l?c?s jaU? Dzied?ji^ ma un ct
tr? stirojap lav lugu,
Im?tu. Ar :u afi vifik is, no kii- |a. Gr^ba ?akli lask
?damais lat- kaut kuar
lo KroUs
?an Ne>^ 8 \\ Gonvikt, I3b). ?s var no raksta p?
Lu of Lat- tianstr. 8L
Is, Herz(j)g l?nchen 22,
Starptau- litej? regi- ?rusta orga- . kam?r pa- un kam?r
ts pilda sa- Itarp tautis kai vai ari
;";V;;'?; r' valsts un
Starptau- utejai Lat- tad nav at-
nav var?- [dru iemak- ? krusta ko
re e m a- ?-tot ar sav- : t?du veidu ?ieknieclba ??tiska Sar-
p?rvaldes [ieknieciba
laik? bija likuma no-
Jiukuma lai^ ?savu piena- Ino saviem laisti un t?- l?dz n?ko-
?io galven?s latnes Sar- nt?js Pauls ?rsprokurors ?tu ministrs ili Krij?-
Bramt)ats : tk? aizvesti [mu apgaba- t?js ?ener? ls Prauls un
"no kom?- . Procesors Dz?vi
| e Elfr?da profesors
t t
> > > > M < M 9 9 M w M M > < M ^ ^ ? ^ j ^ j UH UZ zcmes, uu ?T vicRs no 9 _ I zin?tnei paz?stamiem d i v i rad?jumiem,
kas d?j olas un siavuS mazu?us;baro ar pienu. Otrs ?ds rad?jums ir skudru ?d?ja: Austr?lijas echidna. Te V?l daudz citu d?vainu rad?jumu: Ta;s- m?nijas velns un vilks, d i n g o - s u l i i , kas neprot riet, un plankumainais mea kakls, kurmis, kas ir akls^ m?ms un kurls, rejo.as ?irzakas, m?jas b? v?joi grauz?ji un zivis, k^s elpo^ jo t?m ir k? plauas, t? ar? aunas Loti daudz te putnu grezn?m spalv?m. Sarkani, za?i un dzelteni papagaili lai as bariem.
Vesels pasaules kontinents - Austr? lija aiz/iem p?ri par 7 J milj. kvad r?tkilometru plat?bu. ' Tas gul K lu saj? oke?n? ar Indijas oke?nu uz rietumiem un Dienvidus oke?nu uz dienvidiem np t?. ."^ ai milzu konti nent?, p?c 1943. g. apl?sumiem, ir tikai 7.246.612 iedz?vot?ju. Britu lie laj? imp?rij? Austr?lijai ir dominija, kuras galvaspils?ta saucas Kanberra. Vis? dominija ietilpst 8 sast?vda?as un territorijas Jaun? Dienvidvelsa, Viktorija^ Kvinslenda, Dienvidaustr?- lija, Rietumaustr?lija, Tasm?nija, Zie- melterritorija un Austr?lijas galvaspil s?tas territoTija. Pirmaj?, kuras gal vaspils?ta ir Sidneja, uz 1 milj. kv. km dz?vo visvair?k cilv?ku - 2.848.574. T?tad plat?bu, kas ir, turpat 17 reiu liel?ka par Latviju, apdz?vo tikai sa m?r? nedaudz, liel?ks iedz?vot?ju skaits k? miera laika Latvij?.
