i'
. THS UTOAH H®WSFAP1E FOE OANADA ! AND U.S.A.
P'jblished twice weeķly by the Latvian Relief Societjr ofCanada "Daugavas Vanagi"
PMsin.Ass Office: 491 College Si. ^ T^^ 174, Ontario, Canada
Editor-in-Chief: ALFRĒDS VINCELS Telephones': 921-17121; 465-f5e?====^-=^ United States Editorlal Offic New York: Editor — V. I 1035 Rombouts Ave,. Bronx N. Y. Chicago: Editor — I. šī 5524 N. Luna 'Ave., Chieago,
U.S.A.
SATURDAT, MAY 31, 1969
mim— IMIIIIIHHIIM.....1111......ļllllilHIBMMIlMI
Iznāk divas reizes nedēļā — trešdienās un _. dienas. Izdevējs — Latviešu aprūpes biedrība Kanādā „Daugava3 Vanagi", ATR. REDAKTORS: ALFRĒDS' VINCĒLS Kedakcija: 125 Broadview Ave., ToTonto 250, Ont., Canada 5 tāļr. 465-^7902 Birojs: 491 College St, Toronto 174, Ont., Canada; tālr. 921-.-7121
Ņujorkas redakcijas raditājs: V. IRBĒ 1035 Rombouts Ave., Bronx N.Y. 10466. U.S.A. Tālrunis 9flļ4-7917
rikagas redakcijas vadītāja: 1. ŠĪMANE, 5524 N. Liiua Ave., Chicago, lU. 60630, U.S.A., tālrunis 774-57^
Ingrida Karlsoffle> ALJAs valdes priekšsēde
jaunatne
liii •
referāts amerikas latviešu apvienības ■ ;; KONGiRESA filadelfim
Jaunatne bieži dzird pāritietu- spriest. Lektorus maiņās moelsa
nms, ka tl neuzv^bdas kā latviešu vai nost: ķā viena jauniešo maiņa
jaunatne. Tas paceļ jautājumu, nogurumā pabeidza taujāšanu, tā
kas tad šodien^ trimdas laikā, ir otra gnīpa bija klāt uh turpināja,
tās īpašības, kiiŗās raksturo lat- iā, mēs gribam zināt! Mēs gn*
viešu jaunatni? Mēs esam izkaisīti bam saprast! Mums ir jāaug; Ji-
Ti'sās pasaules malās un dzīvojam aug tādēļ, ka, staigājot tikai pa
daudzās dažādās kultūrās. Lielākā ji^u iemītiem ceļiem un takām,
daļa jauniešu, kuri kādreiz bija nonāksim pie eventuMas latvieti-
Vācijas baraku bērni, uzauguši cie- bas • izniīcināianasi
šās saitēs ar latviešu kultiirni. Bēg- ^ . . .
l« nometnēs Vācijā bija latviešu t»* "ņnms janmesiem, m-
skolas, arī asimUēšanās precess «ktaals? Nemiers - pro-
vēl nebija prasījis «pūru. Tagadē- "««^ -.»*fļ'lr
jā jaunatne ir ta, kas nu toreiz bērna autos skrēja pa baraku telpām, vai arī, kā lielākā daļa jauniešu šobrīd, dzimuši tajās zemēs,
cerība. Vai miīsos arī pliist iekšējā enerģija, kura rada studentu nemierus visā pasaulē?. Šos nemierus mēs nevaram norakstīt kā a^
, - . ^ ^ 1 1 • nn. . kal tipisku amerikanu^ laika ka-kuŗas tagad aug un skolojas. Tie ir ^ , . * ^ . ' , . . , , vekli. Tie notiek visur. Kā varam
jaumesi, uz kuriem iedarbojas di- - ^ *r U ...
v„ kniraru iespaids - latviskais P«dt,va^vei. un amerikāniskais vai vāciskais, f^"/ ^"f^ f^"'
angliskais, kanadiskais «n auslrā- '«"^^ mnsņ tagad^as le-
mes un pat Visas Cilvēces laba? Ka to--darīt? ^7
Jiskais.
