Ms buras stūrē uz austrumiem
A1^TUĀLAI<?
MASKAVAI NEPAļlfelOT Maskavā sākusies Varšavas pak- tams> aiS lietot jebkādus atomie^^ āpstipri-ta valstu konference stāvokļa ap-^«s.,,Tas ir svarīgs ^^^1^^^ no- nama īpašā paktā, atzīstot territo-svēršanai, kurš radies ar Rietum- Pletni izteicās kanclers Brants pre- riālo integritāti. To pašu novembra Vācijas kanclera granta Jauno «^s I«)nferencē Bomiā, imr^ ^^t^iŗ^^^^^
Austrumeiropas pomiku.Apsprie-:»ies jau ilgi bijam runājuši/' mjas ^komumstu laikrakstam - ^ekā saņem gadā miništnīnrJ
des galvenais uzdevums tom^ ir Ilgums jau trīs gadus bijis Bon. Zycie Warszawy", izsakoties, ka S^en^^^^^^^ Pārliecināt stūrgalvīgo Austrum- nas politikā visvairāk apstrīdētais šo paktu uzskata par Polijas pras^ histri ..n.l,^S^°!!f!!?
1..-..-.-..-^. —^--^ jautājutns; Pirmais kanclers Ade- bii atzīšanu attiPirsTUP
nauers,. tāpat bijušais finansu ministrs Strauss un daudzi citi Rie-
Rietumvācijas poKtiskais kurss Shšo^SmiSn^ stingri turas Branta ievadītajā vir- varmācīeu attJpk.r^ē nret valstīm attieksmē uz Poliju saska- subversīvā aktivitātē un norāda, sašutuš^^^ pasvītrojot, ki
zienā. ASV, Anglijas un Pad. sa- kurām savai aiVord/ībai atomie- Rietumvācijas prezidenta, pašreizējās aizsardzības meto- šis neb^ sev pie^
vienības ietekmē Bonna izšķīru- vēl nav Vp^^^^^^ kanclers ^""^^ sociāldemokrāta; apmeMē- des valstī ir nepietiekamas, lai.sprie^
des arī parakstīt Ijgumu, kas aiz- Kīzin«er<i at7i'Tia līgumu nar Va- J""'" ^^^"^ oficiālas at- n^erķtiecīģi; darbotos nepārej
liedz nākotnē iegūt atomieročus šingfonas im M^kava. koeksisten- ^^^^"'^^ ^^^^P ^ Bomiu Wieru gadījumos. Viņš ^
valsfim, kurām to-vēl nav, paklau- \uS^^^ vienmēr bijušas labas, caurmēra ?Wāja valdību novē^^^^^^^ ; y.
joties kontrolei. Kad Branta valdī- Rietum^ciias drošības rēķina, holandietim vācieši tomēr nepatīk, šķiršanu Kanādai ^ ^^«^okratisko^ Kanādas baznīcu ^p sa-
ba vienprātīgi nolēma to darīt, Rie- Arī vairākās Riehimvāciias polītis- atceroties, ka Holande pēc Poli- institūciju iznīcināšanai. vā sēdē Montrealā^^
tumvācijas vēstnieia Vašingtonā, „^ ļj^, ba-«itto agresijas
„ -I^ndonā un Maskavā saņēma sīkas ...... . , u,,--. • ..«..«v.„. „av..uu«.ajax
„Latviešu DegoUs» sarunā ar pUsētas valdes locekli Bžiinu Marksu instrukcijas Hguma parakstīšanai p^^uLf v^^^^^^^^^^^ ^^^^^^-^^^^ ^si izsSt ?:„rl^^^^^^^^^
ILatviJas valstssvē^ akta starpbrīdī Toronto.
