i i i '
K?ds tautietis no Zviedrijas ,,Lat- ^ vieu V?stnesim" raksta:
, , M Q 8 U dz?ve Zviedrija pareiz rit bez sevi?iem notikumiem. ?rzemnie ku gaitas nav vieglas. Esmu atradis nodarboSianos k?d? Stokliolmas resto r?n?. Mans uzdevums ir p?rdot vie siem alu, kafiju un da?das sulas. Se str?d? vel ap 20 latvieu -m?su in* teligenees p?rst?vju Nav vinu vidfl t?du, kas neb?tu beidzis vismaz ?im n?ziju, bet vair?ki ir ar augstskolas izgl?t?bu. Te past?v?gi str?d? ar? r?dziniekiem paz?stam? Vintera trio dal?bnieki; Sav? mazaj? saim?t? visi dz?vojam loti satic?gi, kaut ar? lat viei Zviedrij? tagad ne vienm?r var iztikt bez ?ild?m. M?su restor?na dz?v? zin?ma ?piitniba*' ir t?, ka ne redz iereibumu viesu. Ja t?di gad?s, tad vi?iem bez ?last?bas un ieciet? bas par?dk durvis.
'Esmiu ieguvis ties?bas stud?t Stok holmas universit?te.' Studijas g,an loti gr?ti apvienot ar darbu, bet pa reizei tom?r ir izdev?ba lekcijas ap mekl?t. Bez tam mazliet rakstu ar? zviedrtt-pres?, piepelnot nelielu hono r?ru. Visi raksti j?tulko, kas rada lie las ncf?rtlbas.
Pelnu ap 200 zviedru kronu m?nes?, pie kam par uzturu darba viet?  restor?n? nav j?maks?. Dz?voju 14 km ?rpus Stokholmas, un uz darbu katru dienu j?brauc ar elektrisko vil cienu. Pa? dz?vokli un braukanu m?H nes? izdodu 72 kronas P?r?j? nauda atliek. T?s tom?r vienm?r ir par maz, jo veikalu skatlogi k?rdina da?d?m jauk?m mant?m. Sam?r? labs uzvalks e maks?' 200 kronu, virskrekls 16, pavasara m?telis 150, 20 gab. viet?ju cigareu 1.70 un ?rzemju  2.40,
' puslitrs degv?na 6, bet viens g?jiens pie friziera  2 kronas. Friz?tav?s cenas iies?m loti augstas. Vilinoi Zviedrij? ir dienvidu angli. Bumbieri maks? 2-3 kr. kilogram?, bananas 3, v?nogas fl?ri 3, ?pelsrni l kronu par kg. L?tuma d?l apels?ni bag?t?gi piee jami ar? latvieiem, b?rniem un pie auguajiem.
Stokholma, kas kafu nav redz?jusi, Joproj?m ir t? pati grezn? lielpils?ta, k?da t? bija sen?k. Lielisk?s gaismas rekl?mas naktis cenSas p?rsp?t viena otru. Tikai tad ?sti redzam, cik m?su emigrahtu dz?ve aj? grezn?b? ir pe l?ka un skumja..