TORONTO LATVIEŠU: §V. ANDREJA EV.-LUt.' DRAUDZĒ 25.' MAOĀ IESVĒTĪTIE JAUNIEŠI
Priekšā no kreisās: Inese Sāla, Guna Foriete, Baiba Pempere, Māra Ozoliņa> Eliziabete Žukova, draudzes priekšnieks R. Roze, mācītājs Ā. Cops, Ināra Aņdroviča, Rēna Prince, Baiba' Šmita un Rudīte Purva; 2. rindā -—Edgars Šinits, Māra Runce, Rutā Kalniņa, Ingrida Kalniņa, Purgaiie, Ingrida Sala, Nora Kļaviņa, Daiga štein-hardcj Silvija Plīse un Ints Plampe; aizmugurē — Dzintars Pūpēdis, Ģirts Šteinhards, Imants Pūpēdis, Imants Jumis, Juris Korņets, Ēriks Ozoliņš, Arnis Rozītik, Gunārs Rauska, Pēteris Ozols, MārisPāvelsons un Imants Pērkons. ' Foto; J. liģers
ati^l zars ,
AUSTRĀLIJAS iiATVIE^U 8. JAUNATNES DIENAS SIDNEJĀ (1)
atviesi
Austrālijas latviešu jaunatne Imants Tillers par eļļas gleznu sekojc^o koncertu. S. Gaideļa atsūtītās apsveikuma neesat gatavi sekot." AtklSšanas.
15. maijā jau astoto reizi pulcē* .jūrmala", 2. godalgu — Dzidra Programmas crāmatiņā gan telegrammas nolasīšanas. Tās runu beidzot, M. Šiliņš aicināja
jās kopai.pasi savās «dienās". Dzelme, par eļļas gl^u„Sēkla", ^jj.^ rakstīts ka uzrunu teiks ^ija ne tikai nevieis; laet ne- jaunos turēt cieņā Latviju un
Manuprāt, pareizākais apzīmē- bet 3. godalgu dalīja Miķelis gļdnejas latviešu biedrības pr- faktiskas - un humoia nekāda.^ latviešu valodu,, kas ir vienīgā
jums gan butu- ^diennaktīs", jo Bračs par lakas darbu „Pairraat- ^ ^ gj,.^ ^ .1^,=^ iaunatnes Sidnflia^- latvi>4ii, hiprirīhn^e nr saite, kura visus satur kopā un
S n^l^Tlt r-^^ ^ ^:^rX ^S^^^^^^ « pie mūsu tautas ga-
Ts^Z^V^^ikm^' '"^^^^ ^ Miķelis Kampe, bet noti^ otrā- jauniešiem^, deva veselus 12 ^^^^^ .
SiT^ar nakŽ^ - rSet to^ ^ Jāpiezunē ka izstādes atklā- di. Tas. laikam, jau tā bij... niā- ,baušļus", kuri viņiem jāievēro., g. Bračs sveica no Latviešu
mē^ir iā^Sks S v^ '^''^ piedalījās neparasti lieds nots, humora pēc, jo M. Kauipco nākotnē varētu vadīt latviešu apviembas Austrālijā prezidija,
p^i^nas'S T '^^P«-u Skaits _ pāri par „ bija mē^ājums humo- sabiedrību, šais ..baušļos" ietil- Imot arvien palikt īLešSm!
