Tsoādfiasa, 1888. g.    2Ž. maija, 41. a-m
AI
ļAizgājēju pārpelnoja   17. maijā 3v. Džema krematorijā, aizlūgu-ļmu Tfadot archibīskapam A. Lūsim. Par aizgājēju sēfo māsa An-la Jansone un brālis. [•'Saulaines draugu vakars notiks 1. jūnijā pīkst. 7 vakarā Saulainē, programmu aiiedzot vīru ļinsamblim Kalvis J.. Dzeguzes tadībā. — Bērni vasaras nomet-ļiiei Saulainē, kura notiks laikā ļno^ 30. jūnija līdz 25 augustam,. Pieteicami līdz 8. jūnijam, rakstot Sv. Jāņa draudzes kancele-ļjai līdz 1. jūnijam. īres likmes ļo 7, Gnt. Telpu pieprasījumi Sau- ' Jlaiiiē iesūtāmi draudzes kancele-ļjai līdz 7. jūnijam. īres likmes jn kopgalda maltīšu cenas līdzšinējās.
Latviešu baptistu draudzes reliģiski-ētisko pārdomu vakarā; ķ9. i maijā pīkst. 8 vakarā Latviešu namā māc.'R. Ekšteins rīmās ?ar uzsākta, temata „Septiņineti-ļuni un septiņi tikumi" otru ]u. .Koncerta daļā dzie^-bari-ļ;on!s; Pēteris Geistauts ar Hsļ Ibeli pie klavierēm. .
aizsaule
ļītb atvaļināšanas lūgumu nevir-ļīja tālāk, tā paglābjot no drošas lāves.
Otra pasaules kara laikā V. ļeldre Latviešu leģiona 19. divī-(ijā komandēja zenltartilerijas : penlbu. PBc gūsta Karlsrūē viņš ļr ģimeni^ no Vācijas izceļoja iiz [anadu lin strā£lājaToronto,kur , stāja pukstēt viņa jau kara likā sabeigtā sirds. .
V. Veldre, kas bija veltījis sa-2dnāšaiias jaunajai Latvijas Istij, pēc dzimtenes zaudēšanas ļalika kā koks bez saknēm. Tas ļi-ī vājināja viņa pretestības spē-is slimībai,  kaut, jūtoties la-c, vienmēr vēl mēģināja sekot ļevīzei „Draugam — tēvijai", tā , īdot priekšzīmi daudziem jauna^
om       ' ' • ''' '
ļ Aizgājēju. 18. maijā pārpelnoja |v. Džema krematorijā Toronto, svētbridi vadīja māc. A. i'iedis. Kapličā pie šķirsta go-3 - sardze stāvēja ■Selōnijaslb-ļekļi, bet pēdējos atvadvārdus ķiea Selonijas Toronto 'kopas eniors L. Jankbvičs. No. Toron-korporāciju kopas atvadījās )r. V. Gulēns, bet bijušo kaŗavī-Jii vārdā ardievas teica Latviešu ļirsnieku apvienības Kanādā Valles pr-dis V.'Krūmiņš. Pār šķir-ļtu noliecās Selonijas sērās tītais tarogs, sēru bridim beidzoties draugu un studiju biedru ko-ļ)īgi nodziedāto „Ja kādu brāli (?8st uz kapu klusu..."
Par aizgājēju sēro dzīvesbiedre Irmgarde, dēls Gunārs im mei-p Rasma ar ģimenēm un brālis īlumā. Dzīves gaitas beidzis irietns un iecietīgs latvietis un karavīrs. Vieglas smiltis!
E. TrcUcns
brivvietas Saulainē
re, Arvīds Sīlis un Leonards Tur-kēvics, kuriem skolas pārzine Ķurse pasniedza mazo katechis-mu. Tādus saņēma arī citi skolēni,, kas maz kavējuši mācības.. Kad liecības bija izsniegtas arī zemāko klašu beidzējiem, svinīgais akts beidzās ar kopīgu dziesr mu.rni lūgšanu. Bērnu vecāki bija rūpējušies par azaidu.
