4 LATVIJA IMEBUA TsMsm, 1868. g. 3®. ©Mobris, 37. a-ES»
Prāvests S. Mo:tģci
Katoļu prāvestaŗn S. Mozgam 30. oktobrī piepildās 5ft 'mūža gadu. Domāju, ka nemaldīšos, ja teikšu, ka prāvests S. Mozga ir viens no aktīvākajiem un strādīgākajiem latviešu .'katoļu garīdzniekiem trimdā. Viņa mīlestība uz rakstīto vārdu, Kristus baz-nīcu un savu tautu ir galvenais dzīves motīvs, kas šim klusajam, bet centīgajam Latgales dēlam liek nenogurstoši darboties un uzupurēties savas tautas labā. „Ir jāvar, ir jāuzupurējas latviskuma veicināšanai un katļoliskas ticības saglabāšanai' ŗvešumā," saka jubilāirs,. i >
Kādā skaistā oktobra pēcpusdienā biju ciemos pie viņa, lai l tu mazu sarunu par^ aizgājušajiem gadiem. Garīdznieka klusajā un gaišajā darba istabā plaukti pilni ar grāmatām. Šķirstot viņa sarakstītos un tulkotos sējumus, sarunās ar jubilāru pavērās atskats uz viņa garo darba cēlienu un bagāto ražu.
Prāv. S. Mozga dzimis 1918. gada 30. oktobrī Varakļānu pagastā, pēc pamatskolas beigšanas iestājies Aglonas ģimnāzijas klasiskajā nodaļā, kurā toreiz par mācības spēkiem darbojās Pr. A. Broks, prof. L. Ditkovskis, mag. P. Priževoits, mag. Pr. Strods un citi. Jau ģimnāzijas gados viņš sāka pievērsties raks^ niecībai, publicējot savus darbus ,,Sauleite", „Latgolas Vords" u. c. Komunistiem iebrūkot Latvijā, viņš bija , spiests studijas pārtraukt, tās atsākot 1941. gada rudenī/ 1942. gadā. viņš iestājās Latvijas universitātes teoloģijas fakultātē. Vācu armijai atkāpjoties, viņš kopā ar brāļiem un māsu bija spiests atstāt dzimtās tēva mājas, un doties svešumā,! nO-.l^ūstot Vācijā, kur turpināja iesāktās studijas filozofijas un teoloģijas augstskolā Eichštetē. 'Drīz pēc kara beigām priekšniecība viņu sūtīja uz Romu. Tikko pārcietis operācijas, pārvarēdams dažādus ceļa šķēršļus,un grūtības, bez jebkādiem līdzekļiem viņš kopā ar poļu un itāliešu karavīriem, nokļuva Romā, kur apmetās vācu > ungāru koUe-.. džā, bet studijas turpināja Gre-gorija universitātē.
Studējot Vācijā un Romā, jubilārs iepazinās ar lielajām bioli-otēkām un plašajiem reliģisko un
1964. gadam viņš darbojās par kapelānu Sv. Marijas, pēc tam līdz 1965. gadam Sv. Jāzepa slimnīcā Londonā. 1965. gadā Londonas bīskaps viņu iecēla par Sv; Pāvila draudzes prāvestu Tēms-villā, kur nostrādāja nepilnus trīs gadus. Vājās veselības dēļ viņš lūdza priekšniecību atbrīvot no pienākumiem vietējā draudzē, lai varētu nodoties vienīgi latviešu katoļu garīgajai aprūpei Ontario rietumu un dienvidu daļā. Līdztekus latviešu ■ garīgajai aprūpei, prāv. S. Mozga tomēr veic ari kapelāna pienālmmus Precīous Blood māsu klosterī Londonā,
Jubilārs sarakstījis grāmatas ,Mstus un baznīca" (īss apoio-gētisks ■ apcerējums, izdots 1951. ^; Anglijā) „Krusta ceļa sākums 'un tā nozīme" (1953. g. Anglijā), „Atlaidas, katoļu mācība" 1953. g. Kanādā), „Marons, Libanonas kristiešu jauneklis" (1955. g. Vā-cijā)i„Svētais gavēņa laiks" 19'56. g. Vācijā); „Sv. Missa, tās vēsture un liturģiskā norise" (1956. g. Vācijā), „Sv. Rožukronis" (1958, g. ASV), .J'salmi" (1961. g. ASV), „Draudzes Missa" (1961, un 1967. g. Kanādā), „Sv. Brālis Konrads'l C(1962. g, Vācijā), „Svēto dzīve" (11963. g. Kanādā), „Tēvs Pijs^' (1964. g. ASV), „Aglonas dievmātes svētku 20 gadu atcerei" (1968.
