^ n i l b t ar gmatii fi?irta ^ 1085. L ind- ^ v i? r sieva devusies uz
KJ^ Pc tam attiec?b?m ar l i , Lindstr?ms Jngr ida apso- l * ^ u k i At*
MM?mt^ no * W n d a gaida " - M t f peskaid-
Jau ?irta ^^^omijas tie- i i e i t z i s i
.   bij. B u . i ]M nometnei im'k!^ ap ^ viciii vi?u
tMiHi mmiiii ktoo, pro
^ mtrtebil J4tena bru?i. " l em kara lai*
karasp?ka
franci jai Wil1B9ra me-
??j^a pa- i i r iwota pa* NNtt Marokai d e m i t o i
^ Chicago Star Times
in?e?ui aiz* fabrik?s. To
JK^ciJa p?r- _ ii*^Apcle*
(N^imelu le* ?rtti un i n *
turpm?k va- V U ^ iecelts
ChlipriAkai laika kritis
raid?t?jiem ?iiagl infor*
att?lum? uz
starp? vairs attiek-
?Ja. K?rt?ji ts Tra- v?l loti
'adridi dosies
fugee Orgaoization.
vai gads am no bagS- mgajiem - ka vl?S bez ?v?jls savu i
un firmas, p i l i no jau-1
I
, s e v i d?v? kas pa tele-i cmentus 9^ i iri uzvaras 1. ka pasau-
pieder pte izivos, Mis- l l?kdotpa-
otru reizi la. Pollcl?a
BUS.
lATVIAN NEWSPAPER
Nr . t l (ttU UMkuk mk i . IL M V . fimilt traiditiiit oa aMUU^A
U n t e  ; r t d . vtttn. H. CuUUi. Maktoii; K. Bolltliis. P, KiMm. a ?lSftUl. V, Lt-
4ttitfill|as fid?lEctlit vad. ?mits cn. UoOim Arv^m, Wi-
m, M . ar.: aH) S d i v i l M OmflAd. DPiCamp ArUUtrte* %mmm, tilr 8diw. Omttod lUI
AUPRgJS P U M P U R S
I- A C P L I Citi latvju karot?ji, Radi, draugi, tautiei, Dr?zi viens p?c otra krita, C?noties pret p?rsp?ku, Sveinieki zem? n?ca, Bar0 kungi vald?ja, Tduta, vi?u m??? tauta, ^mtiem gadu vergoja. Tom?r v?l p?c simtiem gadu Atmin?j?s L??pl?a? Tas priek tautas nebij miris Zelta p i l ! gul?ja Daugav?, tur apak salas, Tiivu kl?t pie Lielv?rdes. U?' no laika laivenieki. Braukdami pa Daugavu, Pusnakt? redz divus v?rus
(PMilaU dile<U]uiii)
St?v? krast? c?kstoties; Pa to laiku piles drup?s Atsp?d it k? ugunti?i, Divi v?ri cm?damies Pien?k pa? krastmal?, Kam?r beidzot tie no krasta Odens dzelm? ieg?as; Gaudu kliedziens atskan pi l i Nodziest uguns gaismi?a.  Tas ir L??pl?s's, kas e c?kstas V?l ar sveo naidnieku,  Laimdota tur p i l ! skat?s. Gaida, kam?r uzvara.  Laivinieki tic, ka reizi L??pl?s's savu naidnieku Vienu pau lej? grildis. Nosl?cin?s atvar?! 
Lacplesa sviflns
Murtsetimga ieso?oann aem^koi^? Mknd
m ? E N . M E K A R T U R S B E I D Z O T A P S T I P R I N A ?iNIESU K O M U N I S T U P ? R I E  A N U P A R J A L A S U P I - O F I C I ? L A N O T A U N G E N E R A L -
S E K R O T A R A M T R I G V E M L l - P U S O T R A S S T U N D A S I L G A G A I S A
K A U J A A R P A D O M J U T I P A T U R B O I Z N I C I N A T A J I E M - K O M U N I S T U
O P M S l V A P A G A I D ? M A T S L ? B U  I
T o k i o (F).  NoUkaml Korej? a iied?|aa a?kum? rUin?Juitos l?d? Mnematograllskl ?immi, ka lasItiUt vai apjuka, sekojot tikai ofiei?la- Jlem paskaidrojumiem viea Lldi ptf?jutta sv?tdienu vakaram ?ener?la Mekartura galven? m?tne neviena VMM nemin?ja, ka Mandtrtjai ro- bdhi blltv p?rt?JoH ??nlein kimtanistn sp?ki Bet tad min?jumiem nn spekul?cij?m sv?tru p?rvilka Mekartttn ofici?lais komunik?, kur tom?r vil nebija piemin?ti ??nleii, bet tika run?ta vien?gi par ,JleUem komi- n?stu sp?kiem, kas nav ideme|koreJleii". Plm^len turpretim UN ?eaer?l- aekret?ram THgvem Lilesniegtaj? not? ari Apvtenoto n?ciju armU^ virspav?lnieks apstiprin?ja, ka Zleme|koreM l^|oJnil ?intoii P?e ASV Ierosin?juma Dro?bas padomes presidents Dr. Beblers sasauca padomes ?rk?rt?ju s?di, kas s?k?s treidlen. Dtenu ieprleki UN sped?l? polittek? komlsUa vienbals?gi ple??n reiolOcIJu, ka UN karasp?ks ??nai garant? Mandiiirijas robeias neaisskaramlbu.