pie-
--------npn- . v,^, ... ... šķirt 10.000 dol. gadā nākošajos-
ris otrā pasaules karā. Rietumvā- ^ ^^etola un provinču komite- g^^^^ ^^^J^^ nacionālajai
Foto: J. Ližers cija atsakās iegūt, attīstīt un, pro- rēt"to;7n;;ž^^^^^^^^^
Zl^ZvJu bet ^^^"^«> '^"^ ^ "^^Žinā: l'l'^^^'^^^"'^^^^^^^^ ja nēģeju reprezentantu sapulces
TntS li^^^^^^^^ ^""^^ n n ^'''''f^^ ■ atstāšanas piedraudējums, kā arī
rias attīstību IrSem^^^^ ^^gtumu pret vāciešiem. Piezīmē- «mejos sociālo pabalstu pta^ ^^^^^^^ ^^^^
nas attīstību miermīlīgiem nolu jams, ka šis bija pirmais Vācijas "^^teja norada trīs vadlīnijas ši gāta Dr. E. Forsaita ieteikums no-
un slepkavību orģiju' vietām, ja noziegumiem citās kulturālās'un gās bruņoti un speciāli apmācīti Rjetumvācijai jebkādu atomiero-valsts vara drīzumā noziegumus modernās valstis, ASV atrodas privātsargi. Turīgāko iedzīvotāju f« lietošana faktiski aizliegta jau
■jJr Ontario premjers Robarts iero- ferenci nav saņēmusi, tāpat Ņu-šīs provinces ministriem pa- faundķnda, bet pārējo trīs provin-algas līdz federālās vai- ču premjeri žurnālistiem nav bijums ši sasniedzami komentāriem, pavairo- • ' —nS:
ŠIKĀS ZINAS
TVfRTT BRIESMAS ASV ^ ^ f^'^'l ^'t' ^^^'^^^ reprezentanta ap- f izveidošanai: 1) grozījumus ^^3,^ piešķīrumu Mt^a^^
„ZjVl^tiU UAliZia BlimOiVmK^ ilOV ka atomieroču kontroles ligums _do- meklējums toandē kops ķeizara ^^"^^9" Piemaksās, kas segtu pil- stāt rūpes par"gārvēlT^^^^^^
No Vašingtonas ziņo, ka prezi- nas par 65o/., dažādi uzbrukumi vērtīsies tuksnešos, kuros būs tu ārienes speķiem izdevību legāla vihelmalī apciemojuma 1907. ga- i"gn trešā un pārējo bērnu uzturu; i^jkam. Konferencei turpinoties.
- ------vP,Ha .,nwn.. un negatīvo ienākumu nodokļu sis- p^^omei tomēr nāksies atrisināt
emu,^ec ku^^^^^^^
tais, ķuŗa atalgojums nesasmegtu pgggg ggļj-^
Sarunas Helsink©s;^^^^»
esiudias . piemaksa no darba devēja. Šīs pie- . . . „ . .
Tagad no Helsinkiem zino ka maksas financētu no ienākumu no- ^ ,Pļeci provinču premjeri atzīšoties, amerikāņu pilsētas deģe- dzās citās attīstītās zemēs, ie-. bās ierīces, bet visu māju logus aijuma iieiot arī atomieročus, tacu asv un Pad. savienības delegāci- ^^^l" atvilkumiem augstākajās al- ing;^atsaukusies mimstru preziden-aerēsies „defensīvās, bailīgās sa- skaitot Japānu, Kanādu, Angliju un durvis nodrošinās biedrībās"... Ziņojumā teikts, ka un Norvēģiju. ģi.. Priekšspilsētās
spēcīgie sociālie spēki „neslavā Caurmēra skaitli laikā no 1983. ^ētas brīvprātīgas iedzīvotāju ..oivKarsam aurvīm", Kuŗu atsieg- bežošanai. Kamēr pirmā nedēļa ^^^^ garantēts ienākumu plāns, sā , . „ 1 x u xt
nonākušo 'pilsētu apvidos", nēģe- _ 1967. gadam 'rāda, ka izvaro- pašaizsardzības viem-bas, kuras sanai pēdējais vārds sakāms ASV Helsinkos bija vairāk veltīta sav- ^^t ar 1800 dol. gadā vieniniekam f ^ ^ Saskačevana Mamtoba Ņu-ŗu rajonus ieskaitot, minoritāšu ganās gadījumu skaits ASV ir 12^ Papildinās vienmēr nepietiekamos prezidentam.. Visa Rietumvācijas starpējiem rautiem un iepazīsa- ^i^^z 4.800 dol. 5 bērnu ģimenei, ^''f l f' Jannskotija un Ontario. grupu augošās prasībās draud reižu lielāks nekā Anglijā un trīs- Policijas spēkus. Kreiso un labo armija faktiski paiaauta NATO, ^ai, otra iesākās ar padomju dele- ^ nnf..,-. p.k.... .... fll^^^"^^^^^^^
eksplodēt. reiz lielāks nekā Kanādā. Laupi- ekstrēmistu grupu ieroču ķraju-
Lielakais noziedzīgo pārkāpumu šanas gadījumu skaits savukārt mi nemitīgi pieaugs, kuŗu ķontro-pieaugums pilsētas konstatēts 9 reizes pārsniedz AngUjas skait- Iešanai nebūs nekādu iespēju. Uz ^omva, paraKsuiais aiomugums zjstināja amerikāņus ar savu vie- dfb7rirmPni^"'T?TarraT^ jauniešu vidū vecumā no 15 - 24 ļus un ir divreiz Uelāks nekā Ka- galvenajiem Helceļiem ar lielu varētu atstāt Rietumvaciju pilnīgi ^okli. ASr delegācija to bija da- t to nrso^^^^^^^ gadiem, bet visos vecumos tie nadā, bet uzbrukumu skaits 18 satiksmes līdzekļu ātrumu, kur bez jebkādas aizsardzības varbute- bijusi Pad. savienības sūtniecībā ° ^^'^^ ^'"''^
pieaug nēģeru kvartālos, kuri kļu- reižu lielāks nekā Kanādā. Slēp- Jau tagad patrulē kustigās polici- ja atomkara. j^u 3 dienas iepriekš. .
