Edmunds Zimītt
(SMASĀ m PIĒiMUEKĻA UZOELSMU)-
ezera, Raip, un Aspazijas trim-
m m apkārtējām Alpu virsot-
das «vietā. Mūsu viesnīca ir ti- 1943. Tālāk mk uzraksti: „Di- nēm. Plaši ir izplēties ari Lūkai dažus soļus no kādreizējās žajiem dzejniekiem m Latvijas gano imrks; sikaista, ēnaiM Eaip un Aspazijas mītnes. Šī torMbas cMtājiem. Latvieši gatv© mazā sarkanbrOnā mājiņa svešumā/' Redzams ar! Latvi- ved gar eseša
jas ģerbonis. Otrā pusē ir Zel- Baradiso. Ir ta zir^ attas ar iizrafe viaMās (Žetta^
:I^s /goIdeiEei
(„Casa Cataneo") ir apmeklētājiem neļpieejama. aigrākiem mājiņas Taddei ir uzglabājies vienīgi vārds kādā mazā kafejnīcā ne- Ross. The golden Horse. Neat-tāļu no ^,Casa Cataneo". Ne- ceros uzraksta franču valodā, tāu no tās ir neliels laukumiņš kaut gan šinī itāliešu apdzīvoti ar Raiņa un Aspazija piemiņas Šveices daļā no svešām valo-zīmi. Uz soliņa 2 franču dāmtas dām dominē ar izbrīnu vēro, ka atzīmēju grāmatiņā uzrakstus. Skaidro- taņolas pilsētas valdes uzraksts
itāliešu valodā (j,Qui sorgeva la casa ove vissem jfetria
Mi
Fabula
Reiz nastu ēzelis Mbs, guris soļot stājas: ,,Ko, tūļa, tūļojies? Uz ceļa neiemiedza Gan cihēks kārdinot tam zāļu kušķi sniedz, :Gm: mļi skubina, gan, nikM sizM^^
m
ir Kias- nardo
mm Sit un atpūsties man liedz!''
cilvēks kliedz.
„Tev laiku cihēeiņ? Man tiesām: teM zel Vai. dziru. puģirās tev laika guvums Tik Ueti izlietots,, laiks paliek
ju viņām, kādēļ to latviešu vārds viņām nepa zīstams .
ma: ne par velti Luini ir Leo-
Piemiņas zīmes vienā pusē ir Aspazija venuti daUa lontai|ija Raiņa un Aspazijas dubultpor-Lettonia acereare pace e
tev smu laiku dodams, savējo pats apzodzies^M^ manipatago, pats sevi pātagodams^'
■ y
ta. II commune di Castagrola visām pīisēm to ietver zj^^
nogāzes,
••vx-'.v.-.. ...•.•:•■■><
alla loro memoria"). Piemiņas zīme ir ņelida, bet glīti veidota, laukums ir mazs, bet Kastaņolā Eastaņoiai — Montē Brē. Abos vispār nav Melu laukumu: tur var nokļūt ar funikulāru. Manu-vēi valda lauku dzīves miers, prāt Montē Brē ir gleznaināks Lugano ezeru pirmo reizi re- un sniedz pat skaistāku skatu dzeju 1934. gadā kcpā ar nieci A. G. Viņa nosauca par ziganzaju pērli, un šis salīdzinājums ir ļoti pareizs: ezers tiešām zaigo šinīs divās krāsās; vilnīši laistās kā sud-
laikrakstos gadās ģimeni pārceļas uz dzīvi Kana-lasīt par latviešiem, kas ar sa-
Montē Sal zināšanām ieguvuši a^^^^ Dzimis JJ9^
vatox^. Montē Brē ir apaudzis p^^^^^^^^
..i^^LĪZ ... tas. pavisam reti tomēr bus dēls. Viņš pats izsaka^
^ tādi, kas izpelnījušies valdības ziemeļu stādir^ijgstas atzinības zīmes: Tā
bērzi, smaržo skuju goda zīmes īpašnieks ir būvin-
i. Ir ēnaini celiņi m virsot- ženieris Jānis švanks."
