TS
erston Blvd. daktors KrlSs tālr. 766-2261.
āt. Neizlieto-tpakaļ, ja pie-pasta kupons itajos rak-un\ne katrā
u $18.0(h Atse--sludinājumu s slejas telpu.
nekas nav at-nožēlo.
lūpa. Galva EO-l^rūtīm; Tikai pie viņš atkal paceļ viņam sejā uz-
Ldeldienu saule, oga jasmīnu krlL
groziņš, pilns ar stu dētajām vien. olas lin citi saldu-eŗ atradumu un
vai tas viņa gro-m ir maza zīmīte ārdu Miķelītis jau
Y^ ak- tavu prie-
viņa. Uz zīmītes
Kad ap šūpolēm 's> Artūrs mudina s. . Jāiet iekasēt
barā ievēro tādu tās tam pāri, pa-dusmojas, ka ma-j pa kājām mai-rs neatlaižas ue feliša nebūtu šū-iņš uz birzi nesis
sastāvdaļu ec,— lai citiem bet-Miķelitim tās
usa. Artūrs taču ā.. Vietējiem pui-tmalītes un naģe-elēķas un" melnas, āsaina skolas ce-ā apkārtnē nevie-Tāpēc Artūra vār-'šiun meitas velk olas un dod Mi-isas rokās nemaz āņera palīgā cepu. pagadījusies tāda
s.kāpj lielais brār dina uz dēļa staro ^ti.
isiem jāšūpojas/' asarā odi nekož.", šūpoles sviež aug-'z augstāk nekā to-: "ra. Bet Miķelītim az. Viņš ieķēries taros un, šūpolēm s, kliedz, cik spēj. c. Neviens nebar.; ieties un gavilēt, pagājusi. Kristus ir augšam-■ drīkst priecāties.
ūs teica: . Trulu skatienu, baigo vietu tin
veno ielu. Pilnīgi
ta.
Vaira satrūkās, šina aizdrāzās ar telpa bija slēg-Yaira apstājās mbru un gaidīja.
ielas -likumā ie-saskatīt tajā sa* sīnas sāniem pie"
ja piecelties, bet stūma atpakaļ, ienam roku, tad, r vēl paceltu ro-sniedža pilsētiņas rīs kāpņu paaug-arētu labāk pār» ajā atradās "vien-kapteinis Kan-abākais sportiste uvas sejas- kurss ^ acīs varēja la-; kus un draugus r pēkšņi izlauzās
utomašīnai. HaM jās, jo katra lat-dzīvojot so bries"^ ajiem. Skrējienā.; ai ievilktu ^piL ašīna. Kājām no-gandrīri
durkli pret Vai^
■ i /'
I
i
lv
f-
I
E3
Latvaesu akadēmiski izglītoto ēr ģelnieku saimes sākumi meklējami pirms apmēram 100 gadiem; Kra^tiņš, Sepskis, Bētiņš, Mīlītis
izskaidroja baznīcas ērģeļu struktūru un celtniecību.
Programmas lapiņā atradām visai interesantus, gan dažbrīd
?ebode, Kade, Ore un citi ievadi- skaņu celtne parādījās arī Gri- strupus un dzejiskus paskaidroju-
ja latviešu koncertērģelnieku ro- galēs ■ Rundānes. reģistrācijā un mus par skaņdarbu vai autoru ie-
slbu pagājušajā gadsimtā, iegū ritmiskajā noturībā. Varbūt vieni- zīmību. Komentāri iztrūka Langlē
dami latviešu mūzikas vēsturē pa- gi fūgas „dux" un „comes" varē- darbam, kam šo rindu autors var
liekamu vardu un vērtību. Gad ja būt vienkāršākā, viengabala!- vienīgi pievienoties. Kaut kon-
simtu maiņā ievērību guva Pauls hakā reģistrācijā, bet Rēgers to- cērts notika angļu baznīcas vel-
Jozuus, veselas jaunais ērģelnieku mēr nav Bachs un kā darbā, tā vēs, nevajadzēja tomēr apzīmēt
paaudzes skolotājs. Drīļs' pēc tam 'dzīvē uz visām lietām skatījās Hubeirta Perija (Parry) iegūto
Latviju pāršalca -Alfrēda Kalniņa „dubulti".. dižciltību ar „Sir", jo, konsek-
erģeļu virtuoza un improvizātoi-a Sekoja Lista piemīlīgā „Ave venti rīkojoties^ arī Lists pelnītu
slava, bet pēc pirmā, pasaules ķa- Maria", kurā dominēja čelestas kādu abata apzīmējumu vai Rē-
