/ -Nr. 24 (31) 1947. g. 28. mart.
A r autora vrduvai Inidjiem pa- fakstttajos rakstos izteiktas^ domas av katr i arl-rsiakdjas domas.
Tu un es, pasaules Ilelle \m mazle, visi jbtam un domjam, ka
kaut kas nav kfirtibS, kaut kas nav t, k taih vajadz^tu but Mes sau- cm to; par uztlcibas krizl, par k u l - tCkas taizl, par nervu ka^u. Nosau- kumu Ir daudz. Bet vlsi tie radu- 1^ 5 alz koplga dzenuja pateikt vr- dos to, ka neskaldrlba un nenoteik^ tfi^a, kas atnesusl dlvecel jaunas ne- laimes an pc pd$j ka^a, Izskaid- rojamas ar kaut ko valrk un kaut kb dzl)kl meklejamu, nek parasto llelvalstu Intereu knistoSanos vien.
,J^\xm jidzlvo vi pasaule, vai arl mSs nedzivoslm hevienl". teicts k&ds amerik]^ u domtjs,. gribe^ dams ar to pasacit, ka, ja neizdosies radit vlenotu pasaules valstu poll- tiku mlera lab, tad k&T^ bOs ne- izbegams, un tad tas bus tlk brles- mrgs, ka pazudins visu d M d T- p8c vienota pasaule" ir sauklis, ko daudzina avizes un valstsviru runs, lai ari par to, kdiad Sai vienotai pa- sulel va}adztu izskatlties, uzskati il^let loti daidi. v
V1 nesen bija parasts runt par vecQ pasauU aj un par jauno pa-^ saufi vip Atlantljas keana puse. Tagad mi it k valrmies to darit, Jo, lak, bilete lidmaSinal no Psinzes lldz 'Londohai maksa tikai 375 dol^- ru, jau izmelina turbinu lidmaSirjKs, kas ar superzonalu trumu vares tersot okean daias mlnutes, un atombumbu vareSot npmest vistlS- kfij veci vai jauns pasaules mal. Uz zemes vairs nv nevienas vletas, kurp .nevargtu novirit ar radio pali^
. dzlbu vaditu ra|?eu ieroci. Tas viss, diemzel, Jaikam tiesa..
Bet vei pirms piecdesrijiit gadiem c i l - veks, kam nepatika i savas zemes valsts iekrta vai pat; tikai valditji leskti, vareja doties uz citu^ malu UA vi^u tur uzpema k jauns z6-
.mes pilntieslgu.pilsoni, vii>u uzklau- sija un vlijiu saprata. Vei pirms trisdesmit gadiem pasaule bija Joti maz tdu valstu, kur katrs nednk- ;stetu brivi un atklti lasit to, ko sa- rakstijuM cilveki clts zemes. Vl pirms trisdesmit gadiem blj^ loti
-jhaz tdu zemju, kur cllveks apstrt- dStu uzskatu, ka valsts i r radita tfi- dej, lai palidzetu cllvekiem laiml- gW dzlvot, un ,nevis qllvks radita tdel, lal, sevl upuredams, darltij, stlprku visti.
Tas bija torelz, kad runja ,par ' jauno un par veco pasaull.
Bet }c butu, ja tagad pasacitu, ka iobri^. ir valrk nek divas pasau^ les? Plemeram, ka ple vlenas pasaW les postaias pie Elropas sastopas divas jaunas pasaules?
Robe2as. Ir divSjdas. Vienas i r ts; pr kufm, pc t a ^ kad no-^ pirkta bijete, var prlidot turbinu UdmaSInfi. Otras ir ts, pr kUfm bez jel^Sdas bi)etes snledzaa cilv6- ka koplgs intereses. Un Sis otras robeias, laikam, nekad vl nav biju- las tik clei noslgtas k tag^ d; Mums, latvieSlem, nav jrun par robeiu uz austrumiem. Par fobeiiu uz rietumiem labk }aut runt rie- tumniekiem paSiem.
