m.
nenrai
■ \
Bostonas suišambl^ 25 g. M
. aprai 7,30 mk. Latviešu inamā toroinito PV «i>oiļ^^^ ķkiba futbola sezonas atklā-nas balle ar Hamiltoaias Riin-
28.; iaprlī; pl:-2::'^:Latoiešai;i^ pensionārii kārtējā
■^im'/CilvēM^;';;^-
■1-emaljā: piVr^^ naimā TKK atklāts liiter^ vatears ar LNAiĶ pcdltisl nozares vadītāja -Dr. Linarda Luiķsa (Fr, Ciirsica) ŗelerāļ:u Mvm jļaibvēļi" om 1^ vp-mM, pār liatviijii. Vaikaru v^adls j; Ozols (Talavija).
•v Li»
7. inaijā pi. vak. Studenb
terārais vakars Kārļa Skal-hes piemiņai Sv. Jāņa bāzies® telpas. Referēs Irēiņa ZvāgMe (Aurora), lasījuma iinūzikāli priekšnesumi uņ
15. maijā pi. 6 vaik. Ziedu svētki SauJOTē. Piedalās jauniešu koris Gaismas Rīts, Diž-dancis. Ziedu priiKeses vēļle-šanas. Lietuviešu orķestris
Mriem un isM^^ 3. dm.
aprffipi. 12 Beržam^ ronito LMMMiba š.g. pirmās
tītaros
1. maijā ^1. 8 vak. HLB tradic. Maija balle 204 Par*k St. ļST., St. Cirila Metodia ChU3?ch sarik. zālē Maija karaļa iz-raudz., Valšu pāra igodaligoi. DV Ham. V&inadžiņš tautas dejas.ļ Dejai Runči. Ieeja 4 . Stud. im pensionāriem 3.
8. imaijā pl. 7 vak. DV Druvas nodaļas Kurzemes cietokšņa atceres vakars šelburnā, Hu-igo Ozoliņ^ uzņēmuma telpās (Centenniaa St.).
VI-
16, maijā pl. 7 vak. AdulfEe-ereation Center zālē, m King St. South, Waterloo, m kora „Viesturs" koncerts' ar sekojošu Ceriŗļiu foaffi un karalienes vēlēšanām. Spēlēs Runči. Ieejas maksa visbm vakaram, ieskaitot vakariņas, 10 dd. no personas!. Studentiem un pensionāriem 8
. maijā pl. 8 vak. 85 Quēen St. N. bibliotēkas auditorijā baritona Pētera Ulmaņa Fi^-da šūiberta dziesmu vakars. Ieeja brīva.
1. imaijā pl. 7 vak. viru kpiB, Viesturs koncerts un maija balle Fdlk Art Councll telpās
,185 Druimimcoīd un Buhting
Vecais- Dizdaneis nesauirtu par
, Ja ŠOS:
VISI
un
vēl
ttiece un Miķelsone,
attēlā redzamos diždanciešus
sākuma gados^ bet lieluzveduma dalībniekuV rin-
ir 120 dejotāju, kuriem Edīte Āpše, Rita Robež-Ruģele, Imants Eņģelis,
un Andrejs Briedis 0 F^
■MeŗcS'; ./Ar.': viņu; esajin zauēējiiši spiligtu personību lietiskās māifc^
. B.
sibas lāulkā" Kaut pēdējos des-igadGi3 iedragf H. te
bija āpsikusi, viņš savu pad^ mu neliedza līdz pašam mūža vakaraim.--.:; :'v-'-^ ^. ■■Huigo^Mercs dzm^ .a904.-,g.. 2. februārī Ŗigā. (Viņa pirmais skolotājs ibija J.; Maderiiiekš, feet vēlāk ikotopdziciju Un^ s^^ imācibu ieguvis pie Ernesta Brastiņa ^ Anša Giruļa īH^ao pilsētas teclīnikuimā. Latvijas
mācījies meis-
tardaitalcāj ko^^t^^ ar imāk-sliniefca tēinieka grādu. Ļatvi-'jas neatka-nbas laikā vadiļja savu koktētoieclbāsi un Metiskāš mākslas darbnicii, igatavpjot arī latviska stila mēbeles gan^ valdības iestādēm, gan arī pri-vatieim pasūtinajumiem. Piedalījies kā Latvijas, tā ari starptautiskās izstādēs. Viņiši bija Latviešu imākslinieku biedrības biedrs un daiļamatnieku organizācijas vadītājs. Kā paida-!go*gs latviešu stila imācībā darbojās Rīgas vaMs arodskolā.
Bēgļu gaitas H. iMercu ar ģi-imeni' noveda Drezdenē. Arī šeit viņš atsāka rosīgu daubu, saistoties par mācībspēku T. Vinides lietiskās mākslajs laka-^ dēmijā. Pēc kara H. Mercs pārcēlās uz Mincheni, kur kopā ar mākslinieiku A. Sildegu noorganizēja mākslas skolu un
17. — 18. jūlijam Jaunatnes ļun draudAas dienas ar Čikāgas ■ PiecSiejm un Eunžiem.