Sešiem svētdienas skolas audzēkņiem piešķirtas brivvietas vasaras nometnē Saulainē Ru^ ^ai Silei, Valdim Felkerani, Rolandam Grantam, Jānim Liepiņām, Haraldam Lapiņām un Ai-. varam Reinfeldam.        ' /
Aizvadītajā mācību gadā sko-a.bija reģistrēts 151 audzēknis, ■aet par skolotājiem bez pārzines Annas Kursēs darbojās Rēzija Legzdiņa, Rudīte Jansone, Aina Kalniņa, Māra Gugāne, Ženija Grigale, Zane Grigora,. Hermīne Turkēvica,. Erna Bāruša (starplaikā no skolotāju saimes aizgājusi), Sandra Kursē, Margita Ķampe, Melita Radziņa, Aija Krastiņa, Valijā Brumele,- Klāra. Gāle, Vilma: Kinstlere, Maija Bāruša, Gunārs Reinfeldsy Ilze Kursē, Kārlis Šiliņš. Ņina Jur-.ievska, Elga Lazda, Otllija Ru-lule un Melita Lapiņa. Skolas l^asieris bija Jānis Āzis, darbve: ie Mirdza Āze, pianiste Inese Cemavska. Mācību stundas ar svētbrīdi parasti ievadījis archi-bīskaps A. Lūsis, bet to darījuši .ar mācītāji-viesi E. Ķerģis rni ī. Gaide. ■
Piezīmējams, ka skolas tautas deju grupa 22. jūnijā piedalīsies Jāņu sarīkojuma programmā Saulainē.' O.
Amerikas latviešu apvienības meļamerikas latviešu kultūras kultūras birojs un ASV latviešu fonda balva tēlotājmākslā. Kul-L vispārējo dziesmu svētku rici- turas fonda godalgošanai domā-bas komiteja KUvlendā lūgusi tajiem darbiem jābūt radītiem
ne agrāk kā 2 gadus pirms izstā-
mūsu laikrakstu ievietot seķojo^ šo atgādinājumu latviešu māksliniekiem un daiļamatniekiem:
Atceroties aizritējušos 5o gadus, kopš Latviju proklamēja par neatkarīgu, suverēnu ļvalsti, ASV latviešu 4 vispārējo dziesmu svētku laikā, no 30. augusts līdz 2. septembrim KUvlendā notiks tēlotājmākslas un daiļMnat-niecības izstāde. Tā. apvienos ALAs kultūras biroja un tradicionālo dziesmu svētku' izstādi, Tā būs patstāvīgi veidota, neatkarīgi no ALAs kultūras biroja noorganizētās Latvijas dibināšanas 50 gadu atceres ceļojošās izstādes, kuŗaļ ari, būtu skatāma dziesmu svētku laikā. Klivlendā.
Latviešu māksliniekiem, kas atrodas ārpus dzimtenes, radīšanas prieks ,darbu temati un stila izvēle ir neierobežota, taču cita aina vērojama svešinieku oku-pētajā dzimtenē, kur. šaura ideoloģiska partijas dognta'kā Da-mokla šķēps karājas pār'katru jaunradītu darbu, kura formu . un saturu nosaka partijas līnija. Tādēļ šogad, pieminot savas valsts dibināšanas 50 gadu, dzīvi ^iedalīsimies šai atcerē: visu Jtontinentu latviešu mākslinieki •.aicināti piedalīties dziesmu svētku izstādē.
Katrs mākslinieks var piedalīties ar 3 darbiem viem no tēlotājmākslas nozarēm eļļas glezniecībā, .. skulptūrā, akvarelī vai grafikā. Katrs daiļamatr nieks var piedalīties ar 5 darinājumiem vienā no dažādajām nozarēm — kōkāļ ādā, metallā, keramikā, audumos vai rotas lietu .darinājumos. _ Būs ari daiļamafc-nieku tirdziņš.
Tēlotājmākslā: piešķirs šādas godalgas:- i) Ga^^
JIECENZIJA . . .
(Pārnesums nb 3. Ipp.)
Savā dzejā Jānis Viesiens nāk ar tiem pašiem oriģināliem „par griezieniem", bet šoreiz starpnieka nevajjaga, Vājadzāgs,yienīgi jūtīgs, uztveres spējīgs laātājs. Vai tādi ir vai nav,ļtas ir lielās līnijās neatbildams jautājums. Varam vienīgi sacīt: daži būs!
Mūsu dzejas panorāmā Viesie-na devums^ ir! svaigs un spirdzinošs, bet tas prasa ,4elasīša-nos": Viesiena dzeja nav tverama un izbaudāma vienā īsā mirklī, tajā ir „jāieurbj'as", esot gatavam uz pēkšņieni' izgaismoju^ miem, kas ir apdullinoši. Bet tā ir skaistās gaismas dzeja, varbūt ar drusku rudenīgu zeltai-numu, ar rezignācijas gaismu ievziedu noreibuma vietā. Tā rakstīta dārdošas pasaules vidū, bet trokšņos. Viesienam ,,mārīte" ar savu spārnu debesi sašūpo" im pēkšņā klusuma; pārdsāvojumā ēnas māj dienai.: ,ļKrāj prie^ ku! Nāk laiks! Dvēsele — tavs Jāņu laiks!
