I
'A
Ino-isū-
ted-ka ar
liier-
, ti-Ka-b B. nālk-Ibija kad aēja [ojas
tnen-)!mā, It ot-ne-ļrmā-main clbā,
hrebe-Ēlistu ►res,ē. ļtvieši ļt par Kve-Idā ir krie-krie-[rā un bazee
torem-ITrudo I Jcas fevebe-Kve-ļeionā-ŗ Kve-Utāša-it kā Ivalsti.
drūimi to, jo pš ag-iCvebe-r to ir kultu-T^atnē-būtTbā ultūrā-1 reizi demas ijas ar as vai lu, vai
toronto
Sestdiena, 1977. gada 9. aprīlis, 14. ttimiri
MTVIJ'A AMERIKĀ Z
m
p
li
ii
m
1^-
■'ii;
t
I
Dievs esot deviģ eilvēk ibalsi nmāē^ai m dziedāšamio Katrs saivā pirmajā mūža gadā siaivas sajūtas, pārdziivojiiimīus un vajadzības izteicis balsij vairāk radniecisfoa dziesimai iae= kā nmai. Tautas izteicieais — dziedot dzimu, dziedot augu, dziedot mūžu iiodzivoju — pina mērā attiecināms ar! m Daiin€^ kori, fcuŗā ir kāds pusducis koriis^tu ar! Eio mūisiu jaunākās paaudzes.
iDainas koris ar |i©m ir lielākā vokālās mūzikas vienība Toronto. Lai gm tas ir jaukts koris, vadībā v!-rieēiem teikšana maza: priekil-iniece Melita Lapiņa, diriģente Alma Skudra-KārMiņa un Vizma Maksiņ«a, solistes y Dace Kāridiņa, Vizma Maksiņa, Maija Baruiša, pavadītāja Māra Alksne (klavieres). Tā šis pieminēto vakālistu sastāvs sevi labi reprezentēja ar ibautas-dziesmu koncertu 26. martā Lietuviešu siamā Toronto. Visi koristi bija tautas tērpos, it sevišķi sieviešu balsu īpašnieces ar dažādu novadu tērpiem radīja iespaidu, it; kā skatītāja priekšā atrastos krāsu bagāts
.am Nākošā© t-rls E. Melngaiļa
Sfcudra-Kārkliņa, piedaloties viņas meitai Dacei ar solo tautasdziesmā Ziņģēt māku, dancot
harmonisks kora un solistes sa-li'ēdējums. Tad ar! bija pienā-starpbrīdis. Pieminētais ,;ziedu kalns" no skatuves no-suda. Publika, skaitā ap 600, iz-klīda abās zālēs. Daudzi velti femeklējās pēc kādas „spēka lā« sītes". Tā starpbrīdī publikai nebija paredzēta Ko koristi, solisti un diriģenti pa to laiku darīja, neviens neredzēja: namā bija citas tdpas arī. Visi kā saranājuši atzinām, ka labāk sēdēt savos 'krēslos neka klīst spkārt tukšam rokām. Tūlīt jau ari sākās pašreizējam garsi .stāvoklim atbastoša dziesma — Grūti pūta sila priede un Emīla Melngaiļa — Sūdzība. To lieliski izkārtoja soliste Dace Kās-Miņa 'Un pianiste Māra AJk-
Atklājot koncertu, vispirms daedāja Ērikas Freimanes korim vēMo moto ar Ingridas Vīksnas vārdiem, Dziedu, Dievs, Tavam godam im slavai. Dziedu dziesmu dzimteilied savai; Dzimtene mana, tāluļnā dzirdi: Dai-eojot dodu tev mūžu un sirdi Alimas Skudras-Kārkliņas lietpratīgā, ļoti sirsniigā un spēcīgā diriģēšana labi apstiprināja patiesību par dzimtenes pieminēšanu dzejā un dziesm^ā.