apz?m? par P?rst?vju karu. A r i pa domju ?rlietu ministrs Vilinskis v?stniec?bas r?kotaj? banket? V a  ington? sakar? ar oktobra revol?ci jas 33. gada dienu urn?listiem iztei c?s: ,JSs neticu, ka ??na iejaukusies Korejas konflikt?. Runa var b?t vien?gi par neliel?m br?vpr?t?go vle-
Sav? iesniegum? Dro?bas padomei tener?lls Mekarturs nor?da, ka U N karasp?ks praktiski jau bija Iznlcl* n?jls gandr?z visu zieme?korejieu armiju. A r ??nas iejaukanos kon flikt? Apvienoto n?ciju karav?ri ta gad st?v pretim jaun?m, svaig?m un l l b l apbru?ot?m vien?b?m. Citas ?i nieu div?zijas, ko eventu?li var?tu uzskat?t par papildu sp?kiem kon centr?tas aiz Mand?djas robe?m. ?wier?lls Mekarturs piebilst, ka vle- nltf U N karasp?ka lab?s vad?bas d?} bija iesp?jams p?rvar?t jauno situ? ciju. Ne sav? not? Trigvem L l , ne ari
Elven?s m?tnes ofici?laj? komunik? ner?lis ,Mekarturs nav noteikti IMPeclz?jls ??nas komunistu sp?kus. Vien? gadijumfi Wja runa par 7500 v?riem, kam?r amerik??u 8. armijas t?bs dom?, ka Maotsetungs metis d??s Zleme?korej? vismaz 9 div?zi jas, kas l?dzin?j?s 80.000 v?riem.
 \
Demokr?ti zaud?jusi, bet tom?r
V a i i n f t o n a (D^ - ASV ?t kongresa v?l?anas, kai notika 7. no vembri, Ueelna, ka pretidenta T r i - mena demokr?tu partija aboa namos patur?jusi gan nelielu vair?kumu,
Latilaiu lautas iftleoi m nm talkiiiM lefciaHs arkls.
f i m ma^mm gadu Baltijaa Jirta awlimNi kraaii atOlml apmiti- mm tikai ut lalflmal,
i a i H elol m eviUasa avteal m i t - bemi karav?ra rakii Ir v M t l M l aavu M v l m fOMiML k m a aMti i - kali a a a R i e g i S M M a Uttiiaa t ^ i b *
u eMUcUaa ga?slMMI lal iMu laulaa Hkttiito att^iliti i r a i ^ t a ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^^B^^^ wW^^P T F ^ P ^ ^ ^ ^ ^ ^ F ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ T ^ ^ ^ ^ H B ^ ^ ^ ^ ^ ^^^^ ^^^^^w^^^^^?f^^f
^fflU^m M f i ? k a a ap^basd M timi
diMMi. l a t v M u a H i H d ^ at?li n kafvtiUu dlts, k  ! gii ealt Kur Ir lava a r k l a , iideema m iabeMT K i r tr paU latvMn tavi  I Utvilaa vakKif
vett barbari se av^milett ar l a a r k a i M i nivea ivaigurt piere, ekau* t?m d v i s M a akflMia tMa vliti varm?ka varatfkaa Jrtla tlallaa Pivfi?tt aa daiU, Mtakatt Latvij?,
I arklat. M B l a d a l i ivi?ai kaa, aabeau Mira?l Ulrijaa
? i M . Nav vaira aavtata latvieii liemaleka mijaa aav vatei aevkaia
m?ja paviidli wmMm vai ateveaH ?pafi arijl Nav vairs vleaalae lai* visia taataa. LalvMa ditiama, kaa brM aa vareal skaaija pal m tada amite rl|a IdaaMa aa amagija baita aa mmA l?uMa laataa i v i i   la- gad apklaaasl sAvea iraklea aa Ma* laa. i e l labiaa aai?a LatvUaa ihNB. Sarkaaidi ^ M B a VkA ste aa kartto latvieia tealaa aalaki *  
S i t t ailafmf aa Mesaria fftt? atalkasl gadaliila mija varefa pli