Ameriki^ u nede^as iuml New Yorker** Endijs Logans aprakstijis braudenu vilden no Frankfurtes uz Nimbergu. Vii^a ce)a biedri amerikQu kupej b i j u S i ^ j a u n s konstb)u kreivis,' kas ievadijls sa- runu, sodldamies par ameriki^u uniforms ietrptlem rzemniekiem, kas sdjui blakiis kupej jo, k katram zlnams, tie mus tikai iz-^ spiego un par to dabu labu ameri- ki;iu naudu, bez tam vli;iu slevletes nekad nemazg matus," kriminlas da|as kapteinls uh divl jauni milit- rs valdlbas leitnanti, kas, tikko kursus beigu5l, braukul uz savm darba vietm. T Logana attelot sarunas d^ av kuf kareivis un leit- nanti run par veikalu lespejm, mus interesS maz, bet pleminsim to, ko pec tumsas iestdans, kad pr- jle braucji alzmiguSl, iumllstani teids kapteinls.
Dareiz llekas, ka kluu traks," telds kapteinls. Mes te sastopamies ar viskrltiskko problimu vestur k rikotles ar vcu tautu, lai pank- tu tdu stvokli, ka, neapdraudot pasaull^ varetii }aut tai atkal dzivot uz savu roku, bet kam o uzdevumu uztic? Blju kdas amerlki^ u tekstli- firmas prstvls Vdj jau pirms kafa. Bedzeju, kas veldojas. Rak- stiijUNUZ mju par to, bet neviens mani n|egribeja uzklausit Tagad, pc kara,/esmi,l bljis te 18 meneSu, at- skaitot isu laiku, ko pavadiju mjs. Es n e ^ i j u domt un nespeju runt ne par ko dtu, k vien par to, kas tagad notiek Vadj. Man vajadzetu prlceties, bet es^^evaru vls Ameri- ini atrast slevleti, kas uzklausitu tunas pgr Vdju ilgk nek desmit minates. ,Karr ir gal, milais zen','
Pasaules baznTcu apvieriTbas
4 GADOS GRIB PANKT
Amerlkas Savienots Valstis un Anglij DP ; jautjuma izkrtoSanal sk veltit alzvii lielku veribu. Par traa im rdiklas plldzibas snieganu lestjas gan valstsvM, gan organlzdjas U|^ sabiedrib pa- zistamas personas. Latvieu baptis- tu draudiu savlenlbas prstvls ASV, mcitajs A. Klupiks,, marta salmm rakstit vstule zi^o, ka Joti aktivu darbibu DP lab skusi Pa - saules baznicu apyleniba (Church Wc>rid Service), piks, kas pats pirms alzbraukSahas iiz ASV Iz^udijls DP dzfves skar^ bumu Eslliig^; raksta, ka no tau- tieiem sai?)emts v^stules kjustot aizvieri pesjmistlskkas. G-ailidrjz visl rakstitji esot gatavi sekot kat - ram aldnjumam un Izmantot Izce- oSanas lespeju.^ . Klaupiks bridlna autieSus no prsteldzlglem sojiem.
A r i A S V esot raduies Vdjas DP prstvjl" un ,4abvy", kas npdar- bjtles ar fantastlsku beglu piyle- tSahas pi^jdctu Izstr^ lSanu.^ ^^ ^^ *^ kot vktl zledojmjii un sastdlti plnl diunglu kolonlzanal. i Noti- ct tdiem nerellem ^i jumlem, tautiel nonktu kjumig situclj.
Nopietnu darbu begju plldzibal skusi Pasaules baznicu apvlenlba,
l iv
I
llegensbiirgas DP darbu skati apn mieklejuSl arl Starpvaldibu beg}u komitejas prstirjl im riedzt ver-r tejusi atzlnigi. V l ^ i izitelcs, ka bu- tu velams hoo3rgaxjz5t lidzl^^^ skatt plakoa apmeros. . ' f
Libekas DP nometnem turienes UNRRAs dlrektors pazii^ojis, ka tu - vk laik paredzetas Ipas niriet- Qu tiesas, kas Iztiess dazdus no^ metpu ledzivotju prkpumus un valnigos vares sodit ari r arestii.
Blombergas DP nmetn5 publicets angju mllltrs valdibas pazli;iojums, ka darba spejigle DP brlvprtigl yares ple^elkties dyilam jauktam sardzes dlenestam. Taj pa laik arl pazlijlots, ka DP darba orgahlz-' cijai nav plemerotas slevletes ^ uh meltenes, un vlrieSl jaunkl par 1|B gadiem, un vecki par 50 gadiem, tapat ylsi, kas nav spejigl strdt normlu darbu.