vuši par īstiem noziedzības pe- kavību skaits Kanādā 1968. gadā Jas mašīnas, būs izbūvētas spe- pārj uibrichta komunistiskajai ^,^„„„ , _ .
rēkļiem. Komisijas priekšsēdis bija tikai 1,8 uz katriem 100.000 «alas drošas nobrauktuves uz Austrumvācijai Brants tagad snie- ,5/™ -r . - f Miltons Eizenhauers tomēr brīdi- iedzīvotājiem. ..drošības patvertnēm- spēkratu ^^^^ ^^^.^ ^^rai arī komunistiskai p^u^fr^ļ, ^^^^'^ flepemba.
riājis pieņemt, ķa tas nozīmētu izmeklēšanas komisija attēloju «alabošanai un atpūtai. Turpmāk ^313^3 _ Polijai. Speciālā notā. 1,7.^7 fprmir'^1 ^ ^o Ķelnes uz Vašingtonu iz- federālo ,.nacionālo fronti", parti-
sakarlbu starp noziegumiem un si drūmu ainu, kādu tiivāko gadu f automobiļus ra^s ar lozu ^^^^ iesniegta Polijas ārlietu vice- nāiumT ka H^^^^^^ /'f Rietumvācijas juristu de- jas organizāciju federālajā parla-
rasi, kaut tam e^ot sakars ar na- laikā varētu -atspoguļot amerikā- ^^^^^"^ ^^^'^> l^^f"" ministi-am Viņevicam, Rietumvāci- SSn^. dnmLr^^^^^ ^'S^*' noklausītos agrākā mentā. Paredzams, ka šo vietu
badzibu un .,sabiedrisko taisni- nu lielpilsētas. Lielākajos tirdz.- ^'^^ Prezidentu un augstu diplo- piedāvājusi, plašu apmēru saru- !,ēr nTrld. lv meistarspiega Jevgeņija pārņems' Husaks.
bu".. niecības rajonos iepirkšanās laikā «l^^^ limuzunem. PubUskajos sa- attieksmju uzlabo- I'a Jf^^^^^^ ^""g^ Uecinājumu. Pirms di- © 'izraēlas delegāts Tekoa Jūdzis
Federālā noziegumu pētīšanas kāpinās apsardzību, tāpat arvien šanai. Rietumvādjas tirdzniecības ļ^^' d^LTTe.L^^^^^^^ '^"^ ^^^^"^ ^^'^^^^ Apvienoto nāciju ģenerālsekretāru
felroja statistika rāda, ka slepka- stingrāk apsargās komerciālās misijas vadītājam Baksam, kurš ^ ^ tom?r knnLi ^^^^V"^^^?^"' P^' Utantu ievadīt akciju 3.5 mUj. ŽI-
vibu skaits ASV pēdējo 8 gadu lai- celtnes dienas laikā,^ bet vakara Protams, tie ir tikai minējumi, notu nodevis, bijusi gandrīz stundu j ' sanrastieT t^^^^ ^"^^^^ ^^^^^^ ^u labā Pad. savienībā. Attiecīgu
kā pieaudzis par 36%, izvāroša- stundās un naktīs visas ielas pār- par to, kāda turpmāk vairētu būt ilga saruna ar viceministi^u Viņe- ^ ^' Runges atklājumiem Ķelnē tiesa spiedienu uz AN cUvēku tiesību
dzīve ASV lielpilsētās, ja „zvēru. vicu.^' ASV pārstāvji paredz, ^a saru- «zsaka izmeklēšanu pret 45 gadus izdarījusi arī Izraē-
