ļdoktors
Latvijas [ovērtē-
ana
bija ba-lielāku
|sanu jū-lām atzī-Jūksne, las vairā-:ultūras
liecības im Alu-ludraba inim skolo-- 150,
|50 gadu is dienu lam. Ja laži citi Isvinlbas Krišjā-itzīmeja visās ļskolās), *llnē un atklāja
mu ko-las ga-neviens darbi" arī visi ;ti un
ļbilejām biblio-tminēša-
la Mas-šanas arī lat-kultū-
īgā
ar godu s gada parkā Uzva-atklāja kāravi-" Rīgu kla de-av aizmirsts" 0
)
m.
.mar«
tā Čikāgā dalībnieki ar klusuma brīdi pieminēja nesen mūžībā aizgājušos — DV
s
informācijas biroja vadītāju Jūliju Kadeti. ASV bV priekš» nieks A. Spārniņš uzsvēra, ka ar R. Čaku DV organizācija zaudējusi izcilu darbinieku. Jo Kadeļa aiziešana radīs dziļu robu informācijas nozarē, A. Spārniņš piedalījies R. Čaka izvadīšanā 3. - februārī, atvadoties visas DV saimes vārdā. • A. Spārniņš vēl atgādināja, ka PBLA ir izsludinājusi 1986
cīnītāju ga-
e
si celt DV centru ar sabiedriskām telpām, un dzīvokļiem uz Detroitas Kristus draudzes dāvātā gruntsgabala Latvijas ciemā pie Gaŗezera. Visiem DV organizācijas biedriem izsūtītas aptaujas, lai uzzinātu to ieskatu jautājumā, pu jau atsūtītas al teikusies vairāki dzīvokļu gribētāji, un iesūtīti ziedojumi.
Ziņojumu par Jāņa Riekstiņa Studiju Centra Kalamazū padomes sēd! iesūtījis DV pārstāvis padomē D. Rudzītis. Rietummičigenas universitāte noteikusi latviešu valodas kur-minimālo studentu skaitu — astoņpadsmit, bet tā kā kursā ir tikai puse no tā skaita, tad maksa par iztrūkstošiem jāsedz no sabiedrības līdzekļiem. Studentu mītnē dzīvo arī latviešu studenti, kas mācās citus priekšmetus, un tā savus izdevumus sedz.
ASV vanadžu priekšniece A. Ceriņa ziņoja par priekšdarbiem vanadžu salidojumam Sanfrancisko. Salidojumā būs arī S. Priedulājas referāts ar slīdītēm par Brīvības kuģa braucienu.
Kultūras nozares vadītājs A. Liepiņš ziņoja, ka noorganizēta direktrises turneja. Minesotas DV teātris iestudējis R. Blaumaņa lugu Ļaunais Gars. Izrādes jau sarunājušas Čikāga, Denvera, Indianapole un Linkolna. Baritons P. Berkolds pārcēlies uz dzīvi Ņujorkā, kas tagad jāņem.-, vērā koncertu rīkotājiem.
Ārējās informācijas nozares vadītājs A.Braunfelds ziņoja, ka piedalījies Patiesības Fonda valdes sēdē. Fonds vēl maksā vecos rēķinus no iepriekšējām prāvfim. Organizācija Americans for due process centīsies ierosināt likumprojektu, kas aizliegtu deportēt..kara noziegumos apsūdzētos uz Padomju savienību. Pašreiz deportācija draud Mai-kovskim un igaunim Linnas, Šī organizācija visiem kongresa locekļiem izdala lietuviešu
LKIA ASV izlozes Mkā. Uzņēmumā augšā kreisajā piasē kopas sekretārs» Apakšā pa kr. L. Ogriņa velk laimīgās
pie Marijas VanGordailas portreta viņai velllti piemiņas lozes. Pa labi M. Van Gordonas novēlējuma ^zlozel m-
bridi stāv no kr.: J.Xāds — apv. priekšnieks, M. Liepiņš dotais gleznm un tautisko priekšmetu klāstSo
s —
zemēs.
irts
umus
ceļa ) dot.
Mūža biedru skaits AS
ir
:is Ulmanis III daļas izdošanai. Aizdevumi piešķirti arī grāmatas. 1 un II daļas šanai, ķas ■ ir. atmaksāti vienībai Kalpaka bataljons ,pieš_ķīra 300 dol.un Gaŗeze-ram sakarā ar Draudzīgo ai-
g
Tālākos Ugunskuros' seko vesela rinda citu R. Čaka skau°
kos mūžībā aizgājis skautu va-Valde pārrunāja ASV DV dītājs Raimonds Čaks, žurnā- tu stāstu: Rūsiņa piedāvojums . delegātu sapulces darba la Ķegums bijušais redaktors. Slēpojums, Kādas meža die
gis pi dojum
pārskatu par zie-izlietošanu. Apzinā-padsfflit kalpakieši,
R. Čaks dzimis 1915. gada 6. decembrī Saikavas pagastā.
Kā skauts un vadītājs, veikdams dažādus amatus un pienākumus, daudz pievērsies arī skautu rakstnieka un žurnālis-
nas priekšdarbi (nav kada no-tikuma atreferējums, bet stāsts
informācija par Globālām DV dienām Freiburgā, Vācijā. Diviem DV jauniešiem nolemts segt ceļa un uzturēšanās iz-
gaitu. Tā reizē ar 32, vanadžu salidojumu un II. DV jaunatnes saietu notiks 19. un 20. aprīlī Burlingame, Sanfrancisko tuvumā, Ziemeļkalifor-nijas apvienības izkārtojumā.
