g. 3i.
kDA 31. MAIJS
TORONTO
d8 Vinčels, ļf4, Ont.; tālr. 531-4533. ^
i s N ori tis,
LOnt.; tālr, 769-0802.
/estf., Von Einem Str. 19:
vajadzības īsināt. Neiz-. uz vēlēšanos sūta atpa-idā) vai starptautiskais vārdu vai iniciāļiem parakstītāja persoī^gs ie-irī redakjjijas viedoklim
lā un ASV -
1. $10.00, 1 gadu $18.00. 25 centi.
daļā $2.20, bet tekstā slejas telpu.
latviešus leio brāli^^
l4s LATVIEŠU FILADELFIJA
Spānijas, valdība nav ļresēta jauna pārstāvja iz-li, jo arī Franko uzsā-lieciskus un tirdniečis-ar Pad. savienību, [piedevām joprojām vēl at^ Spānijas pilsoņu kara iai-fēstais zelts, kuru spāņi op-āsķās cerībās tīko atgūt, lv. Ozoliņa domām, ar šīm [jas ^interesēm ari izskaid-lafcviešu valodas radio-ļluņu pārtraukšana no Mad-ļ un to rieatjaunošana, kaut kā solīts. Barselonas ostā bavienības zvejas flotei pat fekārtota remonta baze. ārziņš arī informēja, ka projekts par Baltijas val-flta atsavināšanu un 500.000 izmaksu Pad. savienībai kopvērtības vēl jāapspriež ī, jo augšnams to pie-tika^> ar grozājumifiijļ. Li-štāsieis' spēiJā pēc viMia ga-starplaikā likums apakšna-feņemts, noraidot augšna-3zījumus, un stājoties spē-īt, bet, pēc citas Anglijas informācijas, pēc di» ?ādiem. Tā vien liekas, ka ?ā nekādas .skaidribas nav ļšiem Anglijas latviešiem... i.).
5ērziņš skaidrojis arī iero-Brīvās pasaules : latviešu ļābas i informācijas centra lu, kura iekārtošanu un nu biitu ar mieru uzņem-ļ; bopas latvieši. Daži da/rbi, ram, inošu iespiešariaj Ei-m patiešām izmaksātu 1§-ļ(Nob8lgums 6. Ipp.)
ne -tuvu tik mīlīgu ska^ ja slimnieci. .
ko tu runā, mīļais! Tā Sallija. Vai tevi nemaz
ļ širās pēc vims šīs lie-
iM bērns."
ļuldi tādas aušīgas apla-f^iete, nevis mūsu meita, ļalts bērns? Sallija bija nau viņa vairākas dienas liee šo slimnieci, es tev
ļotu, par ko īsti jūs ru-ļranieee, nu-jau itin uz-
y ka jūs to zināt. Mēs iļieitas sirdi, un nu ma-
ļ Sallijas sirds," savu vī-: tas nozīmē, ka Sallija ļpukst, tad viņa ir dzīva;: lis izskats - ir mazāk sva-mala. Galvenais taču ir ļlad jūs esat Sallija, ma-tā esat, tā es tō izjūtu, ļ.nan tu tagad esi mana naigām acīm apglāstīja ļu man tagad jāiet. Už 11 atnākgu." .
u pie rokas un steidzās.