Viesiena krājumu „Māla bezdelīgas" lasot, it kā ēna pavada vienīgi mazliet aizdomu pilna nojauta, ka autors īsti iietic savai ,,dzejnieka sūtībai". Tā var būt maldinoša,, agrāko „privāto'pārrunu" rezultātā, bet vieiia otra vieta krājumā, šķiet, būtu ieguvusi, varbūt, vēl tīrāku -slīpējumu, ja šīs. ticības būtu. Bet dzejniekam ar tik daudz-svaiguma un neparastunia pirmajā' dzejoļu krājumā nepienākas, dzāvot bez ticības. Ticībai ir jāpārtōp par pārliecību \in jpunu krājumu: mūsu dzejai nepieciešamas tās tematiskās perspektīvas, kuras ir Jāņa Viesiena krājumā, uii tas svaigums, ķas ir. viņa izjūtu, pārdzīvojumu uii savas pasaules liriskajā dokumentācijā.
des. Darba rašanās gadu vēlams atzīmēt uz darba. Kultūras fonda godalgošanai apsvērs darbus, kuri būs apzīmēti ar skaitļiem 1986., 19&7 vai 1968. Sakarā ar pārveidotajiem ZLKP godalgu piešķiršanas noteikumiem atsevišķās vietās iedējamas iepriekšējas Kultūras fonda novada izstādes. 2) īpašu ASV latviešu 4. vispārējo dziesmu svētku rīcības komitejas balvu 300 dpl, apņaērā piešķirs mākslas darbam, kas attēlos latviešu tautas likteņgaitas aizvadītajos 50 gados: kāds epizods, veltīts varmācībai vai izmisuTOani -- aizvešanai, bēglim. Materiāls un teclīnika par liek mākslinieka izvēlei. 3) Dziesmu svētku rīcības Komiteja piešķirs godalgas a) eļļas glezniecībā, b) skulptūra, c) akvarelī d) grafikā. ; ^ .
Daiļamatniecībā Ziemeļamerikas latviešu kultūras fonds uh dziesmu svētku rīcības kDm|teja pieš^rs godalgas šādās 6 daiļ amatniecības nozarēs: a) koka
apdarē, b) ādas izstrādājamos, p) nietalla apdarē, d) keramikā, e) audumos, f) rotu darināšanā.
Kā tēlotājmākslā, tl daiļ^ amatniedbā piešķirs aņ atzinības rakstus par sasniegumiem. Izstādes žiirijas komisiju tēlotājmākslā un daiļamatniecībā izvedos saziņā ar AiiAs kultūras biroju. Darbu pieteikuma veidlapas izsūtīs māksliniekiem im daiļamatniekiem.
Tēlotājmākslā^^ veidlapas jāiesūta līdz 31. jūlijam R. Āboliņjuh, &806 Clinton Ave, Clev^aM; (Mō 4im, U. S. A.J tālr. (216) 28i--=4741. Izstādei domātie darbi iesiimaļ-^ 31.;JS-lijaih Z. Reinekara,:>iiW2 Win$?-ham Drive, Parma, Ohio 4il30, U. S. A.; tālr. (216) 888.0073. ,
'Daiļamatniecībā izpildītās ^le-teikuma veidlapas iztādei, kā ari tirdziņam rni izstādei domātie darinājumi iesūtāmi Iidz 21. jūlijam M. Āboliņai, .5806 Clinton Ave, Clevelarid, Ohio: 44102, U, S. A.;; tālr. (21) 28^4741).
Adrešu nepilnīgās izziņās nebūs iespējams nosūtīt visiem' darbu pieteikuma veidlapas, tādēļ lūdzam t^ pieprasīt: tēlotājmākslā ASV-^ALAs kult., biro jā tēlotājmākslas sekcijas sekret. A. Krūkliņam, 608 Ashwood Ave, Roselle Park, N. J., U. S. A.; tālr. mi) 245-3729; vai R. Āboliņam, 5806 Clinton Ave,. Cleve-land, Ohio 44102, U. S. A.; tālr. (216) 281-4741; tēlotājmākslā Kar nadā — D. Miezājam, 419A Tonge St. Toronto n, Ont. Canada; tāb:. (416)  368-6991; daiļamatniecībā; A0V — ALiAs kultūras biroja] daiļamatmecības sekcijas vadītājam Q, Grīnam, 419 Birch St., W§štftel4^ ļndiana, U. S- A.; tālr.^ (317) 89«^2761 j yai M. Āboliņai, ' 5806   CilnĪĢn  .Ave, Cleveland, OMo 441.oi U, i. Ķl tālr. (216) 281-4741; daiļamatnieoļbā Kanādā  —  Z. Juršev&ķiin, A Bloor St. W., Toronto 9, Ont., Canada; tāķ; (4116) 536-8183.