Tad sekoja Es redzēju jūriņā (J. Cimze), Kur gāji, puisīti (A. Jurjāna), un tad diriģentes mainījās, lai tālāk kori vadītu Vizma Maksiņa: A. Jurjāna dziesma Es scvai momeņai, J. Grāuibiņa Līgodams vējš nolauza un Maza biju, neredzēju, ar solisti Daci Rārkliņu. Viamas Maksiņas diriģēšana ir lietpratīga, vēsi majestātiska. Dacesi
īstu sajūsmu piedzīvoja Jāņa Norviļa divi pirmatskaņojumi: Es karā aiziedams ļunsen-suitu kāzu dziesm»a Bambale. Pēdējā bija jāatkārto. Atskaņ-jums liecināja, ka komponists savus oriģināldarbus nodevii labās rokās. Viņš bija ieradies arī koncertā un pēc otrreizējas Bambales nodziedāSanas pienāca pie diriģentes pults, sniedzot tai roku, izsakot viņai un korim pateicību. Tad diriģentes atkal mainījās. Pie pults nāca Vizma Maksiņa un vadīja prof. T. Ķēniņa tautasdziesmu Aiv zaļā līdaciņa, šī līdaciņa komponista T. Ķēniņa harmonizē-Juimā dzimusi 1960. gadā, un to> sikandējuši daudzi kori, 1963. ®adā dziedot arī lielajos dziesmu svētkos Klvlandē, bet šogad tā uzņemta rietumkrasta
biju, neredzēju, bija kba, bet bez melancholiskā iespaida, k^ šai melodijai raksturīga.
Dziesma sastādās no divām me-lodijām m divām apdarēm, katrai pievienojot izteiksmīgu papildinājumu. Patiesībā nebūtu daudz grēkots;, ja to sauktu nevis' par harmonizējumu,. M par komposiciju.
Ļoti gribēdams dzirdēt to otrreiz, piegāju pie diriģentes m.
neērta
lūdm atkārtot. 'Viņa m masii paskatījās it kā no auigšas, it kā teikdama: „Nu, ko tu te maisies lielajiem pa kājām,'' m stimgri, pasacīja vienu, vārdu: „Citreiz!" Pēc ^taim klaiusījā» mies" īsākas,' vairākpantu M»^» mas: L Mežraupa, A. Salaka, A. Jēruma, E. Freimanes. Tautas» dziesmā Ej, saulte, drīz pie Dieva solo dziedāja Dace Kārk--liņa un Maija Bāruša,
Koncerta vakaira kulminācijai priekšnesumam bija paredzēta A. Sku'dpas-Kārldiņas apda-
Vīru kora
O 0
ais
iiHents — JĀNIS
o \ I st e ĒmKA
CB.
3S Bunllng Road,
peles
WARD deju kapella
Pažādi atspirdzinājumi daMjami uz
• e
VlESTŪRĪEŠl
'gala ar solistēm Daci Kārkliņu un Vizmu Maksiņu, kurai ir stipra,, bez asuma, labi tembrē--ta 'balss, kas iederējās šinī labi
laimās solistes, Dainas keŗa gadskārtējā koncertā Toronto', m kreisās: Dace Eārkliņa, Vizma Maksiņa un'Maija Barusa;
Foto: J. Liģers
Toronto Sv. Andreja. ev.
tērpti bībeles vārdi par maesti-bu, kas visu panes un nekad ne=
igadu jiMejas ģeiBts Arvīds Purvs cinājis solistus 'Riuibeni, baritonu un
tris. Diriģents bija izvēlējies ari dramatiskos kāpinājumus interesanitu proggrammu, kas ir te atbalstīja pūtēju ansamblis^ Arvīda Purva raksturīga lipašī- sitamie instrumenti un ērģeles»
Koris dziedāja dejutligi, jplūs-
bija pieai- ba vienmēr
tošā skaņā piešpŗot darbam Pēc Jurjānu Andreja Masis- vajadzīgo pārdzīvojumu, kās kora dziesmas Mūsu tēvs, E. Melngaiļa (tesmu,iK^ dzirdējām Eomana Toija (Ro- Dievs^ mēs Tevi slavējām'' diri-man Toi) vēstuM korintiešiem, ģenta roka izvadīja skaidrās un pūtēju /kvintets m stigu orķes- šajā ir skaņās ie- saprotamās līnijās, ko prasīja
kompozīcijas vienkāršā, stingri vums. Redaktors Arturs Rein- diātoniskā uzbūve. Patīkami
ja A. Purva j^Lūgsana
. 54 Ip. izskanēja A. Purva „Lūgšana''
Čikāgas Ziņas 13. n-rs. čika- ar Jāņa Afcurātera tekstu, kas
gas latviešu organizāciju ap- klausītāju izjūtas ari vadīja
vienības mēnešraksts. Atb. re- turp, kur dzejnieks un kompo-
Rūgtais Apinis, 41. n-rs, redaktors J. Pīpiņš, Birzgaļa, Sax^ Strobeles, Zariņa un ZE-beŗta zīmē jumi. Ulža Graša fo-
DV Klīvlandes apvienības zi-
Ziemeļkalifornijas apskats* 3. (205) n-rs, Ziemeļkalifomijas Latviešu biedrības izdevumSp
). 24 tp.