p «i*» iai^... ja^j^g pe^ļgjie ^. ^.^ izdevās, tā cita pa visas labās lietas, kā vecāku jo arī Latvijā latviešu jaunatne,
Tas viss nav nekaš jauns, nav mazliet pārsvarā. neta — nekādas lielās smieklu un autoritāšu cienīšana, tālejo- droši i/ien, priecātos par šādu
: ari nekas neparasts. Tas tā ir Kad izstāde bija atklāta, glez- šaltis pubMkā nedzirdēja. Hu- šu ideālu izkopšana, pienākumu,,ciienu" rikošanu še tālajā AiiS-
bijis jau no senseniem laikiem,; nas apskatītas, aprunātas", ,,ap- mors ir labs, bet arī visai bīsta- veikšana, dra\idzība, kopības uri trāltjā. un. tā būs ari nākcļtne. Te viss kritizētas" m darba tikums, la-
«pieder pie lietas", un jo vairāk visi pulcējās Sidnejas latviešu- cīgi apieties. Ka M. Kampe vēl ibā slava u, 1.1. Man .vislabāk pa-
nemiera un izturības, jo labāik. nama lielajā zālē uz 8. jaunatnes nav speciālists šai nozarē, aplie- tika 6. ..bauslis": .J^edodiet ci-
dienu oficiālo atklāšanu un tai cināja viņa piezīmes pirms prāv. tiem padomus, kuriem jūs paši
Sarīkojumu virkne iesākās ar jauno mākslinieku izstādes atklāšanu. Tajā reprezentējās 8 jaunie mkāsdiniski ar kopskail^ »6 darbiem, un to atklāja glezr notājs Reinis Zusters, kurš pēra bijis pasaules apceļojumā, le-sikaitot okupēto Latviju. Cita vidū KZusters ari norādīja, ka iļnūsu tauta ir Latvijā, iet, mūs,
Mūsu
LATVIJAS SŪTNIECĪBAS VAŠINGTONĀ VADĪTĀJA DR; A. ŠPEKKES VĒSTĪJUMS: AMERIKAS LATVIEŠU KONGRESAM FILADELFIJĀ
. Māc. P. Laiviņš sveica vairāku organizāciju un komiteju vārdā: no 18. kultūras dienu ricibas komitejas,. Latviešu ev.-lut draudžu apvienōtoas, Sidnejas jaunatnes audzināšanas padomes un Vienības draudzes. Viņš citēja Raiņa vārdus no lugas ,^t, vējiņi" uņ noradīja, ka jaunie būs tie „sau-les dēli", kas brauks „pēc tās mūsu Kurzemītes". Rakstveida. apsveikumus bija sūtījuši Latvijas konsulārais pārstāvis Melbur-
trimdiniekus, viņš tomēii uzska- Slimības aizkavēts, Latvijas sūt- panest dziļās idejiskās plaisas ra- mas gara pasaulē un praktiskā nā O. Rozītis, DV Sidnejas noda-tpt pār atlūzušu zaru (?!?). Viņš niecSļas Vašingtonā ivadītājsDr. dītos pretstatus pilsoniskās uri ko- dzīvē. Jau tagad to var nojaust ļas valde, vanagi un vanadzes un izteicās, ka māksliniļafciem daim- A. Spekke nevarēja ierasties Ame- mūnistiskās pasaules starpā. Bei- cauri oficiālo rakstu un ziņojumu prāv. S. Ģaidelis. tenē gan jādod mesli režīmam, rikas latviešu apvienības 18. kon- dzot - tīri vai nevaldāms progress uzmontētām nodilušām un plieka- pģ^. ofidālās atklāšanas seko-bet pēc tam^ viņi strādā ar sa- :gresā Filadelfijā laikā. ņo.-. 16.