Austrij? vel odien dz?vo 2000  3000 latviie?u emigrantu. Agr?k Austrij? uztur?j?s pi?ri par 5000 tau tieu^ bet p?c Austrijas patst?v?bas atjaunoan^iS daudzi p?rc?luies uz V?ciju, kur b?g?u apg?de un ari tie siskais st?voklis ir daudz lab?ki Lie l?k? dala latvieu emigrantu Austrij? dz?vo priv?tos dz?vok?os, sa?emot austrieu ujRtura p?rtikas k a r t ? t e s un papild?m, kaut air? neregul?ri, fran?u vai amerik??u Sarkiin? krusta p ? r t i  kas sain?us, V vai 2 m?nes?. Daos novados, piem?ram, Karintij? (K?m- ten), Sarkan? krusta sain?i tautie iem v?l nav izsniegti. Neliela tau tieu dala dizlvo UNRRA's nometn?s, no kur?m liel?k? ir Gl?zenbach? pie Zalcburgas, kut vienkopus novietoti ap 500 tautieu.;
Latvieu b??U Austrij? labi orga niz?ti. Katr? apgabal? past?v sava b?g?u nacion?l? komiteja un bez tam v?l Austrijsis Latvieu nacion?l? ko miteja ar s?dekli Gl?zeiibach? pie Zalcburgas, B?g?u pal?dz?bas darbu vada komiteju prieki>s?iresp. apga balu p?rst?vji: Forarlberg? Latvijas ?rlietu miniistrijas bij. darbinieks P? teris Pried?tis,Tirol? zv?r. adv. K?r lis Dzelz?tis, Zalcburgas apgabal? Liep?jas stacijas bij. prieknieks R? dolfs Kalni?, Karintij? zemkop?bas ministrijas departamenta bij. direk tors in. A . Kuze un Augaustrijas apgabal? Vilhelms Baltgals.
Par Ausltrijas Latvieu nacion?l?s komitejas prieks?di p?d?j? deleg?tu san?ksm? 20. janv. iev?l?ja redaktoru
Fr, Andersonu un par Latvieu b?ghi V?cijas un Austrijas Centr?l?s pado mes locekli P. Pried?ti, vienbals?gi no lemjot anull?t Centr?l?s padomes lo cek?a mand?tu in. A . Kalpin?m.
Austrijas Latvieu apgabala komi tejas adrese Forarlberg? ir: Bahnhbf- str. 10, Bregenz, Osterreich; Tirol?: Salurner Str. 5, Innsbruck, Osterreich; Karintij?: Gasthaus Moser", Paten- dorf, Kamten, Osterreich; Zalcburg? (ar? Austrijas Latvieu nacion?l?s ko mitejas adrese): DP Camp, Bar. 7, Glasenbach bei Salzburg, Osterreich; Augaustrij?: Goethestr. 63, Linz, Osteneich.
V?n? palikui v?l ap 30 latvieu. P?r?jie esot aiztransport?ti uz Pa domju Savien?bu. Austrij? dz?vo un b?g?u apr?p? l?dzdarbojas vair?ki lat- vies? sabiedr?bas paz?stami darbinie ki un m?kslinieki: operdziedonis ?dolfs KaktiA Karintij?, m?kslinieki J?nis Cielavs un Alfr?ds Svedrevics Innsbruk?, m?c?t?js Rom?ns Reinfelds un reisors Hermanis Zalcburg?. Lat vijas Sarkan? krusta p?rst?vis Karin tij? ir prof. Dr. med. R. Sni?ers un Bregenc?j Forarlberg?, mag. iur. V . v?ksts. Sv?t?gu b?g?u apr?pes darbu veic Gl?zenbachas nometn? izn?ko ais laikraksts Latvieu Balss Austri ja ' redaktora ?valda Freivalda liet prat?g? vad?b?. V?n? esot palicis zv?r. adv. Nikolajs Valters, kas darbojoties pie V?nes universit?tes. Innsbrukas universit?t? stud? 18 latvieu. Dai latvieu studenti esot imraatrikul?ti ar? V?nes universit?t?.
Latvieu apg?de un tiesiskais st? voklis patst?v?gaj? Austrij?, k? jau min?ju, nesal?dzin?mi slikt?ki k? V?cij? un cit?s zem?s. Austriei p?c patst?v?bas atg?anas izturas pret ?r- zemittiekiem visp?r?gi un ar? pret sa viem tautas br??iem valsts v?cieiem loti naid?gi ?rzemniekus austriei m??ina ierobeot kur vien iesp?jams, sevi?i dz?vok?u un p?rtikas apg?des zin?, aizmirstot, ka miera laikos M t i i liel? m?r? p?rtikui no ?rzemniekiem  t?ristiem. P?d?j? laik? atlaisti no darba ar? visi latviei, kas v?l bija nodarbin?ti valsts vai priv?tos uz?? mumos.
