■ I;--'.
JA
)A-26. NOVEMBRIS, .
TORONTO
jedtB Vinčelg, Ontjtair. 531.4533. :riS8 Sidars,
,Ont; tālr. 766-2261. >PA:
restfVon Einem Str. 19
vajadzības īsināt; Neiz-uz vēlēšanos sāta atpa-'D vai. starptautiskais vārdu vai iniciāļiem pa-rakstītāja personīgs 1©. V redakcijas viedoklim
im ASV -
^0.0Q, 1 gadu $18.00. 25 centi.
da]ā $2.20, bet teJcstā [slejas telpu.
ļvs darbs, jo paveiktajam ļ nodarbību posmam sekos ešu ilgs rakstu posms, bet iimā nometnes posms pa-Kursantes R. Pavasara! t pateicas par mītnes vie-[su laikā, piemiņai dāvinot ļ>laketu ar tautu meitu mi :kgriezumā.
laidu valdība?
kas vietējos apstāldos ir sarīkojumu atklāja DV nō-A. Kalniņš, pēc uzru: [mot akta daHbm'ekus no-[Latvijas himnu.
runu teica LNAK valdes Df- A. gteins. Runājot , uatu ,,Mūsu rītdiena", pina,^ka mūsu sabiedris-pska darba koorļiināčija apjomā nav bijusi, pie-laba, tādēļ no pagātnes I nākotnei. Runas turpina-ļkavējoties pie nākotnes Dr. A. šteins izteica trimdiniekiem uzticēto efektīvākai paveikšar rms būtu izveidojama ļpadome un vēlāk pagai^
ļesumu daļā piedalījās ļs Lasimani;;; a\' vijoles )V teātra Kanādā aktri-Bencone^ ar deklamāči-samui pārsteigumu bt i lājis komponists Jānis |šī vakara svinībām dō--pirmatskaņojumus vijo-iša nakte, zaļa 2āle", un Brūtes maršs'^ ļildīja V. Lasmamsy pa-iponistam sniedzot kla-ijumus. ^
saskanīgi piekļāvās darbinieku apbalvošanas DV goda tiesas pr-lenconam pasniedzot zelēs v piešķirtos atzinības [ārijai Bieņķītei, Maijai;
Hugo Ozoliņam, ļjā saviesīgajā vākafā ļveicināja nodaļas vana-)tais , un jau it bieži dau-)ajāriskais azaids.
k. p.
Marta- apstiprināja, vēl nespēja dzirdēta-
?aku?—Marta jopro-
ļca tik negaidīti, ka ļa nebija spējis izjust
/ilciens, skaļi iesvilp-Jūnsā'Jānis tikai dzir-I • Jn Atkal viņam kļu-fcviļus pastiepis roku, ļoskupstīja viņas glu-balva piekļāvās viņa pā brīdī iz joņo ja no gaišs.
ii, varbūt, gribi la-izīgi ierunājās.
zstāstišu. Vēlāk par
irta izsaucās, un asa-Uja: r- Kad mūsu ļu, ka mans \īrs ir ķ viņa garastāvoklis ikundzes, tad sāku ļķupejas izgājusi, ie-kums visiem pazīstamas no tās acu nenokārt? Kāpēe nevari ķa, kad atkal ienācu arī izgāja gaiteni^ 51/īgnāks.
Irt
^šdieaa, 1969. g. 2(1. nmmlbris, 8š.
Utvija ameriki t
s lugas pirmizrāde Sidneja
ULŽA SnjŅA FAKTAZUAS ,,SURTUIUĪ^KUR ŠISTASOmiAS» PIRMU^^^ SIDNEJAS MlllEŠU TEATES Sidnejas latviešu teātris katru titū. Tā nav bērnu luga, 30 trūkst par vainas apziņas iemiesojumu, ko ;,Melno čūsku (kāpēc ta biia ^
trālijas dzīvniekiem kā darbības maksāta un kam patik jāmias ^^^^ konvencionālo, reāUs
doņi Var-
, 'jāpārnes mātās'- D^^^
ka neviens no tiem nav bērnu va- '^!z.J^^ «.sot sieva .rKB^j««,
udiijas azivmeKiem Ra darbības maksāta un kam patīk Jaunas ;rv^ ^7/ i^u^^^u<»»,^ koks rosināja fantāziju *'
tēliem un ka to Sidnejas latviešu meitenes", un operdziedom' Var- f^*"' A^^^^^^^^^ to Ta '^r,
teātris rādīs oktobra beigās. -^-^-'^ °° ^^^^^ ^^^as mums kaut kas Attieksme uz to, ka ču
čūska bija
di, „kas meklē mieru", atzīstot, Z t**"^*** 1"!^!