ās arī visa revīzijas komisija. Klāt vēl bija skautu izdevumu Ugunskurs, Čikāgas DV apvienības priekš- Gaŗezera rakstus un 1971. ga-nieksA. Bārda un citi DV dar- dā iesāka skautu un gaidu va-
binieki. Par sēdes dalībnieku dītāju rakstu krājuma Ķegums . /iemsvētkn .tā^UJmm.
uzņemšanu gādāja Čikāgas va- redaktora darbu. Viņa redak- ~ Ziemsvētku stāsts Uguns
^ djā iznāca 9 burtnīcas. Latvi ^^'^ jā skauti Čaka rakstītos stās tus ir lasījuši daudzos Latvi
pārsūtot stādāmos kociņus pa dzelzceļu), Atjaunojamas latvisko svētku paražas, Aviāci-ļas skautu dziesma (dzejolis), īss varoņstāsts: Satikšanās Rēzeknē. 1937. gada novembri ir patriotisks dzejolis Latvija — Dieva zeme, bet decembrī
Nākošā gadā Ugunskuros lasāmi: Kādas skautu vienī°
ē Šogad sarīkojums notika 1. februārī Latviešu namā, un tas bija visai kupli apmeklēts. To atklāja sarīkojumu daļas vad. Lūcija Ozoliņa; vadīja Ivars Kēlers. Pēc vīru kora Lielās jundas sekoja Alberta Raido-ņa. referāts Strēlniekus at-cerotieSo Pēc tam-vīru koris
Strēlnieku kopas priēkšn.
Kiršteins izteica • visām
, ^\ , bas Janu nakts, Kenca vestU"
jas skautu žurnāla Ugunskurs . ^ ' \ i
^ ^ le (dzejolis par ceturto lielo
numuros, kurus te gribu pie-
patriotiskārn dziesmām braši un labā izpildījumā, kas klausītājus ļoti iejūsmināja. Priekšnesumietn . sekoja vakariņas, mūzika, dziesmas un dejas. Par piemē-
a
0 Čikāgas Latviešu Organizāciju apvienības delegātu sanāksmi 11. martā atklāja priekšs. A. Kandrovičs, lūgšanu teica māc. A. Liepkalns. Apspiesto' Tautu komitejas priekšs. 1. Bergmanis ziņoja, ka piedalījies poļu tautas lielajā sanāksmē un brīvības eī-
nometni), Senču balss (stāsts latviešu roveŗiem), Te\f mū-žam dzīvot, Latvija (novembrī) un Ziemsvētku stāsts par Upmalas skautiem — Drau-
aka vārds Ugunskurā pir-mo reizi parādās 1932. gada jūnija numurā. Tur sākās no-
d^ļa Korrespondence, kurā dzīgie pTiekaTesi
viņš pieteicas ka pirmais, kas • vēlas sarakstīties par skautu
artes, pastmar-
bijis pāri par 1000 apmeklē-
kas u.c.
Pirmais viņa skautu stāsts Šķēršļu gājiens ir 1934. gada aprīļa numurā. Tajā attēlots kādas vienības skautu kops, LT,""!!! veicot šķēršļu gājienu. Nāka-
Ugunskuros ir 11-a sešpantu dzejoļi: Jaunulis Ķencis" un ,,Ķeo-
nometnē.''
4. lielās nometnes Ugunskuros ir Latviešu skautisms un Lielupes stāsts»
»5'
ča
vakaru kuplinļāja ar sevišķi strēlnieku
valsts svētkiem; tie pieminēti arī. Čikāgas latviešu radio raidījumā.
Janvāiī bijis plašs ukraiņu ^ktoto nu^ sarīkojums ar vairāku senā- ^^āsts „Ķencis medībās^ kas toru piedalīšanos. Šogad Ap-
iz-
1939. gadā.Raimonda stāsti Ugunskurā ir: Uguns» kurs, Valio Lietuva^ Elagu Esti, Pie Kalpaka kapa. Par mieru un kārtīļ^u (raksts pār aizsargiem), ōimenes dieiiā', Jersikas apgabals. Skautu dižo sasniegumu skate. Varoņu
Latvijas skautu Latgales ap-jautrā veidā pastāsta, kā Ķen- ceļojums notika 1939. gadā
a reti
tu: ,,Soviet evidence io North
9 9
lalna zīmējums }r
Valde nolēma nosūtīt V. Hāznera grāmatu Varmācības
|u piecām
visiem
Par vakara sarīkošanu vis° vairāk bija rūpējusies dāmu, komiteja. Liela pateicība pienākas, māksliniekam .Arvīdam Purviņam par »2 lote-
cīgiem un a
10 sa-
ls;
nija aizvesto piemiņas runātājs būs 0. Jēgens un priekšnesumu daļā
lās nošaut zaķi. no 13.-23. jūnijam. Par to tā paša numura pēdējā R. Čuks sacerējis Latgales apceļotāju dziesmu, kas iespiesta Ugunskura 1939.g. janvāra numurāo
Vadītājam Raimondam Ča-kam aizejot mūžības tālēs, ar-
cīņās gāja; vētrainās, Kad daudzu sirdis pukstēt stāja, Lai mūžīgi mēs pieminam
m
dievas teic Ķeguma redakcija.
' I,
- m