Kristīgā Balss Z,: mSr Amerikas latviešu baptistu apvienības mēnešraksts, redaktors U, :iņš. 48. Ip.
īdststbMjši velējies: augstu^-mos :.uii' ffi . ™. ■.
Vēstnesis 3. (4) n-rs. Liepi- IProm no šīs zemes. Neapšaļībā-
ma meistara garu pauda Alfrē» ^ , ^ . , d®. Kalniņa „ūdens rožu vai» '
.!!ff nags". Kora dziedājums te vi-
jās un plūda iztedksmīgāshar-monyāš> izejot dziesm tisko noskaņu.
■ KoneertaV "sma|^ punto: bija V^
^aņojums j,Pateīcības kantā« te.'* Sis bdja saturā bagāts darbs ar tot^esanto muzMlo
Meheš ^^^^^
piedalījās sOprāņs^b^
sieviešu ansamblis, flauta, pūtēju ansamblis, stīdziniekt un
ņa izdevums Bostonā 6 Ip.
,. kvēlos: Krastos, perioc rakstu krājums. izd. Filadelfi Jas Brīvo latvju biedrība. 22. n-rs.. Redaktors N;. Lazdiņš. 16 Ip.
Treji vārti 56. n-rs. Galvenais redaktors Viktors Irbe, Izdevējs apgāds AKA. Arnolda Sildega grafiskā apdare.
inš
raksts latviešu zēniem un meitenēm. Izd. apgāds Celtnieks. Redakcijas padomē Inta Pur
Noticiero de 1os Paises Bal-ticos, LNF izdevums spāņu valodā Argentīnā. Redaktos's V. Gusts. 26 Ip.
Ceļa Biedrs 2, (2fl2.) n-rs. Latv. ev. lut. baznīcas Amerikā mēnešraksts, redaktors J. V. Strautnieks. 3^ Ip.
va, Ēriks Pŗeiss, Astra Roze ^^Ž^Ies. Kantātei seši dziedami Biruta Rubesa. Alberta Dū- 3™i ar bībeles tekstiem. Ļoti raiņa vāka zīmējums. 74 Ip. skanīgs bija iesākums ar sop-Krājējs 1. (126.) n-rs. Latvie- 2*āna solo. Nokrāsu bagātā sa^ šu filatēlistu apvienības izde- vijumā veidots baritona un sie-vums. Redaktors J, Ronis. 16 via5u ansambļa „duets" kantā-
rrurpmājums 6. Ip^^
L),. Vini-pegas latviešu biedrības izdevums. Redakcijas koUēģijā: J. Deme, 0. Kļaviņš, K. Kras-tiņš, 0. Radovskis un M.Tolks. 12 Ip. Iznāk kopš 1951. gada. Redaktrise Mirdza Rutule.
Ciānas Vēstnesis, izdevēja Čikāgas latviešu Ciānas ev. lut. draudze. Redaktors Dr. J. Lācis. Darbojas līdz māc. V. Vārs-ber^s un māc. A. Rautenšilds. 16 Ip.
Montrealas Latviešu, bas ziņotājs, 3. (336.) n-rs. devējs Montrealas Latviešu biedrība. Redaktors Mārtiņi Stauvers. 1®. Ip,
Zelta Vārtu Vēstis 3. n-rs. (1977. g. marts). Ziemeļkalifomijas -ev. Int draudzes Me-
Sv. Andreja Siena kora
draudzes kora 35 gadu kora diriģents Arvīds . No viņa pa labt
pecpus-kavējās atmiņās paf
0 'O' s