■ ' 'japames maja_. ...... .
■ liekulīgo morāli; protests pret ie- Inājās esot sieya ar bērniem, ^ustrāl^as bērniem. PoUcijas" prefektrSeža
SnodT kŠIT''^f^^' ro^s- Tālāk kritiķis saka: ,.Arilu. ™" —» Spodris Klauverts sava lugas H^J^ skatu, ka visam
„prieksrecenzijā"
Latvieša" slejās, Jautājot: ..Vai ^ScrSeme^r^^sakris ^^P^ «^^emot - pro- ka čūskai mājās ir sieva, jo čūs-
tikai bērniem?" un atbildot: .,Nē, ? _' SIT, V-.-l , tests pret visu kas kavē atraisi- ka pati esot sieviete (arī tēlotā-.
KO Kartībmeks ... , „5.. wia ci^^vioteV Vpnm3™i«o
oi.atu,^a vioam UZ skatuves jā-^^^™^
gas sarunu valoda nav domāta tra™?s 'Las^^g^^^^^^ vecmāmiņai, kā tas iespējams.
.^Z cūka, piemēram, saka: .Es dko-
fantazijas pasaule pieder vieJiiīdz T.^l f"!?""^? tu, brfvu spēles prieku. Šādai lu- Ja bija sieviete). Vecmāmiņa pie-
Jaunajiem un vecajiem, nabagie^. S gad un tad izk? nnd?.'" ^^ta teātra repertuārā, bikstīja man, lai nu es atrodot at-
un bagātiem, un ikvienam, kas se- luT, rLs?4 Lkan^^^^ uzrakstīšanu bildi uz bērna jauUjumu. Diem-
vi dēvē par dzīvu cilvēku." Tādēļ pantā'' ^^^^^^^^^ ^^^"^«^^ pienākas paldies." Es persom-gi žēl., man tādas nebija, mi bērns
tās uzrakstīšanu bildi uz bērna jautājumu. Diem-
nav brīnums, ka pirmizrādē bija nedomāju, ka U. Šiliņš ir tik liels palika neziņā. Kaut angļu valodā
pārdots tikai pārdesmit l bēr^ K. Freimanis turpina: „Tas ir protestētājs un ka ar šīs lugas pa- ^ūska ir„he", latviešu valodā tai
V
ausās un org skanas
...^ . .
Ņujorkas latviešu koncertapvie-. skaņojums notiGis pagājušā ganības šīs sezonas pirmajā koncer- da Eiropas laivicšu 2. dziesmu tā 9. novembrī mazajā Karnegi svētku laikā Hanoverā, kur to iz-zālē atskaņoja divus Dr. Gundara pildījis RamoiiS . Valters. Ņujor-Pones darbus, abus pirmoreiz Ņu- kas atskaņojuma izpildītājs bija Jorkā. Pkms to atskaņošanas Harijs Džensens iin divi mecha-komponists sniedza paskaidroju- niskie atskaņotāji. Komponists šo mus' par to rašanos un iecerēto. darbu pieteica kā „heterogēnu nozīmi. Vienā teikumā izvadījis skaņu notikumu ar trim balsīm, klausītāju saimi cauri mūzikas kas ilustrē nejaušus un organizē-vēsturei, viņš uzsvēra tās netve-: tus trokšņus un skaņas, iekļaii-ŗamo raksturu: tā ka mūzika jot tur arī atbalsis no'standarta katru klausītāju ietekmē savādāk, mūzikas literatūras", var spriest, ka rastās pieredzes koncerts bija tīii pamācigs vis-īstais avots ir katra atsevišķa ^^^^^^^^ 1,^,^,5^ koncertu publi-klausitaja smadzenes. Pie tam ^ai, kas centās izskatīties iespē^ nekad lepneks nevar noteikt ka^ j^^i nonšalanta. kad ; vijolniece da veida kadsmuz^^^^^ instrumka nostldi-