? V i i i i l , kafa daibl aa elpii M v a
Ir aribMiMi r^ilal^ laaial aa iai^iteai m^ML U l *
pabllk?9i IsfirtMI n Alt (m nm^ t?ti vH aav gaflil lallrmllaa apffte*, ^ . . daa inakia, ka demekfiH vBlUnliL^ fri ^ ^^S?S^J?^ saudUaH valdibaa iiftlilikaa  l  t?^*?^
,  , S e ^ l asi r ^ b i l U  l f i fs i i p i i l aa lalvieia taroB Ir MJaM bet teor?tiski visur laud?JasL Kon- Etoopa. Pate ?rttala Maira tw- S S S f ^ ^T? grea demokr?tu vair?knnui no II preUm paskaldraja, ka, aataagallea ^^^^^S^^^?JfTiF^'^
as v^?iaaa rtiallitlett. AfV l t a -P t?!?]^ ilfUaleka pafta lltfl aemataislea aa vlai aeattdbih ' ^ ' t ' i i M pie vlaaa pammlea daba-
Piedal?an?! v?l?an?s, k i i i ? o |  ^ J ^ ^ > W amerik??u latoaksti, loptd bijusi  f P i^ vaiftvtfi LaW>aa atart- loti dz?va, m p a t driva un asa W- JJfSf 5 f J S P S S L S S  ^ jusi ari v?l?anu ci?a, kas savu k d - ^^^"TLz?Sr'^ mln?clju sasi^edza ?. im 6. novem   ^ apir?ail, f a m M * bri. Abu lielo parUJu p?rtttvjl ar rgJS?SS?!?"^'9S^* heUokopterien m l^ald?s pat blei?kl?, ' ? ?  ? ? j * * !  ? ^^BM. Na* apdz?vot?s viet?s, lai teOrtu atitici* | ^ telvieia nravni 9?M
 I / r . . f . i u T - i u - Jas runas. Prezidenta Tr?toaens ame- r fJS?^ "2!!!!5r '"'T" ? u ^ (F) ^ Laikraksts U i k s ^^^^ ^ ^ ^ j ^ ^ viemela aa aadibla?ja aHen asmi. zi?o, ka Amerikas b a l ^ Vi?a pilnvaras l koo- i m g. LalvUa aarabaUla miei !l?J 'n^J*t^^^^ neapdpud?ja, ,Jo gama a r ^ - f ^
viet?m sadilis us 2 un turpm?k bfts 19 pret 47. Tautas p?rst?vju nam? parlijaa vair?kums samasin?jlei 12 bals?m, lai gan par datiem Iecirk ?iem v?l trftkst reiull?tu. No 3S p?r v?lamiem tatu gubernatoriem re-
d l l S J J l l i i l M S l 8 . M ^
nlb?m. It (TurpinSjumt S. Ipp.)
Iesniegt priddiltkumus 13. novembra raid?jumam, kas paredz?s m?su tau tieiem aipus un vi?pus dzelzs pri^Skaram. Sagaid?ms, ka raid? jumu Ievad?s s?t?a uzruna. Gal?g? programma v i l nav pazi?ota. Bet Jau tas apst?klis vien, ka Amerikas balss v?las velt?t dalu sava raid?ju ma Latvijas neatkar?bas gada dienai, nozim?, ka amerik??i m?su probl? mas tagad skata pavisam cit?m ac?m nek? v?l priek gada.
Asto?as n?cijas protesti pret ^ padomju terroru
P A D O M J U ?ENERAUS V A D i S ARI UNG?RIJAS ARMIJU
V?ne (F).  Austrijas galvaspils?t? sa?emta Inform?cija, ka Maskava in?s dien?s nos?t?jusi uz Budapetu ?ener?li Batu, kam b?s J?reorgania^ ung?ru armija. Bata p?c taut?bas ir ung?rs, bet dzimis un darbojies Pa domju savien?b?. Maskava vi?u uz skatot par krietnu politisko komi s?ru". ?ener?lis Bata tagad ofici ?li atbrivots no sarkanarmljas die nesta un p?rskait?ts ung?ru armij?. Sls Ir jau otrs gad?jums, kad Krem lis alzdod" saviem satal?tiem k?du padomju ?ener?li. Pirmais bija marals Rokosovskis, kas uz??m?s" Polijas aizsardz?bas ministra amatu.