[es tā, it kā būtu prātā, lijas sirds, pati Sallija ļrast^.ka tava iedoma tik lūsu cilvēks/ Bet viņa ?niņ! Vai tad tu to ne- ^
iveikos)
Pārkausēta „Rūda«
l?iEŽISOEA FEOF DR. A. STRAUMAŅA PIONIERA VEIKUMB
Ņupalca ir pakalnu pilsētiņa Publika ir katras iarMos visievē- liekas tiešs tuikojTOs'ao prdf^
Ņujorkas pievārtē. Tās ie&āvo- rojamākā sastāTdaļa, jo izsāde rammas: s^u iīMr (vai,^ ja'
tāju skaits, pēc sarunās iegūtām tukšai skatitSju telpai būtu nul- patīk, lenti, ksiš tohi^t ne&fe:
un tāpēc, varbūt, neprecīzām zi- Publika netieši nosaka ne ti- ki) r^is Dr/G. PcoS^Ki^^^^#
ņām, nepārsniedz 250O, bet tajā lwi lugas izvēli, bet arī inscenē- sliede siMsnēja cauri ganaKž^'vi-
novietojusies Ņujorkas valsts Juma veidu, stilu, aktieju sastā sai izrSdei; tajā bija nfiuit^'rt
universitātes koUedža, kurā mā- vu u. 1.1. TSs atsaucība vai ne- kas konvendonāiajSnc^^ leP'
cās ap 5000 studentu; uz katra ^^uclba noāmē paaāikumus gravēto skaņu un tjrolcSņū 'sē6i*
iedzīvotāja, tātad, 2 studenti, vai caurkrišanu. Katra gadudes- bu pubUka tomēr kkutfjJS af
Pirmskaru Eiropas apstākļos "uta pubUfcai ir sava pagātnes uzmanību un intei?®si — ari vifr
šāds samērs piešķirtu pilsētiņai un tagadnes notdikumu uztvere, tās, kur tā bija domāta tiJ^ nb-
vecromantisko vācu Heidelber- sava nākotnes iztēle, sava gau- skaņas radīšanai un dominēja;
gas vai vismaz jaimromantiskā- «i® un vajadzības. Teātra uzde- Mūzika, tātad, tā tomēr bĪjalPiē^
ko latviešu VecSauces raksturu, vums ir šīs vajadzības izprast tam, vecākajām gaūmēni par;
kas iemūžināts daudzos, tā laika un apmierināt, spīti, labi iecerēta, piemērot^ iz-
literārajos un skatuves' darbos. .__- ^ ^ . . . vēlēta uh iespaida sakdmponē^
Vai šā rakstura pazīmes atroda- ^^^^"^ studējošajai jau- ^ ^ j^tiktu,
mas ari mūsdienu trauksmes, režisors Zivertu, liekās, neviens nekllausītos. Blakus mi-
ceļu un automašīnu pārslogotar '^^apasniedm uz īstās ,,pap^^^^
jās ASV milzīgajās sapņu, zinir tes". Ne uz ,ilēnu vēsmiņu" gaitā še jāsaprot paplašināta no^ē; šanu un nemiera fabrikās, par to nēsātas, zvaigžņu un saulstaru Tēlotām sastāvs kcmtUēktē-
īsā apciemojumā neizdevās pār- apmirdzētās mākslīgā zelta vai .^sno fStā^^^ liecināties. ^ll^'Sa'Sf'"' "^^^
Romantisku notikmnu cienītā- f^r^rL^i? ' g^^avlbu, techmsko un māk-
jiem šī pilsētiņa tagad tomēr [^^^^^^^^^ varēšanu. Vislabāk
kļuvusi tuvk ar trīs.ievērojWu ^^ifSk^āl^^ ^^'"^ minisvārciņotā Karinas
latviskā nemiera un trauksmes v^^^^ilo w mākslas ^sakums ^^^^ ^.j^^..^ ^ ^^^^
Edvarts Tūters
gir- Ta^Si^krMārlT^ Z^'^^l^Z^^T^ T ^^^h^l^ vērta, režisora prof. Dr. Mreda ļa ^r^?'^^' nfe^'^t ™era lomas tēlotājam pit. st.r.i,m«r,« ,m cVo^r.«« ^^J"' stiepuļu, ritcņu, mig- profesoriskā dnitāja ap-
Draugs atceries, draugs atcerim Tās dārgās kapu vietas, Kur liktens lēma nogulties Tik daudziem — jau pirms rieta.
Tos, kam vairs nav kur piemestiSB, Kas dMi tundras, saM, — Tos atceries, tos atceries, Kaut pats tu svešā moM.
Kam visi tilti nojaukti —-Uz mājām mv vairs ceļa, Tos savā sirdi paturi — Ltdz jaunu dienu zeļai.
Tā diena nāks, cels zobenu — Dievs savās dusmas sūētās! Cels vīri jaunu Latviju — Plauks jaums, daiķs sētas!
šis gads ir karavīru gaids, ^ Lai pieminam ikvienu Par tšvuzemi atdeva, Kas sava mūža dienu —. —
... Draugs atceries, draugs atcerim ~ Kā mirmos, tā dzīvos! Kāps saule kalnā rotāties — Dievs latvju tautu brīvos!
SABIKOJUMS BIVREIZDIVI SEKMĒŠANAI'
Portlandes latviežu koris pava- tē iespēlStu.
