LirtM'lHrsaBa]
Sestdiena, 1974. gada 16. marts, 11, nr
Neparastas izvērtais latvietes Bertas Andersones 100 gadu , dzimša-nas dienas svinības Ņurošelas ipilsētā Ņujorkas ziemeļu ipievārtē. Svinībās ieradās Ņurošelas pilsētas galva ar proklamāciju, izsludinot svinību dienu, 23. februāri, par Bertas Andersones dienu. ASV prezidents Niksons ibija atsūtījis divus apļsveikumds. ASV latviešu vārdā sveicināja Amerikas latviešu apvienības priekšsēža vietnieks A.ļ Lejiņš, bet no Ņujorkas latrieMem -Ņujorkas draudzes priekšnieks A. Trautmanis. Svinībās piedalījās visi trīs Ņujorkas latviešu draudzes mācītāji. Vietējā amerikāņu avīze notikumu ap-raksitīja pirmajā lappusē, ievietojot jubilāres uzņēmumu. Pilsētas iedzīvotāji^ gavilhieci sveica pa tālruni, gan piesūtot kartītes.' \
Berta Andersone, meitas vārdā Irmane, dzimusi 1874. gada 21. februārī Vecbreijīguļu pagasta Staužu mājās. Jaunības gadus pavadījusi uz lauMem, precējusies ar trikātieti Osvaldu Andersonu. Pēc tam pārcēlušies uz Rīgu, kur Ander-soni kļuva tirgotāji. Ģimenē bija piecas meitas. Jubilāre tagad dzīvo pie vecākās meitas Birutas Certbules, kas precējusies ar sabiedrisku darbinieku farmaceitu Voldemāru , Cer-
Tuvinieki trijās paaudzēs cietuši no komunistu varas. Vī-
tījis jubilārei apsveikumu, bet par apciemojuma palīdzību nav pieminējis. Ar! kada Vašingtonas latviete rakstījusi prezidentam par 5o jubileju. Arī uz to 'saņemts apsvei)':Cums. Tādā veidā ASV prezidents sinitgacfiiieci.;v;^apsTO reizes.
Dažas dienas pirms jubilejas Cerbuļi sarunājuši interviju ar Ņurošela-s vietējo laikrakstu Standard Star. Rtakstu izlasi-, jis, pilsētas galva piezvanījis Cerbuļu ģimenei, apjautājoties, Jkur un kad notiks jubilejas svinības. Ņurošelas kolle-džas divās telpās 23. februārī, tuvinieku un paziņu starpā, pefišņi ieradies pilsētas galva un nolasījis, proklamāciju, ka pilsēta šo dienu atzīmē par Andersones dienu.
Svinības ar īsu uzrunu ievadīja znots Voldemārs CerbuEs. Aktā mācītājs R, Zariņš cildināja jubilāri un teica svētības vārdus. Māc. A. Ozols atzinīgus vārdus veltīja galda runā, bet māc. 0. Gulbis nolasīja apsveikumus, kas bija sūtīti ne vien no ASV un Kanādas, bet arī no Austrālijas un Eiropas.
Simtgadniece vēl jūtas spirgta un interesējas par latviešu dzīvi un pas>auies politiku. La-sa bez acenēm un atceras jaunības dienu notikumus. Viņa cer, ka ar prezidenta Niiiksona aitbailstu būs vā iespējams tikties ar meitu no Latvijas.