Austr?lijas daba loti da?da. Dien vidos klimats ir m?rens, zieme?os tro pisks. No vis?m 'zem?m pasaul? Austr?lija ir liel?k? aitu vilnas ra ot?ja. No lab?bas te audz? kvieus, auzas, mieus un kukur?zu, Austr? lija t?pat dod daudz kartupe?u, eu- kurniedfu, cukurbieu, v?nogu un augiu. aj? zem? atrodams zelts, sudrabs, svins, var, Idzelzs r?da, alva un. ogles. T?los zieme?os meon?gu bife?u bari gan?s milz?gaj?s step?s, kur dz?vo tikai nedaud?zi baltie cil v?ki. Mea p?les un zosis neticami lielos daudzumos m?t un laias p?r lag?in?m un ezeriem. e? zieme?os var sastapt ar? Austr?lijas ?stos iedzim tos, kas. sav? att?st?b? palikui vis primit?v?kie cilv?ki pasaul?. V i n i i r piln?gi nomadi, kas uguni iededzina ar koka sprungu?u berz?anu, met bu merangus un nogalina ?engurus ar ??piem. Austrumaustr?lij? ir augsti kalni, no kuriem Kos?uko kalns ir 2227 m augsts. Austr?lijas vidus dala uz rietumiem p?riet iplaos l?dzenu mos.
Austr?lija ir kontinents, kur? v? l ' atrodami gandr?z aizv?sturiski dz?v nieki. Parkos pils?jtu ' tuvum? un milz?gajos kr?m?ju dung?os - ,,bu?" var ieraudz?t koalas - dz?vos tcdijl?- cius", kas nekad nedzer, p?rtiekot no eikaliptu jauno lapu valguma. P?lkn?bis ir zivs, putna un dz?vnieka kombin?cija, kas vien?di labi j?tas
?imen?s, kur?s ir vair?k par vienu b?rnu, pien?kas 5 ili?u pabalsts ne d?l?.
Pie Austr?lijas territorijas skait?s ar? Papua vai Britu J^ungvineja, kas atrodas Jaungvinejas salas dienvid- austriimu da??, zieme?os no Austr? lijas. A r Tautu Savien?bas mand?tu
Austr?lija p?rvalda ar? bijuo V?cijas Jaungvinejas dalu, Bismarka archipe- lagu, biju?s v?cu Solomonu salas^ Nirfolkas, Nauru, Emoras un Kar- tjera salu. 1933. g. Austr?lijas domi- nijai pak?auta ar? Austr?lijas Ant arktikas territorija.
The World Almanach, 1943
Atk?rtot i uzsv?rt? fikcija par to. V 4. - v : 1 1 --^ i - ? . , - - 7 ka V?cija samaks?s okup?cijas izde-' Austr?lija ir kolonizeta tikai 1.57 . _ . _ . .
gadus. K? britu dominijai, tai ir par laments ar sen?tu un tautas vietnieku namu. P?d?j? l?boristiem (str?dnieku partijai) 49 vietas, apvienotai Austr? lijas partijai 14, zemnieku partijai 9 un neatkar?giem 2, bet sen?t? l?bori stiem 22 vietas un p?r?j?m parti j?m 14.
Izgl?t?ba ir bezmaksas un oblig?ta. Ir pat 6 universit?tes. Gandr?z puse austr?lieu pieder pie anglik??u baz n?cas, apm. piekt? dala ir katoli, bet no p?r?jiem visvair?k presbiteri?nu un metodistu. L?dz 1939. g. karadie nests bija oblig?ts visiem v?rieiem' vecum? no 18 l?dz 26 gadiem, bet p?c tam armij? un kafaflot? pie??ma tikai br?vpr?t?gos, atjaunojot oblig?to dienestu: atkal 1940. gad?. 1944. g. austr?lieu bru?otos sp?kos bija 891.000 v?rieu un 49.126 sievieu. P?ri par 500.000 no vi?iem bija br?v pr?t?gie, kas bija ar mieru, ka tos no s?ta cl6? uz jebkuru kafalauku.
Lai ar? Austr?lij? tikai nedaudz p?ri par 7 milj. iedz?vot?ju, vis? kon tinent? rao p?rtiku vismaz 12 milj. eilv?ku. Kara gados daudz no ?s p?r tikas sa??ma A S V karav?ri Dien- vidklus? oke?na karalauk?. Strauji s?k izveidoties r?pniec?ba. 1942. g.' Austr?lij? bija jau 26.971 fabrika.
