i      Sestdiena, 1975. gaēa 5. 'aprīlis, 14. -aumiura
SEC. -SAB. LATVIEŠU NAMS
izraisījās par kājā centrā. Pēc centra pjumiem nn vispusīgām Jaunajā centrā, pārdodot esošo sus' līdzekļus, paredzot tajā vl nei. Tāpat nobalsojot atļāva Uk ģimnāzijai lietot telpas Latv ma vadības iepriekšējām i telpām bStu jāmaksā 10 dol. par karos aizņemtajām zālēm. •,teās tikai pēc-pusnakts.-
No projektētā Toronto latviešu centra 7 komitejas locekļiem sapulcē bija ieradies komitejas priekšsēdis A. Budrēvics, priekš-sēžai vietnieks V. Liepiņš, sekretārs J. Reinbergs, kas līdzīgu amatu pilda arī Latviešu nama valdē, kasieris     Grigors un valdes loceklis A. Retigs, kā arī.ai;cMtekts   Uldis Gustavs, kas bija novietojušies pie atsevišķa galda, lai sapucei sniegtu savus paskaidrojumus par jaunā latviešu centra projektu un līdz šim  veiktajiem darbiem. Neērta situācija radās, kad jau sapulces sākumā Arvīds Meme-nis prasīja svītrot darba sek^s . piekto punktu — pārrunas par jaunā   Latviešu sabiedriskā centra projektu, jo tā esot „ci-ta organizācija^'.   Uldis Mak° siņš ierosināja atbalstīt Latviešu nama valdes proponēto darba seku, ko pilnsapulce pret vienu balsi atklātā balsošanā apstiprināja. Tā  sapulce varēja noklausīties arī centra komitejas paskaidrojumus.
Nama valdes priekšsēdis E. Baumanis, kas sapulci vadīja, plašā izklāstā ziņoja par Latviešu nama līdzšinējiem veikumiem un financiālo pārskatu, kas akciju turētājiem bija iz-ļ sūtīts iepriekš un par ko jau bija ziņots Latvija Amerikā 8. marta numurā. Sakarā ar ves dārdzības
stināta nama telpu īre par proc.', 10 dol. par katru piektdienas vakaros aizņemto zāli būtu jāmaksā arī latviešu ģim-inažijai, kas segtu tikai tiešos
f t
t t
t
f
pilnsapulce 26. martā, kurā komisiju,  galvenās pārrunas jā^ Toront® latviešu sabiedris-jas pārstāvju un arcMtekta zi-, nolēma iestāties uzceltā namu un ieguldot   centrā -vl-arī latviešu skolai un jaunat-latviešu • tautas augstsko.^: iešu namā par brīvu, pretēji na-, ka ģimnāzijai turpmāk pair
ienas va-
no ģimnāzijas īri neprasītu, bet valde bijusi ieskatos, ka tā būtu jāmaksā ar nākošo mācības gadu. Vēlākā sapulces gaitā šāds valdes lēmums radīja sapulces dalībniekos plašas pārrunas, it sevišķi pret to iestājoties Skolu fondam, kas ir vislielākais akciju turētājs, pārstāvot pāri par 27.000 dol. akciju kapitāla. Namia valdes viedokļa aizstāvji savukārt norādīja, ka ģimnāzija aizņem visas trīs zāles piektdienas vakaros, kad tās varētu izīrēt, bet tagad tas nav iespējams un namam jāzaudē. Ja ģimnāzijas mācības varētu iekārtot citā vakarā vai sestdienās, par šo jautājumu
dancim   deju mēģinājumiem, bet dažādām sēdēm un sapulcēm 50 reizes, daļēji par brīvu. Minimālā atlīdzība prasīta arī no koriem, kas noturējuši mēģinājumus 101 reizi, tāpat 91 latviešu  sarīkojumiem' telpas dotas .par- pazeminātu maksu. Toronto latviešu pensionāru apvienības biedri   savās sanāksmēs pulcējusies Latviešu namā 37 reizes, aplēšot 25 dol. īres maksu par katru sanāksmi. Pilna telpu īres maksā ņemta no nelatviešu   organizāciju un
Nama' valdes priekšsēdis E. Baumanis norādīja, ka ģimnāzijas atbalstīšanā jāpiedalās arī pārējām latviešu organizācijām, m to nevar prasīt tikai no Latviešu nama vien. īsi pirms sapulces beigām, kad jau tās. dalībnieki bija noguruši.un lielākā daļa izklīduši, par Jau-tājumu nobalsoja, pieņemot V. Brieža (Skolu fonda) rezolūciju, ka telpu lietošana skolām pa-liek līdzšinējā veidā.