A. Purva jauna kantāte hez orķestra
^ TORONTO SV. ANIŌREJA DRAUDZES KORA KONCERTS ClKAGA :
Koris lielu vērību piegriezis pla- mera Pavasara „Sub Pondere" Sāka stila dziesmu atskaņojumiem. (Zem nastas), labi pieskaņoti Ēdi-Koncerta programmā bija kantā- tes Timermanes ērģeļu pavadlju-tes un orātorijas ar soprana solo, mā.
teicēju , un ērģeļu pavadījumiem. Pirmo reizi Čikāgā dzurdējām Vairums dziesmu Čikāgā atskauē- Arvīda Purva kantāti «Brīnumu ja pirmo reizi: Dievs" korim rni ērģelēm. Tās
■ Koncertu ievadīja ar Andreja Jur. pirmatskaņojums notika kora 17. jāna „Mūsu Tēvs -debesīs". Tem- gadskārtējā konfertā Toronto, m brāli labi saliedētās balsis un glās- to laikrakstā jau raksUts tošie Musinātie toņi = pakāpeniski (Imants Sakss). Cikagā orķestri pieauga varenā, gan apvaldītā, aizstāja ērģeles, kas ar izteiksmīgo spēkā, kas patīkami glāstīja klau- ^^^a dziedājumu sniedza bagāttgu sītāju dzirdi. Tāpat veidojas tā skaņu kolorītu. Šī kompozicija ir paša autora ,.Uz augšu". Sakausēt vērtīgs ieguvums mūsu garīgajā un apvienot vienā veselā kopumā atskaņojums autora
ap pussimt balsu ir apbrīnojams vadībā bija pārliecinošs, dzīvs un meistardarbs par ko atzinība di- ^''P^^^ P^^"^' ^^^^^ cēlu varembas
riģentam Arvīdam Purvam.
Tādu pašu veidojumu dzirdējām Alfrēda Kalniņa ,,137. Dāvida dziesmas" atskaņojumā, kas pārsteidza ar tīru intonāciju un precīziem ritmiem. Koši skanēja Hel-
redakcijai piesūtīti - izdevumi
iespaidu.
No plašāka istila dziedājumiem ērģeļu pavadījumā atzīmējama R. V. Viljema „PateicIbas dziesma" korim, soprānam un teicējam. Diezgan sarežģīto kora partiju diriģents risināja ar lielu noteiMbu. Atskaņojumu mūzikas fonā labi iekļāvās teicējs Voldemārs Pukats ar izteiksmīgi skaidru/ dUcciju. Aus-
tras Holcmanes soprana solo val-Biruta Senkēviča „Jāņi - va- ^zināja ar' izjustu dziedājumu.
likt gadījuma rakstura. Tā var niaksimāU atļauto 75 iū^^ Tipižēšanā un' rakstu- dziesmām. Vairums bija taut>is pabeidzot ar Oregonas latviešu izdevis apgāds Daugava 196O. Kora atelpas laikā četras solo-
izvftidohfis r»ar VTTHac ioimoe i 0 J došanā rožisors, liekās, varbūt (jj^jesmu - gan no Emīla Melngai- biedrības dāmu komitejas mantu gadā, 182 Ipp. dziesmas ērģeļu pavadījumā dzie-
dāja Austra |Holcmane. .Pacilāti izskanēja Ernesta Brusubārdas „Ļiels ir tas Kungs" un „-LūģŠariž
izveidoties par kādas jaunas notikumu virknes amerikāniskas litltūras tu pienesumu uzskaitē
mēneš-un meite-