Ulma (F).  Lai protest?tu pret padomju oktobra revol?cijas izrais? to terroru, vair?k nek? 1000 DP pag, otrdien r?koja demonstr?cijas Ulmas tirgus laukum?. Sais demcmstr?d- Jfis piedal?j?s latviei, l i e tuv i ^ , igau?i, poii, ukrai?i, ?echi, slovaki un turiet Katras nacion?l?s grupas p?rst?vis is? uzrun? v?rs?s pret bol- evismu, nosaucot to par ^ . gadilm- te?a liel?ko nelaimi. Uz karogiem un transparentiem bija redzami uz raksti, kas v?rs?s pret Padomju sa vien?bas tirraniju. Uz k5da no transparentiem var?ja lasU: ,J*rct- bo|evistisko nSdju bloks ir tre? vara starp austrumiem un rietu miem.** Krievu emigrantu demon- stricljas notika ari Minchen?.
LatvIH prezidents b?s amat? v ^ divi gadus.|aprlaia tafi ap Jaaaft rtpabtlka va Daudz< v?l?anu It^?los bija uzit?*|ii?i g?ki f i M t asbivea darba, kaa dltas ?paas balsoanas ma?nas. Pa*{p|eHMQ|a vlial paiaald, ka ktfvMI raujot ux leju attledgo Uo?i, k?di ir bffvibaa aa aavaa vaMa atrad?s pret visu partifu un kandi*|i apUkt Na kafa gianillom aa datu v?rdiem, amerik?ni var?ja i i * peala Bl gada tolki Latvija lumga pild?t savu <km<^nitUko pien?ku* | par aleMa aa tatealga valatt. mu pttnigi medUbilskt Interesants toA Pidonla Mvka lba ir tas apst?klis, ka demokr?tu par- Ulalgl aatnvkto te^^
torui. T?, ^!!S^ w MitfaliJIem aa atatam LaMiaa sen?ta kara lietu komiAlu pnm - |M| | | i .BaalkarfbB.Ball itt m ?mM s?dis Taidingi, kas augst?kaj? ASV ^ ^ ^ ^ ^ likumdoanas lrt?d? atradU n e p ? r H i ^ r ^ f L ^ ^ traukti 34 gadus. Toties ar Ijelu bal> I Cii ^ ^ ? ? t ^ ^ ? ^ L " . ^ Z^!SL^ su vair?kumu par I??fujorims tata 11^ ,^^ m^mu^^m^ - ^ T M ^ S i i i a gubernatoru Jau treoreia i e v ^ J t e M ? n r l D ^ r a ^ ^ republik??u DJuls. V isp? i^ ^ U t v U M J e t a v i M ^ dence ^ d M  d  iwtoU mm p i r^ plja Ua. Padamja eavlaaiba nav aa* svaru patur?jtdi ASV dlenvktu ta-UifffiMi utvlla. LatvUa  IftaI ^ K i i T ? tttvartUJl i r re- UkapHa, laaiaa ttel?kft da|a aeaplaa. P^^^^^^^ lla fifdilbi, pail LaIvUa vil dMva,
Ift dalal tu Ir L i lpU l i awttlfia> laataa mMMMM MMMr i t a \^ lars, tas Ir vaiapa sp?ta aa B U l l mlKmlm M U R I M f P lldba, kas aetaaj Ulvljal beji Iti Laodaaa  ) , - BBC H?o, ka br i - .i* l e i M r i kaa alkal
tu ?rlietu nomstrs Bevins pai^daljis ^^g* a t tkaaara^ kalaaa aa apmekl?t Rletumv?dju. So tetor-I^T*^ ^ ^ "^ ^^ m?dju apsUpriaa ari v?cu feder?lai m wM? Karaemca de ta ina , Ina valsts kanclers Dr. Adenaueri, P*t- 5??    ^ t  ^ l ^ f i bilstot, ka B e ^ Bonn? ^id?fitt I  . fle Ir  t o i v?ko ?ctru ned??u l a i k i Britu ?r>l?^ ?^ ^ tarptaa Li l l?a lietu ministrija Uupretim vi?dtcs b  - ^   nm?m a iv i aa-
ba.
18. NOVEMBRi ZIEDO ABTAVU LATEUI!
mi?u v?l nemin. Ofki?kM? paskaid- E**^ >^ ^S^ Uehip?. rojum? teikti, ka Bevins Jau aen l^-P^.^jLi**^.'*?^ v laB, kaa nojis ierasties Rletumv?dJ?, bel lldz * m l rakte l lm vi?u kav?jis dari un i i e m e l l - ? ? ^ . . * ^ as Latvija
' aa l a attffvaia lai, kai ilkiiei kara v?tra  T a p t .
T?iq Utvf i i i varopa diea?, k a d I arnam r m i atavcna paf?lai aa
ikalae^ lai plemtn?Hi aa c O ^ t e lalvieia varapa g a r a a a atiea par LaIvttM b r f v f b a eaa pali k i L&M?fi.
% Laabarga