latvua amerika Š
LONDONAS LATVIEŠU KOPAS
Londonas 1^^ nesen atskatījāsru^ 25 gadierh. laikā daudzi pasākumi radušies kopas iniciātīivā, un daiļa vel vienmēr ir tās paspārnē, ģieniēiram,^ L^ latviešu s^ola tīri Irondonas^^ latviešu MbMotēķa ar 2500 grāmiatām un mēnešrakstiem. Koris kļuva par neatkarīgu vienību; tautas deju ^ipmāčlbu pārņēma vēlāk radušās organizācijas. Ievērojot Londonas un apkārtnes nelielo latviešu skaitu, ]i2t-viešu organizācijas vienojās vairākus pasālkumus veikt kopīgi vai arī rotācijas kārtībā. Kopš 1951. gada izdod Londonas latviešu organizāciju infor-Uz 65 mūža gadiem 24. feb- mācijas biļetenu, kura redak-
jas universitātes beigšanas viņš '^'i^™"^^ P. Amds. Pastāv ^^'^0. gadā uzsāka savu būvuz- ^isu organizāciju kopīgi atbal-
Mikolajs Mdnem
ņēmumu Rīgā, izimantodams^ stīts Minsteres latviešu ģimna-
Kiii^-rt-'T^^ stipendiju fonds, kas
dzi. 'Miķeļībakas būvdarbos un , . .
jamibūvējamās Brocēnu ,ce-' gandrīz ik gadu piesķins pa
menta un šīfera falbrikās. Vāci- stipendijai Ikādam Londonas
jā strādājis ĪRO bēgļu izvieto- latviešu jaunietim, kas mācās
l^fJ3^-^''^^^^^ Minsterē. Lielākus sarīkoju-
ig^ Kanādā sācis daribu beton-rūpnīcā Montrealā. Kopš 1957.
mus rīko kopīgi vai arī rotāci-
g. strādā federālās valdīlbas Jas kārtībā, un sarīkojumu ka-
dienestā Otavā
enerģijas, lendāra, ikā arī citu pasākumu
-S^SSlS^r K^^' ^^^f saskaņošanai pāris reižu gadā bu mmistnjas buvmatenalu . , .^.v
notiek VISU Londonas latviešu
Jau strādājot Montrealā inž. N. Zoldners izdarīja pētījumus par betona īpašībām un 'kvalitātes noteikšanu, rezultāte publicējot techniskos žurnālos Ka-
organizāciju
u apsprie-
Londonias latviešu kopas gada sapulci vadīja R. Epne?ls,
Badā un ASV. Iespiesto technis- protokolēja F. Arnds. Par val-ki zinātnisko publicējumu skaits vērtējams ap 45. Būdams dalībnieks Amerikas betona institūtā (ACI), Amerikas materiālu pāribaudes apvienībā par kopas līdzdalību dažādos ,ASTM) -un Kanādas standartu kanādiešu pasālkumos^^^^^^^ ^^^^^^^^
. gadā ziņoja prof. A.: Dreama-nis un kasieris A. Banga, bet
Amerikāņu prese
Simtgadniece Berta Andersone
ra tēvu lielinieki 1919. gadā nošāvuši. Meita ar vīru Viesturu Teikmani un trim bērniem Baigajā gadā izsūtīta ļiz SMriju. Meita pēc 16 izsūtījuma gadiem atgriezusies Latvijā, bet viņas vīrs ar 10 gadu veco dēlu palicis Sibīrijā, kur miris, bet dēlu pēc saņemtām ziņām ķēris kāds „nejaušs šāviens". Visas piecas meitas izgājušas tautās; jubilārei ir 10 mazbērnu un 12 mazmazbērnu.