Austrieu laikrakstos, it sevi?i ko munistu pres?, p?d?jos m?neos siste m?tiski par?d?s p?rvietoto personu ~r ari Baltijas b?g?u apmeloanas raksti, kuros m?s nost?da par hitlerie iem un pat par krimin?lnoziedznie kiem, kaut ar? Baltijas bcglu vid? t?du nemaz nav. Apm?ram tai pa? laik? l?dz?ga satura raksti s?kui pa r?dieties ar? V?cij? izn?ko?s v?cu av? z?s un pat daos amerik??u izdevu- raios, k?del j?n?k pie sl?dziena, ka tie ac?m redzot inspir?ti no viena centra.
Austrij? v?li palikuajos tautieos aizvien vair?k nostiprin?s domas, ka l?dz ar pavasara iest?anos j?p?rce?as uz V?ciju vai cit?m zem?m. Te savu piigaidu dz?vi dz?vojoo latvieu gars tom?r mos un visi cer reiz atgrtez- t!4>s m?su m??aj? dzimten?.
K?rlis Dzelz?tis
Cieanu vilciens Caur alcoiem md^iem, pa ziedo?m
p?av?m. P?r mirdzoo upi Aizg?ja cieanu vilciens, Vagonu rinda ar sarkaniem krustiem, Tas aizveda z?nus. K?dreiz tik drast?gos z ? n u S i A r s?p?s savilkt?m sej?m, A r k?j?m, iesiet?m in?s, A r kru?iem, A r l?stiem uz l ?p?m. . . No plauksto?s zemes Augup, alugup uz sauli C?rulis c?l? un slav?ja br?vi. Bet lej? Pa ziedoiem laukiem ( Aizg?ja cieanu vilciens, ~ Tik daudziem i P?d?jais vilciens caur dz?vi;
Andrejs Johansons Pamest?s m?jas
Z?d rati p?d?jie aiz kalna I Un skumji ziedu lapas kr?t,
Jo barga, nesaudz?ga salna ^ o vietu p?rstaig?s jau r ? t (v
Aiz mea t?la bl?zma ce?as, Un ^?mi klejo pagalmos.
Dun 4boli un z?l? ve?as, I Bet lauu nav, kas ?emtu tos,
Pret sien?m rudens v?ji dzenas. Un logus kap? lietus ass,
Bet Pest?t?js no gleznas senas , iStiepj rokas, l?gsn? saliktas. Tirz?, 1944. g. 15. septembr?
liroiiikii Mannheimas nometnes Latvieu
komiteja iek?rto klubu, kas b?s centrs visiem tautieu kultur?liem un sabiedriskiem pas?kumiem. Klub? b?s ar? bibliot?ka ar las?tavu, radior apar?ts un da?das sp?les. Ar U N  RRA's g?d?bu nometnes iem?tnieki tagad bez maksas var noskat?ties amerik?rtu filmas. Kaut ari nometn? ir 6000 da?du taut?bu DP, te l?dz im darboj?s tikai 1 zob?rstniec?bas kabinets. M?su jaun? komiteja ar UNRRA's atbalstu tagad noorganiz? jusi v?l vienu zob?rstniec?bas kabi netu latvieu kopas . vajadz?b?m. Iek?rtu un vajadz?gos medikamentus pal?dz?ja ap iiit LSK p?rst?vis Hei- delberg? A. G?r.sa. B?rnu vesel?bas