krist ne tikai kvantitatīva, bet teksta d^a kura n^ta nSr-" '^'^ personīgo spēju ^.^^ komponistu sabaisojumi. Pa- divi nometnei pieteikušos dalīb- ^^m visā pasaulē, maija burtiU- '^^^^^^ 3^^^.^^ g^^^;,
ari kvalitatīva vērtība, izmanto- snSmu neuSu mi P^^^^^"^^ ^^^^^ ^^^l^ skaidrojumus par dažām dries- nieku nāk no „ārienes", turpretim ca, apgāda Ceļinieks izdevums, ^^^„ ^^^^.^ . .g^
iama arī la.f.vislfn *^ ■ " tas. Pat nrofesionSlieta aflttie- - —...j-.. a- hats niohimii Wab« «»s:r/io«^™j atb. redaktors 'Dr. L.StreiT». .'Ifi , . , ^ ^
jama arī latvisko interešu labā. m^^,^a^ Il^ama «m. gan vairS. '^^^^^
atbraukt - ts bija devusi rezul- (^ormsiā. satrauld, tatu, ko laikā no 7. - U. mai- »*"ou»i,
kas, tā no patālās Toronto.unoi-
liesie
studenti vēl kādas publikai saskata- Jg^^ij/ļ^j^ nācās atkārtot. " ' iekļautos vispārējā latviešu sa- Ostseegesellschaft e. v. Hambur- ^j^g^^ ^^^^ j^teiksmlgs. To veikU at ^ mas gaitas, kustību vai mīmikas biedrībā un kļūtu tās derīgi locek- gā, 28 ilustrācijas, 4 kartes, dzies- i^aļs^Ija E. Timermanes labi re-
E.S.:nm un tautas deju no^^ iaa-pp, ģisfrētie ērģeļu pavadliumi^
" \ ' ' ' : :■'['.-'] '''^ No a capclla dziesmām plašāk
jam'katru dienu varēja'vērot ^^^^^^^^"^^ ^ savdabības, par pāirdavojumu, Jauni, nedzirdēti un neparasti bi- «
tiklab latvieši no tuvās Ņujor- P^^t^"^> ^««^«^ nerunājot. Tā- ja ari programmas izpUditāji. Pir-
T,,o ---nfst;.. rp----*-----, siKprecu wrgoiajs, Kas iz- vairākiem tēlotājiem palika mo reizi atklātībā dziedātāju priek-
rādi bija noskatījies dažas die-
tām vietām. Protas, izrādēs ™„3t, "Z'^^sTl ^TTl^^i iespēju .riķoties kaut cik sā stājās kora otra diriģente Bri- - „ — * ^ ^« «-^ «««^ a noskatījās arī iezemieši mi kol- "f'Tl " -w ^^Ivi ar balss Hdzekļiem gan U2^ giu Ritmane-Livermore. Tāpat JCl II Tl iR THRONIIC A
ledžas studenk kuriem tis g^- fP^^"ut kas speciāls", ^^^^ ^^^.^ ^^^^^ ^^^^ ļ^^^ ^^^^ ^^^^^^ Artūrs Li- «^ULl i \JRi\ū \^ņiS\Ji\lSU\
venokārt bija domātas un var- ; ciju dēļ, vermors. šī skotu izcelsmes vai-
„ _. . raku paaudžu amerikāņa latviešu
Personāža grupējumos, nosta- *>f"
tikt: nekāda atmiņu saiiBfe ne- im
-hnf r.df M,„-n.ii.*,., f^5+«,' vccākās paaudzss latviešu: skati-
i. Dut pat Ņujorkas teatŗu kritiķi. .^..^^ ««««
I Koiledžas teātra mākslas fakuJ. "^^^
tāte -režlgOfa Dr. vadībā bija iestudējus: dija Mārtiņa Zīverta lugu ,;Rū-da" angliska, ar nosaukumu ,\Mad Christopher, Mad".
kusti" valodas zināšanas varētu apskaust
lējusi un iz* ^J^^ „^ ^..^ ^ ......naaud^es ..amenkam".