Piektā baltieļšu studiju konference, ko rīko Baltijas studiju veicināšanas apvienība sadarbībā ar Kolumbijas universitāti, notiks no 20. līdz 23. maijam Kolumbijas universitātē Ņujorkā. Paredz, ka tanī piedalīsies ap 200 zinātnieku no dažādām zemēm, pie kam trešā daļa būs citu tautību pārstāvji. Tas ir nozīmīgs ieguvums, ka mēs neesam vairs vieni, kā tas bija pirmajā konferencē pirms astoņiem gadiem.
Referāti un paneļa diskusijas vēsturē, ekonomijā, politiskās zinātnēs, literatūrā, folklorā un bibliogrāfijā notiks angļu vai vācu valodā. Sesijas varēs apmeklēt ari publika. Ceturtdienas rītā un sestdienas
Viņš piedalījies! arī koktēlniecības darbiem,
ar
Ķad Estogenā nodibināja
tās vadītājs [. J. Kuiga aicmāja H, Mērcu luzņemties 'lietiskās mākslass nozares vadību. Ar viņa ieraša-^ iiōs Esliniģeiiā sākāst rosīgs' darba posms: rīkoti kunsi, kur apmācīja jaunus daiļamat-niekus, izstādes, lekciju cikli — arī ārpus Eslingenas. Pēc H. Mērca ierošmājuma 1946. g. ok-sasiauca pirmo un
un
H;. Mercs,
kļm ar saviem darbiem 'gadskāTtējās! Kanādai nacionālajās izstādēs Toronto, vienimēr ieģl
latviešu vārdu un sabiedrībā.
īsaviem ' .si (godaligas un atzinības viena m ievērojamākām jāimin: 1970. ģ. pie tā Ziemeļamerikas latviešu kultūras foinda balva par^^ iz-imēra griestu/ svečturi, kas ta-
namu
nlbu, ievēlot viņu par tās
H. Mercs nodevās šīs saviem-1>as darbam, organiz ējot lietisi-kās imāfalas salona iekārtošanu, pārbaudes komisijas amata zeļļu im meistaru šķinsianai, plašas izstādes. Pēc ierašanās 1949. g.
ra mēbeļu rūpnīcā par kokgriezumu speciāiisitu. Sekojot H. Mērca aicinājumam, 11053. g. nodibināja Latvieišu daiļamat-nieiku savienību Kanādā (LD SK), viņu ievēlot par priekšsēdi, kādā amatā darbojās līdz 1966. g., kad vājās veselības dēļ no šī pienākuma atteicās. H.
jpieaercja pie ternitas Academica saimeis, bet kokā grieztus vapeņus darinājis, daudzām citām studentu korporācijām. Viņa monumentālākai darbs, kas paliks atmiņā arī nākamajāim paaudzēm, ir Ik>rontp Sv. Jāņa ev. lut. 'latviešu draudzes dievnamā altāra un kanceles latvisko ratostu griezumi, kā arī altāra krusts/ un svečturi, kas darināti pēc
LDSK igoda biedru, pasniedzot savienības zelta nozīmi.
H. Mercs darbojās ari Kanādas latviešu mākslinieku apvienībā, piedaloties tās dibinā-šianā un veicot dažādus amatus valdē, k. ari piedaJoties žūrijas komisijā un citas uzdevumos.
Latviešu daiļamatnieku, mākslinieku un akadēmiķu saime' zaudējusi vienu no saviem dižākajiem biedriem, un tie, ka§3 pazinām viņu tuvāk — sirsnīgu draugu. Visdziļākais zaudējums tomēr nelaiļ^a ģimenei — dzīvesbiedrei lilijai, meitām Dainai uin Brigitai ar ģimeni.
Huigo Mercs ir aizigājis, bet viņa piemiņa un darbi paliks latviešu tautai neizdzēšamā at-
kuŗās varēs piedalīties visikon= ferences dalībnieki un apmeklētāji. Konferences beigās būs tradicionālais bankets!