tekmes klausītāju. Tapec dazi g^^^^ ^o Uetot, lai klauvētu
«eksaktās mākslas" — literātū-
pa tā mugurpusi,, bet pianists ik
- nu biļešu. Otrā izrādē no 180 ap- kaleidoskops, rakstīts pantā ar ^ī^zī^u viņš būtu gribējis Iz-noteikti jabut,,she, ci^
meklētājiem, turpretim lielākā viptnm iovīmBi» P^ntrāin r.o„l^,« Sāzt" savu protestu pret visu to, saiet ..gafiga deli-,ka tas bija arī ras — milži kā Gete un Tomass - --o-r--» ^..«-..«c ^
daļa bija bērni. v^ctam ic.xxuctu ccmiciiu paveoie- k. Freimanis min savā kritikā, šoreiz ar 5 gadus vecā bērna tik Silvija Znotiņa pēc BJl. grāda ie- Mans
Šī ir Ulža Šiliņa ceturtā kā luga, ja neiskaita vairākas zakas bērnu ludziņas
rīgi uzrakstītos vismaz kādus pie- ^""«^^^^i"j^«^ "a*^^-^ ^"^ivu, ,.Ne viss gāja tik gludi, 1», var- būs piē pirmās izdevības tomēr pēfišanā pie Food and Drag Ai
cus ..Kaleidoskopus", kā Sidnejā ^""^'^ ^^^^J^ vairāk izmantot), būt. vajadzēja. Bija prieks pama- jāprasa. ^ Ēd. Šmugais ministration Otavā.
nosauktas jautrās un satiriski - ^^emeza romantiskā mīlestiba, nīt brīžus, kad aktieri pazaudēja humoristiskās izrādes par' vie- ^^^^^^ uzpūtība, peļu uzbāzība, tekstu: tā kā luga rakstīta at-tēiieni un dažreiz an maz- ^^^^^^^^^ tas ir Sidnejas, skaņotā divrļndu pantā, kur ātru-
tējiem un dažreiz liet tālākiem cilvēkiem. Pirmo
Karavīru
Pirmā darba — ,.San Michele ar otru turētu ciet attiecīgo stī-della Lagūna" izpildīšanā pieda-gu klaviatūrā tā, lai tā neskan.: lījās L.KumiskeJa (vijole), P. ,>Mūzika, kas tuvojas vizuālajām Aleksandrs (klarnete) un H. mākslām,'* kā komponists pa-Džensens (klavieres), komponis- skaidroja, tai pašā laikā būdams tam dkiģējot. šo kompozicijuae-T^edzami bēdīgs par publikas nc-dSpdā^ rosinājusi maza sala lagūnā pie sapratni, kura izpaudušie^ iionis-
Jamīajā lugā - fantāzijā 3 cē-- ^^''"^' J^^m skatiem man vislabāk pati-
lienos un 6 ainās šurturitnekur- sodāmā vieta. Smejas arī ka īsais abu kukaburu duets. Pa- Pirmo reizi Čikāgā dzirdējām
šistasitnekas" - autors darbības ^^^^^^^ ^reuāai māci- tika putnu deja, guļamistabas Valdemāra Ozoliņa apdarē trīs
vidi nolicis šurturitnekur pilsēti neuzskata šo ķermeņa daļu skats viesnīcā ar vijīgo vampiris- tautas dziesmas - „Vai māmiņa
Hnmsļame AncfvōH^o 4« ' uepazini", Aijā, divbaloži" un
Valentīns Pelēcis
PAR DZĪVĪBU
Dzīvība ir kā ēna,
kas slīd pa prērijas zāli un pazūd saulrietā .. »
Dzīvība ir kā bifeļa
elpas, gazaiņi, kas izgaist saltā ziemas naktio
Tā reiz teicis čipevu virsaitis, kura gaišo sirdi es sadzirdēju bālģīmju nomīdīta kapā.