Par Latviešu nama telpu izmantošanu pārskatu sniedza nama saimniecības vadītājs Ēd. Koks. Ģimnāzijai telpas snieg-^ par
pagājušā darbības gadā bijuši pavisam 74 pret gandrīz 500 (497) latviešu sarīkojumiem. Dāmu komitejas ziņojumu sniedza Irēne Stagava. Komiteja nama valdes vajadzībām nodevusi vairāk nekā 4000 dol., kas ieskaitīti nama saimniecības ieņēmumos. Paziņojumu sapulr ce uzņēma ar aplausiem.
Revīzijas komisijas ziņojumu nolasīja ž. Grundmanis, atzīmēdams, ka Sofijas/Zaķes vadītā dāmu komiteja pagājušā . gadā devusi pusi no Latviešu nama peļņas,- izsakot atzinību dāmu komitejai, nama valdei un visiem pārējiem darba darīr tājiem.   Revīzijas komisija, starp citu,  ieteica pārbaudīt elektrības patēriņu, kas pagājušā gadā pieaudzis uz pāri par 2000 dol., pārsniedzot budžetā uzņemtos 1600 dol. Tāpat audzis arī ūdens patēriņš. Ieteica pieņemt 1975. g.: budžetu 39.000
s
■■ Daudz laika tika veltīts pārrunām par jauno Latviešu sabiedrisko centru, noklausoties centra kom. pr-ža A. Budrēvica ziņojumu, kurā tas deva plašā-
nevar celt, to nevar nest"), mitējas locekļi paskaidroja, ka
vispirms aptaujās noskaidrojamas mūsu vajadzības, lai izveidotu architektonisko programmu. Tikai tad varēs nākt ar konkrētām aplēsēm par projekta lielumu. No tā atkarājas arī apbūves gabala vietas un lielumā izvēle, šie priekšdarbi jau ievadīti un   speciālisti pie
ram
atlīdzību dotas "21 reizināšanu seminā-14, galda tenisa, spē-22, teātra, mēģināju^
«i*
t t
ož»
un veikumiem. Viņš aicināja Latviešu namu iekļiauties jaunajā centrā, ko solījušies ari Daugavas Vanagi un citas latviešu organizācijas. Tāpat centra būvi atbalsta Toronto latviešu kredītsabiedrība. Latviešu nacionālāapvienība Kanādā jau kļuvusi par centra pirmo atbalstītāju, ieguldot c jaunajā pasākumā 3000. dol. no saviem brīvajiem-., .līdzekļiem. ■ Tikpat lielu summu sazīmējuši centra komitejas. locekļi no saviem personīgiem līdzekļiem. .DV: Toronto nodaļas gada sapulcē atsaucies lielāks skaits dalībnieku, kas būtu ar mieru piedalīties centrā katrs ar 1000 vai 500 dol. ieguldījumu.