dzirnavas, upes un ezeri,,
aizsprosti, vissy kam sa-
ar ūdeni, viņu saistījis ilo
__. bērnības. Senie piedzīvojumi,
rabs spigtajā saulē. Kopš 1934. nē plaša, saulaina terase augstu raksturo izcilas gara dāvanas, pārbūvējot pašam savu dambi
Ķastaņola ir viena n^^^^^t^^ Laikam šo īpašību Latvijā sākoties, pāris mazie projekti,
mdzajām skaistumā un Musu- Jānis švanks piedzīs dau- ko viņš Latvliā izstrādālis. dedzos lielos amatus. Lai piemi^ nēti tikai daži: Pasta ūn Tele-
g. Lugānas pilsētiņa ir ļoti iz- pāri par ezeru, plētusies, ikļuvusi- trokšņainia un putekļaina. Senais poētist-kaīs iniers atrodams tikai Lugano pilsētiņas abos galējos ir guvušas Sk retas mīisu die-
99
B.Sc.
ces'*
of Canada „Systems Research'^ departamentā. Pieder pie sta» dentu apvienības Austrums.
ā un tā nās. Atceros, ka g. mana
sauktajā,, Paradiso'^ kura ro- ceļa biedre un es gribējām sa-
bežās ietipst arī augsMs kalns sniegt Kastaņolu no Lugano Montē Salvatore. Skaidrās die- (Ti^pinājums 14. Ip.)
viņš Latvijā izstrādājis, de tam dušu meklēt darbu ūdensbūvēs. Tādu tas, arī atr7-rtanienta direktors, dls Ontario Sabiedrisko būviu
mentā, sākot ār jaunā-
grafa
Tirdzniecības un Rupnieei>as
irogs ģ
departaimenta direktors, akciju kā inžeieŗaTpc^eni un uzkāpa
jot līdz pat ūdensbūvju nodaļas ia
literātu un žurnā^listu kongresu. Sanāksmes vieta bīīs latv. kara ii
vairums referātu
vai
Latviešu preses biedrība no vietām. Latviešu valodas ga- Liela daļa biedru bija iztei-: 2. — 4. septembrim rīko 2. dā samērā daudz laika būs kušies pret 10 minūšu referā-
veltīts latviešu valodai. V. Baltiņa-Bērziņa no Min&-
apoles referēs par īpatnībām višķi ^referāti beigsies ar deba Rota un Ņujorkas latviešu latviešu valodā, bet H. Ti- tēm. Vakaros paredzēti literā-ev. lut. draudzes īpašuma chovskis no Karolainas m- ri lasījumi, savstarpējas pār-Katskiļos. Tie ir viens otram nās par pareizrakstības vārd- runas un kokteiļu sarunas. Pa-blakus. šeit iespējams pār- nīcas sagatavošanu. Visparē- redzams, ka literāti savās ce-
ju raksturojumu, kāpēc cii- ļa somās būs paņēmuši vēks grib rakstīt, sniegs H. art savus jaunākos darbus Ereicers to Čikāgas. Par iferitdkas un ŗfecenzij^s pamatnoteikumiem referēs E. ICal-me no Ņujorkas, bet gaŗāiks lai dalībnieki ņemtu līdz sil- referāts paredzēts literātūr- • autobuss uz TannesviUes plītis drānas ia RflTiā,ir,QmA« vēsturniekam J. Bičolim. Par sētiņu (8.30 no rīta un 2.""
dzeju referēs Guna Ikona no
nakšņot ap 140 personām. Vajadzības gadījumā varēs izmantot arī apkārtējos moteļus un viesu mājas. Pār-gulēšana paredzēta abos šajos latviešu īpašumos. Vēlams,
Kongresa vieta ir ap 125 jūdzes no Ņujorkas pilsētas un lidlaukiem.. No Ņujorkas autoostas divas reizes dienā atiet
tas drānas, jo sanāksmes vietā, kas ir augstu kalnos, parasti naktis ir' vēsas.