Ar viņa sirdi nu dzirdu un redzu,_ cik ļaunām, mantkārām sirdīm . /šai krastā izkāpa Kolumbavlfl
Reiz sarkanādaino vigvama klons Uj daudzkārt tīrāks
kā balto liekuļu sabāta galds! 6
Ēnas slīd pa prērijas zāli, elpas garaiņi gaist —
vieglāk par ļaunu mirsi skaists,-
..Kas kait karavīram". V. Ozoliņš labi izpratis dziesmu saturu un to attiecīgi ilustrējis klavieru pava dījumos. Martas Čakarēs dziedājums raisījās brīvi un izteiksmi
_ „ ,— . ' - kavējoties pie mūsu karavīru eai- tāiu dueti ar J Viln^^^^
Auatrālljas lat,dešu 9. kultūras S^tf^i"^^^^^^^ f^^- "J"^ ^fi»'" tāmStal m s.^Z%Z tl ZZl^^lml^Il ™' ""S^.'» "aru apņemta, tur at- pā„unā. pēc koncerta novM-
tZl komfmja "r no aSeV^ "'-.''^''l^f L.^l'J ^"^i:!^.!^.^^ rīkojumu pabeidza ar plašu kon- Lām balsīm, klavieru plvafflu- ī?.'ī- ' " ' '
dzimtenes'' (1963. <g.),''kuŗu Zviedz P^^^^^^ rijā un ASV izrādīja" ar nosauM- skatuves
mu ..Intermeco Ilģuciemā". ļfeP^^^^kts Meža cī...... .
košā bija vecajiem strēlniekiem^ ^ļ^enu uzslējis ga^^^ jas' varēja prasīt vairāk delarta ^ammā Wja Tatvieiu'iimpo^^^^^ klsTairpieMā^irsoīrd^S- 'Z^'']'1' ''''^ slu^ide£lam"l"sNsIuma'm)."Ē^.
' ciskās dziesmas un tautme- ini^m, kuplinot tos ar rakstura ^i,.?^^^ palīdzību novērst klau- tik pretštatigā laikmetā kā mūšē-iekārtojumi, kuros atspogu-ģiem vilcieniem klavieru partijl^^^^^ no technisķi dzir- jā dzīvojot, varbūt arī tā ataino-
- Eduards Ramats ^ mūzikas^ uz ,,pasam^^ savas klausītāji: tomēr domāja,
ka tādā gadījumā Dr.G.,.Pon^s : . '»ajr klusa, maz.impulsu, ska-jatvto^^^
JaUMr-LatVJU^^^^^^-:^^ 9^ pār anarclīistiska
Mr-^^^ fs^vfā'^a^tīta noteiktā st
; ..nejaušās skaņas un
Rakstu krājumā ,,Latvju Muzi: i^^P^esionistiskuv kam gan pats trokšņi" bija nepārprotan^i mcV ka'', kas ■piedzīvojis jau otru un-; ' ronomiški, skaitītas, ^^1^^ mūru, iecerētā nodaļa par kb- -oMa'' turpretim ir darbs ^^^^^^
......W ^^^^^
girAizirautigi skanēja ..Kas kait 1^*"!f karavīram''. Saista kantilēnaf^^"»^^
pavīdēja V. Baštika dart)a.,Vien: mikslotaŗn, lar tas,
taļais koks'' no kantātes Ibra^ dz^". Niansēts frazējums m if^^'^'^^^^ ZālīSa ..Karavīra 1^
te baltā" (Skujenieks). Klausītā- f t ?«PP"^es ka aizvadīta laiķa -^^^ atstāta izvēle starp Minesotas umversitātē, publicējis
ju atsaucība bija dzīva. - ^^S^^^^^Jļl .. L V ^ diviem izpildīšanas veidiem, šai «^i^us darbus par kompozicijas te-
,.Petei^Ļiplzuika saistīja ar ti- ka patraķtivak^atviesu daļa
kami plūstošo t^lssjembru, iejū radījas^An^^^ ap 20 lielāka apmērk: kompozict.