F. E.
Eotiki^ 21. febniād
Mākslinieku vienības Latvis gada ^pulci 21. oktobrī Toronto, piedaloties 13 biedriem, vadīja R. Kronbergs, bet protokolēja V Mērniece. Par • iepriekšējā gada
darbību ziņoja valdes pr-disJ.ļ daudz jaunu un labu ideju, ķ§ Zuntaks, Bez gadskārtējā karne-. arī prieku     gribu tās īstenot.
TORONTO ZINAS
Draudze atskatās uz 75
Hamiltonas meiteņu kvintets Kota sankojnamos dzirdēts Meži, bet reti redzēts kā kiintftts. ParaštiHotas meitenes dzied kā sekstets vai septets, bet itule baltiešu draud2ības vaJtarā Hamiltonā viņas uzstājās kā kvartets. Uzņēmumā no kreisās: Māra Ezerkalne, Vija Darkēviča, Itee Menberga un Skaidrīte iDarkēvica.
Foto: J. Gailītis
draudzības vakars
® TLB sestdienas skolas pado-pella, būs atspirdzinājumi un m-mes sēdē 23. oktobrī Latviešu na- kodās.
mā ja,imos loced^us — skolēnu © Saviju un draugu vidū 13. vecāku ievēlētos klašu pārstāv- oktobrī uz 85 mūža gadiem atsķa-jus — apsveica skolas padomes tījās Anna Lagzdiņa, kas dzīvo pr-de A. Martinsone, novēlot tiem.^berta un Annas Eseriņu ģime-
' nē. Jubilejas svinībās, kuras notika Latviešu nama, gavilnieci ap-
Bieži mūsu laikrastos lasīti aicinājumi- baltiešu tautām sadarboties, lai kā kopīga likteņa bērni vienotiem spēkiem pievērstu Rietumu skatienu apspiestajām tautām un komunistu iznīcinātajām valstīm. Tieši šogad, Latvijas dibināšanas 50. gadskārtā, šis aicinājums guvis atbalsi vairākos latviešu centos — Londonā, Toronto, Hamiltonā un citur.
Hamiltoni; jau vairākus gadus par paradumu izvērtusies baltie šu kopīgi organizēta demonstrācija 14. jūnija sēru dienas zīmē. Sadarbības turpināšanai Hamil-tonas baltieši 19. oktobrī Royal Connaught viesnīcas KristaHa- zālē bija pulcējušies īpašā draudzības vakarā, kura rīcības komitejā darbojās Lietuviešu apvienības pārstāve Zita Prunska, Igauņu kultūras biedrības pārstāvfe MiaKolsi un DV Hamiltonas nodaļas pr-dis Edmunds Pulciņš.
Draudzības vakara norise izteicās priekšnesumu un deju prieku apvienojumā resp. priekšnesumi bija ietilpināti deju starplaikos. Latviešu pārstāvis E. Pulciņš, vakaru atklājot, uzsvēra baltiešu sadarbības lielo nozīmi sve-
Prāvests St. Mozga
garīgo rakstu krājimiiem. Tie atgādināja dzimtās zemes baznīcu, kā arī teoloģisko un garīgo rakstu lin grāmatu trūkumu mātes valodā. Viņš sevi apņēmās šai ziņā palīdzēt tautiešiem. :
1947., gada 26. (Mom viņš saņēma priestera svētību Jēzus baznīcā Romā no toreizējā archiblskapa, tagadējā kardināla Aloiza Traļas (Traglia) rokām. Pēc universitātes beigšanas viņš kādu laiku strādājis italifešu draudzē, bet'1948. gada rudenī, priekšniecības sūtīts, ieradās Anglijā, 'kur. darbojās, par Eiropas brīvprātīgo strādnieku komitejas kapelānu, apmeklējot tautiešus dažādās nometnēs un slimnīcās, vadot dievkalpojumus, un stiprinot garigi.
1952. gadā jubilārs ieceļoja Kanādā, kur tris gadus strādāja par vikāru Sv. Andželas un~ B^ezvai-nīgās Marijas Ieņemšanas draudzēs -Vindzorā, līdztekus aprūpēdams arī tautiešus Londonas di-ecēzē un Detroitā. No-1955. —
Buldozeri jau strādā
Visi, kas aizvadītās nedēļas nogalē iegriezās Sidrabenē, piedzīvoja krietnu pārsteigumu, aizupes pļavas vietā redzot līdzenu melnu laukumu: sākušies darbi Latviešu sporta apvienības Kanādā „Latvījas 50 gadu projektam" — vieglatlētikas laukuma izbūvei. Zemes darbus veic uzņēmējs J. Silavs, šajās dienās pabeigs darbu pirmo posmu: laukuma nolīdzināšanu un skrejceļu ierakšanu. Agrā pavasarī skrejceļus piepildīs, izveidos zālāju un ierīces, lai rudens sacensībām laukums jau būtu lietošanas kārtībā. .