Kongresa dalībniekiem iepriekšēja pieteikšanās pie Klivlendas. Par latviešu dar-LPB priekšnieka V. Irbes, biem kaimiņtautu valodās re-4035 Rombouts Ave., Bronx, ferēs Zane Zemdega
pēcpusdienā, Adirondack Trail-Toronto, Janīna Babre no Ci- ways). Tamiesvillē pretim būs kms m H. Krūmiņš no transports. Autobraucējiem ce- lai daīai^SJu'^ija^ ""' a^^ios vai krustojumos nās apnikšanu
as ceļat ^Imes.jjes^ Jānis švanks no 1944.--49.
maksimālo vecumu, ar ļO diem jpensionējas 1967., g., bet pēc-Jļ/2^gadie^^^ novērtējot viņa zināšanas dambju būves, Ontario zemju im mežii departaments viņu aicina par konsultantu plūdu problēmu anali-zei Sadberijas rajonā. ^
Arf latviešu sabiedrībā Jā-r nis švanks bijis redzama personība jJSA^ dibināšanas, un pirmajos gados bijis arī padomes vicepriekšsē-dis. Mums vēl labi palikusi atmiņā šopavasar lieliski noor-; ganizētāis Trešais Ieviešu zi:-1 nātnu kongress, kad inž. Jānis \ svanfes 'l)ija kongresa rīcības komitejas priekšsēdis. *
Jaunības dienās brīvprātīgi iestājiejā štiidentu bataljonā. Viņam piešķirts Triju zvaigžņu ordenis, Igaunijas Baltās Zvaigznes un Latvijas 3.
maksa 25 dolāri, kurā ieskai
tīta parnakšņošanas un trīs devumiem'Mmdā""Sāi^^ dienu uztura maksa. Būs le-spējanis saņemt arī atsevišķus ēdienus tiem dalībnie-kiem, kas kongresā' nevarēs pavadīt visu laiku.
Par latviešu rakstnieka uz- literatūras cienītāji.
nlbas Krusta ordenis, kā aŗ! posmā, kad lie- Kanādas Simtgades jubilej-aš
medaļa par vērtīgieni pakalpo-nomet- jumiem nācijai. , ^ aicmāti kā LPB g ^ gļŗ^^a par būvinženieri pie ģimenes un austrumiešu vidū !f ™ Kanādas un aiigļu inženieru ka- atskatījās u gadiem.
un
ruta Senkēviča no Toronto, bet I. Galiņš no Bostonas referēs par tematu „žurnālists '^^ža un vai manekens'^ VairāM citi Viņš dzīvo referāti būs veltīti latvi^u
LPB 12, jūlija valdes sēdē jas kontroles komisijas rajona par goda biedru uzņēma Žani
Unamu sakarā ar viņa
darba gadiem.
Pirmajā kongresā , pirms preses uzdevumiem, veclatvie-trim gadiem bija ieradušies šu un Kanādas etniskai presei.
25. līdz 2^. Vācijā paredzēts Jānim Jaun-sudrabiņam veltīts sarīkojums, sakarā ar viņa 95 dzimšanas
110 dalībnieku. Domājams, ka Trīs stundas paredzētas lat-
arī šoreiz to skaits nebūs viešu preses darbības apska- ™ nāves gadiem. Sarīko
Jumu vietas — Bīlefeldē un mātas Kērbekā.
Bez jau pieminētā mūza vākuma kopā ār dzīvesbiedri īr-. g. līdz ar mu izaudzinājis dh^as meitas: -^^^^^^^^ un Veltu (ŽidmiS
^''^''''''^^'^r^ abas matēniatiķes. Vaļas brīžos sijas locekle D. Vai- jubilārs laibpŗat"jiododas golfa leņa, kaš augusta otrā pīisē, spēl^ vS atzīmēt kā-
iziido uz Eiropu. Už rakstnie- du neparastu jubilārā dotumu ka 95. dzimšanas dienu iznāks viņa darbu izlase vācu valodā ar autora ilustrācijām. 6ra-
mazāks. Referenti pieteikti tam un nākotnes uzdevumiem, no Mirieapoles, Milvokiem, Atsevišķi referāti paredzēti
:as,
lasot referātus par profesionāliem jautājumiem arī laju sabiedrībai, viņš komplicētas lietas prot pateikt apbrīnojami vieAārši un ieinteresēt pārru-■nājamā
