8 LATVIJA AMURIKĀ Sestdiena, 1978. gada 20. maijs, 20. mmm
pW^..lL.llMLlLlillJ.l
no 1. .te.)
loras un mitoloģijas sekcijā runāja četri latvieši — Bitīte Vinklere par dziedāšanu kā gal-iveno simībolu latviešu foMorā, māc. T. Grtbis par (Mātes dievl-ibām tautalsdziesmās, prol Lat-kovsiMs sļen. .par Juimi m tā nozīmi latviešu foMorā un prol. J. Lēlis par literatūras mācīšanu, iavērtējot folkloras materiālu ieaušanu modernajā Utarātū-rā, piem., Eaiņa Uguns un naikts un par mītoloģisikiem elementiem dievturībā. Folkloras materiāli kļūst par galveno ie-dvesmi latviešu autoriem, Frol. Vaira <VIķe-Frei!berga iztirzāja latviešu folkloras elementus Annas Brigaderes drāmā, runā-par
nākt valodas nostiiprināšainu, runāt ar bērniem dzimtajā valodā un prasīt arī atbildes dzimtajā valodā. Otrs pietnālkiimis — vest bērnus uz savu skolu. Daži no referentes ieteikuimiem cīņā par dzimto valodu: Jaunie vecāiki Jāpārliecina par dzimtās valodas lietošanu ģimenē, informēt Jaukto laulību piederīgos, cik isvētigi bērnam mācīt -'abas:\valodas-v M ::vairāk bērm . savā starpā runā s-avu tēvu va° jo vairāk nostiprinās va-
kārtā var radīt nieparelzu ieskatu sabiedrībā par latviešiem un visu vīzijas
mu'' uzņēmis filmā un rādījis vakara ziņās. Tā bija arī vai
:'vi^lga:-publikāciJa;.^-^
Jaunais zinātnieks Juris Valters runāja pa^ Anšiavu Egpi — Wāfesliniefeu!^^k matojot savu referātu tikai uz
■ I
dieinā referātu cikls bijā ^ar dzimtās valodas macSšanu, %s .Ipasi varētu saistīt mūsu, lat-vieļšu, mteresi un kādas izredzes mu.ms paiturēt kavu, dzimto va-lodu, Prof. lize Kai^ ka ļCainadā ļŠU. tautās skai-^ līšanā konstatētas dažādas ia
" minēti pr6-mažā skaita dēļ. i, ka dzimtās va-lodais zināšanas: krīt ar katru ģenerāciju;
trīs; inimigrācijas tiem atbilsti- dzim^^ prasme., Imigranti pēc 2. pa-
centuāli
iBija arī referāti par somu va° lodās mācīšanu, tāpat par grieķu skolām. Geongs Duravecs runāja par ukraiņu valodas mā-cliainu 2. uin 3. ģenerācijai. Referents pats^^^^^m^^ ^des' vid!Usskoias--di2;' unV13; Māse, Pēc iviņa vērtējuma trešajā ģfenerāčijā wrs runa ukraiņu vsflodū. No^^^^^^u
l-7S^proc..;esot :,piil-:
cinieku. Ūkraiņt jau esot pied^-
vojuši 4. ģenerSciju.^^^^^^^^M ukraiņu valoidā iznākot vislieJā-kais ļ)roceņts žurnālu un laik-rākstuv itikai -^6^ proc. no. ;ruķrai-: ņīem tiešām arī las<;)t saviis
igaa avīzē mājā visai raksturīgu pazīmi autors miiēja^ -^^^^ ja- 2. esot eo savas iacioņā-'^.pa-pie savas
'Dija
rāti par žīdu ekcoiomisko un sociālo stāvokli Sgaunijā brīvvalsts laikā, kas lielā mērā atspoguļoja žīdu stāvofkli arī Latvijā tanī laikā, žīdi tauidījuši tās pašas tiesības kā ikviens igaunis. Otrs referāts par žīdu stāvokli Lietuvā bija no ASV diplomātu redzes viedokļa — žīdi esot bijuši saimnieciski mazāk privileģētā stājvokll. Otrā dienā prof. Ģertrūde šneidere lasīja par Rīgas geto. Viņa notēloja žīdu stāvokli geto, atsaucoties ar! uiz bēdīgi slaveno Eaufmāņa grāmato fevilkuniu sioišī referāta bija citē^^ Toronto Globe and iMail.