dārza'' briesmas pieaugtu, bet Jau oktobra sā^^^ Pirmajā pakāpē neviena no J^^^i^?™ ^"^^
tiem jau tagad ir visai tiiva sa- vas politikas deklarācijā, runājot abām pusēm vēl neiepazīstinās ministrijas j^. ^^.j^j^ savienības ;fi-
^ ^ . kārība ar dzīves īstenību, kāda par labu attieksmju izveidošanu ar otru ar saviem specifiskajiem . .^fi? dokumentu fotokopi- ; iekavētu izceļošanu ia vini
. ^'^S?^^ fV';;^'^ fTT redzama pašreiz. Austrumiem, minēja atsacīšanos priekšlikumiem, bet apmierina- ^i^^^f to vēlē os Masto^^^
|am, godbijībā aukstēdami un ECļ. tulkot pagātnes klasiķus, varētu ^^i^s ar domn i7maL, t^Sf ® ^o ōechoslovakijas parlamen- J? velētos. Maskava Mz sim at
droši, baidīdamies pat pieskart ievest mūsu bagātajā lirikas pa- ~—. , . naltn. ^L^^ ' - ta izstumts tā priekšsēdis čestmirs ^^^"^^ ^^'^^^ ^'^'^"^ P^'^^'"
fties atsevišķiem priekšmetiem, saulē. Bet reakcija šodiemas pa- ASV Ull Pad. SaVieillDaS preilOeiltl i"*"^-^"^ veiaKam sarmiam. ^.^^^^^ ^^^^ ^^^^^^^
reformu un """^s savām ģimenēm Izraēlā; iin
Bet viss tas tagad pieder mums; saulē ierobežotos ar vairāk vai parakstījuši atomlīgumu loties gluā atkKtas, pat sirsnī- liberalizācijas Ildzgaitmjksjirms P"^^^
Mnms ar to jādnvo. Mums jāzina mazāk gaudenām jeremiādēm, .^^^1^.... jr-^.^ ^j,^ Nosaciiumos paredzēts ka 8^^, bijušas ..draudābas sanāk- savienības iebrOEmSToficlā- fP™'» emigrācijai, izrādot lielā-
katras Uetas vērtība, tā jāpārv&š kurās miisu Pogāsi apUdo izsa- ^"f^ .^^^^^l^^. Z^jTiZSĀl^'^ ^"«^ Somijas valsts prezidents H viņš no amata ..atlūdzies". Daudz ku abvebbu. arābiem kup veļas
par miisu dzīves daļu. jāuznes bē- lūšos dzimtenes dārzos, apputēju- S^^t^Pod-ornils Mastvā uīō aTkad TraSašas "isma Kekonens abas delegāc«as tiffit '^"^a»» P^S^jušā gada Cechoslo- a'^tat „sarkano paradīzi»,
aļņos nevajadzīgais, jāpapUdina šos logus, aiz kuriem māte seņ „ ti ™Ž ka* «aratat^k r™'-- «-^^^^^^^ "Sc nirmās darba sesii,» i.ir.ri, vakijas „brivibas pavasara" refor- ® No Lapizas ziņo, ka Bolmja
ar Šāsdienas vērflbām. Eas mums jau mirusi dēla gaidās, un Latvi- ™niwi tai pa^ laika paraks^ņa «
par bezgalī^em bagātību jas upes, kuŗu apdziedātie ūdeņi "^umu par atomieroču izplattša- par
jumiem, pēfijumlem- par latviešu sen jau aiztecējuši jiirā. g^u totTav tar ši mZ Bieraid^ SmJ^oļTSstisM l^td- ^00 Pārstāvju lielajā nacionālsa- košā gada beigās.