tigi izceļot J.Crraubiņa populāro tika ari vairāk pārmaiņu nekā ck ■ : ju, par kurām izpelnījies vairā-
,,Es dziedāšu par tevi, tevu zeme*' tur. Ieceres īstenošanai žurnāla '-^"mm,mnmm,,yvu»^uum.u»«^^ ķas godalgas (to vidū nb Ņujor-
(Tirzmaliete). Tāpat pacilāti ska- redakcija lūdz ar iespējami sl- ; , kas universitātes pētījumu fon-;
neja J. Vītola ..Visiem rozes dār-kāmziņāni par koru,dubultkva^^^u^ zirnī- da). Viņš debitējis Ņujorkā kā
zā zied". A. žilinska ..Dzimtene" tetu un kvartetu darbu atsaukties gā^^^^ koncertu skaitu^ komponists - diriģents' 1968. gadā
(Kvālis) un otrā programmas da- D. Vītolu, A. Skudru - Kārkliņu^ atskaņotās dziesmas, ^ Karnegi mazajā zālē,, bet debija ■
ļāB. Skultes ..Sapņu zeme?. Drā- A. ī>urvu, Bērnson^^ arī programmas vai Eiropā notikusi 1967. gadā Stok-
iņatiskāks akcentējums un pla- A. IJertm^, Ž. Šmitu,, Jansoņu, to norakstus un fotouzņēmumus! holmā. G. Pone mācījies pie; ita- :
šaks balss plūdums aizšalca P. V. Eizāim/ Lauteru un citus. ŽiņaS iesūtāmās/ Albertam Jēru- liešu komponista Ludži Nono iin
Ļielzuikas dziedājumā ar Ž. Be- kas piecdesmito gadu sākumā un mam, 124 Powys Lane, tondon, pašreiz nodarbināts par mācības
riņo ,.Tev saules mūžu, Latvija!»*. vēlāk Anglijā vadīja dziedātāju Ņ.^ļ^^^^^
Niansēti, īpaši klusinātie toņi vienības (tāpat ari kpŗu priekš- gām. : tātē Ņūpalcā.
saistīja J. Ivanova.i Arāja ticība" niekus), minot: dibināšanas vietu R. B. V,
ņā. domājams Austrālijā, jo lugas tēlos sastopam gandrīz' vai vienīgi piektā kontinenta dzīvnieku valsts pārstāvjus. Tur ir^ slavenā operdziedone Tusnelda Em-Jū. nežēlīgais laupītājs Bērtulis Dingo, pastnieks Boriss Ķengurs, boksa meistars Koala un daudzi citi.
Tāpat kā angļu - rakstnieks Džordžs Orveis savā i ..Dvīnieku farmā" parāda komunisma iekārtas nejēdzības, savus tēlus iemiesojot lauku saimniecības dzīvnie-ku viepļos, arī Uldis Šiliņš savā fantāzijā rāda mūsu pašu apkārtnes ļaudis ar visām viņu cilvēcis^ kajām (dažreiz pat dzīvnieciskajām) īpašībām un vājībām mantkārību, slavas kāri, lepnību, tenkām un,pāri visam, muļķību, tos iemiesojot dzīvnieku^ viepļos. Pēc šīs īsās j,iepazīšanās" pase-; kosim, ko par šo lugu un izrādi saka kritiķis K. Freimanis. Vispirms, viņš šo lugu apzīmē par ,„Kaleidoskopu pantā" un tālāk saka: Tā ir krāsains ziepju bur. buliSi kas pārplīst tajā brīdī, kad pieduram tam pirkstu, lai izpē-
Kuģis lēni šūpojās zilajos un zUi pelēkajos Zie^ meļjūras viļņos. Ķuģl^^^^^^
pamazam pazuzdams dūmakā, un kad dūinaķa bija apseguši Eiropas kontinentu, pa labi pamala sāka rēgoties^ tāpit zilā dūmakā tītas, Albiona salas krīta klintis. Visu laiku kuģi pabadīja kaijas, kas nolaidās uz klāja, apmetās mastos, tad atkal nira ūdeni, kliedzot un metoi; gaisā dīvainas cilpas. Attālinoties no Eiropas, Geslavam arvien radās sajūta, ka viņš attā» ļinātos no savas aiz septiņiem apvāršņiem paslēptās tēvzemes. Eiropas gaisotnē bija kaut kas dzimteniski tuvs, kaut ar! teehnika nostūmusi no skatuvēs vecās Eiropas siluetu, atdevusi to pagātnes mantu kambariem. Eiropa amerikanizējās, tomēr, par spī^^^ uomaMA .atkusnis saKasoktobR!" n n-au tā^nespēja zaudēt savu gari^^ būt, kad viņa jūs atkal ieraudzīs, viss vērtīsies par^ vairājj kā