Programmas komitejā darbojas pazīstamie baltologi. No latviešiem^minami: Valters Nol-iendorfs, īGundars Kings, An-
m
m
¥
i
m
■:un Kārlis Ozoliņš. No Kanādas, cik zināms, konferencē piedalīsies Vaira Vīķe - Freiberga, Pāvīs Vasariņš' un Emīlija
.\. ■ ■■■■ •,
Tuvāka informācija 'par konferenci un reģistrācijas materiālus var saņemt, rakstot: AA-BS Conference, ~ 368 — 86th Street, Brooklyn, N. Y. 11209, U.S,A. vai zvanot Emīlijai Ziplāņel,
j: prozas balvas fonda valde ziņo, ka nākošā balva piešķirama šai ga-^^^ dā; Vērtēšanas komisija āpskE'-tīs darbus, kas publicēti no 1974. gada līdz 1976. gad^a pavasarim, kā arī iesūtītos manuskriptus. Autori un grāmatu izdevēji lūgti iesūtīti vērtēšanai grāmatas vai manuskriptus 2 eksemplāros fonda valdes loceklim Dr. P. Vāsarlņam. (Suite 200, 155 Jameš^^^-S^^^^ S., Hamilton, Ont. Caņada. L8Pn 3A4), līdz 1976. g. 30. jūnijam. Turpat var Jripasūtinātfo^^ izdoto J. Jāunsudrabiņa Piemi-
a prozas balvas fonds dibināts 1962. g^^ lai rosinātu un atbalstītu jaunas latviešu daiļprozas rašanos. Balva 500 dol. apmērā piešķirama paŗ tādiem jauniem p^^^ zas darbiem, kas ienes būtiski jaunas vērtības latviešu daģ-prozā, paliekot augstas mākslinieciskas kvalitātes robežās. Saskaņā ar pārveidirtajiem statūtiem; ,^jatihumu'^ nosaka iesniegtā literārā darbā īpaš^ bās, ne autora gadu vai līdz šim publicēto grāmatu skaits;
saņēmēji Iķe šķipsna, Margarita Kova-ļevska, Andrejs^^ I^ Benita Veisberga, Jānis) Gor s vāris, ^Eglons Spēks.
■ iiiimiiii».i>wii«.ii
— B i ®
Tērvetes 19, skautu vienības !21. ļgada isvētfos pamatskolas telpās ievadīja ar pašu skautu vadītu svētbrīdi. Pēc vetāķu padomes priekšsēža J. Ābola uzruiias un valsts himnas ķopnieks A. Bramma-nis nolasīja stāstu Latvijas skautu prezidenta ģeit K, Gop-pera piemiņai. iMazskautu un skautu izpelnītās ļiarba un afodzimes zēniem pasniedza vienības priekšnieks J. Treima-nis.
Apsveicēju rindu ievadīja skautu jendas priekšnieks E. 'Dāvidsons un gaidu jendas priekšniece G. Dāvidsone. Vēl sveica Ventas gaidu vienības Hamiltonā priekštn. D. Majori-ņa, Gaujas gaidu vienība Toronto, priekšn. I. Kalniņa, Rīgas skautu vienības Toronto pārstāvis S. Leimanis un kanādiešu skautu novada prie^kšnieks Edm. Ozols, kas nodeva ari Kanādas etnisko skautu apvienības sveicienus. īpašu velti tēr-^ vetiešiem pasniedza Aiviekstes maziskautu pulciņa zēni. Ar bakstu bija sveikusi Saulkrastu gaidu vienība īSv, Katrīnās.
Programmas daļā bija mas-skautu vingrojums ar signāUca-rodziņiem un dižskautu filma un sildītos no iepriekšējiem gada svētkiem. Bija izstādīti vienību dalībnieku rokdarbi un mazskautu krāsotās Lieldienu olas. Lieldienu olu krāsošanā 1. un 3. vietu ieguva maz-skauts V. Tauriņš, bet 2. v, mazskauts P. Kiesners. Par vakara dalībnieku cienastu bija rūpējusies vienības vecāku pa-
Latvijas vaļ komiteja (19' rjļa sēde pā| gadā valsts risi lih iepaziJ ko juma mat( iis J. Skras pret svētku mām resp. 1725 dol, bet ši 1,365 dol. I maksāta par ŗa 50 dol; vil un 50 dol. jau ņa, bet piahļ 30 dol. Gau: kā norādīja Ozoliņa, savi svētku dallbil vpšami uzsl ko ziedo rļ V Svētku rīkosi ar iepriekšēji uzkrājies 87:
Rīcības ķo) sēdis A. Bud] turpmākos 1^ būtu ņemami
Vidienes konferenci ev. lut, drau( lī ievadīja Piebalgs. Pai tāju izraūdzījļ tŗoitās uiišek un M.Sci D. Ģalēna ai no Kalamazi saimes. A jaapsveikuļ cepriekšsēdišļ
Konferenci klātesošos h gUtlbaš biroļ stiņa atsūtīt datiem: 75 atrodas pie 1ās ir skolēn deju kopa, kopējā sk 80 proc. ir s 711 skolēni u lotāji. Viena mācības ga mērā.
Referents runāja par iespējams i ņu". Viņš skolu ar tā tumnīcu, un mu zīmi", rūgta reālit ganizācijām tes ir mi pilna laika domāja, ja t nizēt 10 ga piedzīvojusi arī Gaŗezer tikai ar 13 rīcībā ir ska ca V. Mui no runāšana Tūlīt pēc V A. Piebalgs ka vidusskol dzes 500 dol
Skolotāja lamazū skolj gā veidā n( du, kurā skļ šīs klases bi pilna intereļ kombilnācijāļ ko uzmanīgiļ nākie gadu
mm mm
i
mm