reUfeita, ddves uzskata, gara ^ai tad tā būtu, ka latviel» An- !^a%a TgadL Au S ^ "^^^ .,asni.«i. P"leē Maskavas līnijas komūnis- » Kādreizējais Ādolfa Hdtera
mantām, maKslUj muziķu un lie- . ® tiSķo mākslu, ko mēs nedz pie-
saviem veca
tiekami novērtējam, nedz izman- . „
Otrkārt, moms šī bagātība ir skaidrais, jaunības jūsmas un ti- atomieroču nav, bet uzskata, ka cemimstrs Semjonovs kopīgi rī- —-™- itieiuraDenine parveMs, si
jāiznes pasaules uzmanības priek- cibas apgarotais skatiens taču tik ^ai abu valstu rīcībai, kuŗu pre- ^ s^^^ig^s tos ražot. Taču H- ko^ā banketā bija apmainījušies
Sā. Kultūra, māksla, ticējumi pife- daudz redz un saprot. Viņš taču zidents Niksons apsveicis kā soli, gums aizliedz atomieročus izga- ^raļidzības tostiem, vairākas rei-der visai pasaulei. Jau vispār kā karavīrs ir karus izcīnījis, zi- kas ,,padara pasauH par^^^^^ valstīm, kurām to vēl nav, z^s saskandinot glāzes. Krievi
mums ir pienākums dalīties sa- nātnu kalnos uzjājis, aiz trejdevi- mājvietu cilvēcei", jāseko vēl 19 pakļaujot tās speciālai pārraudzī- dzēruši visMjUi bet amerikāņi
vās mākslas un kultūras vērtī- ņām jūrām padoma pasmelies. valstu oficiālajai līguma ratifikā- bai. vodku...
bās, bet jo vairāk tas jādara šo» Kāpēc viņš klusē?
Dzīvībai nan brīvības
Rietumvācija tuvinās Polijao
militāro slimnīcu. Arī še pie Hesa istabas durvīm stāv „četi:u lielo" sargposteņi, pa vienam krievu, angļu, franču un amerikāņu sargam, līdzīgi kā lielajā Špandavas
tod, lai izcelto musu tautas var- „. _ ^ . 4„„*:r^,w;.. ii,«.«,«i^ircs
«ōn. Visa sai jautājumu kompleksa
ffiffl no anonimitātes. „ >, - w
mēs mēdzam atrunāties ar lat-
Tm jēdzieni, kā latviešu mū- ^j^g^ individuāUtāti. Bet atseviš-
sika, latviešu Kterātūra, latviešu ^^^^^^ daiļrade vēl nav tau-
^balets, varēja sen būt iespaidīgi ļ^^ūra. Izsmalcinātu dzejo-
Jēdzieni visas pasaules uzmambā kj^jams, kuŗu ar grūtībām var
un' deņS. Piemēra pēc minēsim .^pj^tj^ p^^ļg sj^tos eksemplāru,
mušu baletu. Kādās vadošas po- .j. ^^^j ^^^^^ par kgda savrup-
aicijās visos kontinentos., bijuši atraisītu daiļradi. Toties dze-
daudzi mūsu baleta mākslinieki, ., ^^^^ ^ažu dienu
«ik daudz bija un joprojām vēl ir 1^.,^- Latvijā izpārdod desmitiem
musu baletnieķu vadītu skolu un t^tstošu eksemplāros, ir ne vien
HrarsuJ Mūsējie vai visu pasauli ^^^^^^ ^^^^^^ iespaidīga daļa,
maajuši dejot, bet vienota latvie- ^^^^ ^ai netieši pieder ari
šu baleta vārdu nav atstājuši. Ja skolotāja, skaidrotāja, praviešo-
Dānijas vai Stutgartes balets ir ^-.^ ^ ^gj^ti arī., revolucionāra
ievērojami jēdzieni baleta pasau- vadoņa loma. Indivīdu-
lē, tad mēs, kuriem bija dotas ^^^^^ jŗ nepieciešams daiļradei,
visas iespējas, to neesam panāku- ^^^^^^ radošam darbam, lai
^ kaut ko jaunu varētu radīt. To-
Ko lasītāja publika pasaulē m- piederība pie tautas un laik.
aa par mūsu rakstniecību? Kā- ^^^^ daudzējādi apzīmogo visu
pēc mūsu daudzgalvainā un tik ^^^^ p^^^^ ^ā iekrāso ar naci-
loti apdāvinātā gleznotāju saime ^^-^^ g^jj^. ar savu jaunumu tā
nav vienota Latvijas skolā vai pa^^pjas uz aizgājušā; sava laik-
Latvijas grupā ar savām galeri- ^^^^^^ atbM kādai nojaustai
m apkārt zemes lodei? Mūsu nepieciešamībai ne vien sevī, bet
mūzika, mūsu koru un solo dzies- gayā skaidrībā tā at-
mas .pasaulei nav paāstamas. Un ^^-^ arī citiem; savā skais-
ja ari katrā laukā mums ir izcili ^^ļ^^ derīgumā tā iīksmina
vārdi, kas ieguvuši cienījamu vie- ^.^^
ttia starptautiskā līmenī, tad tas *;
panākts ar individuālu vai lokā- Tautas kultiirasdsāvei ir nepie-
lu neatlaidību un nereti ar zinā- ciešami arī sabiedriskās un kul-
mu laimīgu sagadīšanos, bet ne turas drives inženieri, uzņēmēji,
ar organizētu kopīgu piepiili; organizatori un administratori.