......, labu. Mīlestība ir neizdibināms faifiomens. Cilvēki ^i^tū Česlavam likās, ka viņš kā ceļotājs
„Es zinu, ka mēs neVaram^ palīdzēt visiem un visos pieķeras viens otram, paši neapzinādamies, kas viņus holandietis, kurš velnam pārdevis savu dvēseli, bei-g'adījumos, bet jūs esat pieredzējis vīrs, daudz lasījis, gajg^a. Dabas balss ir stiprāka par n^ūsu apņemšanos, o^ot atgriežas ostā, bet neviens viņu negaida.i Tālumā Ko man darītlKā man dzīvot, lai nebiltu jāsaka pē^^ Tādēļ ar mīlestību ir saistītas tik daudzas traģēdijas, laikā, ka viss bija tikai niekošanās? Pat mana līgava ļje^ tā sagādā arī tik daudz, laimes. Vēl nav visām jā-man neatbildēja uz telegrammu, kuru viņai sūtīju _sļj (ļienām vakars. Esiet pacietīgs un apsveriet labi, no Vīnes, kad biju pārkļuvis pāri robežai. Kad viss j^^s noticis. Varbūt ne viss, kas noticis starplaikā, tas notika, kā sekas es tagad nesu kā smagu nastu, ^o^lmē jums likteņa sitienu." biju vēl bērns..("Ceslavs nopūtāg. ,,Mīlaiš doktor, varbūt tāpat slinmīcās mierina
,jJā, mans jaunais ceļa biedri. Jūs bijāt Ungārijā, tos, kam amputēta kāja vai roka. Mieirinājums nevas" ~ " ' ' ' j-r^^ti. aizstāt zaudēto..
Saruna atkal pārtrttka.
(41. turpinājums)
' ---: .7 :--■ - -|---
jau iezīmējās Doveras pelēkie moli.
Kad pārnāks viņš, neviens- to nepiesacis, Ne mēness laistīsies, ne Ziemeļzvaigzne plauks. Pat bākai modrajai būs miega smagums acīs, Tik boja sēkļos izmisīgi kauks.
jūs redzējāt daudzu cerību sabrukumu, jūs redzējāt kā cildenākos nodomus un brīvības centienus sabradāja tanki. Bet atceraties, ko jums teicu par Dieva
Kuģis izbrauca Ziemeļjūrā. Brauciena, laikā^ kas
Kad pārnāks viņš, neviens to nesagaidīs, Ne sieva gultu klās, ne durvis atvērs dēls. Vien negaiss zibeņojot kokos bultas raidīs, Un dievanamā sveces degs, kaut vēls.
rīksti^ kuru Vācijas ķeizars iedeva rokā Ļeņinam, ilga četras stundas, viņi Pārmainīja vairs tikai dažus
Mēs, vecā kontinenta pilsoņi, vairs nedrīkstam'no- nenozīmīgus vārdus. Česlavs minēja, kas viņu gaida
asiņot savstarpējos karos, mēs nedrīkstam palikt vien- Londonā, kādas ziņas tur pienākušas par lēdijas Kes-
aldzīgi pret kaimiņu 'tautas likteni. Varbūt šis ceļš vikas likteni, kas īstenībā noticis ar Vandu. Viņš ga-
Un saule mākoņos, kad rīta rakstus adīs, Un putni gavilēs, un bites ziedos dūks, ^ Viņš krastā maldīsiies, bet mājas neatradīs, Tam miera neatrast, kā sirdij māju trūkst
un aitasj nelielās pilsCtiņas ļaudis, izgājuši zālājos, atveldzējās pēc darba dienas. Arī viņiem bija savas rūpes, bet Česlavam likās, ka nevienam to nav tik daudz kā viņam. Viktorijas stacijā atbraucējs paņēma savu nelielo ceļa somu, pieaicināja taksametru un devās tieši pie vecāsmātes. Kādam taču vēl vajadzēja dzīvot lēdijas Kesvikas dzīvoklī, kaut viņa pati vairs nebūtu dzīva. Londona nebija mainījusies šajos mēnešos. Tikai rudens vietā bija pavasaris, grūtsirdīgs pavasaris, kā Dombrovskis to dēvēja, raudzīdamies pa auto logu tulpju ziediem pilnajos apstādījumos.
