[AMSRIKA
2210.
ja AmeiM Riblishmgyd.M        redaktors Krišs S1DAR§. Ŗedak^a: 125 Brpaclview Ave^ Tbnmlo, Ont. Gana' 2E9; tiir. 465-7'902 Ņujorkas redakcijas vadītājs: 4035 Rombouls Ave^^^^^^^ 10466, US.A.
994-7917. Okagas redakcijas vad.: I. na Ave., GhicagO/lU. 60630, UJ;A,tāk 774-5744.
Austrālijā: Ēd^SmugajSo "
AustraUā.^;:-^;;;';;^
us pēc vaj uz
vai s! vai
Itajos rakstos izliktas domas ir rakstītāja personīgs skats un ne latrā gadījuinā atbilst arī redakcijas viedoklini.
Neizlietoto^ mjuauskriptus a
par gadu $21.00, 6 mēn. $11,50„ 3 mēp. mura cena 50 centu.
Sludinājum sludinājumu daļā $2,50,
teksti $5.00» piniīajā vai pēdējā lappusē $10.00 par 1 ^as slejas telpu. Sarīkojuflui kalen-dM 50 centu par vienas sl^
datuma vienā numurā.
Sbiidi&ljumi nododami pa tālr. ^-PM.
-
šai stīmijajā
■;pcllītislfcO:!ŗu)^^ m iziprotošā
šiem |)^^ iMJtitamieim ~ gš^^Sihv^lSigmm, §m m--,
'laibvēliigiem. 1?<Msbadā M  ©V orgamzāc^ā alkitiivi ue^-mīgi sMtdā iDV oongairi ārējā's. im ^
I>V ir imusai tn
šaurs un
1 nav jtiikai orgaa^        rvārda Šaurā im zīmē — ta ir daudz feas vairālk. Daiudizi varbūit eeizprott iP?
Il^šķirt^i^^ (vipio aip sevi
tieši vai ai^eši^^^^^^ iiaoonāJi 'd€iināj<^^^ tautas 4āļu trimdā^ ĶJā tēte FMgss cēJās TO
cēlā^ aical lieisfcais cīņas igar$ -^^Mm^m^m
^mm ^ OTpama'Cija.^ ■ Tā^ ir:X)inga-. Gif ā par ļatjvieiu tati^ im toaiiiāš cmitāji, mairiiās
laiginaiv
imzāeijaļmūisu , vibu,' :^igadiOTi^^ aizsMot,
ķ itifeai^^^^^d ci^ā par
par: imosu
ities
saAŗa liēivijia ua^
dejas izsateamū^ tpbas imērJ^^
un iplašifca^^^
naoii^^
Mdiem p<)Etis!^^ vai ticības mspriediitoiam cīņā ņdir latviešu tautas ibrw uzu|feištoos>^^^ gurušos/ Iki^tušc^
asiinis (vai te    ibet gan vaišl masfliet^^^to
dlveifcam, neatfeniigi no tā, |$e
:iun ,^M^pi)e-
a
vecas lin
Dadtža iajmējiums
NO. MJLITARĀ
A. iĶegu jir dūms ' v^^ aĻavēt" vai
pelt, reizēm pat inadarbojoties at^ par^Ž<>š'aim. Viņa Niksooa un Kismgera slavināšanas laiiks jau iogājiš vēsturē. Rakstot par prezMentu Fordu (Ļ.A. 24. faaigušta M vēroijams, kia autoram šiiiī gadljiimā nav bijusi speciāla militāri po-tiska arientacija. iPrezideints Foirds neesot pavēlējis doties m Kipras salu laimerikāņu 6. ioted un izcelt tur flotes' kāa-nieku spēkus ASV pilsoņu dzīvības ,un mantas glābšaiiai. Ne-aamia:'sisim, ka ir Angli jas militārā;s bāzes! Ja prezidents Fords to butu ptavēlēļis, tas būtu biļtis Mā;kais necienīgais notiikteis NATO dallb-nieou valstu viidu, kad stiprākais pMidfe sist /vājākx)s. Netaktiski arī raikstīt; ka prezi dei^s Fonds neesot īsti sikiaid-rJba, teas Kiprā ņottiek. Esmu pāflfliecināts, ka viņš zina vairāk nekā §ļ notikikna. apgsds-•motāļis secina. (Autors arī iz-sMcās, Itoa iKisingers biMinājis prezāidentu Fa:^du,^^to^ Turci|ais lojalitātes pazaiiidesana butu lids trieciens amerikāņu inteirte-sēm. Ķegumniekam^^ jāa-na, k^ i^ircija ir antikoniunis-tiska viaists un atrodas ģeogra-
vietem. iTā ka vecos laikos latviešiem, tāpat Ikā daudzām ci tām tautām, nav bijis uzvārdu, tad viņi sauMi pēc to maju vārdiem, kurās tie dzīvojuši. Ja mājas vārds bijsa Sietiņi, tad mājas saimnieks bija Sietiņš, bet saimniece bija Sietiņiene. Pārējte ļaudis, kas dzīvoja Sietiņu māj as, tika s auikti kristāmā vārdā, pievienojot mājas vārdu, piem., Sietiņu Pēteris,
u. t. t.