Laukuma izbūve izmaksāts ap 3000 dol,, tādēļ Latviešu sporta apvienība Kanādā griezusies pie daudziem sporta labvēļiem ar lūgumu palīdzēt šl projekta realizēšanā, šim nolūkam veltīts arī:nule Toronto notikušā Rotas,'Dzintara un Auseklīša koncerta atlikums. Liekas, vispārējā atsaucība būs laba, jo laukums nekalpos tikai sporta vajadzībām, bet būs piemērots arī sabiedriskiem sarīko-jiuņiem -r^ tautas deju svētkiem, jaunatnes dienām, vietēja rakstura dziesmu "dienām u.t.t. Tas būs viens no nedaudzajiem paliekošajiem pieminekļiem Latvijas dibināšanas 50. gadadienai. —ub^
šuma dzīvē, aicinot nākotnē rast vēl vairāk iespēju kopīgam darbam un cīņai par laupītās brīvības atgūšanu.
Priekšnesumus sniedza igauņu gaidu un skautu tautas deju grupa, igauņu dziedones V. Tali un H. Sepa (duets), Hamiltonas meiteņu kvintets Rota un lietuviešu tautas deju grupa Gyvataras (jaunākā). Jāpiezīmē, ka Gyvata-ras, sevišķi tās vecākā grupa, ir plaši pazīstama un Kanādas valdības komandējumā jau bijusi 3 nedēļu turnejā Eiropā. • Vakara nobeigumā uzrunu teica Lietuvie-
,šu nacionālās apvienības sekretārs M. Baronas.
Draudzības vakara norisi izveicīgi un asprātīgi vadīja igaunis A . Rauceseps, Deju starplaikos skanēja gan lietuviešu, gan igauņu un latviešu tautas dziesmas; Visas tŗls tautības, varētu teikt, vienoja dziesma„Pie dzintara jūras", kuru dziedāja pa kārtai visās trīs valodās, A. Raudsepam dziedot solo latviešu im lietuviešu valodā. Draudzības vakarā lielā saprašanās un sirsnības noskaņā pulcējās^ap 180 baltiešu.
šķiršanās izskanēja ar apņemšanos šo draudzības vakaru pārvērst par tradīciju ciešākai sadarbībai baltiešu kopīgā likteņa zīmē.; 'J. G
vāla rīkotas arī vairākas izstādes
— Latviešu dienu laikā Montre-alā, kopīgā baltiešu izstāde Toronto u. c, bet pašreiz organizē Kanādas latviešu mākslas izstādi Latviļas dibināšanas 50 gadu atceres sarīkojumu ietvaros. Tā notiks no S, — 18. novembrim Sv. Jāņa baznīcas telpās Toronto. Šī iemesla dēļ nācies atteikt Latvja izstādes rīkošanu tai pašā laikā Sv. Katrinās un Montrealā.
Kasieris Z. Jurševskis ziņoja, ka pērnā gada mākslinieku karnevāls devis 1802 dol. atlikumu. Kanādas latviešu nmkslinieku darbu mapes fondā ir 3500 dol., vienības kopīgie līdzekļi pašreiz ir 7000 dol.
Revīzijas komisijas ziņojumu sniedza E. Krūmiņš, atzīstot, ka darbība bijusi sekmīga, kase un grāmatvedība labā kārtībā, tādēļ visiem darbiniekiem izteica pateicību.
Valdē ievēlēja visus līdzšinējos
— priekšsēdi J. Zuntaku, viņa vietnlefcU' K. Kronbergu, sekretāri V. Mēmieci un kasieri Z, Jur-ševski Tāpat revīzijas komisijā ievēlēja līdzšinējos S. Krūmiņu un K. Langenfeldu.
Pārrunājot turpmāko darbību, vienojās gadskārtējo karnevālu rīkot 21. februārī Kolumba zālē, par atbildīgo vadītāju izvēlot J. Zuntaku un saimniecības pārzini Z. JurševsM. Humoristiskā nakts izdevuma rediģēšanu uzņēmās M. Dzeguze. Karnevāla telpu dekorēšanas komisijā izraudzīja E. Krūmiņu, Ēriku Dzeni, V. Mērnieci un A. Jaunzemu. Ieejas maksu noteica 6 dol. no personas līdzšinējo 5 dol. vietā. Karnevāla organizēšanai un citu jautājumu pār-nmāšanai īpaša sēde notiks 25 novembrī.