L C K loceklls Austrlj E. Frelvalds no attieclgm amerlk^u lestdSm Zalcburg sa^Smis prlndpllu p|e- krlSanu, ka tie krtv^el, kas tagad dzivo DP nometnSs Austrlj un kuru ilmenes locekll dzivo Vclj, vares plevlenotles savm feimenem un^r- vletoties uz Vdju. Jautjuma iz - krtojums apsollta tuvk nkotrie.
A r i no Austrijas zli;io, ka turlenes baltiel 10. mart attelkules no uz- tura un^ttlecigs lestds leshleguSl deklartiva satura rakstus. Par bal - tieu ricibu zijiibjis Ausfrljas racilo- fons, bet lalkrakstt sniegu^ lesnlegumu tekstus.
Latvijas gaidu 25 gadu pastv5a- nas dlen 15. mart Vlrcburg no- tlka j)laSkas svlnlbas, kuras ar dlevkalpojumu ievadlja ^ardiibiskaps Dr. T. GrinbergSv Pledalljs gaidu delegcljas arl no dtm nometnem. Svlnibu galt notlka svtku akts un gaidu un skautu vadltju darba sa- nksme, ku^ tPiedalijs arl gaidu prleknlece E. Laufere, vii;ia8 Vlet- nlece Dlenvldvdj L. Kletnleee un skautu prieknleka vletnleks Dlen- vldvdj V . Kletnieks. Svlnibas bija labl norganlzgjusl iejlenes
u vadltja S. Avene. Latvijas organlzcljas plriri priekgftie-,
ce un dlblntja V. VUka pledalljs gaidu svlnlbas Glazenbadi (Austrl- j), kur vh^a girQtos apstkjoi at- jaunojusi organlzdjas darbibu.
Amerikijiu un franu joslas lat- yleu YMGAs noda]u valdes sede notlks 14. un l. apr. Memingen. katral hoda}al bllgtl jsata sa prstvls.
m lELMBAmr m
ktif visdaidkis konfesljas kop^l me^na rast cejus, k vlstrk pali - dzet D P Vdj. S l iespaldlg orga- nlzdja visplrms cexias pankt parkrtojumus A S V imlgrdjas no- tdkumos. lerosints, neatcejot pa* stvoSs kvotes, pankt iespSju ga* d ASV uz^emt 100.000 DP. Cctru gadu laik orgahizdja grlb pavSrt durvjs 400.000 DP leceJoSanal. ASV prezidents, Trumens, kas jau valrk- krt iestjles lbvilgi bg}u prbb- temai, ppojektu atbalstijis. T atbalstot ari daudzi d t i ASV valsts un sabiedriski darblnlekL Projek- tam tomr esot arl nopletni preti- nleki kaf a veternu aprlnds un da- is^konservtlvs sievieJu organlz- djas. Darits tomSr esot viss iespe- jamals^ lal kongress o Jautjumu Izlenttu labv51Igl.
Par lielko gratumu bg}u uz^em- San ASV vSl joprojm uzskata dzl - vokju krlzl. Td^ V ari baznicas, kas apvlenoju^ CWS, savos uzsuku- mos aleina ne tikai zfedot; ctrbes, apavus un dtas mantas, bet pietelkt ari dzivok^u8 un Istabas, ku^as va- rtu nodot pagaldu lletoan Vdjas DP, Daidu konfeslju pTstvjl Iz- telkuies, ka ASV bez grQtibm va- rtu uz^emt pat 1 mlljonu PR>
Pasaules baznicu apvieniba ii? V- d ju Izdalel DP nosiitijusl yalrkas desmit to drebes, apavus un prtiku. Esot tomr iesp^jams, ka paies v 9 samr ilgs lacs^ kamir ziedojumi nonks lldz sa];imjiem. Sie ziedo- jtiml domti ey. baptistu un metodista baznicu lo- cekju atbalstam. * M .
Skolu praktiskus arodus
101 I iATVnSt S E O M A M E B K ^ U N F R A N C U J O S L A ICK iiEglltlbas nozares vaditjs
amerlkiju un franftu^ josl i n i . I. Zubns ,J-atvijas" Udzstrdnlekam snied^a prskatu par latvieSu sko- lm pagjuS mclbas gad; Iztelk- damles ari par turpmkajiem nodo- miem skolu darb:
JLatvleSu javmatnes .mciana un audzlnSima jaiu no plrmajm trlm- das dlenm bija }oti svarigs musu visu kopiSjs uzdevums. Ja darbs s- kiun norlsa visal nelabvSlIgos ap- stk^os un pa da|ai padots paSplus- mel, tad pagjuj mcibas gad tas jau iegja samSr norml gultne. Labl irorfdte kams skalts. skolotj devis lesplju katram latvieSu jaunietim sav no- metne iegut pamta un vldejo Izgli- tlbu un krt dzlvei vajadzlgs zln- Sanas. .
