur nebija vainīgi, Kādu gadu vēlāk, kad es jau biju kļuvis tungs mē-chaņiskās darbi^ īpašnieks, ļaužu drūzmā izdzirdu skanīgus prūšu grenadiera soļus.^
^sekos) ..
veļam
Tas seja man ledu sita, mākoņos palfcās, kupenā krita, cēlās, — sita un sita.
Tad — ar vēju,
ar vēju} smiedamās ^
skrēju!
iokojos, smeju,
un t^s ieķērās matos man
und^z
priecīgi spēlējās līdz... Ar vēju
Savas ģiaistgās domas
kā vieglas pārslas
purināju
un vējā sēju,
lai lido līdz uz to pusi,
kur vasara guļ
aizmighsi,
■ - v. II
:sņi
vēja skanīgie smiekli tik strauji, ka nodrebēja ^^^j^^^ un iedziedājās rļlts!
Ai, vējš, ko atnesi? Ķo stāsti man? Pelēkā debess klusē; egļu tornīši pašūpo zvanu galvas, zaru rokas tas — viss,.,
Ko smejies, vējš, kam pelēko dienu traucē un jauc?
-.i.
Arvīds Mellinš
:TU: .
mana un Daugava mana, balto ziedu hesēja, — Tu.
Mūžu straumēs auklētie sapņu
un ilgu gulbji
vēdas pret^djuli ceļ.
Mi^dz saules zaigā
tavu ilgu puķes,
pāri atvariem un krācēm
ko barņas nes —
vien skaisturnā tavs spēks
un spēkb skaistumsl —
■ - ■ ■
Augstu, līdz debesīm unpāri, uz Stabu^cģa Lāiplēshmfr pilicel.
Vai dzirdi, kā Daugava vaida, vai dzirdi, kā bangas krāc?
Turbārenīte pie Staburaga asaras raud.
Uz degošiem spārniem
tu celies, — A
■... 1 ■ .... ■" ■■■
sirds atradīs ceļu.
Alt/IBĒRPRINTERS& PtlBLISHERS
125 BB^ADVIEW AVENUE
TORONTO, ONTAFIIO 166-1514 465-7902
i
i
.Min'* pā ar cietumi
sodu i gis 3a
dīts p^ un prpi
no skoj kur ,vi^
bu un kuriem līdzēt,, grūtībc^ ju pfii ciskai^ rasta
ka Bai klāt nļ pumus tie pa( Balodi
ar nosi diem
n
batalj^ uzzin^j ir attal nistra nieks. sauca I laikār
nas a
Pan
sasnie ŗa a\ļ un
Itn. J;
Vil
VidU!
gas pēc
skolai
prātij jā kur
nene! Vijas