ŗa pārsteigumu, radīja arī Nikola- reģistrs. Listam ii^ vairāki brāz- gers — militāra dienesta pakāpi,
ja Vanadziņa perfektā technika maini, teatrāli ērģeļu darbi, ka- šī Huberta Perija korāļa prelūde
un plašāku apvāršņu pavēršanai mēr „Ave Maria" ir pilnīgi pre- ievadīja kopīgu draudzes (apmek-
ērģeļu literatūras laukā. Visumā tēja rakstura, vienkārši prelūdē- lētāju) dziedāšanu no angļu dzies-
Latvijas valstī bija ļ saskatāmas jot par senu korāli. Alēna,iLitāni- mu grāmatas,
divas ērģelnieku skolas — Jozuu» jas" izrādījās gandrīz diametrāli
un Vanadziņa, kuri bija mācīju^ pretējas parasto monotono baznī- ^^^^ priekšnesums, bet prog-
šies pie Pēterpils konservatorijas cas litāniju sekvencēm, tomēr te ^^^^^ ^^^^^^ saturīgāka. Ap-
profesoriem Homiliusa un Han^ši^ varēja saklausīt zināmu muzikālu meklētāju bija visai daudz - gan
na. Homiliusa stingro skoliļi Lat- svaigumu un asumu. latviešu, gan kanādiešu,
vijā reprezentēja vēl stingrākais Koncerta otrā daļā dzirdējām
Valentine Hermane TOMĒR ....
Vai degs Viena šķūa Kamnā? Vai skatam Neredzams
Gaisisi Atmiņā?
Domāju, Atceros, Skumstu . o.
Vēroju
Kamīna liesmu, Brīnos: Deg! Silda Viena vienīga Malkas šķila.
Nav tevis, Un tomēr
Tavu tuvumu jūtu, It kā tu būtu Tik tuvu, tuvu . . ,
iesmam kiivu
kanam vēju taisām^,.
šie virsraksta Eaiņa vārdi uz gara bagātībām, kuras slēpjas dziesma uz 15. un 16. gadsimta
Uekas visai piemēroti Kanādas lāt- mūsu drāmas meistaru darbos un darbības fona."
viešu 5 dsiesmu svētku izrādei sevi atklāj tikai latviešu mēlē. Pec lugas sarakstīšanas 1913. ga-
Pūt vējiņi" Un tālāk" Ar ilgu Režisors 0. Uršteins izteicies: dā J. Rainis sacījis: „šai luģā ie-
brSUem sasēduši,' uz tāl^ ..No idejām, kuras Rainis ielicis liku visas savas sasāpējušās dzim-
sapņu mājām izlidojam." ' šai lugā, galvenokārt uzsvēršu tenes ilgas." Tā luga kļuvusi par
Tas ir mērķis pie kura īsteno- tiekšanos pēc smalkuma un skais- izteiktu trimdinieku psīcholoģijas
šanas pašreiz strādā DV teātris tuma. Lugas reālistiskie tēU slēpj lugu, bet „Pūt, vējiņi» - par 11-
Kanādā režisora Osvalda Uršteina sevī simbolus, šī tomēr nav fan. gu dziesmu, šis autora garīgais
vadībā Latviešu teātra darbs šo- tastiska simboUka, tā ir reālistis- pārdzīvojums joprojām ir tikpat
brid ir kā kumoss Latvijas mel- ka, atšķirīga ar to, ka reāUsms spēcīgs un aizraujošs, ka pirms
nās rudzu maizes. Arī „pat,vē- pacelts tautas dziesmas stilizētajā daudzajiem gadiem, kad luga ta-
jiņi" izrāde veidojas kā azaids formā. Tā ir Raiņa maģiskā for- pa, pat vairāk — šobrīd mēs spē^
pž: latviskā izsalkušajai dvēselei, mula šai lugā tautas dziesma! jam daudz spilgtāk lugā saskatīt
Latviešu teātrim Kanādā ir īpašs Tautas dziesmu stilizācija pa- un izprast autora izteikto domu,
uzdevums kas to šķir no teātra, ceļ lugas reālo notikumu it kā uz jo šūpojamies tai pašā „ilgu Ifti-
kādu pazinām dzimtenē. Tam jā- Daugavas viļņu šūpotnēm, ateai- vā" kā Rainis toreiz, un tagad ko-
māca mūsu jaunajai paaudzei pa- sa no smaguma,, dod tai īpatu, pā ar viņu varam vēlēties: „Pūt,
zit mūsu latvisko pagātni un tra- dzejisku vieglumu. Izrāde būs ru- vējiņi, dzen laiviņu..."