Ameril^i^ un franu josls i ja- gjuS mcibas gad darbojs payi* sam 81 iautskola ar 397 klasm, k i i - fs 705 kolotju vadlb mcjjs
icano
Musu nedalita veleSans i r nokJt normlos dzlyes apstkjos un pat- stvigi veldot salmniedskus pasku- mus. IJeviens tomSr vl obrid ne- var patect, clk i lgl v61 paliksim V- dj un k krtosles DP aprQpe pSc UNRRAs llkvldSSanas. Apsvelcama tdj Ir latvleu amatnleku cenans llcenset uz^Smumus, ka vartu dar- botles ari nomethSm prkrtojdtles. Amatnleklem Jau valrks viets Izdevles legut vcu lestiu atziSanu un saijiemt llcencesi kas savukrt dod visas, lidzigu vcu uzijiimumu tle- sibas. Esllngen ofldlas vcu m^tniecibas kmeras.licenees lidz lih jau sa^muitris latvieSu ania- ta meistari galdnieclb A. rlaus, kiiipnieku melsrs J . SlUpS^ ^^ u^^ linieku melstars A^ Austrums. A . rlaus un J . SUlijS liidz Sln) says nozares vadija kolonljas darbnlcas. A r i turpmk tagad licenctsdarb-^ nics izpUdis nqmetnes ledzivotju pasutlnjumus, bet lidztekus rastaa lespSjas strdt plaSkam tlrgum, kas savukrt }aus llelk skalt no- darblnt tieSl tos tautieSus, kam pa- reiz nelespSjaml atrast darbu ame- riki^ r ^
Esllngenas latvleSu amatnleku bledriba ple51j:irusi mejstara dlplo- mus tris jauniem melstarlem dektrolnstalltorlem. P. LGsim un K. Dmltxljeyam un mOmleku melsta- ram E. Sndderam. Ze^a dlplcMns plel^ lrts elektroinstalltoram J . S t i - plijam. Atjaunoti diplomi A. Ht- lelderam, ' F r . Taubem, L . Blume- nauam, M Hartmanim un V . Kal6- jam. H . M .
ProL N. Maltas drzkopibas skol FlSbadi f ebrura beigs darbu sk no jauna uzpemtie 45 audzeki^, kas llelk da)a nakusi no tuvkm un tlkm ameriki^ u joslas nomet- nem, pat no Kaseles. PaSreiz skol mcs pavlsaxn 66 audzek))!./ Tur Ir daidu vecumu un prfeslju lau- dis un. ari 12 sleVletes. Patcamo drzkopja amatu lemcitles un prak- tisk roda iespjas nodroSlnt v5- las ari 7 augstskolu beigule: taut- ^ h n n l d d , filologi un inienlerl. 22 augstskolu un vidusskolu belguSle mcs pi-skolpjam klase, bet pa- ralllaj klasS patnatskplas absol- ventl
Ilgl gaiditajm slltajam pavasara dienm iestjofles, drzkopjl siacuSl ra dai^ui},.kas alz^em pusi diens. v a salal laik tris hedSJs paSu spklem pagata uzcelt : slltumhica. Tai izmantotas ' nometne agrk le* vests, bet neizlietots baraku- da- las tm n(5caurredzaml blezl stlkll, kas tomgr pletiekaml labi l a l i caurl saules staxus. SUtumnic paSrd au- dze drzjiu, pulpl un tabakas de- tus. Nepales ilgs laik, kad fiSba- diieji plrmie baudis vienu otru ag- rinu grdumu.