Visi darbi izstādei iesūtāmi ia-turīgās kastēs, ķuŗaš izlietos ari atpakaļ sūtījumam. Gleznas vēlams ielogot šaurās apmalēs. Ārpus ASV un Kanādas dzīvojošie iņākļfļiiiieki lūgti gleznas iesiitlt saritinātā vei^a; ruļļa vidū vēlams ievietot. sūtīto gleznu ŗānU un sasļiāvdaļas, kā ari ārējā iĢga^ apmales, piemērptas gleznu izmērieņa, MŠksliniekigm \ļn daiļaTņatniekiem savās d^ves-vietās jānokārto visas muitas formalitātes. ; Māksliniekiem un daiļaniatniekiem jāsedz darbu sūtīšanas izdevumi uz izstādi, atpakaļ sūtīšanu segs dziesmu svētku rīcības komiteja^
Par katru pārdoto darbu rīkotāji ieturēs 10% izstādē un 20% tirdziņā. Tirdziņā varēs tirgoties tikai daiļamatnieķi — pE^ražotā-ji. Ieturamie procenti; nepieder Sami, lai segtu izstādes izdevu-nius, ja pati izstāde būs briva, iajien^ot aflid^u par; katalogu.
'Izstādei paredzēts ilļistrēts kataloga latviešu uii angļu valpdS. Katrs mākslinieks uri da^fttnat-nieks k^aloģā var ievietot viena darba attēlu, izdevumu segšanai kopā ar darbu pieteikuma veidlapu iesūtot ii dol. Attēlu ievietos katalogā, vadoti^ no žūrijas komisijas lēmuma.
Hamiltpnas latviešu- l^iediļb^ nkatajā ballē par Maija karsJļļSt m izraudzīja mūsu laikraksta lidzstrādniecl Baibu ^mituitalēju, toet par karali - Kārli Ojsolu, Par labākajiem Vīnes valša dej« tajiem atzina. V. Ozolu ar dzīvesbiedri no Haiņiļtonjs,
SAVIENOTAJĀS VALSUS
anizejas
KLiVLENDA (D Pēkšņi mirušajam inženie-rim-mežkopim Valentīnam Ķī^ sim, bijušajam Vircavas mežzi nim, veltītu aizlūgumu 30. aprUī Parabeka bēru mājā vadīja Apvienotās ev.-lut. draudzes mācītājs I. Gaide, bet 1. maijā aizgājēju pēdējā gaitā uz Sunset Me-morial Park kapsētu izvadīja amerikāņu pareizticīgo archibīS' kaps. Pie kapa no akadēmiskās saimes atvadījās A. Spalviņš, no Klīviendas latviešu biedrības H. Kamītis, bet no studentu biedrības šalkone J. Strauts. J.E.
, MINEAPOLE. ® DV apvienības Minesotā un vanadžu kopas rīkoto Aleksandra Čaka vakaru — sveču gaismā un pie vīna glāzes — ar uzrunu atklāja režisors J. Vērenieks, bēt dzejniece p. Zalāne raksturoja Čaku kā sava laikmeta bērnu un dzejnieku ar kāru sirdi, kura izjūtas iespaidoja ormaņi, matroži, trald spēlmaņi, nakts putekļi, fabriku dūmeņi, elektriskās spuldzes, niodemisms u. 1.1 Saiflkbjiuna nobeigumā J. Vērenieks impresīvl nodeklamēja vairākus A. Oak» dzejoļus, pabeidzot ar „PQēmu par ormani", bet vanadžu pr-ce Z. Bulāte nolasīja no dzimtenes atsūtītu Čakam veltītu dzejoli, pēc tam pateicās: Ji- Vēreniekam un p: Zalā-nei par sniegumu ar ziediem. €1 Jēzus draudze lūdz atsaukties svētku sarīkojuma dalībnieku, kurš iegādājies balto loterijas zīmīti ar Nr. ooi (par 1 centu), ku« ŗai piekritis laimests — divas pirmās vietas ieejas kartes Met
Ja Laļiviešu studentu centrālajā savienībā, kuras prezidijs darbojas ASV, iestājies „pagu-ŗums", lai nebūtu jārunā par pil-mgu pasivitāti, kopš tās „dzinēj-spēks" Ruta Priedkalne pērnajā decembri atstāja Ziemeļameriku un atgriezās Austrālijā, tad t. s. piektajā kontinentā maziet apsi-kušie latviešu studenti sākuši atkal rosīties, kā mūsii laikrakstā jau ziņots. Negribas šaubīties, ka tas ir Rutas: Priedkalnes nopelna, jo ir -jau tik parasts, ka visur uzdzirkstī rosība, kur viņa parādās.