st?vok?a nopietn?kai kontrolei un uz laboanai darb? saist?ta b?rnu ?rste G?ra. Darba klau?m nometn? ta gad pak?auti visi v?riei no 17 -60 g. V . un sievietes no 17-^55 g. v. No t?m atbr?vo sievietes ar b?rniem l?dz 6 g. vecumam, slimos, citos darbos nodarbin?tos, kas darba atvietot?ju fond? iemaks? zin?mu nodevu, un personas, kas bez atl?dz?bas jau str? d? visas kopas lab?. Par latvieu ko pas sabiedrisk?s tiesas locek?iem iev? l?ti jurists J. Lecis, zv. adv. R. Frl- denbergs, atv. virsn. E. Mitenbergs, m?c. Aberis un bankas darbin. J. Dzelzkalns (A. T?rmes). No Bambergas latvieu tautskolas uz ci t?m nometn?m aizg?jui skolot?ji K?rlis Kalngars un Marta Br?mane. Viiin viet? par skolot?jiem saist?ti
mag. phil. J?nis Zaube, tauts. stud. Arturs Abolin un Auguste Beijera. r - Stumbru J?kaba latvieu deju ko pas ,Didancis" pr-ks Br?vnieku J? kabs no V?rcburgas ieradies B'ambcr- g?, kur latvieu nometn? 2 ned??as m?c?s latvieu novadu dejas. 17. febr., atkl?jot UNRRA's 307. vien?bas DP vajadz?b?m pie?irto sporta z?li, Bambergas latviei jau var?ja sa censties ar lietuvieu, igauAu, ukrai?u un polu dejot?jiem,: demonstr?jot m?su Gafa danci, Gatves deju un S?ko danci. 23., 25. un 26. febr. lat viei p?r?jiem DP sp?ja r?d?t v?l Dvie?u deju, vMa?o danci, L?kumu deju, Jautro p?ri, Tr?sp?fu deju, Jan- d?lu, Deviiidanci,'Rucavieti, Riten?ti, Br?l?tis m?sas dancin?ja, Alsungas ?etru p?fu deju, Sedanci, Zvejnieku
danci; ?ekatnieku "(budelu) deju, Jautravi^u un Nabaga deju (R?tinu J?inis).  A r seboanos Haunteten? pie Augsbui^gas izn?cis ilustr?t? u;* n?la  l l u 8 t r ? t a i s V?rds" 1./2. nr. lat vieu un ang?u valod?. 32 lappus?s desmiti interesantu fotoatt?lu, no ku- fiem uzman?bu saista pla? fotorepor t?a v,Ar fotokameru Haunteten? un Hoch-fela?.V Satur? prof. E. Zic?na, J?lia Stengrevica, prof. A . Delviga u. c. raksti. Jonass Miesnieks ddvis no veli lshpra k? n?ve." Redakcijas kol- l?^ija Alberts Pried?tis, Andrej^?u- dzis,; Knuts Lesin. Atbild?gais re daktors ?duards Raudupe. Redakci jas, adrese: Finkstr. 6^1, Augsburg- Haunstetten, Bayern (13b). Numurs maks? i.50 markas (V. B,),
Latvieu zin?tnieki un studenti Eiropas visjaun?kaj? augstskol? - UNRRAsuniversit?t? Minchen?
Bav?rijas galvaspils?tas  Minche- ne pa? s i rd i ,^ ,kurTp?ri za?ajai Izarai p?rmesti Ludvi?a un daudzu citu tiltu loki, aizjvieh v?l pace?as dia celtne Deutsches Museum.** Kara izn?c?bas sp?ki tai nodar?jui daudz posta, bet di? ?ka tom?r v?l st?v. Pag?ju? gada' vasar? das labs Eiropas b?fa- b?rns  latvieu emij?rants te ?sam laikam atrada pajumti un iztiku, jo milzu ?kas vesel?k?s dal?s U N R R A bija p?rv?rtusi par p?rvietotf) personu transitnometiii, kuf? pa?din?ja un iz mitin?ja neskait?mus t?kstous savu zemi un pilnv?rt?gu dz?vi zaud?juo eiropieu. Sl varen? celtne nupat pie dz?vojusi br?ni?u p?rv?rt?bu,  t? k?uvusi par Eiropas visjaun?ko augst skolu, par UNRRA's pirmo universi t?ti p?rvietot?m person?m.