Austr?lijas naudas vien?ba ir A u str?lijas m?rci?a, kas l?dzin?s 3,21 am. dol?riem. A r lieliem kara izdevumiem 1943.;'44. budeta gads Austr?lijai at st?ja 403 mij. m?rc. defic?tu, ko fi- nane? ar aiz??mumiem. Pensiju l i kumi paredz veeumaniaksas ve ciem cilv?kiem un pensijas invali diem, ieskaitot aklos. Pabalstus sa ?em ar? bezdarbnieki, turbekulozes npuri un daos gad?jumos bijuo karav?ru pieder?gie. A r ?pau M?tes aizsardz?bas likumu par katru Austr? lij? piedzimuu b?rnu izmaks? pr? miju. P?c soci?l?s nodroin?anas l i kumiem, katram b?rnam iidz 16 g. v.
?SnESSSSSSSSSEM?!?
P?tersons, bij s?tnis l ) r . med. Oskars Voits, zv?rin?ts advok?ts P?teris Eg- Iltis un Dr. med. J?nis Jaunzcms eva ku?ti uz da?d?m viet?m /?cij?.
Tikai neliela dala galven?s valdes sast?va prieknieks Dr. med. K?r lis Barons, profesors Dr. med. Ernests Putni?, profesors Dr. med. P?teris SnikcrS: un a<4vo?oms 'SkubvA nezi- namu anst?klu d?l ir palikui Latvi- jas territorija.
Tikai p?c anglu un amerik??u kara sp?ka ien?kanas, uz 'V?ciju aizve stiem galven?.| valdes locek?iem rad?s Iesp?ja sazin?ties, nodibin?t savstar p?jus sakarus un st?ties pie Latvijas Sarkan? krusta darb?bas a tj a uno- anas.
Promeso? prieknieka funkcijas p?r??ma likum? noteikt? k?rt? ilg gad?gais vicepricknieks Spricis Paegle. Priekniec?ba var?ja atjaunot darb?bu, jo atsauc?s 4 t?s locekli viceprieknieks Spricis Pae^le^ sena tors J?nis Kalacs, profesors Dr. pharm. Eduards Zari? un Dr. mcd. J?nis Jaunzems, k?ds kvorums p?c likuma ir lemtsp?j?gs. (
Ar? galven? valde var san?kt liku m? paredz?t? kvorum?, jo l?dz ar 12 uz V?ciju evaku?tiem taj? ietilpst ar? Latvieu Centr?l?s komitejas noz? m?tie 5 locekli - bij. finan?u mi nistrs Dr. A . Valdmanis, Tautas pa l?dz?bas .priekniicks m^ig. jur. . ?. ilde, Dr. med. N . V?t ra , Dr. A . Bor- mane un mag. iur. A . G?ra .
?do^^ apst?k?os Latvijas Sarkanais krusts ir sp?j?gs emigi??cijas la'k? turpin?t savu Latvijas likumos un Starptautisk?' Sarkan? ktusta konfe renc?s tam paredz?to darb?bu, lai gan stipri ierobeotos apm?ros. Tas sav? vad?b? p?r??ma ari tos pien?kumus, kurus pirms: galven?s valdes darb? bas atjaunoanas Sarkan? krusta v?r d? bija veikuas citas g'rupas. T? d?m grup?m galven? i valde at?auj turpin?t ies?kto darbu, cikt?l t?s dar bojas saska?? ar likumu par Sarkano kr--stu.
Par Latvijas Sarkan? krust? galve- s? valdes iia priekniec?bas pagaidu
Dr. med. Jansons, Dr. mcd. Augusts s?dekli izraudz?ta Hidesena (Latvian D P Camp, Frisehe ?uelle'V Hidde- s?n bei Detm.old, Lippe).
Par Latvijas Sarkan? kirusta galve n?s valdes un priekniec?bas darb?bas atjaunoanu un jpagaidu s?dek?a vietu ir pazi?ots m?s:u s?t?iem. London?, Vaington?, Zen?v? un Stokholma, Starptautisk? Sarkan? krusta komite- jai 2en?V? un v;ls?m nacion?l?m Sar kan? krusta organiz?cij?m ?rzemes. S?tnis en?v? ir l?gts ar? no savas puses pielikt p?li?us, lai Latvi jas Sar kan? krusta ties?bas neaizk?rtu un lai nok?rtotu jaut?jumu par izst?vo ?s biedru naudas samaksu.