Ja kāds labdaris mums Šodien go talantu mums līdz šim ir
ifidotu nepieciešamos līdzekļus trūcis. Batvieši darM tulkošanai, ma
Padomju kosmonauti pēc raķetes eksplozijas: ,,L!eka§, ka rneesam gan ellē, |& neJaiiM karsts..,",'
Rietumvācija 25. novembri ar
^ciālu notu tosinājusi Polijai ^ ^^.^^^ g^^^
sarunas abu valstu attieksmju uzv .' t,,^ „,„_,„,., 1.';^
■jab^anai kups kopš otra pasau- ^^:^^2Z
p^l ^ara noziedznieku «esāšanas Branta valdības nozīmīgu soli """"^'^ ~f» muza ieslodzītās miera politikā pret Austrumei- 3uma Hesu špandavas cietuma le-ix.pu. Nota iesniegta divas nedē- vietoja 1946 gada. V^ju apcietina.
ļas Pie Rietumvācijas sfltņa ^ ,is'tlerv1enM*s\^
Maskavā pieņemtā Kremļa pie- ^reize ais HiUera vienmeks nol«^
dāvājuma parakstīt savstarpēju «P'^to un mSŽmāja panākt
neuzbrukšanas līgumu. """J"' ^^f.
Cietumu nav atstājis.
Rietumvācijas kanclera Branta , . >^ . , , = »
sociāldemokrātu partija jau ag- • ^veices^ sutņi Lond^^^^
rāk izrādīja gatavību atzīt Ode- «n Vašingtona saņem^
ras - Neisas līniju pargalīgu Po- valdības ril^jumu parakstīt ao^^^^
lijas rietiimu robežu, kura visu ieroču izplatisana^^^^^
pēckara laiku bijusi Boniias un f^"- tveices ^aiŗMu.mm^^^^
Varšavas berzes iemesls, pēci ^^rs Beŗne izteia^^^^^^
1945. gada vienošanās Potsdamā, rakstīs tuvākp^dienulaM
Oderas - Neisas Hniju uzskatīja ti- • ^ Ģenerālis Degolls 20. novembri
kai par Polijas pagaidu robežu atskatījās uz 79 mūza gadiem. Bi-
Udz oficiālam miera Hgumam ar J^^ais Francijas prezidents savā
Vāciju, piedalot Polijai 40.OOO lauku mājā cītīgi strādā gar savu
kvadrātjūdžu Uelu vācu austrum- memuāru ceturta sejuriia sagata-apgabalu territoriju. Tā bija kom-vošanu. Kopš uzturēšanās Īrijā
pensācija Polijai pār vēl lielāku tūlīt pēc atteikšanās ņo preziden-
tās austrumapgabalu piedalīšanu ta amata šāgada aprīli Degolls
Pad. savienībai. Pēc Vācijas sa- savU ihāju vairs mv atstājis^^^^^v^^;
dalīšanas divās valstis, komūnis- ® Pad. savienīļja atteikusies ie-
tiskā Austrumvāeija 1950. gadā iz- maksāt Apvienoto nāciju palīdzības šķīrās atzīt Oderas - Neisas M-Plānam savu maksājuma daļu at-;
ju par savu galīgo austrumu ro- palikušo valstu saimnieciskajai at
bežu ar Poliju, bet Rietumvācija tisGbai,aižļ)ildinoties, ka nekad
— ASV, Anglijas un pēdējā laikā nav ,>piedaiījusies kā kojonijvalsts
ari Francijas atbalstā — visu lai- šo zemju āplaupSanā'^ MaksāSa-
ku jautājumu uzskatija par neiz- nas vietā Pad. savienība ieteikusi
izšprtu atkarā no sadalītās Vāci- Apvienoto ļ nāciju ģenerālseķretā-
jas apvienošanas. Branta valdība ram Utantam iekasēt maksājumus
i us mēness virsmas^ bet tagad nostāju mainījusi, atzīsto* no „imperiālistu varām", kuras sa»
Dadžs karikatūra Austrumvācijas valsts eksistenci, vā laikā šis valstis izmantojušas.