^^mmm^^mmj ^icijas, jādod iespēja atrast ceļu nāta. dzedāta un dejota tautas
Inta Purva
svešuma paaudžu mainas
ļjŗpt Jozaus un viņa plašais au- arī divus t.s. nosliaņu darbus — Mag. phUoš.st pbil. Ludvigs VIks,
dzēlsņu uņ vēlāk sekmīgo ērģeluie- Karga - Elerta „Ezera dvēsele" TLTA skolotāju praktiskā semiuSra vadītājs ku, pulks, minot še piemēram — un Langlē „Miera dziesma". Mū'
Prēdcli, Gavaru, Kalnāju, Rību, zikāli interesantākais bija pirmais, * . • V Dreimani, Holmani, Narvaiti, AI- kamēr otrā mūzikSE doma bija donu. Jozuus un citus. Handšina. visai trūcīga, apmierinoties tikai
brīvākās un laicīgākās takās tat- ar tremolo reģistru „glazūru", ko ,v„k„i.„„c v„ liniiu latviešu bēimi audzina-' strādā mazākās grupās un pēc ci- jāpiemērojas "tiem vai jāvēršas šanas iespējas^ konkrētos skolas
AhT f7k ^Tt"^' f^ , T • anlurmSs vieL izv^^No tām mSm ISe, spējīgā- pret tiem' Skolu vadībai un sko- darba apstākļos. '
Ābele, Ed. Kaķuņs, Zots un pec z^jes vārdiem: „tik ezers rāms, fads varehi but, piemēram, ^zināšanas viedokļa nav svari- kie un centīgākie skolēni jāizdala lotājiem vien tas nav pa spēkam, šādos semināros svarīgākas par
otra pasaules karalvisi pasreize- cik daba klusa!" Uzmanību un ie- viens mērķtiecīgs cikls bērnu au- 'S^^^^ tēli svarīM Tti atsevišķā grnpā un ar Uem jā- Skolai savu uzdevumu veikšanā referātiem ir izvirzītās aktuāHs
jas Latvijas ergelmeki^ ar Sīpbl- vērību modināja divi pārējie skan- dzināšana un mācības vielas izvē- ^ • ; ļ strādā, lai tos sagatavotu skolo- jāsadarbojas ar vecākiem un jau- skolas darba problēmas un dis-
meku, priekšgala Sai otrai grujļai darbi - T. Ķēniņa „Premde" lē. Minētais cikls pauž dažādos J .'^f f;,;^^ ,īko^^^^^^^^^^ tāju un jaunatnes v^itāju darbam, nātni. Skolotājiem pastāvīgi jā- kusijas par tām. šāda garā par.,
brīvas pasaules latviešu_saime nu un viņa skolotāja Mesiāna „Pa- veidos pamatmotīvu - akHvita- ^^^/''^^^^ ieaugtu jo idejis- Tā mēs veidotu un saglabāti ko- pārbauda un jāpapildina savas dzēts. izveidot Toronh, .latviešu
Pievienojumos ari jauna un cen- teicibas un slavas oda" (brīVi iz- tes ideju. Nekad neklājas aizmirst, ^^J^^^i^ ^olu nākotnes latviešu inteligen- darba metodes. Pašreizējos mūsu tautas augstskolas (TMA) skolo-
tiga ergelmece Amta Grigale-Run- sākoties!). Rets gadījums, kad ka bērnam nav jāstāsta par mi- f^f^f M šZs tēte un ai' cd «««^Ives apstākļos neviens skolo- tāju praktisko semināru nākama-
dane Toronto. , , skobiieka un skolotāja darbi sa- nētajām tautas rakstura īpaH- « ■ ^^.^^^ ' ^ tSjs - vecs vai jauns - nevar jā, ceturtajā sem^tri. kuŗS sāk-
Visai niecīga ir latviešu ērgeļ- "'^''f ^"L^^ras?) vi^na erge- bam, bet tas jārada uzskatamos ^ • būt drošs, ka viņš rīkojas parei- sies 8. septembri. Sēdes sakot ar
mūzikas Uterātūra. Ja latviešu '"'Jt'ļ''^- D'vas Jutība piinig. teļos «n ainas, ši ievirze japatu Ļ'ļ^^ »/ "rrakstura vedošanas jāpatur ^ virzienā. Jābūt skaidram mēr- mmēto datumu, paredzētas katru
ērģelnieks mēģinātu sastādīt T'^'^T T ""t'P-^^t"? ' ' nieša raktura veidotājiem. prātā ari jaunatnes aistētisll au- IP™- I"» sl^o""ājs grib sasniegt, otru otrdienu pīkst. 7.30 vakara
priekšzīmīgu stila programmu no f.^/" .kontemplācijas, tacuar priekšmetos. idejiskā ievirze mā- dzināšana deju un mūzikas m- "» viss darbs jāvirza uz šo mēr- Latviešu nama Toronto.