-18. pārņēmis-.; zinātnisko; pētniecību, nām rindiņām. Kā viss tas varētu vakaraiiterāiiā daļa ku;ā An-jūsmu un ļoti interesējas Par to, maijam, tādēļ viņa sveicienus un kas bīstamā kārtā laužas pāri dā'izpausties, to neviens šodien pa- Jaunbērzinš sfeddrā un pa-: ko latviešu mākslinieki daira briv novēlējumus delegātiem nodeva bas nolikto iespēju robežām un teikt nevar, piemēram, neskaitā- j-gj^ā valodā lasīja A. Čaka dze-vajā pasauiļē, kā ari ļirasa, M sūtniecības padomnieks Br.A. Din- vēl bīstamāk rotaļājās ar. neizdo- miesovjetologi vēl nav izgudroju- Dikoijā, gan varēja būt labā tie ļiraufctu ar savam izstādēm bergs, nolasot šādu.Dr.;A. Spek-mājaimi spēku fatālām varbūtī-ši nākamās Krievijas gaitas un ļjjg^ ^gj^ ļggļļjļjg apēda" uz lat\1ju. R. ZUsters domāja kes vēstījumu: bām. veidus. - ne'tikai vārdu galotnes, bet pat
ka šī ideja nākotne, varbūt, m _______^ ^ _ Kāda var izskatīties rītdiena lī- ----- veselus vārdus. Māra Mchmane
„Visu mutēs ir teiciens: dzīvo-
Kādas lai būtu praktiskās recep-
varētu īstenoties, kaut gan vien- ^^"^^^^^^ Mm perspektīvā? Gaužām sarež- • . . - , . ^ . - Hknat A^m iatvi<«ii vainds un
->^^^;^_ T^S^tm^l r?arŠytT"M ^S^^i:: ^.^^3^
Attieksmē uz izstādītiem dar-
dzejoļus. Interesants bija Ivara
biemR Zusters atzina ka mūsu iznākumus paredzēt nevTr^^^^^^ ^zi. gūt ekonomiskas iespējas un
biem R. zustera a^zum^ sa^ mi^^ nerunājot par musu dzīves vispa- ^^ļ^ latviešu tautas eksis- P^^^ ^^^^^ ^^^^ audzmāt apzini- ^^astma labi nolasītais uaioas
jaunie mākslinieki, pretēji An- ^-^^ piedzīvojumiem un piere- jr^aT^^TS^^^ ^i" Vn'lepnu" pašcieņu,. dod"or;; ^etuzales stāsts pasakas vddā
gUjas un Austrālijas standaar , , tence sastrēgumu un grūtību nav ļ tas «ienākas bet Jvt Par latviešiem 60-tajos gados
tam,.meklē dziļumu. Viņš būtu : ^ trūkums. Latvieši nav pūļa tauta, ^^bāeSs^ s^^^^^^ kl Austrālijā. Vai nu tā bija lasītā-
biji%4pti priecīgs, ja attiaāgajā Cilvēki uz mūsu planētas vairo^" šī privilēģija tai allaž dārgi mak^ ļ'tm. invn^i LJv&i tik d.uA.TI Jas Māras Eichmanes, vai auto-
.,^ZnX-wr^, ^-rs«c «ia7«nt. m. ar T,ftniprp,i7pf„ stn„m« Ar- sāiusi. un arī Dašrp.izftiā tās ma- mums ļāvusi pasuvei UH aaudzam _ „ ^.^^ .^. -
ra Jura Roaša vaina, bet „Tais-ne 69" man šķita tāds-stripu
zentētajiem autoriem. Runas mā tislpa vM, kā angMs.saka, vie- ķinot, ir dzīvs pierādījums šai pa- ^ ka bez" „VAT
bei^R. Zušters uzsvēra, ka ta elkoņiem. Cilvēku kopdzīves tiesībai, ta teikt, tiešs a conto dējā prakse ziņās, kā savu darbī- 69" es tur, nekā nevarēju atšķeti-
vecums^:^ varējis gleznot ta, jas ar nepieredzētu ātrumu. Ar- sājusi, un arī pašreizējā tas mav.^ d ēm cauri
kā tb spēf daži no izstādē repre- vien 'šaurāka sāk palikt dzīvoja- sīvā emigrācija, mūsu skaitļos rē- ^''"^^^ ^
galvenais ir darbs — 5% talanr institūdjas nespēj vairs pienācīgi Oeks mūsu eksistences jēgai, Nav bu pieskaņot apstākļiem un laika nāt.TS kā ,,VAT 69" man tai brita Un 95% darba, tad var. oerēt kārtot attieksmes un saisfibas.Ļie-brīnumSi ka šī emigrācija ir ak- prasībām. Galvenais ir un paliek dī nebija, pieejams, paliku nezi-uz panākumiem. lam ļaužu pūlim domātas dogmas, tīva, sacīsim, dziv radošais gars, pārējais ir tā dažā- ņā, ko J. Rozītis gribējis pateikt.