Sapulci per centra iecerēm un tečhniskajiem priekšdarbiem vēl informēja priekšsēža vietnieks V. Liepiņš, ardiitekts U. Gustavs, kasieris R. Grigors un valdes loceklis A. Retigs, kas apgaismoja pensionāru nama vajadzības,.-:ar sināšanu nedrīkstētu ilgāk ka-
J, Grodnis ar lielu entuziasmu ieteica centru atbalstīt, jo tā vajadzību jau atzinusi visa latviešu sabiedriba. ,,Mēs jau esam palaiduši garām daudz izdevību. Mūsu organizācijas tagad kļuvušas turīgākas,, tāpat draudzes, latviešu kredītsabiedrība un ikviens individuāli. Līdzekļu sagāde vairs nav problēma, jābūt tikai gribai. Ja mēs varējām uzcelt un izmaksāt savas baznīcas, tad uzcelsim arī paši savu sabiedrisko centru, kas kalpos mums pašiem, jo sevišķi mūsu nākošajām audzēm'^ teica Grodnis. E. Skujiņš ieteica dažiem skeptiķiem ļoti uzmanīgi lietot vātdu „utopija", jo kas agrāk licies „utopija", Itagad kļuvis par dzīves īstenību. Arī lidojums uz mēnesi savā laikā bija utopija. Viņš ieteica jaunajā centrā paredzēt arī telpas sporta nodarbībām, bet ģimnāzijas di-rektrise V. Slavieša vēlējās re-
jaume
arī inž.
Debess gai. Dieva Dēla
kas veicis pirmos priekšdarbus, centra idejas iedzīvināšanā, kad vēlāk sāka rīkoties tagadējā centra komiteja, kuru pagājušā gada oktobrī izraudzīja lielāko organizāciju sanāksmē
ru gadā, viegli varētu latviešu skolai dot 5 līdz 10.000 dol.'' teica V. Slavieša. Latviešu nama saimniecības Vadītājs E. Koks ieteica savāk 1 milj. dolāru apbūves gabala pirkšanai, apņe-
tējai būtu jānāk ar konkrētiem skaitļiem, par ko sevišķi skeptiski izteicās A. MemeniS'(„Eo
"neprasot procentus, bet tikai ^ kapitāla  atmaksu, ja projekts
'Akcionāru sapulce, balsojot
Jā latviešu centrā ar visiem sa= viem līdzekļiem, esošo namu pārdodot, rezolūciju pieņēma ar
19 organizāciju (1245) balsīm, 6 ( 365) atturoties un 1 (9) balsojot pret.
Jaunajā Latviešu nama valdē aklamācijas kārtībā ievēlēja: E. Baumani (Toronto latviešu biedrība), A. Freimani (Skolu fonds), Ed. Koku i(Sv.' Andreja ev.iut. draudze) un E. Skujiņu, (Latv, nama vienība), bei balsojot, pēc iegūto balsu skaita J. Reinbergu (Skolu fonds ^170 b.), A. šternu (DV
— 141), ^. Nāigeli iSkola fonds
— 139), J. Skrastiņu (LNAK un Sv. Jāņa dr. — 135), A. štein-bachu (Niagaras vienība) — 128), k Pēt^rsonu (Toronto latV. b-ba — 121), J. Grodni (Toronto latV. katoļu draudze
121), un E. Rogu (Talavija
— 111), bet kandidātos A.Bērr ziņu (Latv. nama vienība — 103). Revīzijas komisijā ievēlēja: ž. ^rundmani, K, Priedīti un P. Plīsi. Jaunie locekļi valdē šogad ir E. Roga, E. Nāgelis un J. Grodnis, bet revīzijas ko-misijā K. Priedītis un P. PH-sis. Ar balstiesībām valdē darbosies dāmu komitejas pārstāve L Stagava»
Pēc sapulces jaunā valde tūliņ noturēja savu konstruēšanās sēdi, kurā amatus sadalīja šādi: priekšsēdis E. Baumanis, vietnieks un saimniecības daļas vadītājs Ed. Koks, sekretārs E. Nāgelis, palīgs A. šteinbachs, kasieris J. Skrastiņš, technis-kās komisijas vadītājs'E. Skur Jiņš, saimniecības daļas vad. vietnieks A. štems, sarīkojumu daļas vad. E. Roga, palīgs J. Reinbergs, inform. daļas vad. A. Freiriianis, techniskās daļas vad. vietnieks N. Pētersons un , J.
i