Loti god?jamais kungs ?ener?li Traskot," v?roties pie 3. amerik?iiu armijas komandiera, 16. febru?r? aiz kustin?ts un priec?gs sac?ja UNRRA's direktors amerik??u okup?cijas josl? Deks Uaitings, fakultau locekli, studenti uA draugi! S? universit?te rad?ta person?m, kas b?tu studenti, ja neb?tu bijis kara. T? velt?ta per son?m, kas e stud?s un zin?an?m brufioju?sl ie?ems savu vietu pa saul?.'* os v?rdus dzird?ja universi t?tes atkl?anas svin?g? akta dal?b nieki, kas pel?kaj? febru?ra dien? pa cil?ti un, likumi satraukti bija sapulc?- juieSfMinchencs Biirgerbfau Keller" telp?s Rozenhcimas iel?. ViAu vid? bija amerik?fiu armijas un amerik? ? u okup?cijas joslas Milit?r?s vald? bas, un UNRRA's augst?ki p?rst?vji, l?gti \nesi, jaun?s universit?tes m?c?- ba^ s sp?ki ar pieder?giem un studenti. Un to visu vid? ne p?d?j? vieta bija m?su tautieiem  latvieu zin?tnie kiem UT^ latvieu jaunatnei, kas savu trimdas laiku ap??muies velt?t zin?bu doanai u? g?anai Ja jaun?s uni
versit?tes pareiz?jo 2975 studentu vidu latvieu ir v ? l tikai 202, tad vis jaun?k? Eiropas augstskola var lepo ties ar to, ka t?s m?c?bas sp?ku v i d ? jo izcila vieta ir Latvijas universit? tes l?dzin?jiem akad?miskiem sp? kiem, kas tagad m ? c ? s un visas c i l - v?ctBs zin?anu kop?jos kalngalos ve d ? s t?kstous jauno eiropieu lietu vieus, ukrai?us, polus, dienvidsl? vus, ung?rus, ?dus, rum?iius, turkus, italus un pat citu kontinentu p?rst?v jus no t?l?sr Ir?nas un Peru valsts. L?dz ar citiem Eiropas zin?tniekiem is lielais uzdevums uztic?ts jaun?s universit?tes sen?ta iev?l?tiem k?rt? jiem profesoriem Paulam Dermanim un Mi?elim Roll?m, ?irk?rt?jiem pro fesoriem ?dolfam Alksnim, P?terim Kr?miriam, R?dolfam Maikurn un A l - freda m Ta uri nam, d ocen t iem G,usta vam Grinbeirgam, K?dim Kaneparh,' J?nim Rutmanim, Dagm?rai Talcei, Stan?islavam Vasilevskim, J?nim Vas- di?im un Arturam V?tumam un virsusistentiem Bernhardam Eperma- nim un Vilirn Porietlm. Sagaid?ms, ka par universit?tes m?c?bas sp?kiem tuv?k? laik? ki?s v^ ?l citi latvieu aka^ d?mi?i un zin?tnieki.
Universit?tes turpm?k? darba liel? noz?me izprotama jo sevi^ ^?i labi; ja zin?m, ka fas satversme nosaka: .,P?c studiju pabeiganas un p?rbaud?jumu sekm?gas veikanas, universit?tei ab solventiem var pie?irt diplom?ta ineniera, Dr. ing., Dr. rer. nat., Dr. phiU mag. j?ra un Dr. jur, gr?dus."