runāja jpar visu
, gan' uz-
ku vainas dēl nevarot vainot; visu
70^8, drusku 2Ī^, neprot proc. No M4. g,^^-^^ 194Ō. ģ, šie skaitļi ir: n)3,J2
dienā puspeņu pārtrāalro hāja lietuviešu zinatriiece^^M ja Oiiributas par tematu — no kurienes-nāik-foateeši. .tu; ^ hāltiešusaknes,■: zinātnieki iuši visu Eiropu, sākot ar g; s. prjKristus. Balti(^ sniedzas līdz pašai Mas-tin aiz tās līdz Dņepras baseinam. Taoilsap^ tagad atrodami baltiešu^^v^ vārdi. Prof. Gimbuta^ no Kali-niversitājtes žēlojās, baltiešu priekšmetus 5i • viņai. neesoīt, piētie-': L, ikas no-
Dzimto valodu to ģimenē un saskarē ar reliģiju (ļjaznJču). Latviešu dzēs precējušies 38 proc. ļaailibu piederīgie^ un ņo tō bērniem tikai ļoti iemācās
jautājuims esot bijis IļBitiverts © riemfcāltiešu studiju program-. :mā..' :Bijis . dotoāt^/ V,vēsturi$kus .■ faktus;^^^ sšii
and Mail korespondents ievietojis -rakstu 'par ■ latviešu' pieidalī-šanos žīdu^ iznīcināšanā, kas bijis ārpus kontakta" uņ
Šoiciālās zinātnēs ar piedalījās arī i
'šubiņš;.-prol
'ņisv''Roberts' MedniSj;:Juris^:!Dire^:. ; f elds/ Me. ļffl .Jānis' ;iPe-
niķi$, arcbaioloģijā Zaiga Blijim-
-b^erga' -no^.Zviedrijas,' ■■,;5^
kā iemācīt BĒENIE
un
>niem,v'Ciķ--^,^:^ ddmto valodu. Jo biežāk vecāki a^^^^ sarunājas latviešu :valoda> jo laJbprāp Iii to lieto arī vēlāk. Bez ģime-^^^ nes ^ola iŗ\iOjm:-^ iesIMIjums, kas sekmē ^ ^i^^ valodas no-
.Piiirinis:/30
gaidu vēcemā
24; ^pril
puse no
^a rā(fe^ ka var
• . JEUO
visiem
4^ ZoBena utt Gtmārslu^^
un LNAK valdes priekšsē-
, Val-
Foto: J. liģers
ēaudz
'Un;
pras^a-vņā;
mācībām lasbi, daļa. vāji saprot mācāmo vielu. Valodu vieglāk iemācās, ja to lieto sarunās un pats galvenais - modina bērmā
: dzes. un 'vietējās latviešu komli-tejasi. Ziedus bija atsūtījusi a>r! :p:'Oifesora/ ,ciw^sM Vītola no ASV.
Trimdias. sātaumā- prof. Vītols kopā- ar dzīvesbiedri uztuirijās
•dzus- viņš pām -piāit pēc atm^ Tomēr pamazām stalieca spēkus, m ; kōmpDsifets ■ (Jutās;: ^aiītien-;Mlā-
par lietuviešu papildsikoiām. Tā kā apstākļi abām tautām līdzīgi, minēsim referentes atzinumu. Iemesls, kāpēc bērni savā starpā sarunājas anigļu.valodā esot: trīs ceturtdaļas negribot atšķirties no citiem, vienai ceturtdaļai valoda neesot pietiekami tekolša. Vairums padodoties skolas biedini spiedienam, pārejot uz angļu sarunu valodu.