Izrādei speciāli gatavotai
daudz siinbolikas, parādījis P»!'"^^'» ..amirikāņi' daudz (atjautīgas izdomas. Ļofi Patīkami iepriecināja
Māras
veidota Viktora Baštika „Tuvāk pie Dieva kļūt". Sākuma un beigās izmantota pkzīstamā korāļa tema; Aizrautīgi skan dziesmas vidusda-
Viestarta Aistara gleznu un nu un daiļamatniecības izstrādā- ļa, īpata autora izteiksmes veidamr akvareļu^ izstāde Grand Rapidos jumu izstādei Bronsoņa parkā 7. pateicīga kora balsu gājieniem, beigusies ar lalīām sekmēm; To jūnijā, kura notiks, vietējā mS« kas papildināja labi iestudēto dzies-apmeklēja vairāk nekā 200 inte* slājs institūta prot^tbrāta. Nci mas atskaņojumu. ' resentu, pārdotas 4 gleznas un latviešiem piedališanos pietei« Pievilcīgu melodisku un harmo-7 akvareli. Gleznotāju gan skum* kusas Maiga ZaļinsJka un Vera nisku veidojumu izteids Tālival-
tuves iekārta un deļrorācijas, ļespaicĢgas bija abu cēlienu bžd- saukantes stabules spēle. Kokles dina tas, klSds^a apmeklētāju Štei^
kosUmus neieskaitot, izmaksāju- gurain'as (visa luga bija iekārto^ spēlēja Inese Saukante Ain Valdis aizgāja mājās, izstādi neredzēju- traukus un skulptūras. Kristus roze". Tā aizrauj un vai-
Dr. A. Straumanis pats lugu šas,pēc režisora izteiciena,,,tikai te 7 ainās). Valoda Ganīts, teicējas bija Mta Dam- šijoskatei paredzētais stundās . . _ ,,,, dzina. Atskaņojums bija iejūtīgs
arī tulkojis un saziņā ar autoru 1800 dol Mūsu trimdas ansam- tulkojumā, cik bija iespējams iz- berga un Inese Saukante. Dejoja Latviešu biediibas zāli izmanto- , ^"^ris Valdmanis pārstrādājis ^„ izteiksmīgs. Pacilāti skanēja ari
mazliet ~ ' ~ . - --- —j_^sli_-:r _r. - '
ziltu lentē
kultāte lugui bija reklamējusi Kā vareiu aiļauties. — latviesu aramaiiĶa aaros Bpt> patpretīgs iiKas «nevu saazame^u patīkami narsteiets» rezienēti '------"--' '""^ «'"S'^"'"
„Ari American First". , , . , . ja pastāvēt mainōfās un izluti- ^^utas instrumenta «garmtfškas" :^ asinot kada vecpuiša nūlestības labs kontakts ar dziesmoto saimi,
Atskatoties uz izr^. pāc pir- d,^^UEe^1a"rbr:n ^ruiTlS'ko^ f"" t t T'h'T'
■no ie_^aidu ^ogulsn^anās. ^. nmājot tikaipar laUvs^_^ p^eJrSs'S^Iu""^ '^"tvIL^^rfnSM^tā^^ bas sakt vērtējumu no otra ga, celsmes smadzeņu ramtajam kristoferiskajām
la no publikas, kuru parasti, sastāvdaļām, jāapstājas pie par n7A*^^^^^ atgādmāsim tai ka neatliekams
.k,.-.. ____. ...^-^.-.„:L„ tL Inir* .^Z,^ w pul^m Dr. A. Straumanlm piena- ^ steidzams uzdevums ir sagādāt
ja vispār, piemin tikai recenzi vadmūzikas. Un tūlīt jāsaka, ka atzmlba un pateicība, jas beigās. Manuprāt, sevišķi šai apzīmējums pavadmflzika parās-
nav piedravota. Taču tas nemazina manu pateklbui izstādes rīkotājiem."
rotu sievu. Luga izrādāma divās niem,: augsti ceļot atskaņojumu
dekorācijās; personālā i sievie- māksliniecisko vērtību,
tes un S vīrieši. Komēdiju var Labi apmeklēto koncertu kopīgi
pieprasīt A. Valdmanim — 298i bija rīkojušas Ciljlagas latviešu
piemērotu pavadmūziku latviešu Kalamazu un apkārtnes māk^ Portland Ave, Minneapolis, Mn. draudzes.
gadijumāj tas būtu nepareizi, tajā nozīmē še nevietā. Labāks
Osvalds liepa tautas dejām, kaut vai skaņu len- gļiniekipoSas gadskārtējai glez- 55407, U. S. A.
Eduards Ramats
& J i i ROMĀNA ..ATOltSNlS S5KSŠ OKTOBRJ" 11
(3. turpinājums)
- „ljab,vakar,", teica mīksta un klusa sievietes balss,, bet vārdiem bija paskarbs apalretonis. „Nesu vēsti! Eovačs liek jūs sveicināt, bet viņam šodien piezvanīts no Budapeštas pārbaudīt, cik garīdznieku atpūtaa mājā iemītnieku. Biedrs Eovačs domā, ka vēlākais pāris dienu laikā jums abiem jāpazūd. Eas var zināt, varbūt kāds novērojis jūs vakarā staigājam . pa dārzu ? Kovačs rīt desmitos ieradīsies pats ņz pārbaudi un atvedīs dokumentus. Tas ir viss. Man jāsteidzas, atpakaļ. Šī groziņa saturs jums, to- sūta mana māte."'