Meita Latvijā jau piecas reizes lūgusi atļauju apciemot māti ASY, bet lūgums katru reizi noraidīts. Desmit dienas pirms jubilejas znots jubilāres uzdevum'i rakstījis ASV prezidentam Niksonam, lai palīdzētu sirmajai māmuļai satikt savu meitu, ko nav; redzē--Jusi 35 gadus. Prezidents atsū-
Ņujorkas latvietis Eigiis Kalme par iesūtīto Valentīna dienas apsveikuma kartīti ieguvis atzinības balvu, ziiņo laikraksts The Riverd^le Press, kas /iznāk Ņujorkā. Selķo paraksts, ķa Kalme ir latvietis, kas atstājis dzimteni 1945. gadā, kad krievi to okupējuši. ASV ieradies 1951. gadā. un sācis strādāt Manhatenas koUēdžā Ņujorkā, šeit turpinājis Rīgas Mātolas akadēmijā sākto izglītību, 'Studējot Ņujorkas pilsētas kolledžā astoņus gadus, kur veicis eļļas gleznojumus un illustrācijas. Viņam bijusi darbu izstāde Vācijā un vairākas Ņujorkā. Kalme zīmējis Manhatenas kollēdžas profesorus, il'lustrējis koUēdžai daudzas brošūras un citus izdevumus, kā arī .atjaunojis šīs kollēdžas gleznojumus Smita auditorijā. Egils Kalme pārzina vairālkas valodas un sarakstījis literāruis darbus. Viņa pirmā grāmata angļu valodā tilc-ko nobeigtā. Lasījis universitātē arī referātus, vienu par Baltijas valstu okupāciju. Par savu jauno grāmatu angļiu valodā Egils Kalme saka: „Interese lasīt grāmatu par Latviju un latviešiem amerikāņiem ir maza. Neceru, ka mans darbs būtu tāds, ko īsā laikā izķertu. Grīlti dabūt arī izdevēju, jō sacensība liela. Kauliņi tiek mesti, bet cerības mazas. Tāda ir rakstnieka un mākslinieka, dzīve. Dažreiz rozes zied tikai uz
Vk
apvienībā (CSA) nolasījis vairākus referātus par betona pārbaudēm un izturību, poīpu-īārizēdams vairākas paša jaunatrastas nietodes, kas guvušas ievērību arī ārzemēs. N. Zoldners ir arī biedrs profesionālo .inženieru apvienībās Ontario un provincē. Viņa pa-
šēža vietnieks R. Epneris, kas tajos pārstāvējis kopu jiau vairākus gadus. ^
ī^a^ biedm skaits 1973. gadā Wjisl09v visi ļlbnieki; tā noorganizējusi vai
daj'bojusies līdz 9 sarS-čojumos. domus prasījušas varākaš Melas i'.uipi^^^^^ firmas Ontario, Kvefoekas un
Manitobas provincēs lielu betona darbu būvei spēkstaciju vajadzībām. Arī cementa fa-
un dāvināt grāmatas angļu valodā par Latviju, ka arī vārdnīcas ■ Rietumontario
zošanas sabiedrības Kanādā un universitātei un 23 latviešu Eiropa sdko ražojumu pānbau-dēm, ko izdara laboratorijā N.
Zoldnera vadībā. 1965. gadā N. Zoldners valdības uzdeviuiniā komandēts uz Pad. savienību, lai iepazītos ar betona rūpniecību Maskavā, Kijevā un Minskā.
Londonas bibliotēkiai: Informēti icanadie-šu s abiedriskie darbinieki un prese par baltiešu viedokli sar karā ar Helsinku Ikonferenci.
Jubilāra darbība izpaudusies arī sabiedriskā laukā. Vācijā njeksv viņš noonganizējis latviešu in- o\iii fenae H,ihiMātāiiPim un pir-
ženieru un techniķu apzināša- niais tas s^ors. Pieder pie
nu angļu zonā pn ir «viens no . studēntn ^^^^^
Latviešu inženieru apvienitoas darbojas kopš 11930. gada.
ārzemes (LIAA) dibinātājiem, j^ļ^jļara dzīves gaitās liels pa-nodibinot apvienības kopu arī Montrealā un ierosinot latviešu
ir
Ģimene svētīta ar
mei-
techiskā žurnāla izdošanu. Kopš ^ām
1968. g. ir LIM vadītājs. Viņa (j^v^^
vadības laikā notiek žurn^a m^^^
Technikas Apskats #rorgani- otavas korporāciju
zēšana, Latviešu techniskās seniors Māris Ōzer^
terminoloģijas vārdnīcas izdo- dāvanu naudā, ko jubilāra var-šana, tidc ierosināta materiālu ieimaksāš Minsteres latvie-vāfcšana īpaša Archīva sējuma ģimnāzijai. ^^^^ izdošanai, veltītu latviešu tecli--
nisko darbinieku saimei. N. cis ā/r personisiki ļparakstītu at-
Zoldners bijis Otavas latviešu zinības rakstu par ilggadējo
ev. lut. Miera draudzes prieM- ^rabu valsts dienestā ^
Saviem radiem un draugiem Jūs varat nosūtīt
Tuvākā; informācija
1 College St.,
Atbalstīta kāda'Londonas jau--nietes piedalīšanās Divreiz divi nometnē, un kopā ar DV Londonas nodaļu 333 loterijas peļņa (213,42 dol.) ziedota Minsteres latviešu ģimnāzijai. Londonas kopa darbojas līdz Tautas mākslas padomē un Cilvēku tiesību aizsardzības komitejā, Ikā arī piedalās Latviešu fondā un BiAlTUN.