Par biedri uzņēma mākslinieci Ilzi PrikuU no Toronto. Valdes pr-dis J. Zuntaks vēl ziņoja par DV organizācijas izsludināto sacensību māksliniekiem, aicinot visus (Latvja dalībniekus tajā piedalīties, šogad atjaunos ari biedru kopīgās studijas Valijas Mēp nieces darbnīcā.
E. N.
Pēc tam padome pārrunāja tuvākos skolai veicamos darbus — Latvijas valstssvētku sarīkojumu 16. novembri Sv. Andreja baznīcas telpās, Ziemsvētku sarīkojumu 5. janvārī Solumbā zālē un Ģimenes dienas atzīmēšanu 27. aprīlī, arī Kolumba zālē. Par vecāku padomes priekšsēdi vienprātīgi ievēlēja līdzšinējo R. Kurzemnieku, bet padomes amatus sadalīja šādi: protokoliste I. Kuk-se, vecāku dežurantu pārzinis J. Galējs, dekorētājs*'J. Jente, bērnu galdu pārzines sarīkojumos L. Eikina un Y. Grimba, bufetes pārzines M. Maliņa; un Niedra, telpu sakārtošanas pārzinis Grī-gors un loteriju kārtotāja A. Liepiņa. Padomes sēdi va(Uja A. Martinsone, protokolēja ī. Kuk-se.
© DV teātra Kanādā iestudēto lietuviešu autora A. Landsberģa lugu „Pieci stabi" pēdējo reizi Toronto izrācHs 23. novembrī plkSt; 6 vakarā Bickford Park vidusskolas (pie Christie pazemja pieturas) zālē. Biļetes lepriekšpārdo-§anā dabūjamas DV grāmatnīcā Tjatviešu namā. , ® ■ Kritušo karavīru pieminekļa pārvalde 10. novembrī pīkst. * 3 pēcpusdienā Saulainē rīko varo^ ņu piemiņas aktu, kurā svētbrīr di vadīs archiblskaps A. Lūsis, bet piemiņas runu teiks V, Upes-lācis. Ar dziesmām piedalīsies DV vīru koris Kanādā, Pēc akta; pie Kritušo karavīru pieminekļa Saulaines telpās paredzēts kafijas vakars ar priekšnesumiem. : • Latvijas sporta apvienības Kanādā, gadskārtējais sportistu apbalvošanas .vakars-balle notiks 9. novembri Latviešu namā. šis sarīkojums jau kļuvis par ilggadēju tradicijii un vienmēr pulcinājis pilnu zāli apmeklētāju, to vidū pazīstamus mūsu sabiedriskās dzīves darbiniekus, kuri atzi-ļ ir.apspiesti komunistu Jūgā, šai nuši, ka šī neformālāballe ar, dienā paredzēts kopīgs gājiens draudzīgo gaisotni ir viena no uz Kritušo karavīru pieminekli patīkamākajām visā sezonā. Spē- un sanāksme ukraiņu namā, kulēs pazīstamā E, Zakuļa deju-ka- ŗā runās senators Juziks. Ps.
aimnieciskie
sveikt bija ieradušies ari tuvinieki no Bostonas un Čikāgas.
• Latviešu baptistu draudzes 17. gadasvētku dievkalpoju$iā 10. novembri pUcst. 3 pēcpusdienā Valmera ielas dievnamā piedalīsies Čikāgas draudzes mācītājs R. Andermanis un Čikāgas draudzes koris un solisti diriģenta R. Kalnmala vadībā. Ērģeles spēlēs Anita Rundāne, dziedās baritons Pēteris Geistauts un Toronto draudzes koris diriģenta A. Piun^a vadībā.
© TLB inženieru un tečhniķu kopas rīkotā gadskārtējā 7. inženieru balle 25. oktobri viesnīcas The Inn on the Park zālē bija pulcinājusi ap 40 apmeklētāju, kujrus sveica kopas pr-ks U. Kiesners, novēlot jauku vakaru un prieku. Balles rīcības komitejas pr-dis A. Leja nolasīja LIAA prezidija pr-ža N. Zoldnera lio Otavas sūtīto apsveikumu. Polonēzi vadīja O. Dzērvitisār Tatjanu Klesneri, Spēlēja A. Krūmko-ka deju kapeUa. Sarīkojums kopai deva atlikumu.