„Kovačs rīt no rīta būs §eit?" pārjautāja Imre, it kā neticēdams tam, ko Marika teica. ^
„Viņš būs, bet viens. Neviens no milicijas nebraulcs lldzj pats vadīs mašīnu. Viņš pie reizes varētu jūs. aizvest uz citu slēptuvi. Kādu, to nezinu. Bet man jāsteidzas."
Jaunā sieviete neatsveieinājusies, bet atstājusi groziņu uz, balti noberztā nekrāsotā gaidaj pazuda, kāpnēs. Kad atkal bija noklaudzējušas āra durvis, pa kāpnēm lēniem soļiem devās augšup tēvs Gsorgijs.
j,Kādaš ziņas, brāļi?-V viņš jautāja, pārmezdams, krustu.
„Nelāgas ziņas," atbildēja Imre.
jjjādodas prom, l)iedrs Kovačs brīdina,'' piemetināja CeSlavs.l ,^Budapdšta interesējoties, cik šajā mājā iemltniekui"
„Ļauna ziņa, patiesi ļauna," izdvesa garīdznieks un atkal pārmeta krustu.
„Rīt pulksten desmitos = Kovačs ieradīsies pats," teica Imre, jautājoši raudzīdamies garīdznieka bālajā skaidrajā sejā.
,,Ijai tas Kungs stāv par jums nomodā šajā pārbaudi juma brīdī!"
„Viņš atvedīšot arī dokumentus," paskaidroja fe-•lavs. „Mums, pēc visām zīmēm, būs jāšķiras." ■ „Rīts ir gudrāks par vakaru," noteica tēvs Gior-■gijs. jjTaisnība uzvarēs. Lūdziet Dievu, lai Viņa žēlastība nāk pār jums." '
To pateicis, garīdznieks kāpa atkal lejup. ^ „ījūki viens cēliens beidzas un sākas nākošais," teica Imre, paslēpdams mašīnpistoli zem pagalvja, kura bija nomesta, Marikai ienākot, uz gultiņas ar svītroto segu. Viņš to teica vairāk ar nožēlu nekā labpatiku, jo viņu baidīja katra jauna pārmaiņa. Arī Imre bija noguris no pastāvīgā saspīlējuma, no nemitīgas neziņas par rītdienu. Nav omulīgi gulēt ar iētoči" pagalvi, ja nezina, kad tas būs jālieto. Šajā jumta istabiņā tēva Giorgija pajumtē viņi bija pavadSjusi čet-; ruB mēnešus, gaidīdami kādu izdevību, labv^gū vai nelabvēlīgu, lai pārvietotos uz cituŗietu, bet ši izdevība neradās. Garīdznieks tikai gadījuma dēļ bija pievērsies baznīcai, lai meklētu atelsu pēc mīlestības cbēdām kādas jaunas muižnieces dēļ. Viņš, būdama
jauns pianists, bija bildinājis lepno aristokrāti, bet noraidīts, šajā mājā Imre jutās kā pavēnī, jo arī viskareivīgākā dvēsele brīžam ir miera izslāpusi. Tc bija miers zem zemiem griestiem, apžūtiem ar nekrāsotiem egļu dēļiem, kuros "skaidri iezīmējās zaru raksti. Baltais nekrāsotais galds ar trim meldru krēsliem, grāmatu plauktā zem loga, kas_sniedzās tikai parastā loga, pusaugstumā. Mūzikas mijkrēšļa stundas ar Bēthovenu, Mocartu un Šūbertu. Tā bija kaut kāda idilliska intennēdija starp* divām vētrām, starp diviem ceļiemj kuriem neviens nezināja gala. Draugi būs parūpējušies par jauiiu patvertni, revolūcijas izkaisītā pagrīde atkal bija atjaunojusi savstarpējos .slepenos sakarus. Laime tā, ka viņi jau priekšlaikus nebija ļāvuši visiem domu biedriem atklāti piedalīties sacelšanas orģijā, lai paliktu neatklātas rezerves. '
Turklāt ari no Česlava Imrem negribējās šķirties, ar šo dīvaino, svār.stīgā rakstura kaimiņu viņš bija saradis. Kaut arī viņu domu izmaiņa pieņēma paskarbu raksturu, tas nebija naids vai nenovīdība. Imre bija paradis lietas nosaukt nežēlīgos vārdos, viņš nevarēja but piesardzīgāks pret atf;urīgo un viegli ievainojamo istabas biedru. Bet viņš "skaidri zināja, ka Česlavs ar sirdi piederēja tai pa'šai ticīgo draudzei, kuru viņš vadīja.
