LATVUA AMEKIKĀ Sestdiena, 1974. gada 7. decembris, 49. nr.
II
i*:
'.I
ctaa
un
Kaut ari ¥. I. Ļeņins nmā par Krievijas iedzīvotajiem rni tātad iKrievijas ' valodas problēmim, kas ir cits te-
ļa atklāj mūsdienu taktiku kriefiU vfiiodas-iapMfšanā visā Pad. savienībā.
Kā raidot sociologu pētījumi, raksta A. Blinkena, tagad krievu valodu brīvi apgūstot visas padomju tautas. Pēc 1970. gada skaitīšanas datiem Pad. savienībā' 54,9 miljoni jeb 48,7% no nekrievu tautības ie-
krievu valodu par savu dzimto valodu vai ari brīvi to pārvaldījuši. Tas nenoliedzfami ir du-bultigs progress: krievu valodas lietotāju skaita pieauguma un nekrievu valodu imicināša-nas ziņa^
„ļLatviešu valodai ar krievu valodu ir senas radnieciskas saites," apgalvo A. Blinkena. „I)audzi latvieši krievu valodu samērā plaši bija apguvuši jau agrākajos vēstures pois-mos, it īpaši sākot ar 19. gad-simto otro pusi, kad līdz ar jaunlatviešu ua vēlāk ari jaunstrāvnieku kustību galvenā
uz k:
vu kultūru, kurā saskatīja progresa spēkus un iespēju at; brlvotieis no vācu garīgās un juridiskās apspiestības."
Cik ļoti vēlams būtu, ja A. Blinkena atmestu šo mētāša-nos ar „ideoloģisķām frāzēm" m izmantotu visas tās iespējas, kas viņai ir, lai, piemēram, veiktu zinātnfeku studiju par , ^valodniecisko situāciju Datvijā 19. un
par „valodu tipiem un valodu funkcijām''. Administratīvās pārmaiņas, kas skāra (Latvijas territoriju šai laiikā, iezīmēju jūtamu oficiālu valodnieciskās situācijas maiņu, .kāpēc var
Bn«l'f,Tl.UH.T|-|iawm
runāt par „ valodniecisko situāciju pirms pirmā pasaules kara", „Latvijas republikas laikā staij) pirmo un otru pasaules kapi" un „!Latvijā pēc otra pasaules kara''.
Lietišķa, zinātniska studija mumSi latviešiem, daudz vairāk palīdzētu pie mūsdienu pasaulas lielā fenomena — ,,otrās valodas'V izpratnes, jo tā dēvētā otrā valoda, lai cii-vēks sazinātos ar citu valodu grupu piederīgajiem, vai lai piekļūtu modernās zinātnes un technoloģijas atklājumiem, iegūst arvien lielāku nozīmi visā pasaulē. I
Ap SOOO valodu lielajā saimē pasaulē izveidojuisies, varētu
no
ļsmm mima
Tik liela apmēra provincē kā mūsu var paiet pat divi dienas, lai aizbrauktu no viena gala līdz otram.
Tā ir liela un plaša. Un pārraudzīt šāda plaša apvidus dabas aizsardzību ir viens no sarežģītākiem uzdevumiem, kāds vien Oritario valdībai ir.
Jau gadiem mēs esam strādājuši no Toronto biroja^ strādājuši lielos attālumos ar jums daudziem.
Tas viss tagad ir mainījies. Dabas aizsardzības ministrija tagad nākusi pie jums. •.
Dabas aizsardzības lietas tagad tiek pārraudzītas
ļos visā provincē.
un
23 iecirkņu biroji, lai palīdzētu ciešāk rūpēties par dabas aizsardzību dažādā veidā: gaisa, zemes m ūdens..-
•s, Kuŗa vienīgais.-pienākums ir rūpēties par dabas aizsardzību un ar to saistīto vajadzību vienā īpašā Ontario vietā.
Rajona dir'ektori visi w profesionāli cilvēki, kam ir daudzu gadu pieredze, strādājot dabas aizsardzības vadībā. Viņi iepazīstas ar dabas aizsardzības vajadzī« bām savos rajonos. Tā ir Ontario provinces jaunā politiķa — pārraudzīt dabas aizsardzību jau no pašiem, pirms j
Ontario
The Hon.William G. Minister
Everett Biggs • ^ Deputy Minister
Regional of fices are located Thunder Bay, Sudbury, kingstoa LondoaDon Mills ond Stonēv Creek.