Trimdas apst?k?os Latvijas Sarkan? krusta financi?l?s iesp?jas ir loti iero beotas, bet apr?p?bas lauks bezga l?gi plas. Ciandr?z visas t? naudas summas, kas sast?d?s no v?cu mar k?m ,.i? blok?tas: v?cu bank?^,' u? l?dz im nav izdevies t?s atbr?vot. Ap-
:r?pcjan|o kara . invalidu, kara gu- stek::u un truc?go. b?glu liel?s va ja- dz?bas Latvijas. -Sarkanais krusts ti?- d?l \^?r apmierin?t tikai niec?g? ap- j 0 m ?: u n a rI h e v i s os;. g ;.i d ? j u nio s. T a e u dara .visu, kas vien Sarkanam kru stam palaik ir/pa sp?kani/^^^ ^^ ^^ ;^
vumus, izgaist p?c iepaz?an?s ar is zemes financi?lo st?vokli. Bankrot? jusi V?cija, nemaz nerun?jot par o izdevumu seganu vai samaksu pat n?koos 50 vai 100 gados, pareiz ne var uztur?t pati sevi. Amerik??u no dok?u rriaks?t?js ir tas, kas samaks? A S V okup?cijas izdevumu r??inus un pal?dz ar? V?cijai. M?nes? ie r??ini sniedzas miljonos dol?ru un l?dz A S V sp?ku atsaukanai sasniegs des mit miljardu. Pier?d?jumi im vie doklim atrodami plaajos A S V M i l i t?r?s vald?bas zi?ojumos.
V?cijas nedroaj? saimniec?b? gal venie faktori ir trej?di: gigantisks iek?jais par?ds, k?rt?jie budeta de fic?ti un bezv?rt?g? nauda, ko ik br? di apdraud neapturama infl?cija. ?e ner?lim Eizenhaueram v?l esot par Milit?ro gubernatoru, t? p?d?jais zi ?ojums st?vokli raksturoja ?diem v?rdiem: Finan?u zin? tie?m no pietnas gr?t?bas rada nevis acumirkl? g?s probl?mas, bet gan ilg?ka laika faktori, kas j?p?rveido, lai pan?ktu financi?lo stabilit?ti. K?ds atrisin? jums ,j?atrod iek?j? par?da probl? mai, jo ?. par?da piln?ga segana r? d?s .neiesp?jama; A r laiku j?nov?r vald?bu 'lielie defleiti. Apgroz?b? ir par' daudz naudas."
Kara beig?s V?cijas iek?jais pa r?ds p?rsniedza 400.000.000.000 marku. Visu o par?du reprezent? v?cu no-, guld?t?ju un banku rok?s esoie kafa aiz??mumi". To saist?bu k?rtoana vien ik gadus pras?tu no 10 l?dz 15 miljardu marku aug?u samaksai. T? k? ,,par?da' pilif?ga segana.r?d?s b?t ne i e sp?ja m a,' * a t k ? r to j o t E i zenh a u e r a v?rdus, bet- da??ja t? saist?bu k?rto ana p?c finan?u ekspertu vair?kuma; dom?m nav praktiska, tad viss pa r?ds vai t? liel?k? dala no gr?mat?m j?dz?. Bank?s esoie nodroin?jumi t?p?c, paties?b?, ir bezv?rt?gi, bet tie bank?m, pareiz (daos gad?jumos p?rsniedzot 75 . proc. no. vis ?m. pie teikt?m v?rt?b?m) skait?s gr?mat?s k? nodroin?jums klientu skaidr?s naudas iemaks?m.
Pi eV i enoj i et iek?jam par? dam pa- pildu 400.000.000.000 marku pras?b?s par nekustamu ?paumu kara post?-- jum i e m, un jau t ? j u m s pa r p ar ? d a 1 ik- vid?ciju paliek pavisam bez cer?b?m.