LONDONA ® Baltijas tautu federācijas Londonas nodaļa, kuras priekšsēdis šogad ir R. Eļpneris, nesen izsūtīja BATUN sagatavotās vēstules angļu valodā vairāk nekā 60 Āfrikas un Āzijas valstu valdībām. Pirmās atbildes saņemtas no^Krētas, Izraēlas, Jamaikas un Dienvidafrikas.
• Ukraiņu sasauktajā komunistu apspiesto tautu pārstāvju apspriedē 21. oktobrī piedalījās paši ukraiņi, latvieši, lietuvieši, igauņi, poļi, ungāri un žīdi. Nolēma dibiimt komiteju cilvēku tiesību aizsardzībai, kurā ievēlēja Dr. Ē. B. Rozlicki, R. Epneri un prof. V. Burghartu. Tās pirmais uzdevums būs 17. novembri atzīmēt solidaritātes dienu tiem, kas
Lielais- un grūtais latviešu saimniecisko darbinieku panākumu un pasākumu skates ricības komitejas darbs Toronto tuvojas nobeigumam. Vēl tikai pāris dienu, un tas būs galā. Tad interesenti pašu acīm varēs vērot un skatāt, kas noticis; varēs spriest, kā izdevusies šī pirmā saimniecisko darbinieku skate, pēc tam — kādus rezultātus tā devusi. Nevar teikt, ka rīcības komitejai lielo plānu izdevies paveikt pilnībā, bet ieceru vairums tomēr būs īstenots. .
Grūti pagaidām paredzēt, kāds būs šī darba rezultāts, cik atsaucīgi skatei izrādīsies tautieši, cik lielu interesi par to izrādīs paši saimnieciskie darbinieki, cik lielā mērā- ricības komitejai būs izdevies skatē ieinteresēt arī kanādiešus. Tāpat varam tikai zīlēt, cik apmeklētāju skate pievilks. 100? 1000?. vai 2000? Austras Vītoliņas raiodes salons pieteicis, ka tam vienam pašam būšot 400 — 500 apmeklētāju. Ja tā būs, tad Latviešu nama augšējā^lē, kurā notiks modes skate, kļūs par šauru, jo tajā tikai 250 sēdvietu. Modes skate 3. novembri gan notiks divas reizes — pīkst. 1 un 3 pēcpusdienā, bet nekas neatkārtosies, jo katrā skatē piedalīsies dažādas kungu un dāmu apģērbu firmas ar dažādiem eksponātiem. Rīcības komitejai ir bažas, vai Latviešu nams vietām un reizēm nebūs par šauru tik plaši •. izvērstai skatei. Latviešu namu, bet ne plašākas telpas ricības komiteja izvēlējās tādēļ, ka šī skate notiek Latvijas Tieatkarības pasludināšanas 50 gadu atceres. zāmē. Bez tam ari pats Latviešu nams ir latviešu saimniecisks pasākums
un panākums Kanādā.
Savu darbu jau pabeidzis diž-skautu pudurs. Rosīgie zēni Lai-moņa Gobas virsuzraudzībā sagatavojuši ievērojamu skaitu fotouzņēmumu. Diapozitīvi sakārtoti noteiktā kārtībā, un tos, sniedzot paskaidrojumus angļu valodā, skates laikā demonstrēs uz ekrāna, Demons,trējums sāksies^ ar latviešu pārtkas un apģērbu veikaliem, un tad pāries uz. dažiem māju celšanas, iekārtošanas
ari dažas latviešu baleta* skolasj skaistuma kopšanas saloni, dūņu terapijas un Jura Dzeguzes medicīniskās masāžas uzņē mums. Ko tie rādīs, to apmeklētāji redzēs abās skates dienās.
Durvis skates laikā atvērs arī Toronto latviešu kredītsabiedrība, Daugavas Vanagu gramatnīca un Toronto latviešu biedrība. Par vērtīgiem eksponātiem Toronto latviešu biedrības telpās rūpēsies I. Alksnis. ,
bet solījumi un paredzējumi vili^ na apmeklētājus.
A. S.
un pārdošanas uzņēmumiem, ie- ' ■ neiespējami uzskaitīt visu, kļaujot ari dažādas rūpniecības F^^^^^^ skates dienās būs re-un amatniecības nozares. Būs re- dzams Latviešu namā Toronto, dzamas gandrīz visas latviešu spiestuves, pāris puķu veikalu, lieli un-mazi fotografēšanas uzņēmumi un daudz cita, ko visu grūti' uzskaitīt. Mūsu saimniecisko -uzņēmumu darba demonstrējums uz. ekrāna beigsies ar visjaunāko, bet, varbūt, visiespaidīgāko latviešu saimniecisko pasākumu — Toronto latviešu kredītsabiedrību;, šo diapozitīvu.; de-monstrēj-ums notiks divas reizes 3. novembri - pīkst. 11 dienā un 7 vakarā. Tādēļ to varēs noskatīties, kupls skates apmeklētāju skaits.'