Ceslavs Dombrovskis bridi klusēja. Viņš nezināja, ķo atbildēt Imrem. Taču kaut kas beidzot bija jāsaka, , lai klusēšana nekļūtu viņu pēdējās stundās par šķiršanās lāstu.
«Draugs, piedod," teica (5eslavs, tuvodamies Im^ rem, „ķa pēdējā laikā mums bijušas paskarbas domstarpības. Bet tas it neizbēgami, jo mēs katrs vērtējam siotikūmus un uzlūkojarn pāsatdi no sava redzes viedokļa. Es zinu, ka nespētu tavai taiitai palīdzēt, tāpat kā tu neesi spējīgs palīdzēt patlaban manai. Vafbūt būs labāk, jā atģriežīšds Londonā. Liekas, no turienes uz Varšavu ved tiešākais cēls. Turklāt, tu zini, man. tūr palika līgava, kas gaida mani. Esmu ilgi domājiBy kā lietdētlg^k izmaatdt savu dzīves laiku. Atriebība - pār. iiōdantim pārestībām māniem vecākiem nav politiska ptbgrāmma labākai nākotnei. Tādēļ mans ceļš un manas domas ved atpakaļ uz Eietu-
„Nepārproti mani," atteica ļmre. ,,Es tevi cienu, kaut arī ne, vienmēr spēju saprast. .2inu tikpat labi kā tu, ka akla varonība nenes augļ|Us. Ar kailām ro° kam nevar apkaļ'ot Krievijas impērijas bruņotos spēkus, kuvi nepazīst žēlastības. Viņi necīnās par komunismu, bet savas impērijas verenību. Padomju savienību ir sacementējis krievu patriotisms. Tas ir faktSj kas, jāiegaumē katram. Raudzīsimies notikumiein acīs, bēgsim no illūzijām. Ar kailām rokāmļ ar sajūsmu nevar uzveikt tankus/ kurn skaitam nav.gala. Ir. jāmaina taktika. Lēmumi jau ir pieņemti. Visas ungāru tautas smadzenes apspiedēji nav iznīcinājuši, tās dar bojas tālāk, ievēro pagātnē pieļautās kļūdas. Turklāt katrs nākošais" pretestības paisums būs spēc!» gāks par iepriekšējo. Tas ir vēstures likums, kuru neviens nevar apgāzt. Cilvēki, kup sākuši domāt par brīvību, nevar vairs, atkāpties no šīm domām. Tā /ir mūsu programma, kura, gadiem ejot, arvien vairāk pierādīsies par pareizu. Tiesa, tu nevari palīdzēt mums, un mēs pagaidām nevaram palīdzēt juins, po-:ļiem, bet mēs, palikdami šķirti, tomēi^ esam vienoti. To iegaumē arvien, lai kur tu atrastos. Mums nav un nevar būt citu sabiedroto kā tikai mēs paši. Neviens cits nav ieinteresēts grozīt apstākļus mūsu-Tsemēs. Oksfordā uu Kembridžā to zina tikpat labi, kā mēs to zinām, kaut tur visu patiesību slēpj aiz divkosības: maskas. Gaidīsim mierīgi rītu. Biedrs Kovačs ir mūsu uzticamākais sabiedrotais, viņš ir pārbaudīts vīrs, kaut arī bauda partijas uzticību. Bet viņš pats tie vairāk ungāru tautai un Dievam pekā partijas statūtiem un Ļeņina doktrīnai. Tādu cilvēku ir daudz mūsu vi» dū. Tie ir mūsu cerību fonds, un niēs nedrīkstam apieties ar viņiem izšķērdīgi." l
,,Tu man, Imre, atklāj pavisam jaunas perspektīvas,^' teica Česlavs. „Ss par tām domāšu visu nakti."
,,Mīlais kaimiņ, nakts nav domāšanai, bet gulēSa* uai. Kaut lielākās domas dzimst vientulībā uaMusIba, tomēr rit stāv priekšā lielās izšķiršanās diena, kas pra sa garīgos un fiziskos spēkus. Es teikšu "ar Ia:bu naktf
(Turpinājums sekos) -