A r i k?rt?jie vald?bu budetu defi c?ti at?em . cer?bas k?dam atrisin? jumam p?rskat?m? n?kotn?, ja vien nenotiek nodok?u programmas radi k?la rev?zija. A S V okup?cijas josl? vien paredz?tos; budetos k?rt?jam saimniec?bas gadam, kas beidzas 31. mart?, j?r??in?s ar defic?tu, kas p?rsniegs 1.800.000.000 marku, nepie skaitot Reichsbahn*' (dzelzce?u) un Reichspost'* (pasta) deficitus, kas vienm?r bijui visas valsts, nevis vie t?j? atbild?ba. Bav?rij? vien dzelzc?iu un pasta dcficitu v?rt? uz 730.000.000 marku, un pie tam os budeta defi citus, k? uzsver Milit?r? gubernatora zi?ojums, vel nevar uzskat?t. par pil n?gi pareiziem: J?patur pr?t?, ka budeti praktiski neparedz nevienu ieguld?jumu liel?kiem;poste?iem, kas n?kotn? aiz?nos visu citu, proti, oku-. p?cijas izdevumiem, lauksaimniec?bas
Latvijas Sarkan? krusta darb?bas auks patlaban aptver anglu, ameri
k??u un fran?u okup?c i jas joslas V? cij? un Aust r i j? . Tas sadal?s 34 Sar kan? krusta nodalu un 10 pilnvarnie ku rajonos anghi josl? un 60 Sarkan? krusta pilnvarnieku rajonos ameri k??u un fran?u okup?ci jas josl?'. Se vi?u v?r?bu Latvijas Sarkanais krusts velt? prot?u j au t? jumam, kas ir viens no gr?t?kiem.
Knergija, r?p?ba un sapra.^an?s gars. ar k?du Latvijas Sarkan? krusta vad?ba ir ??rusies pie savu c?lo m?r?u sasnieganas, t? ilggad?go ckirbinieku pieredze un nesavt ?g? st?ja ir droa
Moraida Dle Nene Zeitung^'
apgalvojumus ;
v?bijas novada Latvieu komiteja ar Igau-'.u ko m i teju un Lietu vi c^u ? o- mlteju 6. janv. no Augsburgas nos?t? ja .airrerjk?i'iu armijas Minelien? v?cu valod? izdodain? " laikraksta D i c N c u e Z c i t u n g'* vad?bai kop?ju raks.tu, kur? noteikti noraida ? laik raksta 4. janv. numura zi/.ojum.? min?tos apgalvojumus par to, ka B a - tijas valstu pilsoni emigranti V?- cijli sinip: 11iz? nacion? 1 soei?lismam un
.garantij?, ka Latvijas Sarkani krusta i ' '^ n^">^ '-s l^P nometn?m vini nodarbo- darb ?ba ar? . trimdas apst?k?os dos ' i^ s^ ar la?p?an?ni un s lepkav?b?m. maksim?li iesp?jamos pan?kumus . Cerot un ticot' Sarkan? krusta huma nit?ram garam, droi so?osim ar ? krusta z?mi uz prieku, un m?s p?r var?sim, visus ??r?us. Per aspera ad astra! Senators J , Kalacs.
0 rakstu l?gts public?t Die : Neue Zeitung" slej?s.
L?dz?gus atsaukuma un paties?bas pier?d?juma rakstus min?t? laikraksta vad?bai, k? m?s inform?, nos?t?jui arldaudzi atsevi?i latviei.
KasMsUNO ?eneralsekret?rs
L?dz 16. janv. U N O pilnsapulce Londona v?l nebija iev?l?jusi U N O ?ener?lsekret?ru, ko amerik?ni jau s?kui d?v?t par n?kamo faktisko pasauies karali'*.^ Anglu aprindas at k?rtoti izsaka v?l?jumu, lai o amatu uz?emtos gen. Eizenhauers, kaut: art vi? pats uh A S V vald?ba to neve-?