Piezvanījis pazīstamo zvanu, Česlavs ilgi gaidīja, neļaujot aizbraukt šoferim, lai varētu doties uz viesnīcu, ja dzīvoklis būtu neapdzīvots; Beidzot durvis automātiski atvērās un, nevienam netaujājot, ļāva atbraucējam doties augšup pa kāpnēm. Uz sliekšņa stāvēja vecāmāte — kalsnāka, sagumusi, seja rievaināka un acis miglainākas. Viņa ilgi vēroja aagšupkā-pēju, tad pārmeta krusta zīmi un aizsmakusi iesau-cāc:
„Kungs Dievs, Ceslav, tu? Un es domāju, raudāju, visas acis izraudāju. Domāju, ka tevi paņēmusi zem© tāpat kā lēdiju."
Viņa slaucīja acis, ' Česlavs apkampa vecmāmiņu un ari pats tikko varēja valdīt asaras, tomēr saturējās.
Nomutējusi uz abiem^vaigiem un pārmetuši česlavam krusta zīmi, viņa vadīja atbraucēju iekšā.
„Ēs tā gaidīju, tā. gaidīju I Kad pagājušo nedēļu pienāca vēsts no Vīnes, ka esi dzīvs, gribēja atbildēt, bet tu nebiji uzrakstījis atrašanās vietu. Lauzīju galvu, kam rakstīt, bet. tad nodomāju, ka tu taču būsi atpakaļ. Sodies, Česlav, nomazgājies, atbrīvojies
ir neiedomājami garš, bet ir jāiemācās atteikties no tavojās it kā lielai pacietības un pašsavaldīšanās pār
daļas, lāi nezaudētu visui Nav taisnība, ka otra pa- baudei. te ^ _ _
saules kara traģēdija nebūtu mums atstājusi kādu^^^^^ . .. ...
_____-Cl. T^Qrafrfl7Pt RvPtosrak- kas domStn^ pitnm RlimnipVflm tip Čpalavam Dom- iet cauri citai naSn kontrnlfti. hpt otram vaiarlzpin ^^^^ tik daudz arllctU ministrijai paziiiOl'^, ka Viņn
Dcyvepa§^<)stā Česlava un^^ te Banstetera gaitas ^^^^^l^'P^^^
īpašniekam bija jā- ^^^^^Vj^as
vērā liekamu māčībuBs gribē'u parafrazēt Svētos rak- kas domātas citam slimniekam, ne Česlavam Dom- iet cauri citai pašu kontrolei, bet otram vajadzēja f <^audz ārlietu ministrijai paziiioi^, ka viņ?i
stus un 'mīliet savu tuvāku* vietā likt 'saprotiet , brovskim. Bezcerība nav izkliedējama ar nedaudziem stāvēt rindā, kur pārbaudīja iebraukušo ārzemnieku ^"^^^i no nejaušas lodes, veicot samtares pienāku
mus.. Prombraucot viņa atstājusi tev un m^m testamentu, bet viņas radinieki to apstrīd. Visa manta ir
un cieniet savu kaimiņu', Un mums klāsies labāk ne- padomiem un dažām prātulām.. Katrs gadījums ir <^okiimentus. Turklāt Dr.Banšteters devās uz Brai-
kā līdz isim. Negaidiet no icilvēMem vairāk, kā jūs aplūkojams ^^a^^^^^ ..... .
spējat viņiem dot. ^am bija sveša. Viņš pat netaujāja, kas īsti Ungārijā Kentas pakalnos vilcienam, pievakares saules ap- aprakstīta, kamēr tiesa izšķirs so lietu.-.. Un Van-
Ja jūsu līgava jums neatbild, tam var būt dažādi noticis. Viņam šī traģēdija, varbūt, likās Jau noveco- spīdētam, sveicienus māja ziedošie augļu dārzi. Gaiss •" Nemaz nezinu, ka lai tev to pasaku,.,
kskaidrojumi. Sieviete» sirds necieS tukšuma. Vaf- Jusi, nenozīmīga. ^^^^ tik maigs, tik idillisks. Kaut kur ganījās govis (Turpinājums sekos)