žūrijas komisija (Uldis Āibo- kas bijā tik ērtas elemeitāraido- ar Man tas tomēr nedeva mieru un
liņš. Vija Spoģe—Erdmane un māšanai. sāk drupt un iekšēji irt. ķad radīsies iespēja kaut nedaudz Novēlu tautiešiem visu labāko starpbrīdī sāku apjautāties ci-
R. Zusters) bija godalgojusi 4 Liels nemiers pārņēmis jaunākos atvieglot vai drupināt smago slogu, viņii sīvajā un sīkstajā ilcdienās cī- tiem. Iteirdēju dažādus spriedu-
darbus. 1. godalgu saņēma gadagājumus, kas organiski nevar varēs vērot dzīvas un aktīvas vēs-ņu dzīv^ (Nobaigums 5. Ipp.)
Mēs nevaram noliegt, ka šī otra jjas mums ir akMs? Latvieši
kultūra atstājusi iespaidu jaunai- jaunatnes kongresa aizliegums Riē-
Eies idejās un rakstura veidošanā, tumberlīnē bija aktuāls, tā bija
Biezi sī otra kulttira ir tā, kura realitāte. Ko mums Vajadzēja tur
atstāj pat lielāko iespaidu, un asi- darīt? Sekot mūsu iekšējai enerģi-
iņilēšariās prasa atkal jaunus upu- j^i vai klausīt piedzīvojušu poli-
ŗļjs no latvietības. jj^^ padomiem un atkāpties? Ce-
Vecākās paaudzes vidu ir lādi students JaņsPalachs Prāga
vecāki, kuri ieceļojot ASV, nolie- ^^Hu pārliecību sadedzinājās
dza latvietību uh pilnīgi pieņēma ^" &idev& savu davibu. Vai mums
jaunatrasto knltūrh. Bet ir ari te- vajadzēja līdzīgi rīkoties BerHhē?
d' vecāki, kuri ignorē jaunās zemes Vai kāds še spēj nest atbiMību par
kultūru un dzīvo vel arvien 1939. šo jauSjumu atrisināšanu? Liela
ga^. Abišādi^ftisls^nāšsm ^^ļ» jaĻuniešu nožēlo,mūsu atkāi»-
rada samulsumu jaunatnē un kavē gailos. Jaunatne jaut» sev, vai tifi-
to veidoties mūsdienu aktaiālajos tas nebija i&s t izšķirošais bridis,
apstākļos. varēja miis pārveidot par d-
nītājiem un darītājiem, nevis'tS-
Mēs esam cēlušies no vienas tau- kai runā^jiem
tas, bet uzauguši citas tautas vidū. Etnogrāfiskās ziniišanas vienas
Vai tad nebūtu Ideālākais leman. pašas nespēs mūs I saglabāt tamlai.
tot labākas īpašības no abam tau- ^ieši tas. ka jaunietis sēž stundu
tām un tās izlietot labākas pasau- pg, ^,.,,5^ ^īixrm^ par
Ies veidošanai? Mēs nevaram dzīvot dienai aktoālo stāvokli vai ri-
sapņos, bet mums jāizmanto reāli- sina kādu laikmefigu problēmu,
tāte mums vēlamajā virzienā. Jau- tas, kas spēs jaunatni pieturēt
nietis, kam ir konkrēta r_eāUtāte, t. latvietības. Runājot par šoffie-
1. musu divkultūras stāvokļa iz- ^^^^^^ ^^^^^
pratne, spēs vieglāk izlietot savu pjeiikt savu kommatu, bet attiek-ener^ pozifivā veidā - iegūt ^^^^^ ^
izglītību un kalpot savai tautai. ^ tai jau sen pielikts punkts. Es ar
Izaudzināt šādu pozitīvu rakstu- ^ nedomāju, ka mūsu senču man-
ru nav tikai viena cilvēka darbs, ^j^^s elementārākais latvis
Ģimene, skola un sabiedriba, kopā ^^^^ ^^^^^ ^^ļ vajadzīgs, nē, strādājot, tikai var to labi paveikt, vajadzīgs, bet ar to vien ne-
Varbūt tad šī ir tā dznja, kas rada pietiek.