latviešu autoriem vien, tas būtu tfVTkt, «T^S?; latvieši pēc savas dabas nesa- cibas vielas izvēlē un jaunatnes sambļos, kojis, skolas sarīkoju- ^- Patreizējais gala mērķis ir latviešu tautas etmskā eksis-
gandrlz neiespējami. Visā plašajā LZŽ^ i, „^ v1™' perinās ar sasniegto, viņi tiecas audzināšanā jāturpina un jāpadzi- mos. '<^^^' '•'t™ I"""'- r»,h-f It \ /I Ta
pasaulē, turpretim, ērģeļu mūži- ^ ia« ^'«.1»'%»^; pilnvērtīgākas dzīves, bieži (ina ģimnāzijā, šai ziņā ģimnazi- Mums jāaapzinās, ka pienāks '^^'P^ana un ievirzīšana d audeta. Novērst dzimtenē mO-
kas iŗ ļoti daudz. Vai arī laba, ' „ t ^ .^"^^^^ """" '''^ ' * "'š^ "^tf St tas, protams, ir pavisam cits jau- *yLa Mesilna t' "P*"^^= ^'««■"^"^M. -"^ķ- «bu mūsu jaunatnē mi novērstu Tas ir ļoti grūts, bieži pat ne- „f ^" nevmra sllSTā ^^n'^rn^f^LT w, t himniskais nobeigums ' tomēr bi- fādās variācijās tautas tradīcijās, tiecigi jāturpina tur sāktais audzi- da|ā no tās vien^^ibu un apati- veicams uzdevums. Tāpēc vecā- ^g^^ t^^j,, ^^^j^ ^^^šu-tCkMā dlTJ^^'^nriS^rn^? ^^'ā'vietā, finālā atskanot «"f"'^' ^"f"^ ."ļ?''" . lu pret visu latvisko, ^ kiem Jānāk talkā un jāpārvar sa- visi apvienojis^, SLriZ r P^t gaišam mažora trijskanim. ™ var but par ceļa radīta- Tautas gara mantas literatūra Mes dzīvojam strauju pārmai- va vienaldzība pret latviešu skolu, ļ,^,, g „g,^ sasniegšanai. - maršalu. Dazadaja ergeļu mu- ^. jiesiāns kādreiz prokla- audzināšana un mācības un vēsture gleznainos teļos un ai- ņu laikmeta, kas biezi negativi Vecākiem uzmanīgi jāseko savu Kāda ir pašreizēiā situāciia'
^'-^ Ttit "-«ja. "a viņš nebīstas ne no kā, '}^'J^ "Ss ietvertās idejas jāatklāj au- ietekmē mūsu . jaunatni^ Visām bērnu attīstībai un pēc iespējas jg,
zizUs, ta klauna spieķ s. Atšķurt _• ^^^^^^^ triiskana "vi jāatklāj bērnam gleznainos, dzekņiem ģimnāzijas vecākajā parmaujara musu sabiedrības dzt jānovērš nevēlamā ārpasaules ie- nai labvēlīga Var iebilst ka
l^k^Jin^H^ h?t°^"Jir£ Visumā Anita Grigale ■ Rundā- «1»^.» ainās. klasē un atsevišp mācību priekš- vē tādēj uzmam-gi Jāseko. Jāseko tekme. Vecākiem vairāk jāsadar- ^^^^ jaunatnes'orga-
mākslimekiem, bet Bacham joprd- j^^u priekšnesumu veidoja mū- Latvietis ir saaudzis ar dzimto meta - tautības un dzīves maci- an visam pārmaiņām jaunatnes bojas ar skolotājiem un jāpalīdz ni^jeijas, kuras rīko nometn®,
m^LT"'' ^™ inteUģenti, techniski atjau- f^^"' vi?f t» per_sontf.ce, simpa. bā, kuja dotu kopsavilkumu vi- dzīves uztverē un tas nostājai pret viņiem skolas darbā. Nepietiek ar ^sus, sarīkojumus. Jaunatnes,
ku diemsķajai maizei. galvenais, pārvaldi- lejutas katra dziva_ radība, sam, kas mērķtiecīgi veikts visa latvisko dzīves ziņu. ši nostāja vecāku padomēm un gadījuma sa- organizāciju darba vērfiba nav