I . . , . , , ? . . . loties. Lielbrit?nijas l?dzin?jais mi- subsidijam, pabalstu maks?jumiem \^ 1 7 . i 'vs X M k . \ 7 - 1 j ^ n i s t r u prezidents V i n s t o n s G e r C i l s , un visas V?cijas izdevumu v a j a d z i - L , . K , 1. A o ^ 7 1 x- , _ u n - - 1 1 - kas 14. janv. ieradies A S Valstis, uz bam. rec iepriek?jiem aplesumiem, ^ . _. .
! . 1 - . . 1 - 1 1 ^ V Iamerik??u urn?listu vaic?jumu, vai amerik??u josla pabalstu maks?jumi . .^ . , ^ x L 1 J - ., ' j . . ^ . _ : 1 vifis uz?emtos so posteni, atbild?jis, ik gadus ievcrojami p?rsniegs , ^ 1 - !i ^ c n n A A A A A H \ u ka par to dzirdot pirmo reizi. 500.000.000 marku. A O I T ^ - J . I
A S V str?dnieku organiz?ciju pra- St?voklis attiec?b? uz pau naudu L j | , . , , p^ .^ algas' paaugstin?anas gan-
ir ne maz?k dr?ms. Pareiz ^ . j ^ vis?s r?pniec?bas nozar?s draud apgroz?b? atrodas 70.000.000.000 h^g^^?^^ streikus, kas aptvers miljo- marku un piedev?m v?l miljardi Sa- ^iem nodarbin?to. Telefona un tele- biedroto iespiesto okup?cijas marku, g^ f^^ darbinieku streiks p?rtraukts un Nav iesp?jams noteikt tiei, cik t. s. ^^ 1^ 1,^3 30 dien?m. Sabiedroto okup?cijas marku ir ap- A l b ? n i j a s satvei-smes sapulce groz?b?. Amerik??u iest?des var pa- nobalsojusi par republiku. A r to teikt tikai to, ka 4.000.000.000 nodoti trimd? London? dz?vojoais karalis finan?u iest?d?m un cit?m a?ent?r?m, CQg3 pievienojies Eiropas beztro6u bet nevar pateikt, cik no m naudas ^^^^ 1^ pulkam. Sp ? n i j as diktators: atrodas apgroz?b? vai v?l ir uz rokas, pranko p?rk?rtojis savu ministru ka- Krievu, britu un fran?u iest?des ne- ^i^etu. Dr?zum? Sp?nij? ierad?oties maz nerun? par to. cik ?du marku p^j?j? kara?a Ulfonsa d?ls Hu?ns, laists apgroz?b?. Varb?t?j? okup?ci- ^pspried?oties ar Franko. Sp??u jas marku kopsumma sniedzas pie Loj?listi cer uz jo dr?zu mon^chijas 18.000.000.000, kas ir tiei divtik, cik L j^^ j^^ ^^^ j^^ ^^ Izsalkui un lielas gr?- V?cij? naudas bija apgroz?b? 1933 U^^^ p?rdz?vojo? ,G r i^ e ? i J a san?-
musi no A S V 25 ?iilj. dol?ru aizde- Pap?ldus apgroz?b? esoiem 88 mii- vumu ar noteikumu, ka pan?ks k?rt l-
jardu marku, V?cijas nauda tuv?k? bu sav? saimniecisk? un politisk? laik? dab?6 v?l ?pau at?aid?jumu ar dz?v?, lai var?tu da??t jaunus aizde- s?k?ko v?rt?bu naudas z?m?m par vumus. ?e e h o s 1 oy a k i j a s dro?- 5.000.000.000 marku. Jaun?s naudas bas iest?des pazi?ojuas par sazv?re- z?mes pas?t?tas p?c 4 lielvalstu vieno- st?bas atkl?anu pret Benea re?mu, an?s t?p?c, ka ,.tr?kstot s?ko v?rt?bu T o vad?jis London? dz?vojoais gen. naudas z?mju". A r to apgroz?b? at- Pr?hala, kas ir pretinieks ?ecboslova- rad?sies 93.000.000.000 marku pret nor- kijas cieai sadarb?bai ar PSRS. P?c m?lo 9.000.000.000 marku apgroz?bu, sacelan?s H a it republik? t?s pr^ ' Milit?r? gubernatora zi?ojums sa- zldents Leskots piespiests a t k ? p t i e s biedr?bu m??ina p?rliecin?t, ka, par Neapol? 