Svešumā dzīvojot, mums pa-tvērumia zemju vietvārdi būtu jāraksta oriģinālvalodā jo mūsu izirunas raik^tība ir tik va-riēioši sniielkilīga, ka būtu labāk atstāt vārdus oriģiinālrak-
Pec senās Mviešu valodas tomaiS sievtiešu ikārtas personas apzīmēja ar galotni -iene vtai -iete, bet ne ka to ieveda valodnieks J. Endzelīns, kas tomēr nespē ja savus brāļus piespiest rakstīt uzfvārdu Endzelīns, bet tie (raki^ioa Endzeliņš rai "1
dinā^umu „ikungs'' vai ,kun-dze'' rateta vārda priekšā, un tas nav pārņemts no vāciešiem: lietuvie^ valodā vēl jo-; projām „kungs" (tjeb „Poņas", kas pārņemts no poļiem) tiek ratetīits uzvārda priekšā. somu ugru tautas: ungāri^ somi, igau^ kareļi. Volgas so-mļi un mušu lībieši lietoja un vel tagad lieto Ikunga apzīmējumu aiz uavāŗda. >
pa'sas Turcijas
ir m-
.9
■.'-:Eakstākopsim'■ savu^ dzimto, valddu īdama E. Ezera (es nevaru teikt Ē. Ezera dāmia) raksta par jautājumiem, Ikuŗi prasa lielibu iedžļināšanos un iioīrietnību. pieklājīgi teikt fleišu"* valoda. J'au neatkari gas Latvij as un Lietuvas laika jiļja parasts teikt ,,leiši''y bet
•ciesaja
jauktajā iībie&u un latviešu sa-mēs esam pārņēmuši lībiešu vārdus, arī lietošanu. Ar llbie-šielm mēs esam savā valodā pazaudējuši brīivo akcentu^ kas vēl joprojām tr lietuviešu valodā. Latviešu valodā pazudis arī palīgdarbības vārds „turēt". Latvietis saka „man ir nauda", bet lietuvietis — ,,aš
AILAs valdes priekšsēdis Dr. I. Spilners kādā rakstā mūsii tdmudas presē r- Kas jādara pilnigaidīigāi saibiedribai —^ runā par Krievdijas impēriju („Ne-Viens nevar paredzēt, kad Erie-vi^jas impērija sabruks .i ."). Nav vajadzīga būt vēsturniekam, lai zinātu, ka Krievij as impērija sabrutoa M7. gadā, un tās vietā dzima "un izauga Maskavas resp. Pad. savienības komunistu partijas impērija, pad; savienība ir daudzu tautu (republiku) sayienība. Tanī bez lieljkrieviem ir baltkrievi, ukraiņa un daudzi citi.
Politiski neibīītu pareizi tagad innāt par Krievija^ impēriju,
1. tiesiski tādas Krievijas valsts nav; 2; krievu tausta ne-parsitāv Krievijas impēriju, jo tā pai ipiakļauta Maskavas žņaiugiem; 3. krievu trimdas sabiedrība, kopā ar citām apspiestajām tautām, cīnās pret fcomūnismu; 4. brīvās pasaules politiskā (aukstā ka.ŗa) cīņa nav vērsta pret Krieviju, bet gan pret Maskavas komū-
9i
jp bez iPiaģāitin^ Laitvi^ taņita var hūt ileipnia uz^pagātni, un :M jādadivo tā; M niusai nāka^mā paaudčEes ivaa:ētu but tepte m imusu pašTielzejb ttagaēnl. :Saisiēgsimles^visi^ap'^ zādju, jo tā, pateicoties savam ļpatnējam stivdffim, var būt tikai vienl^, kas mūs visus var vienot.
„leiši'' ai ļ,iiei!tiju . , . Bakstu valodā mē!s runājam par Metūviešu va-i(Mu, kas ir vecāka par latvāie-šu un sasliabādusi daudzas senas
akceaiits, ģimenes vārdos ir tīfs apzīmējumi — vīriešiem, piem., iPurvinas, sievai Purviene bet meitai Purvite. Latviešu valodā niav zināmi trīs apzīmējumi, bet: 'tikai -'divi^^vmeiSJem 'un'- sie-
ar
ā krievisikoitām sieviešu kārtas formām, tika ieviesti nea.1karīgās Latvijas laikā, un tur bija daudz personisku patvaļu uņ iedomību. Lai gain latviešu viaiodā nav „umiautu", bija dažas izredzētas personas, kas rakstīja ,>0\lūiileinbacli'V^m , jGrūniberig'bet tanī pašā laika mēs vāciešiem neatlaAmm p'asēs pat iekavās ierakstīt viņu uzvārda vācisko ralkstību! ¥ai uzvārds sieviešu kārtā no •Vārdia „Ezers" ir da^Sikanigs, rakstot „Eizera" vai „Ezere-' ir gaumes
tieksmēs pārspēj agrālko caris ko Krieviļu un ka Maskavas komunistu impērija ir caru resp. Krievijas imperija$ turpinājums, to mēs zinām. Tie "^'^^-^^ m politiski praktis^^
vēsturi vestumi'ekiem, jārunā un jācīnās pret Faid. savienības ļ komīīinisma impēriju pasaulē; Nesarežģīsim niosu cīņu ar nepa^^ frāzēm un apzxnlējumiem^ 14-cēsim, ka^ Maskavas tomūnis-ma impērijā, komunistu partijas žņ'augos cieš visas tai Mautās tautas.
-.'ii
'i
m
■ ķ
, fi ■ ■■«■
^ m : ■ ^ .-It.
i
; ■li.
i
II:
ii'
P
1^ ēc 15.
' biedrību liļ vienošanasļ ^enot^
nālistu un| Dažos trii lasījis, ka
Hs "Un tac miem pie] i Uli un tāli par ^pviļ Bet s^šķc izdarīja klubs. 19« dzeja, kaļ rēs biedi un tāpē
Kādreizēj no kreisi Šis.
visu ■ Dziesmul 1. septei kori sa] mā. Ko]
1. sept. šanu i< Lūsis. 131
mitējas stiņš,
ners.
ongamzļ
Zariņa uzvedu]
L. Zari)