Tā aizvadītā njēiieša otrā i>usē Melburnas latviešu kal pulcējās gada sapulcē, kuru vadīja Ruta Priedkalne, bet prp-1 toķolēja Arnis žubeckis. Iepriekšējā gada valdes prdis Uldis Eg-Utis ziņoja par aizvadītā gada
nebija kavējuši nevienu mācību dienu, saņēma atzinības rakstus. Akta nobeigumā uzrunu teica draudzes pr-ks Artul^ Vatvars, atzīmējot, ka šis sarikojums notiek Latvijas dibināšanas 50. gadskārtas iezīmē, tādēļ visa programma bijusi veltīta Mātei Latvijai. Sekojošajā„groziņu" iva-karā pārrunās, dziesmās lin dejas priekos aizritēja dažas sadraudzības stundas. Par kafijas galdiem bija gācSjušas draudzes dāmas. Aizvadītajā mācību gadā skolu apmeklēja 21. audzēknis,
■   R. L.
. GRAND RAPīM-
<D Savā dzīvesvietā 10. maija rl-tā pēkšņi miris 46. gadus vecais Valdemārs Apsitis, dzimis 1921. gada 4, decembri Straupē, mācījies Priekuļu lauksaimniecības skolā, piedaHjies otrā pasaules karā Latviešu brigādes 1. pulkā, toreiz komandēja plkv. Veiss, septembra, kaujās Volho-vā smagi ievainots, zaudējot kāju. Ieceļojis ASV, viņš Grand Rapidoš atrada piemērotu un labi atalgotu darbu. Kopš 1966. gada V. Apsitis bija Latviešu kara invalidu apvienības Mičigenas nodabas priekšnieks un darbojās arī vairākās citās organizācijās., 13. maija vakarā Edžebīnes bēru na-. mā notika nelaiķim veltīts aizlūgums, -kurā dziedāja ctrand Ra-pidu jauktais koris dir. R. Zui-kas vadībā, bet pie šķirsta stāvēja invalidu goda sardze. Dienu vēlāk māc. K. Hermanis aizgājēju izvadīja ife; Vūdlauhas ka-Atvadvārdus teica un ,zie-
ropolitena oporas viesizrādei Pi^"^- „ ^ ^ - ^- ^ „Karinena" Mineapolē. LahnestS nohķa .draudzes vārda J. pieprasāms n^o: E. Ķiplokam,La^cis, no Dy^vi^ības^uiivar (tālr. 825-0909) vai A.Leišemņ^ « «
Ruta ■Priedkalne
(823-3209). • .;
AndTi L.
:, • VILMINGTGNā: i /: ® Vilmingtonas uņ apkārtnes tautieši' Ģimenes dienai veltītā sarikojuma pulcējās 11. maijā, svētbrīdi vadot draudzes nmcītā-' jamKr.: Valteram, j To ar dziesmām kuplināja skolēnu koris. Akta nobeigumā ar speciālu dvesmu un ^pavasara 'ziediem skolēni sumināja klātesošās mā^ tes, Koncerta daļā dziecSja Vil^-mingtonas sieviešu ansamblis Maigas Kramas vatšbā. Skolēnu uzvedumu ..Veltljuņis Mātei Latvijai" ievadīja sieviešu ansambļa niodzieļdatāBf. Skultes ,,A^ jā" un skolas absolventes Līgas LIdumas deklamācija „Latvijai" (K. Dāle). Uzveduma sagatavo-
PEĀVESTA JĀŅA. TĒRIŅA  75 MŪŽA GADI
Ir cilvēki, kuri, mums nemiw nemanot kļūst veci, bet ir ari tādi, kas arvien j^alieķ. jauni, kaut ari viņu gadi' steidzas. — Kaut ko līdzīgu teica ardiiblis-kaps A. Lūsis, zīmējoties uz prāvestu Jāni Tēriņu, 10. maija vakarā Toronto rīkotajā pieņemšanā sakarā ar Latvijas ev>-lut. baznīcas virsvaldes pirmo plenārsēdi, godinot un apsveicot no Zviedrijas atbraukušo prāvestu, kam divas dienas vēlāk piepā-dljās 75 mūža gadi, par ko šai laikrakstā jau ziņots.
Attieksmē uz prāv.J. Tēriņu patiešām negribas ticēt, ka viņš
AICINĀJUMS . .   ■     ' '
(Pārnesums no 2. ?pp;)
kādu atlīdzību skolotāju saimei un cik lielu?
52) Vai ju|ns liekas, ka mūsu tagadējā latviešu un ari nūtnes zemes sabiedriskajā dāvē daži uzskati jau ir novecojušies un kuri'tie būtu?
53) Vai jļums patīk mākslas izstādes, mākslinieku dairbu msr pes un mākslās vēsture?
54) Vai jums vairāk,patīk latviešu oriģināllugas, vai tulkojumi?, ,,V::
55) Pašierosmes jautājumi un atbildes. , j
Ife. NS&oIiJsVi&snlņš
darbību, .bet valde pateicās R. darbā kopš atgriešanās Austrāli- šanā, kurā piedalījās visi skolē^ Priedkalnei par palīdzēšanu Mel- jā. Pārējie valdes locek^ 1967./ ni,; lielas pūles bija^ ielikusi sko-burnas latviešu studentu kluba 68. darbības  gadā ' bija Juris las pārzine" Maiga Krama iin
Erenbots  (vicepriekšsēdis),  M- skolotāja Ruta Za^^ ga Stilve (sekretāre),' Arnis žur migu ietērpu izrādei bija darinā-beckis   (kasieris)   un  Armins jusi Rasma Jūrmala.