Pilnībā jau noorganizēta ari pārtikas produktu skate Latviešu, nama apakšējā zālē. Būs izstādīti un apmeklētāji varēs nogaršot produktus no gandīlž vir siem .latviešu pārtikas veikaliem. Garšīgākie un raksturīgākie šo veikalu ražojumi jau pasūtināti un abas skates dienās lielE vairumā „ripos" uz Latviešu namu. Pārtikas produktu skati organizē Saimniecisko darbinieku apvienības dāmu komiteja, un tā notiks Edites Rasinās vadībā.
Piedalīšanos skatē pīeteikiKas
jākļūst labākām.
Darba gaitu uzsākot, jendas priekšniece ziņoja par aizvadīto darbības posmu un ierosinājumiem turpmākajam darbam. Pēc
MDSU
„Visi priekšdarbi nu ir paveikti^ gaidīsim, kāda būs tautiešu atsaucība,'' par latviešu saimniecisko darbinieku panākumu skati saka rīcības komitejas sekretārs Ādolfs Svenne, izliekot^Iakātus Latviešu namā, Foto: J. Liģers
BŪS ARĪ ĪPAŠA GAIDU DIENA
'Latviešu namā Toronto 20. ok- pārrunām nolēma rīkot vadītāju tobrī notika Kanādas latviešu' sagatavošanas kursus, aicinot at-
gaidu un skautu jendu dalītas' ^^^^^^ ^e^?'" P^f^^^^^^^^^^^^^^
.. ^ . ,       not vēlamo kursu laiku un dalīb-vadītāju un vadītāju vietnieku ap-        ^^^^^^ j,^^^ „,^et-
spnedes, vēlāk ari kopīgi pārru- ^i rīkos laikā no 27. jūnija līdz 6. nājot aktuālos darbības jautāju-! jūlijam. Par tās vietraudzēm Sz-mus. raudzīja Intu Kalniņu, E. Milici
Gaidu jendas apspriedē piedali- ļ urt Dz. MajoriņUv Kanādas latvie-jās ap 15 vadītāju un vadītāju šu 5. dziesmu svētku jaunatnes vietnieču no Gaujas, Ventas, \ nedēļā 1970. gadā par gaidu dienu Saulkrastu un Abavžis vienībām, j izraudzīja 1. jūliju, šīs dienas sakā ari latviešu gaidu pr-ce M.■rīkojumiem īrējot plašas telpas, Vilka.: Jendas pr-ceA. Martinšo-|jā iespējams. Igauņu namā Tonē apspriedi ievadīja ar kopīgi I ronto. Dienas 'rīcības komitejā dziedātu garīgu dziesmu un lūg-' par priekšsēdi izraudzīja Ilzi Kalšanu, pēc tam īsā uzrunā norār niņu, bet par loceklēm Dz. Mkjo-dot, ka, lai labotu citus, pašām riņu un I. Baumani. Kanādas un
ASV latviešu gaidu jendu kopīga konference notiks K!anadā(Camp Moimt Nemo) 12. un '13. aprīli. Līdz 15. oktobrim visām vacKtār jām uh vadītāju-vietniecēm bija jāreģistrējas, tādēļ jau tuvākajā$. dienās jendas vēlēšanu komisija varēs uzsākt jendas priekšnieces, goda, tiesas Un revīzijas komiši-^ jas vēlēšanu izkārtošanu. Līdzšinējo amatpersonu darba laiks, beidzas 1. jattvārī. Ar 15. oktobri uz pašas lūgumu no pienākumiem atbrīvota jendas gaidu vecākā G. Upīte, ķiuŗās amatu uzņēmās Inta Kalniņa. M; Budrēvica savukārt uizņēmās jendas fotografēs uzdevumus.
Apspriedē vēl, bija .atsevišķo darbības pakāpju ziņbjunai, bet pārskatu par jendas kasi sniedza kasiere A. Šiliņa. Par aizvāktās vasaras 'lielās nometnes Draudzības loka: gaidu nometnes kasi pārskatu savukārt sniedza no-metries saimniece M, Budrēvica. Jaimatneš:5vētku ricības komitejas locekle V. Zobena vēl ziņoja par veiktajiem priekšdarbiem šinī lielajani hotikumam- Tradicionāļ lajam jendas vadītāju mītnes vakaram par datumu ierosināja ļl. janvāri, bet vietu Loiidonu.