Anita Grigaic - Rundāne īpazīs- i„s(j„mentu. Viņai uzmanīgi ^'^ ""^'vi tāpat ^ar mācību gaitā. Liela tozīme māci- mainās ar katru gadu.. Latviešu nāksmēm. Ļoti vērtīgi ir vecāku noliedzama, bet |tā nav tik sistē-
tama kā spējīga un enerģiska lat- asjstēja baznīcas ērģelnieks un "^l"' P^"^ vienu no pamatlīnijām bas vielas apgūšanā ir skolotāja skola nedrīkst sastingt; tai japie- vērojumi par savu bērnu atUstI- matiska tik mSrktiecIga kāds
viešu māksliniece. Viņa sekmīgi kormeistars Dr Pīkers kurš pēc ^'^^ audzināšanai nākotnei. Šī ierosinātām pārrunām un "disku- mērojas dzīves progresam. Skolas bii, vērtīga arī pozitīva skolas dar- rnēSz būt Skolas dmbs Sajūsma
piedalījusies arī pēdējos divos ^ ^^^^ -^^^^ klausītājiem P.»"'^.'^Pf»^f ^''^^ f^'" . ^. ' L^»™^ nepieciešamas, bet tās ba kritika. Tāpat Jāievēro arī pa- k„fa parāda kāda pasākuma or-
latviešu dziesmu svētkos, Kanādā i,f«^o+,,,.o .i,,i,Ta vi^ri::: «amo. npo^,v<^,«f,«„ ,,„..u,,* ----,—x^,„x---^o. , t r *- ,
un ASV, un arī šāgada Kanādas latviešu 5. dziesmu svētkos viņai uzticēts nopietns uzdevums. So-
jā, Uterātūra, dzīvē. Vienā vērie- Tā rīkojoties, varbūt, pamazā sailkojuma Itri
^r..,.r.r..r -.rr.-r^. ^^^^^^^ bārenītc, muļķītls izdotos lauzt to psichisko pretes^ pārbauda skolas darba. las darbu var celt un piemērot fzoīēh:
REDAKCIJAI piesūtīti pasakās, Andra tēvs, Salkšņu tību, vienaldzību, apātiju un neuz^ . Latviešu skolas veidošanā, tās laikmeta prasībām vecāku, skolo- S^raSJ^^^^;^
IZDEVUMI tēvs, Kukažiņa, Skalbes pasaku ticību skolotājam, kura vērojama piemērošanā latviešu pašreizējās taju un jaunatnes kopdarbība, šā- natnes organizāciju darbam ir no-
reiz bija izdevība viņu noklausi- „Ceļa biedrs" Nr. .1/2 (141, mē- varoņi. Radniecīgus tēlus sasto- lielā daļā skolēnu. dzīves apstākļiem un prasībām da kopdarbība var izpausties -ve- zīme zināftiā laika posmā bet tas
. ga", kurā ērģelniece pārpilnam tijas tautu kultūrai, jaunatnei un Ari te ir vesels motīvu cikls, kurš tveres spējas, šai nolūkā audzēk- Mūsu sabiedrības struktūra skolas darbam. Taču šīs vadlīni-. organizāciju kuru uzdevums at-
parādīja savu technisko spēju nākotnei; janvāra un februāra noder bērnu ieaudzināšanai latvis- ņi jāgrupē pēc dzimtās valodas un tās interešu aploks ir nepār- jas mūsu dzīves, apstākļos ir mai- balstīt lātvikii skolu Tomēr skb^
augstumus. Rēgera kontrapunk- burtnīca, redaktors A. Birnbaums, kajā pasaulē. prasmes un nostājas pret visu lat- trauktā maiņas procesā. Šīs mai- nīgas. Tāpēc tās vienmēr jāpapil- lu ideoloģijai tās par maz pi^ska-
Var izvirzīt arī daudz citu idejis- vsko.Ai- vājākiem skolēniem jā- ņas simptomi jāuztver skolai un dina uri jānoskaidro to iedzīvina- > (Nobeigums 6. ^^^1^^^^^^^
liskā grandiozitāte un .gotiska 64 Ipp.