ŗas dibinātājos bija ari ģenerālis K.Goppeŗs. J. Tēriņš piedalījās ari Latvijas valsts darba, būdams Rigas. pilsētās domes lo-, ceklis un 1931. gaād ievēlēts Sa-eimS.
un A.^Ba^ kāns, no bijušās darba vietas P. Kalniņš, bet no lat^dešu invalidu saimes Micigenā A. Eversons un J. Kanēlis." A. Eversons atvadījās ari Latviešu biedriJbas vārdā, kurā bija klāts bēru azaids.
® Latviešu leģiona un Kurzemes cietokšņa cīnītāju atceres vakaru 11. Vmaijā bija rīkojusi Latviešu kara invaliduļ apvienības" Mičigenas .nodaļa. Sarīkojums notika sēru zlriiē, jo tikai dienu iepriekš pēkšņi bija miris nodaļas- pr-ks V. Apsitis. Viņa vietā vakaru atklāja revīzijas komisijas priekšsēdis luri veco strēlnieku kopas vadītājs A. Eversons, godinot . aizgājēju ar klusuma bridi. Pār tematu „Latviešu leģions — ta,pšana, cīņas ■ un beigas" runāja DV apvienībās Det-roitā informācijas daļas vadītājs T. Volbergs, pārskatāmā veidā raksturojot ne vien leģiona sākuma gaitu posmu, bet arī attēlojot galveno cīņu norisi un jēgu. Patriotiskas vārsmas skandēja
Prāv. Jānis Tēriņš ar sumihājii ma rozēm 75. dzimšanas diena un jauno dziesmu grāmata ar Latvijas ev.-lut. baznīcas virsvaldes locekļu parakstiem, kuru saņēma aŗchiblskapa A. Lūša i!ko> tajā pieņemšana 10, nudJS To-
12. maijā pārkāpa 75. mūža Slieksni. Viņš joprojām strādā ar pilnu sparu', pat vēl vairāk, pārspēj vienu otru jaunāku gados, bez noguruma veicot tālus ceļojumus, kā, piemēram, pašreiz: no Zviedrijas iiz Toronto, lāi piedalītos Baznīcas virsvaldes sēdē un pēc tam paviesotos latviešu draudzēs un paziņu ģimenēs. Pirms apmēram mēn^ mēs tikāmies Vācijas latviešu niācitāju un ba2aiīcas darbinieku konferencē Eslingenā, kad viņš agrā rita stundā spirgts un modrs izkāpa no ZiemeļelĶpre-ša, kaut bija veicis tālu un nogurdinošu braucienu vilcdenā, Ari pirms Baznīcas virsvaldes plenārsēdes Torohtb viņš • jau bija paguvis sprediķot Ņujorkā un, ja nemaldos, ari citās vietās.
Visa jubilāra  dzīve bijusi trauksmes pilna. Sācis teoloģijas studijas Tērbatā, viņš tās nevarēja   pabeigt,   jo sākās pirmais    pasaules   kaļ*. Viņš pieteicas   brīvprātīgi - armijā, kļuva ; virsnieks,   vadīja karavīrus   dņās   un   tikai cauri   Vladivostokai   varēja atgriezties 'Latvijā. Dzimtenē viņu ieskaitīja artnijas virspavēlnieka štābā, bet viņš tfflit. atjaunoja ari teoloģijas stučiijas Rīgā. Kā viens nb pinnajiem  J. Tēriņš beidza Latvijas universitātes te^ oloģijās fakultāti. 1922. gada 23. jūlijā viņu ordinēja mācītāja amats. Drīz pēc tam J. Tēriņu nozīmēja par Rīgas garnizona mācītāju, un šo amatu TdņS vel ca līdz 1934. gadam. '
līdztekus garnizona mācītāja amatam J. Tēriņš sāka vadīt všr kara dievkalpojumus Vecajā Ģertrūdes baznīcā RIgS, ar saviem aktuālajiem sprediķiem pulcinot daudz dievlūdzēju, to vidū lielu daļu jaunatnes. Līdztekus viņš bija ari skolotājs vairākās Riģas ģimnaadjSs. 1928. gadā viņš dibināja Blgas .^milzo. na,
1944. gada beigu di^ā jubilārs ar dzīvesbiedri un abiem dēlieņi de^msbēļu laivā uz , Zviedriju, kur jaii pašā sākumā veica divus darbus:-bija t. s. arcMva.darbinieks un bēgļu draudzes mācītājs. Atceros mūsu tikšanos Stokholmā 1947. gada ; janvāri. Arī trbndas sākuma skarbums
Reiters (sarīkojumu daļas vadi. © JLatviešu skolas m             k. Tālbergs un j^iuku dziesmu tajs). Revīzijas komisijas ziņo- nobeiguma ^^^^^^^ jums rādija, ka kasē atrodas pārzine M. Krama, uzsverot lat-_2J>4,11 dol., bet kreditkooperātl- .visko zināšanu vērt pateica (181,95 dol.       V _ ! coties čaklajai skolas saimei par _____^....._____^___^.......