mums jaunus sabiedīiskus spēkus . ; . . . . ^ ar katru gadu. «^^^^'"«^ l^^ļ iespējas izteik-
, , _ . , ties par aktuālam problēmām,
Musu uzdevums ka jaunatnes or- k^ut ari m ir strauja un domas
gamzacijai ir radīt situācijas, ku- ^^v izdomātas līdz galam. Ja jau-
ŗās jaunatne var satikfaes. Tas pats „atnei būs iespēja izteikties, ta ie-
L^f^ Pr«Wemas. Mums gjjs piederibas izjūtu pie latvieši jabut iniciatoriem, bet mums ja: ^^^^^^^^ ; .^^ ^^^^
but m jaunam idejam. Musu bos ar vecāko paaudzi, bet n* amerikāņu sabiedriba spej dot jau- p^^t^j^, ^^^^^^^ „^
numus un laikmetīgas nodarbības, tjeks^ēm būs ieguvēja. Kaut arī Mums tas jaievies an latviskajā jaunas idejas ir teicamas, tām rei-vide. Ja mes gadu. pec gada rīko- ^^^^ jāatbalstās uz piedzīvo-jam tas pašas nodarbības, tad m- ^^^^^^ ^ pj ^.^^ -^^^^ne terese apsīkst. Cdc pUsetas nekļūst mudināt v'ecāko paaudzi uz arvien mazāks apmeklētāju skaits jauniem darbības virzieniem un sarikojumos, kuŗi ati^ārtojas kat- centieniem, .bet vecākā paaudze ar ru gadu? Tādēļ mūsu uzdevums k ^avu pieredzi var paplašināt im rast jaunas idejas, kuras pievilk- ^^^^^ j^ejas un palīdzēt labāk ietu un saistītu dalībniekus, modi- dziļināties tajās nātu viņos jaunu interesi. Ari mū- Rādās idejas mūs nodarbina? su Divreizdivi nometnēm radīts sakari ar jauniešiem Latvijā. Tas šāds pasākums, kurā katru gadu jūtīgs temats. Kā to īstenot, laS ii' jaunumi, bet mēs nedrikstam nebūtu jācieš jauniešiem Latvijā, aizmirst, ka, varbūt, kādu dienu bet ari vecākā paaudze neteiktu, ari še interese pārtrūks. Tādēļ ka esam kreisi noskaņoti? Mēs mums jābūt gataviem izvilkt jau- tādi neesami Mēs tādi ari nebū-nu trumpi. > gimj Bet mums realitāte stāv acu
Tas, ka jaunatnei spējam dot priekšā — fjatvija eksistē bez jaunas un interesantas nodarbības, mums, un mēs gribam zināt, kāda rada vidi domu izmaiņai dažādos tā ir. Mēs gribam zināt, ko Jāuis jautājumos, kuri nodarbina jaunie- Latvijā domā, ko viņš sapņo un uz šu prātus. Aizvadītajā šis ziemas ko viņš cer. Mēs gribam zināt, Divreizdivi nometnē jaunieši pa- ko šis Jānis dara, ko viņš jūt cēla un spēja inteliģenti pārrunāt un kā viņš reaģē uz šo pasauli, dažādas problēmas, kuras saistītas kurā mēSļ abi - dzīvojam. Reiz šī kā ar ikdienu, tā nākotni Mums pasaule nonāks mūsu rokās. Ko dzīve nav beigusies 1939. gadā, un mēs abi darisim ar šo mantojoa-tieši tādēļ mums jādod laikmetīga mu? To tikai spriedīs cita paaudze, viela, par kuru jaunieši var (Nobeigun» 8. Ipp.)
PULCĒSIMIES JAUNATNES UN SPORTA SVĒTKOS 7. UN 8. JŪNIJA SIDRABENĒ!
DV — LNJAK — LSAK
Mm[IHIIMJIIIHHItLI»iMUMII«W.......II».........I........III
I
0459^09566
9946