Dāmu komitejā pašreiz ir , 19 dalībnieces. Tā darbojusies ( līdz visos kopas sarīkojumos un rīkojusi savas ik mēneša vakarēšanas, kā arī Ziemsvētku tirdziņu. Latviešu sfedā pašreiz divi skolotāji māca 6 skolniekus divi grupās, kā ziņoja skolotāja M. Pīpaste un skolas padomes prieikšsēdis V., Miculis; skola piedalījusies arī Ziemsvētikļi eglītē ar uzvedumu. Bibliotekāre L. Zvagule ziņoja, ka pagājušā gadā grāmatu un žurnālu skaits pieaudzis par 148, un 320 grāmatas ņemtas lasīšanai 416 reizes. Visvairāk lasītā grāmata biju-sii D. di MorijēRebeka, nākošās (līdzīgā skaitā): P. Bakas Austrumu yēji, rietumu vēji, G. Janovska Btailsis aiz tumsas, Ē. Raistera Kad mēs jauni bi-^ jām, J. Sārta Meža miers, un J. Vecozola Lai nāk Tava valstība. Vēl ziņoja revīzijas komisijas priekšsēdis A. Grīns un kopas delegāts L^^ padomē E. Bite. Sekoja dzīvas pārrunas, īpašii par dažiem sarīkojumiem, skolu un LN^
1974. gadam valdē ievēlēja
prof. A. preimani (priekšs.), R: Ēpneri (prieikšš. v^^^ V.
•.),A. Bangu (ka-
V
, I
sieris), F. Amdu (biedrzinis) un K. Ātāru (sarīkojumu pārzinis) un revīzijas komlisijā A. Grimt (priekšs;), Z. Petrovsfci (priekšs. vietn.) un E. Upīt^ (sekr.). Apstiprin|.ja dābu Icpniitejas jau dēceņibrī ievēlēto valdi: priekšu. A. Sāra, tās vietn. L. Zvagule, seķr. V. Stanga, kasiere S. Jurjāne, miantzine E. Bŗikmane. Par pārstāvji LNAKpadoniē ievēlēja E. Biti. D,
Fļfļ'ļļf
■ t
(Turpinājums no 4. Ip.)
lībnieki nāk no dažādiem zemēs lodes stūŗiemy ar dažādiem
l, ka ne-
viens, izņemot padomju bloku, neiebildīs pret attiecīgās deklarācijas pieņemšanu: P at Gānās pārstāvis,^ savu dzimteni runājot, raksturoja to kā ,,kristīgu zemi'V kamēr Indijas pārstāvis bija pārHecnļāts, ka viņa zemē nebūtu nekādu grūtību Metot proponētās deklarācijas principus, bet cits diplomāts — kura zemes politika pašreiz it kā cieši saistīta ar Pad. savienību stingri iestājās par to, ka ateistu tieslbas^^^^ņ^^ ietilpināmas šai deklarācijā par dažāda veida reUģisikās neiecietības i2lbeigšainu. Citi diplomāti atgādināja^ ka an ir izdevīgs forums arī neformālām sarunām. It sevišiķi t.s. „trešās pasaules'* pārstāvju vidu atradās vairāki, kas aipsolīja: runāt aŗ padomju pārstāvjiem par ticīgo
i