Mimati vfaš nejuitās lalbd un domāja par pārcelšanos uz citu ^nometni. Biju'šie ©suidzēkņi piro-fesoru' aicatnājiai us tuvējo Litoe-
vidēja, audzēkņi un sabiedriskie-dairbinieki .rūpēļās, lai profesors, varētu pāircelties uz Libe-fcu..Tor viņam .laipmegazios sagā-;
.Mār- ■ iĶ, lai pār-'rpnlāttu' lecarēfed.; iultūžas; :■ dieiriu pirogrammu, kur Vītola dar-biem bijia paredzēts atsevišķs vakars. 'Pēc.puisdienā viiņa vājā sairds apstājās 'pukstēt". Prof. Vītolu apbedīja 4. mai-
uz
J»_lV.<l —
ponists izjšiķlrāsi par Betmoldu, viņam .apiešanos ' sagāldijs-kompo'Msti J.^ C!ru% uin A. Jē-rumlš un citi laud^fcņa.
Vatolu ar MvesbiedirS dziedātāju Anniju nomettiājia latvie-ēū tomiiitejas tdpis ^Prasfeihe
viņu rūpējās liatvlešiu māsas un ■irsti. Arī Ubekas simnicā pro-fesoris S'tr^ā'dāja un dienu pirmis māves uarakstīja savu pēdējo darfeu ' Zuafcas"'Viru korim veitīltu dsiesmu ' Kalējs, izm» todams Kāarļa Skalbes dzeju: „Kaļu rotas liģž
ateevigķā vietā egļu pudura stūrī. Viņu izvadīt Mja ieradušies tautieši novisas Vācijas. Pēc aculiecinieku stāsitiem dalib-nieku skaits pārsniedzis tūk-i im tā apkāirtni ro-
■':v:La%ŗafestā
maija numurā .ratestījia, ka no-dlMnāts Jāzepa Vītola fonds m
Līdz laikam, i kamēr to izgata» vos, Eslngeinas mātoslinieki ap--šonjiujši aioffi^ aizgājēja kapa pirtiņas plāfcsini. ,Var pieņemit, ka šīs^nodoms isij^ lielās iz-cefļošanas -dēļ,, jo prof. Vītola kapu Ilgotā vienifcārišs granīta kruslfcs, kurā iekaltais vāridis jau manālmi i;adzisis.. Gadu gaitā, liekas, laizmirsies, ka prof. Vītols pelnīijis izscilu, miāikšiliniecis-m veidotu piemiiiekili. Pair kapa kopšianu rūpējas Annija VEo-la, fcuŗa dzīvo ASV, un libe-kas kitviešd līdz tam laSkam, kamēr kopšamu pārtņēma LUbe-kas pisētas seiņāts kā goda fea-pu. Tagad uz profesora ķaipa reti redzams kāds zieds, jo maz vafe ir tādu, kas, ieradušies LJbekā, iedomājias apmeklēt Vītola (atdusas vieta,
CT^rplnijums 15. ip.)
i
.1
Latvieši nā pāri rltoas^ Tori niķu kopj nu vakai lqi, bija paaudzes ķīmiķes Iļ tu par jaļ lietošanu pētniecibi ja ar rei mi iatvie J. Valdmļ universil grādu ie^ universitāļ saldūdens! Burlingto] ne beiguj universitāļ kopš 19731 pēl
Inž. J. Vž
tā, 'kuru diaipozitlvj skārās veicis pet das ezer( jā. Ŗīmiķ kārt paki un analii piesārņo Ierente i( Jiem lab( jiem inst] dot krāsu 1 ferātus sentu, arī| ronto, pi( Re£er< inž. un t| nieks Rū( biedrība i karus rlkļ vakaru, bijuši astļ vakars 1^ bas telpi dzēts valļ ku piedi
noi
vaid
m
najā Arvīds Bļ pes un ie vad. Alel* tārs Jāni! daļas vac rIkojumu| Vītols^ natnes Priedulāji Dišlers, sporta dl felds, kj lājs. Rei ards Ozoļ un Biruno kagas" lat| nlbā' A. bergs, pāi cijas un mitējā jļ vis Kr. d tols, Gag Elgūts. ļ niece Ve Sarma Aieksandj frīda lesļ Ērdmanei vad. Auļ Vija Baiļ Jurēvica,