X^;,S:\AA\;\<^XA?N;VVNiVV>>.VN^NiVN>^ ^VCVNjVV S VVV VVV
(līt, lai tev nenotiek kas ļauns, pēc pusstundas paska-lījās pulksteni un atvainoļās: ilgāk nevarot, ja kas noticis, lai es ziņojot polieijai. Bet policija parasti ļjievāc līķus, liek ārstam pārbaudīt, kādēļ cilvēki,miru-ši, sastāda aktus un viss likuma priekšā ir nokārtots. Neviens nav ieinteresēts, lai noziegumi nenotiktu, jo
savu likstu. Vai man nav taisnība?" jautāja Baiba.
„Bet es nespēju ar Liepaskalnu vairs tikties! Man ir pretīgs šis zalktis, kurš lodrrpa visu māju pamatiem,"- pretojās Imants.
..Mūdži perinās tikai brūkošās ~ ēkās, nevis jaunās.
tad kārtības sargi nonāks bezdarbnieku rindās, proku- Ja viņam apniks tevi vajāt, tad pievērsīsies citaffi; roriem nebūs jāstudē izmeklēšanas materiāli. Notiesā Tu dzirdēji, ko stāstīja vecais Gabaliņš. Tie, kas kara
ROMĀNA ..ATKUSNIS SAKSS OKTOBRI" īt mU
jo vara nav saglabājama, neizmantojot cilveķu visze- cilvēka gremošanas orgānos pūšanas baktērijas. Visi^
mākās dziņas. Mēs nevaram sacelties pret visu, kas^ir nosoda laupīšanu un kolonīālismu, bet tai pašā laikfe
up mums, tikai pret daļu, lai gūtu panākumus. Tas klusībā plāno, kā iegūt mantu, kura nav pelnītaj kā'
Iev jāiegaumē šovakar un rīt un parīt, kad pie ap- jigāk turēt savā aizgādībā tautas, kuras vēlas- brīvi-
(73 turpinājums)
,,Šajā naktī mēs aprokam nezināmā kapā ne vien manu, lēvu, bet visu šo gadsimtu, kas solīja tik daudz, ta.ču visus pievīla. Mēs aprokam valdības, konstitūcijas, un brīvības deklarācijas, kurām tikai pelavu
^'ilršņa parādīsies atkal Liepaskalns. Vi^š tevi tik 1^ Piekrītu tey, ka vecie elki ir jānogāž no pjedesti.
ti imnamai-ĪH '? . i„: -,:i-.ri_; i■ jj. i« • •
ri nepametīs.
„tlu viņš nepārmetīs'mani, tad es pametīšu viņu. viņu vienkārši izsviedīšu!'^ iekarsis iesaņeās Imants. „Tu nekur viņu nevari izsviest. Daļar viņa.' arvien
liplomālus- ar baltām getrām, diktatorus un paliks šajā zemē un pilsētā. Viņa pusē būs tirdznie-
liem, lai cilvēki varētu uzelpot, bet mēs diļvi vien esam par yājiem. Ungārijā sacēlās vesela tauta, desmit miljonu, bet nekas nemainījās. Nekas arī nemainīsies, ja būsim neuzmanīgi, nelaikā sāksim rīkoties un aiziesim bojā. Visas Eietumu pasaules miljonāri, garidznie-
Es aizeju tīrām rokām im slvaidrāni domāiu. Eatrs gadu desmits paņem.līdz savus miroņus, bet mirušie neklusē, tie prasa savu ueiegūtO' tiesu.^ Piedodiet,^ ka ne-■spēju vairāk pateikt! Neviens nespēj ;pateikt.vairāk kā^ pats izcietis, bet ir citi, kuri cietuši vairāk kā es, un tie runās skaidrāk iin skaļāk par niani, tie sagraus cietumus, kurus manasirokas pret paša pārliecību ir palīdzējušas, celt " : ; ■:.