likt, zināma „otrās valodas" grupa, kuras katras aizstāvji iesaistījušies interesantā un ari sa^vtlgā .„savas ^valodas'' poziciju nostiprināšanā gan ar propags^idas un pārliecina-nas palidiābū, gan ar vieglāku un sekmīgāku mācīšanās metožu atrašanu, gan drudžainas jauriākās un iespējami plašākās zinātniskās informācijas savā
Apvienotajās Nācijās pazīst piecas šādas „otrās valodas": ķiniešu, angļu, franču, spāņu un krievu valodu. Un Apvienoto Nāciju dati, mams Ulus trācijae lalbad, norāda, ka apmēram 71% visu zinātnisko pulbUkāciju ir franču, vāou, angļu valodā, pie kam angļu valodai piekrīt 62%. Atlikušie 29% zinātnisiko publikāciju ir visu pārējo tautu valodās
A. Blinkenus un citu „krie-> vu lielās valodas" propagandē-tāju anguments, ka krievu valoda sniedz modernās zinātnes un tecihnikas informāciju, nav apšaubāms. liBet savā lldzšinē^ jā nostati jumā tas ir puspa-. tiešs. Uzstāšanas, ka nekrievu tautām, jāzina un jāmācās krievu ya^^ šovinistiska imperiālistiska pārkrievināšanas politikā.
A. Blinkena raksta, ka ar padomju varas atjaunošanu", ar j,nāciju tuvināšanās procesa attīstību" Makā dala Lat-vijass latviešu tautības iedzīvo-tā;ju apguvuši krievu valodu un M td līdztekus dzimtajai valodai. Oelākajās pilsētās un Lp-ivijas austrumu novados krievu valodu, pēc A. Blinke-nas informācijas, zinot gandrīz visi latviešu tautības iedzīvotāji. '
pec.
kara patiešām bija strauji pieaudzis , ,valodnieciskās dažādības" līmenis, jo cittautiešu ieplūšana ienesa dažādas ,;mātes yalo4as". Tas savukārt stiprināja krievu valodas kā otras valodas lomu sazināšanās laulkā.
.;.Ta, vājin^^ latviešu valodas stāvokli uii panākot „valodnie-iciskās dažādības" līmeņa celšanos, izveidojās talkti«ski izdevīgas pozieijas krievu valodas iekarojuma gājienam Latvijā. Bet A. Blinkenas raksts ir spilgtāikā liecība, ka šis kara gājiens nebūt.nav noslēdzies, ka latvieši, lai cik uzspiestas tiem liekAs politiskās pārmaiņas, var pastāvēt „dotajos ap-stāikļas" ar savu valoto arluz priekšu, |a vien viņi paši to
Vienmēr jāpatur vērā ta dēvētās otrās vaiodasļ loma mūsdienu pasaulē. Tik ilgi, kajnēr „otrās valodas" ir nepieciešamas un tiek izmantotas, lai piekļūtu m^dienu zinātnes un tedmikas atklājumiem, un kamēr„otrāe valodas" nepieciešamas starptautiskiem sa> kariem mi kultūras vērtību apmaiņai, tikmēr „otrās valodas" ti^ sekmē kādas tautas sociālo, ekonomisko m kultūras attlstlbļi.
Ja A. ^ Blintosn'a turpretī grib pārdot krievu valodu par „istaipnāciju sazināšanās valodu" (Latvija, tad, brāļi, zinām, ka mūsu tautai grib is-
f
I
.•■'.ifaS*.-..-
tev
It-
m
s
1
AUGUSTS K(
Gods piede] slas akadēmir malšanās lasO. nadas izcilēlkc sar Daudzi ipi bet imaz to sasniegumu s\ lence siavā disciplīna ir 1as, kas ģarž imāk'Siinieikļu savā nesenaj;
w
W mm ■
Mm
m
mmm
mm ■'fiif-'
■ ' '"I
. i»-
327 — ito ^tai teHnielks' Aui|
y)al Gafliadiaii vispirms to kādam no ķiem. Piēc taļ detaļētu imf dokumentāciju nomiiriāeijas
niais liOndonj ni, un vi'Sbei!( taiša-jieim kai si
Pēc uzļl^ei māiksMdc lietot aipzīimēj ņa diļpiomdu doifcu)men)tacij| kļauj KanI" rijas koHdcciļ
Līdz ar A. jā išogad uz vārdi Kanad) lē kā Džeral ston), Kei haim), Ger snon Iskowit dis (John iM aktīs afeadē dzīves aprak; jāim un cit redzami vēl vie Mauriņa ņu atveidi, k: viriu piemin mūsu trimd akmens atv bazinScas To
' sitāsifcs', tos 'si
Kanādas s tāju un vādj spriedē 20. nā bija ieraļ ki. Apsprie
tokolēja Ei
nu Un skaul par pag. gj vākam iec( ari j No ziņoja žiēnū
mazinājies,
vienība izjūļ mu. Nolemj
kot nāk. gj gūstam. N| šoreiz rīkot
re'alās, iai pēc nometnļ ties MontreJ nes dziesmt
dienās stātie vetes īpašnii
DV Toront rīkoto Rudj 24.1 riov.
šanām aļ 1971. g. DV
feuļiad gan ku sfe^u; no Ijatvieišu rīkojiuima
'air
pam m vāri S. Ozo]