4.000 bezdarbnieku kafa^ ^^ ^^ _ sp?ti: pasakainajam daudzumam ap- dal?bnieku un bijuo kara g?stek?u groz?b?, marka ir droa. Lai gan zi- kop? ar namam?t?m uzirukui pils?- nojum? teikts, ka nav paz?mju mar- tas valdei, pieprasot p?rtiku saviem kas v?rt?bas j?tamam samazin?ju- b?rniem. Sievietes sadedzin?juas mam," neofici?li par dol?ru pareiz t?kstoiem p?rtikas' kar t ?u un p?p dod 200 marku (ofici?lais un m?ks- tam iebrukuas p?rtikas veikalos. Ne ilgais kurss i r . 10 marku par dol?ru), micriem turpinoties ?daudz cit?s Ita- V?cijas saimniecisko ?aunumu atve- Hj^s pils?t?s, Neapol? aizliegts pul- seloana prasa steidzamu n n n o t e i k t u c ? t i e s . v a i r ? k par 5 cilv?kiem vien? r?c?bu." Ja ar? iek?j? par?da vien- viet?. ^ k?ra dz?ana b?s s?p?ga, noguld?t?- Pasaules prese a t tur ?gi nov?rt? jiem, visp?r?j?s sekas neb?s s?p?- U N O pilnsapi?lcc^ aizkl?t?s v?l?an?s ^ g?kas par| t?m, ja o nastu uzkrautu notikuo 2 svar?g?ko komisiju vad?-/ amerik??u nodok?u maks?t?jiem. S?da bas nodoanu PSRS ,Iespaid? esod ' dz?ana, attiec?gi ietekm?jot banku valstu p?rst?vju rok?si Par Dro?bas . nodroin?jumus, pras?tu ar? banku komitejas prieks?di iev?l?ts padomjii. saist?bu atviegloanu no ieguld?ju- Ukrainas ?rlietu ko?nis?rs Manu i l sk i s^ miem, kas segti ar l?dzin?jienr ,,no- un par Saimniecisk?s komitejas prieks- : droin?jumiem", tos ..iesald?jot" vai s?di Polijas delegc?cijas loceklis t?pat , piln?gi dz?ot. Tas aptur?tu Konderskis. ^ kredita infl?ciju. >Jaudas infl?ciju No Br?me?es uz A S V tuv?k?s die- var aptur?t t ikai , apgroz?b? eso?s n?s dosies v?cu smagais kaujas krei- naudas redukcija, liekot visu naudu seris Prinz Eugen \ ko p?c Potsda- nodot un izsniedzot jaunas naudas z i - mas vienoan?s sariem A S V kara mes, varb?t, piecu vai desmit pro- flote. ^isJO.flQft*o kafa ku?is ir viens centu apm?r? katram pret naudas dau- no nedaudzajiem, kas V?cijai v?l dzumiem, kas p?rsniedz 300 marku, bija palikui neboj?ti. AS^7 pa- Lai aptur?tu nekustamos ?paumos reiz apdz?vo 140 milj. ^cilv?ku pret ieguld?to v?rt?bu strauju pieaugumu, 131.7 milj. cilv?ku 1940. gad?. . Ja ^ nepiecieams nekav?joties palielin?t iedz?vot?ju skaits ^turpin?s pieaugt nekustamo ?paumu nodok?us. t ikpat strauji, tad ap 2000. gadu A S V /