Gaidu jendas apspriedi protokolēja y,ZobOTa>;C ^-om-^
KRĀSU FILMU UZŅĒMUMU
Izstāde atvērta sestdi
kā ari citas aizraujošas lietas jūs re^^ DARBINIEKU APVIENĪBAS SKATĒ 2. uiī 3. NOVEMBRĪ.
i4n, 2. novembil, no pl^t. 8.00 līdz 11.00 vakara mis 10.00 rītā iīdz pīkst.. 10.00 vakarā Latv^^ 491 CoUege i
personas, bērniem vecāku pavadībā ieeja brīva, studentiem puscena. Pieprasiet BRiVBIĻETES latviešu uzņēmumos!
no
, Otara vecākā latviešu, ev.-lut draudze ASV — Filadelfijas Sv. Jfiņa draudze 20. oktobri at-^ skatījās uz 75 gadu pastāvēšanu. Jubilejas dievkalpojumu vadīja
V archiblskaps A. Lūsis, prāvests K. Birznieks, mācītāji J, Mekšs no Brazilijas, F. Ruperts no Bos-tonas, K Preimanis no Mančes-
'teras, R, Zariņš no Ņujorkas..A. Eeinsons no Bukskauntijas,'ahie-rikāņu mācītājs D. Heists, no ku-ya draudze' īrē baznīcu, un pašu draudzes mācītājs J. Šiliņš. Pēc dievkalpošanas svinībās piedalījās arī mSc. ž. Kristbergs no Ņubransvikas. — Leikvūdas. Ar-chibīskaps savā sprediķī norādī-
V ja, ka visas mūsdienu morālās un arī politiskās problēmas radušās tikai tādēļ, ka cilvēki vairs
: netic Dievam un svētajiem ralt HStiem. dievkalpojumu kuplināja i Filadelfijas latviešu viru dubult-kvartets, draudzes koris, svētdienas skolas koris un Edīte Zeile, Ir pašu svētdienas skolas bijušā audzēkne, ērģeļpavadīju-■mus spēlējot £. Rūtenai.
Pēc dievkalpojuma viesi un draudzes locekļi pulcējās pie dāmu komitejas klātajiem galdiem, kur visi mācītāji teica runas un sveicienus, bet nō pašu pilsētas : sveica A. Reinsons (Amerikas latviešu palīdzības fonds), J. fimitchens (sadarbības centrs), (V. Smitchens (0V apvienība), A. Līcis (Filadelfijas un apkārtnes draudze), A. Brošs (Brivo latvju biedriba), Dr. N. Vīksniņš Ipareizticigo kopa), A. Sietiņšons (Sibrukas kopa) \m I. Greize - ^jaunatnes pulciņš). Daudz bija rakstveida vēlējumu. Vakara no risi vadīja draudzes pr^ks A. Oreizis. Draudzes dāmu komiteja dāvinājusi lOOO dol. altāra grīdsegai, M. Silenieka ģimene grld segu no altāra līdz durvīm, J, Neivalda ģimene kopā ar V. Hin-icenbergu 300 dol. baznīcas lukturiem un Karisonu ģimene līdzīgu summu.