TurjMnākās darbības ierosina- raženo darba CēUenu^ vēcākiem' gurstoši S^^ jumos bija jauninājums orgāni- par piedalīšanos darbā un sabied- ja loterija, kurā pelnīti Uelākā zacijas struktūrā: sēdes dalībnie-, rībai par atsaucību. Skolēni, kas laimestu daļa tika koristiem, ki izteica priekšlikumu ņoorga-, —' '..     . -      mini v   ■ ■ - .
nizēt padomi, kāda, piemērain.
baudījumu sniedza koris Dziesmu vairogs dir. A. Kalnāja vadībā. Jaukā sirsnībā aizritēja vakariņas, par visu vajadzīgo neno-
pastāv Latviešu studentu ceņtrār lajā savienībai šāda padome bū-
Mevies āriju vakars
+  .   .j . .          -,.    , -i (PaJ^esums no 3. Ipp.)    ja divus duetus: pirmās^^^^^^
^(S^bTtS S^'v^ ^gšējiem si-beieigās šaulcerites^^S
......__________________ ___________ studentus, liet tas tiešais uzde- ^oi un do - toņiem.             : etu no žilinska operas Zelta
nebija atstājis pēdas Jubilārā. Vi. Velta Skujiņa dziedāja Ceru-zirgs", bet programmas'obeigu-
ņam -*ija tikai ^ena riipe: kā "^'J^^^f^ bina āriju no Mocari;a operas mā Mimi un Rūdolfa duetu no
labāk, sekmīgāk kalpot trimdas ^^^^^J^st āriju Pučini operas „Bohēma". Pēdē-
draudzeli un visai mūsu baznīcai, f^zvaoiia ^oa aarDipas ņepimi- no Mocarta operas ,3urvju flau- jais Jau neskaitāmas reizes dzir-
Viņš piedaHjās mūsu trimdas bas.  Sapulce šo . ierosinājumu bazm-cas delegācijā pirmajā Lu- P^^^^ma un;jamiajā padomē ie-teri^u pasaules federācijas liel-1 ^^^^ja Amūnu Reiteru, Aivaru sanāksmē Lundā 1947. ga^, Pasaules baznīcu padomes - sanāksmē 1948. gadā Amsterdamā, tāpat Luteriešu pasaules federācijas konferencēs 1952. gadā Ha-noverā, 1963. g. Helsinkos. Ari šogad viņš būs klāt ar savu padomu'Pasaules baznīcu padomes sanāksmē Upsala.
Archibiskapš T. (^rinbergs vi-, ņu 1952. gadā iecēla par prāvestu un savu vietnieku Zviedrijā. Jubilārs ir izveidojis ļoti ciešus sakafus ar Zviedrijas baznīcas vadību, Jau kopš 1948. gada viņš vada latviešu baznīcas pārvaldi Zviedrijā, šai amatā vien prāv. J. Tēriņš ar Ilgumu pārspēj. vīstīs citus, bet tas rāda ari viņa darba kvalitāti: viņš arvien bijis miera un iecietības sludinātājs." Viņš aprūpē ari vienu draudzi Norvēģijā un Dānijas latviešus.,
Ziemeļamerikā prāv. J. Tēriņš viesojies jau divas reizes: 1962. gada oktobri viņš piedalījās aŗchiblskapa Dr. E. KUndziņa ievešanā amatā, bet • 1966. gada septembri mūsu baznīcas vadītāju apspriedē Ņujorkā.
Prāv. J. Tēriņš pieder pie korporācijas Lettonia saimes. Lai tādēļ arī turpmākajos darba gados viņu stiprina Lettonias devīze: Acti labores Jucundi — pa-velMie darbi Iepriecina!
Mās Mitts
Oubāuu un Visvaldi Birkānu.
iMĻSK jaunajā valdē ievēlēja Pēteri Beitānu, Ami žubecki, Kasparu Ramatu un' Guntu Eglīti, kurai amata pienākumus sadalīs pirmajā sēdē. Revīzijas komisiju ievēlēja iepriiekšējā gada sastāvā — Kārli Brēmani un Jāni Šiliņu. Balles rīcības komitejas locel^i ir Armīns Reiters, Aldis Dišlers, Ivars Daliņš un Juris Godlevskis.