K? tas viss k?uvis iesp?jams? Par to svin?g? akta atkl?anas run? teica UNRRA ' s dir. D. Uaitings: Priek trim m?neiem m?s uzzin?j?m,, ka 13 da?du taut?bu v?riei un sievietes UNRRA's ?rzemnieku nometn?s ap vienojuies ?rzemju studentu organi z?cij?. ie studenti l?dz ar profeso riem, kas agr?k darbojuies da?du
Eiropas universit?u fakult?t?s, v?l? j?s nodibin?t universit?tif lai dotu studentiem iesp?ju studiju turpin? anai. L?dz pat im laikam U N R R A sazin?j?s ar darb?bu uzs?ko?m v?cu universit?t?m un g?d?ja par to, lai v?cu studentu rind?s- uz?emtu zin?mu skaitu p?rvietoto personu. ?rzem nieku uz?emana v?cu universit?t?s tom?r nebija iesp?jama pietiekami liel? skait?. P?rliecin?jusies par ?r zemju profesoru un studentu labo gribu, U N R R A uzdeva saviem p?r st?vjiem sadarboties ar ?rzemju stu dentu organiz?ciju un ?s sadarb?bas rezult?t? ir radusies UNRRA's pir m? universit?te. Par t?s direktoru izraudz?ja Halinu Gainsku, bet U N  RRA's 108. vien?bai uzdeva p?rv?rst ,Deutsches Museum' iransitnometnes telpas par klaus?tav?m. A r amerik? ?u armijas un jo ?pai ar pulkvea Nelsona- pal?dz?bu tas nu ir paveikts. Studentu un profesoru uz?emanas l?gumi p?rbaud?ti un jau s?ku?s pir m?s lekcijas." Amerik?fiu armijas plkv. Nelsons sav? akta run? pas v?troja, ka vi? jo labi izpratis to, ka p?rvietot?s personas profesori un studenti trimdas dz?ve v?l?juiem vair?k nek? p?rtiku un ap??rbu, vini v?l?juies kalpot izgl?t?bai, vini ap- i??m?s ziedot sevi - darbam un jo daudzi no vinu vidus bija ar miern palikt ne?dui, bet l^s?t un klaus?ties lekcijas. Vii^ izteica cer?bu, ka jau naj? universit?t? v?l vair?k studentu var?s turpin?t savas p?rtraukt?s stu dijas, lai b?tu lab?k sagatavoti tam br?dim, kad vini reiz atgriez?sies nor m?l? dz?v?.
Universit?tes direktrise Halina Ga- inska, kas agr?k bijusi Deutsches Museum" U N R R A ' s transitnometnes apr?pes virsnieks, atcer?j?s universi t?tes darba pirms?kumus: Lekcijas notika z?lds kuf?m nebija durvju un
logu. Transitnometn^ jaunpien?c?r jiem nebija gultu un nevar?ja dot ?diienu. Universit?tes abiturientu kur sos divi m?neus no vietas katru dienu ierad?ts 30 studentu nb Dachavas. Vinu studiju biedri atsac?j?s no sa v?m dev?m, lai ari tiem b?tu vismaz viena malt?te dien?. Studenti br?v pr?t?gi sav?ca 74.000 marku, lai b?tu ar ko samaks?t par rakst?mpiederu miem un kaut da??ji atl?dzin?t tr?c? g?kiem profesoriem un darbiniekiem.'* Vi6a min?ja virkni amerik??u un p?rvietoto personu, k^s pal?dz?jui universit?tes darba gr?taj? s?kum?. Saj? virkn? ir nometnes komandants Valters Hnaupeks, UNRRA's 108. vie n?bas bij. direktors Del Marmols, plkv. Nelsons, Roderss un citi U N  RRA's izgl?t?bas da?as virsnieki, virs- inspektors Freds Anniss, Zismanis, Beirgmanis, 108. vien?bas jaunais di rektors Vilkinsons, kas tagad pa?dina visus studentus un dod tiem pajumti l?dz ar p?rvietoto personu person?lu Deutsches Museum" ?k?.  U n tom?r visu vi6u kop?j?s p?les nedotu v?la mos pan?kumus^ ja ar savu autorit?ti pal?g? neb?tu n?cis UNRRA's direk tors amerik??u okup?cijas josl? Dbks Uaitings un 3. amerik??u ar mijas komandieris gen. Traskots, kas deva at?auju augstskolas p?rv?ranai par pilnties?gu universit?ti."