Istabā iestājās klusums, kad Imants beidza lasīt. bāks.
Tikšķēja tikai pulkstenis, un divu jaunu cilvēku sir- ^ „Imant, esi žēlīgs, tu nolādi visus. Vai patiešām
•dis strauļi sita. Bija atklājies kaut kas neatsaucams, visi ir vainīgi pie mūsu posta? Nevaino cilvēkus par ......., . m-^ - - -l - - i -i.
nepiedodams un tai pašā laikā nenovēršams. Sāpes to, ka viņi piedzimuši vāji..." ^ nās, bet, .varbūt, arī patiesība. Arī viņam var Mt kāda spējas, attālinātu. Tada, manu-zen ir barg^ īstenība,
jaucās ar naidu, tēva uzburtā nākotnes vizija izgais- Jis gadsimts ir kollektīvi vainīgs par bāreņu un ievainojama ^ieta, jo^ nav tāda cilvēka, kura bruņo^ ku^'a jaņem verr, Bai])a miennot apkampa, un no-
moja tagadnes mijkrēsH. , atraitņu asarām, par izpostītajām pilsētām un sagrau- jums būtu bez vainas. Es tev ieteiktu turpināt iesākto skūpstīja viru.
„Mēs°viņu nbkad vairs ndredzēsim. Nekad...'' čuk- tiem tempļiem. Atmaksai ir jānāk, lai pasaule ^nezau- spēli, varbūt arī ^tavam tēvam Uva^vU^^^^ . ' yj^^
stēja Imants, glaudīdams sievas plecu. ,,Nevienam^^^ ' * --y-- • --- i- ««« r,»^.. fo^ro r^u^c^ xr.c,a
šajā pasaulē nav vēlēšanās viņu glābt, glābt miljo- .šas nus tādu, kāds.ir tēvs," viņš piebilda, raudzīdamies lido
pretējā sienā mēmu skatienu.^ to i-„ _. . . , i.- - ^ i • v • • .u- ..tt.v.i««.........^^-o—- r------t--------
„Bet Imant, viņk aiziet tīrām rokām un skaidrām . draudiem, ar pierunāšanu, ar vilinājumiem, izmanto- p6, vs ^rakneka simt galYU.-\lenas nocirstas vieta ^^^^^^^^^^^ stiehijai. Varbūt vēl notiek kaut ka^.neieplā-
Qām Vina testaments .paliek," klusi piebilda Bai- j(,t vinn ģimenes ~ jūtas, padara par neģēļiem, neH©- izang: deviņas.3^mias:-Mums nav neviena palīga, ne- / '. t...„„.„ ......
" ■ ši.MU. Kā lai ilgāk klusē?" 'rfena sabiedrotā, jo neviens nav ieinteresēts, lai. mfs ^
„Bs tevi, Imant, saprotu, bet ar āklu naidu, ji»: lāstiem nav uzveicams viltus un nav izdeldējama m^^I^
a Brīvais nekad nav sapratis nebrīvo, un izsaMsm.raustīsJtifesi piecus:nņ lišķlgi^iž^
raudzījās Imanta nogurušajā sejā, kurā'
'domām. Viņa testaments iP . ba, mierinādama vīru, kalīt pati labi zināja, ka šajā l)rīdī .mierinājuma vārdi nelīdz. Viņai pār seju ritēja
lielas asaras. / i • *
„ŠI' pavasara nakts ir bēru nakts," klusi turpināja • Imants, tomēr tad viņa balss kļuva arvien spēcīgāka.
no bardzības, kura liekas neatvairāma kā. liktenis.-' ■ Baiba vēlreiz apkampa vīru: .„Nebažījies, manu zēn, ka tu nespēj neiespējaiņ©.
paēdušo. Tas draugs, kurš solījās kopā ar mmi gai- camies citu tautu iekšējās lietās, mups pašiem g&m