L?dz?gas amerik??u saimniecisk?s apdz?vos 200 n?ilj. cilv?ku. Uzlabo- ,A domas novirziena p?rst?vji par ?du Jo^ e^s higi?niskiem un dz?ves apt?k- pl?nu dom?, ka tas ir vien?gais at- J^^ ^ caurm?ra amerik??u m?a .ga- ; risin?jums V?cijas saimnieciskai put- ^^^^ tagad ir 64,5 gadu, kam?r 1930. rai". Ar? kr ievi ir par noteiktu . r ? - g - r??in?ja tikai uz 59,57 gadiem, ??bu. Bri t i un. franc?i, turpretim, A S V Milit?r? vald?ba pav?l?jusi iz- ?ict, kav?jas n?kt pie atz?nas, ka no "^^^"^^ lidma?nu fabrikas B a v ? - bankrot?juas n?cijas neb?s icsp?- M J ^ ieskaitot vienu, kas izb?v?ta janis iekasa repar?cijas skaidr? ? P^^^"""^ ^^^^^ ^^^^^ pamatn?. - Ba
v?rij? izdots ?pas likums par b?g ?iem. Pareiz Bav?rij? jau 1,4 milj. ' b?g?u no c i t?m V? c i j as d al a m un ,325.000 ?rzemnieku. L?dz ;3.1. j?lijam Bav?rijai j?uz?em un j?novieto v?l 1 miljons beglu;;
Polu preses a iJent?raVara ka no PSRS nodotiem Polijas austru mu apgabaliem tagad?j? Polij? atgrie zuies; 8000.0()0 polu, ;^ potienr. sagatavoti transporta M N o P o l i j a s u z P S R S izce?ojui 320.0 ukrai?u i m 30.000' baltkrievu, v N O A ?iropas rietumie?v Po ij? atgriezuies 600:00?;poln, toS^du 200;0p0'^ ^^ okup?cijas joslas.
A r 14. janv. pilnos apm?ros atjau nota ? t r V i 1 c i iie n u s a t i k s m e uz Inij?m Frankfurta-l|ofa,; Frankfurt?-
Minchene: caur N?rrrbergu, Frankfur- t?-^linehene caur: i^tutgar furt?-V?zerminde un Fra?kfurt?:Ka- sela. Par ?trvilcienu izlietoanai va- jadz?g?mat lauj?m inform? stacij?s. 5 pa domju laikrakstu korespondenti a r kapt cini L i di ju D e n isov u ^ priek- ga 1 ?: pareiz apciemo amerik?uu . joslu
" un ap mekl?s Fran k furtu, N?rnbcrgu, Minchcni, Bad-T?lcu un Hcide?bergu,
; The Stars a ? d S t r i p e ^ :
naud?.
Vien? okup?cijas josl? ?dus solus, iek?j? par?da dz?ana un k?di i ir
jaunu naudas z?mju izlaiana, nav iesp?jams re? iz?t. Tam vajadz?ga 4 lielvalstu, kop?ja r?c?ba,' Kam?r t? das nav, Amer ika nevar sagaid?t sa viem nodok?u maks?t? j iem uzlikt?s noduklu nastas samazin?jumu. Pat va i r?k : V?ci jas a tdzimanas , veicin? ana,, un ar? tikai l?dz Potsdain? no teiktam eksistences l ?menim, prasa jaunus un a i /v ien pieaugous ameri k??u dol?ru i>;tlcviimus, par p?r-? tiku vien l?dz im ir samaks?t i 75.000.000.
..kigsim ar Eizenhauera v? rd iem: Kaut ar? pla?k? un v l s tu r i sk? zina v?ciei ir piln? m?r? atbild?gi par sav?m pa t re iz? j?m saimniecisk?m gr?t ?b?m, amer ik??u nost?ja prasa solus, kas a izkav?tu visp?r?jo badu vai slim?bas, par cik tas ir iesp?jams. S ? d a humani t ? ra nost?ja prasa p?r tikas un ci tu mantu ievedumus bez poz i t ?vas garantijas, ka saimnieckski nov? j in? t? v?cu n?cija par to jebkad sp?s samaks? t . "
The Starg.and Stripes Magazine