Pēc sapulces, kura stipri ieilga, studenti aizvadīja vēl dažas stundas dziesmās un dejās, — Piezīmējams- ka šī ziņojuma publicēšanas laikā jau būs notikusi arī Austrālijas latviešu studentu apvienības gada sapulce.
A. Ii. ;
ta" un Cīruļa dziesmu no žilin-dēts. bet duetu no „Zelta zirga" ska operas „Zelta zirgs". Visas klausījāmies pirmo reizi. Apbrl-
trīs ārijas dziedone veica, nevainojami tīrskanigā atskaņojumā. It sevišķi patika Paminas liegi plūstošais dziedājums; iiri CJīruļa rotalīgie gājieni, čerubina ārijā ma^t traucēja asveiMs^s sng^ ļu tulkojums. Programmas otrā daļā V. Skujiņa izjustā Medāju-mā sniedza Džildas ārijii no Verdi operas ,3igoletto", Toskas āriju no Pučini operas „Toska" m Mimi āriju ņo Pučini operas „Bohēma". Abas pirmās ārijas dziedonei vajadzēja atkārtot. Sevišķi jūsmīgus aplausus viņa izpelnījās ar Toskas ārijas izjusto atskaņojumu. Džildas ārija, manuprāt, dziedama mazliet ātrākā tempā. ; Abi mākslinieki kopīgi dziedā-
ANTONIŅA VAIVODĒ IZUDOJļJSI UZ AUSTRĀLIJU Tikko   māsu  laikraksta  ie- šamo, kaut ne atrast pazudušo
priekšējā numurā bija ievietota i vēstuU: ar jaunu pasi. jaunm .    / .   _.      . .  ,.    -.1 vīzām un jaunam lid,ojuma biļe-pņa, ka, iespējams, izjaukta vai
vismaz aizkavēta Ādolfa Kaktiņa prēmijas laudeātes Antoniņas Vaivodes koncertturneja Austrālijā, jo ASV pasta nolaidības, rezultātā pazudusi vi' ņai no Floridas. uz francisko sūtītā ierakstītā vēstule ai* pasi un lidojuma biļetēm, redakcija saņēma dziedones 14. maijā raksfitu vēstuli ar patika-mo ziņu, ka tomēr piedzīvojusi bdml nelsimS. Pēdējā brid! vSi
tēm Antoniņa Vīdvode 14. m^a vakarā izUdoja uz Austrāliju. Tā iecerētais koncertturnejas plāns
nošanas vērta ir A. žilinska muzikālās daiļrades izpausme. Dzirdētajai divās ārijās, it sevišķi Saulcerites uņ Antiņfa duetā, radītas tik daudzas neaizmirstamas melodijas un pilnskar nlgs operas motīvu piesātināts klavieru pavadījums", ka vēl ilgi pēc koncertā skan klausītāju atmiņā. Varu iedomāties, cik bri-nišķlgi šai mūzikai vajadzētu skanēt orķestra izpildījumā."—
Tiktāl Kārlis NIcis; Atliek tikai vēl piebilst, ka klavieŗpavadi-jumus spēlēja Sidnejas latviešu iemīļotā; raidītāja ABO pavaatā^ ja M. Hove (lifiarie van Hove). Ka Velta Skujii^ uri; Ernests Māršaus Sidnejas latyie§u koncertu'mīļotājos ieguvuši labu skaitu cienītāju, pierādīja samērā kuplais apmeklētāju Skaitts (ap .200) un atsaucīgie aplausi pēc. katra dziedājuma. Var droši teikt, kā ari nākotnē Sidnejā viņiem klausītāju netrūks.
Kad notiks abu dziedoņu plānotais brauciens uz i Amerikas kontinentu, neviens ņo viņiem nevarēja droši pateikt. īespē-
tagad paliek nemainīts, un dziedone, kaut pēc uztraukuma pār-ļ jams, ka Māršaus to izplāno jau dzīvošanas un pietiekami n^i-! gadu mijā, bet Skujiņa domāja. San- pūtusies, ši ĪA numura iznakša-! ka, laikam, būšot jāatliek uz kā-Ms bridi jau būs sniegusi du vēlāku laiku. Būtu jauki, ja koncertturnejā, paredzēto .kon-' abi mākslinieki vārētu ceļot rei-certu — 18. maijā Adelaidē, no'zē un sniegt kopīgus koncertus, kurienes viņas ceļš ved uz Mel- tā padarot tos interesantākus
bumu, Sidneju un ci^ Tietām. ^^ņaS turneju ors^dzē Austr&U*
Jas BV saime., /
da^ķlības ziņā. Viņu dueti pat muzikālam lajami kāds esmu ^, saitSdā īstu baudījumu. !