P?c gen. Traskota apsveikuma v?r diem, 3. amerik?fiu armijas koman dieris un UNRRA's direktors ameri k??u okup?cijas josl? V?cij? parak st?ja UNRRA University Munich" dibin?anas aktu un nodeva to uni- versitiites rektoram prof. Pirkmaje- ram. Rektors universit?tes sen?ta v?rd? pie??ma parakst?to dibin?a nas dokumen tu un sav? sv?tku run? pateic?s amerik??u armijas un tautas p?rst?vjiem, kas sekm?jui universi t?tes tapanu. ,,P?rvietoto personu jaunatnei nolaup?ts visd?rg?kais  vinu dzimtene," teica rektors prof. Pirkmajers. Sai jaunatnei palikusi tikai kaila dz?v?ba. ViAas zaud?jumus var kcmpens?t vien?gi ar ide?l?m v?r t?b?m. T?s p?rvietoto personu jau natnei dos jaundibin?t? )miver$it?ief
UNRRA ' s u n i v e r s i t ? t ? JAjnchen? j a u 'darbojas m e c h a n i K ? s ; b?vine-
DP studenti universit?ti atst?s ne ti kai k? spjeci? listi atsevi??s zin?tnes nozar?s, bet ar? k? person?bas ar iz pratni, plau skatu un interes?m pa saules kult?r? un politik?, jo univer sit?te r?p?sies, lai DP studenti dz?v? k??tu par paties?kiem cilv?ku ties?bu un buin?nit?tes aizst?vjiem.''
Simboliskaj? visu studentu immktri- kul?cijas akt? rektors prof. P i r t majers 7^ da?du taut?bu studentiem pasniedzi^ vinu studiju gr?mati?as un pie??ma jauno studentu akad?misko zv?restu. Studentu p?rst?vja runai un gar?dznieka aizl?gumam sekoja akta dal?bnieku nodzied?tais Gau- deamus igitur."
Pa? universit?tes eeltn?,Aula ma- xima'? telp?s dabas zin?thu fakult? tes dek?ns prof. Novi?ovs 16. febr. teica akad?misko sv?^u runu par tematu DzIv?bas izcelan?s."
niK?si nieru, tautsaimniec?bas un dabas zi n?t?u fakult?te ar ??mijas nodalu. Tuv^?k? laik? s?ks darboties ar? lauk saimniec?bas un mekop?bas, ties?bu zin?tliu, medic?nas- veterin?rmedi^ c??ai un filozofijas fakult?te. No laft- vieiem b?vineniefu fakult?t? pi t m?c?bas sp?ku saist?ts doc. ?utmanis,- tautsaimniec?bas fakult?t? ddcr Vas- di?is, virsasistenti Epermanis nn Po- rietis, dabas zin?t?u fakult?t? prof. Tauri? lin doc.Vasilevskis, ??mijas nodai? proL KrOmi68, lauksaimniec? bas un mekop?bas 'fakult?t? prof. Deipanis, prof Markus un doc. Talce, ties?bu zin?ttiu fakult?t? doc. Gf?nbergs, veterin?rmedic?nas fakul- t'it? prof. Rolle, prof. Alksnis, doc. Kaneps un doc. V?tums. No Baltijas tautu studentiem pareiz vis vair?k vlie- Tuvieii >~ 696. Universit?tes priekSv semestr? ?eogr?fiju las?ja tagad?jais virsasistents Vilis Porietis un latvieu valodfl^ s un literat?ras katedru vad?ja cand. jur. Olga Scnakoba. Studentiem^ j?niaks? vien?gi 15 ma?fei registr?ci^ jas' nodeva. Ikviens immatrikul?taiJ students pa visu savu -studiju la iki saAem U N R R A ' s atbalsta.
Affk. proi P?teris K?Bmlii