Draudzes dibinātāji uh agrākie locekļi jau sen miruši. Pirms 15 gadiem lielā vecuniā nomira pē dējais dibinātājs Di. Križe. Paš-reiz draudzē ir vairs tikai 3 locekļi, kuri ASV ieceļojuši pirms -pēdējā lielā lec^otaju viļņa Kādreizējo draudzes locekļu b&r-;ni izklīduši vai iestājušies aroe. rikāņu draudzēs. Draudzē ir vairs tikai viens 'kādreizējo locekļu pēcnācējs — G. Ričijs (Rl dijr), kas vēl ir ļoti aktīvs drau-; dzes dzīvē. Kad pēc otra pasaules kara sākās jaunais ieceļotāju vilnis un Filadelfijā 1949. gadā ieradās māc. J. Šiliņš, draudzē bija vairs tikai 32 lodekļi. Viņi to-mēr pielika lielas pūles, lai draudze vēl pastāvētu. Ieceļotāji mantoja viņu iegūto draudzes na-tau, kurā notika dievkalpojumi vēl līdz 1966. gadam, kad draudze nopirka savu pašreizējo baznīcu." Piecdesmto gadu beigās un
sešdesmito gadul raksturs: bija: stiļ tagad,.jo īpatībe draudzes locekļi.1 kā ..vēsturiski piļ bājušās joprojār draudzes sapulce rakstīji angļu
Ja nebūtu'bij( tāju viļņa, drauļ redzējusi vairs nj^ pastāvēšanas jo .draudzes Ic kārt spēs uztui &D — 615 gadus šanās. ASV? Vaii vēl p~astāvēs kā l| Šāda rakstura mas ieņem centi zējās draudzes kotnes plānošanļ gādājās savu nerastos mazvēr draudzei nav īs mitināšanās drail līdzināma ai* kai starpnometni, l8 liekošā būtu tāļ 100% asimilētie! Ja pašiem savasļ un jaunietis saļ draudzes namu| draudzi, kaut V8 krāsaino cilvēki ikvienai ir arī iznākums notet līgs. Tādēļ nav ko ieceļotāju būtu varējusi pal 65 gadus. Lai plq žu kā latviešu pieciešama pašu] dienas skola. B£ na vēl nav palļ daudz veicamā, ja ērtu un skaisļ ŗu būtu apmiēriļ nu veikals vai rl
Nule aizvacBtg pēdējai dienai bil sara, jo draud-zļ (veco iebraucēji nā doma bija, kJ žākvsagaidlt lie strādātas daudzi samērā nedauc pārkārtojuši-'Jau pāvellctais jis krietni vairāļ neieskaitot ,dāv| tomēr, ka spož rāk daudz darb^ ir vēl citas vajt tāli svarīga nozI| vē un mērķos, mērķtiecīgāk, ja ļ ļi būtu leguldltlļ veidošanai? Ka viens no galveni bija tas, ka vecļ mā nav telpu skļ šīs vasaras akcij saprotama, bet taisnojama? Pe vadību un darbi nav tomēr šaul nākotnē nokārto! šos robus, lai glļ kotnes mērķiem!
lASTTAJIEM CIKAGĀ Sakarā ar musu līdzšinējās Čikāgas redaktriseš Zai. jas Kēleres pārcelšanos uz KJDvlendn, sākot ār 1. novembri, miisa laikraksta Čikāgas redakcijas vadību pārņem Uze Simane ^ 5624 Lana Ave, Ghicago, IIL «0630; tāh-. 774.6744.. Lū-dzam latviešu orguiizāci* jas, draudzes un atsevišķus tautiešus viņai sniegt nepie-ciešamās ziņas un palīdzēt mdevanm veikšanā.
LA redakcija
PLTN. PĒTERK LICIS SO-GADl
' Pulkvežleitnants Pēteris licis SO^gadnieku saimei pievienojās gan Jau 6. janvāri, bet šo jubileju viņš oficiāli atzīmēja tikai ne-, sen LKIA veterānu mītnē Rotā, jo viņu bija piemeklējusi triekas lēkme, paralizējot labo roku.
■Lēdurgas pagastā dzimušais P. Ocis 1907. gadā pēc Mūrmaņa •^.komercskolas   beigšanas Rīgā brivprātīgl iestājās karadienestā. Viņu komandēja uz Viļņas karaskolu, kuru pabeidza 1913. gadā un - pirmajā pasaules karā komandēja rotu, Augustovas mežbs Ritprūsijā, smagi kontuzēts, krita vācu giistā. Atbrīvots no gūs ta, viņš aizbēga no Dānijas un iesaistījās angļu armijas dienestā, bet 1919. gadā atgriezās dzimtenē un stājās jaunās Latvijas armijas rindās. Jau sākot ar aizsardzības ministra Zālītes laiku P. Licis darbojās armijas virspavēlniecībā, vēlāk armijas štābā par kancelejas priekšnieku, be 1038. gadā pensionējās.
Jubilārs jau 1919. gadā uzsāka studijas Latvijas universitātē, tis pabeidzot 1932. gadā ar tautsaimniecības zinātņu kandidāta
Pltn, Pē
grādu, kaut bija I aiku pārtraukt rācijas dēļ. Koi viņš pievienojās! avlja, kuras filļ pensionēšanās strādāja par biržas.bankai vē kantorī. Bijis jā dzīvē, būdai cibas krājalzde| valdes loceklis ta revīzijas kc ASV P. Līcis Latviešu kara bijis tās valde un ieņēmis, čit lārs dzīvo LEl Katskiļu kalnos šķirta brīva apl tnūžu.' Pltn. Lī(ļ ar 'aktrisi Mildiļ mirusi okupētajļ ņa audžu dēli, vuši savu dzīvU ju: Arturs 1944. gada vas^ Pad. savienībai