Drzkopibas skola iestjusies par bledri Bavrljas vcu drzkopibas savlfenlb, kufas prstvls nesen le- radle FlSbadh, lai iepazitos ar sko- las darbu uh pankumlem. Vli^fi prllecinjies, ka latvieSu paskums Ir darba sjpgjlgs un apsolijls lespgja- mo pretlmnkSanu no savlenlbas puses. Plrm labvellba no vcu drzkopjlem ir pleSljrfrtle 120 kv. m stiklu, kafi Vdj paSrelz Ir drga manta, un mksligie mesli, , ku^iiis sapems tuvkaji diiSs. Krietna atziniba un mii^njums |HX)f. N. Maltas dinskopibas skolal Ir ar iLGK nupat piieS^rtais pabalsts 3000 markU. ; ' y
Skolas vadiba predz 16. aprili skt atkal^aunu kursu, kufr80^^b^ vs vletas; domtas trlmdas pamat- s&olas beigufiajlem. Paredzams, ka neUelais yietu skaits ar! alzplldisles, jQ apkrt?ija nometnSs JiomleSuln- terese par dn^opibas akolu pSdej laik visal dzlva. Uzjjiemanas l- gumi adresejami prot N . Maltas drzkopibas skolas direktoram, (13a) Flsdibadx bei Nllmberg, DP Cen-
4635 audz^iji , 32*[mnazljas ar 38 klasem, 1800 skolnieklem un 492 sko- iotajlem, 4 arodskolas (2 lauksaim niecibas, 2 tedmlsks) ar 139 au- dzek^iem, 3 mkslas skolas .ar 354 un 1 kurlmmo skola (Esllngen) ar 12 audzeki;uem. Abs josls bez tam Ir 44 bernu drzl ar 2000 bemiem un 130 audzlntjm. Apmeram divi treSdaJas no vlsm latvieSu skolm amerlk^u josl atrods Bayrija. Tautskolu izlaiduma fclases mcijs 484 skolnieki, bet mnaziju pede^ js klases 265 skolnlekl. Uelkas tautsklas un tapat ari lifnnazijas skolnlek^ skalta zlp sasniedz pr.. vas Latvijas sKolas apmerus.
lepriedna, ka hav nevieirias kaut visniazks ^nometnes, kurShebtu skolas un kdas skolotju grupas, kas paSahdle^zigi rupejusles, lal musu jaunatne nepallktu bez zlnSa* nm. Par to skolotjlem pelnita aN zlniba. TaSu no otras puses itema- ziju klaSu radiSana mazs nometnes, kur nlecigs skalt skolnieku, nav va- lama, jo tds viets nereti trkst pledzivojuSu skolotju. Tpec katr viet nevajadzetu dlblnt ^mnazlju, bet vecklem nebaldities npdt savus brrius llelks kalmii^u homehdu skols. I
Sibolu llelk da}a strd dlvl mal-v i;is, jo ret viet Ir tik daudz telpu, lal mcibas varetu notlkt vlenlal^ dgl. Telpu stvoklls Vlsum apmle- rlna: i r pat nometnes ar mjasu ap- atkjos ertm un labm telpm, k l Hersbruk, Marktredvic (apmram 75 skolnieklem pllset atsevlS^a ka)i Esllngen, FlSbadi. X '
Tuvks nkotnes svarigs uzde vums trlmdas izglitibas darb Ir toiazljs legustams visprejs iz- / glitlbas viet jaunatnl nvirzlt uz praktisklem ardlem. Sdam npl-.. kam,pedej laik kstrdti mclbu plnl vlengadigm zemkm' arod skolm, kufos paredzetas 42 darba stundas nedel: 18 st. teorljal klase, bet 24 praktiskam drbam. Arod- skolas^ iekrtos tajs nometns, kur bus iespejan>s sagdt telpas, mcl- bu rikus un materllus. ,
iai .ari i lmnaziju aud^ek];d legCitu mlnlmls zlnSanas kd Saur praktlsk nozare, skolu. vadltjiem dots nor^ijums, kur vien Ir lespija, apmcit skolnlekus kd arod spe* clllstu vadlb, veltijot Slm noiaiotm 4H6 stundas nedej. Td%s apm-
ter. . B.
esam
Dauc|;z latvieSu Dnij agrk dzl- voja rlbrg, bet daja jfmv^a bei- gs prcla8 uz SiUceborgu. Tagad te mitlnmles baraks, ple kam da- ias no tm ]oti sHkt stvokli. Par svaigu galsu nav jbdjas, jo jumts caura k siets. Cerams, ka vasara tomr bOs lab i Ziem iminatlgl sa-
vimaa saka,isa4erties,iesim^^^^^ tornuM"
Kad blju militrs valdlbas dar- blnleku sagatavoSanas skol,!* ststi- jls kapteinls, tsid nolnu piesplest cllvekus uzklausit ipani Svidu val - rk nedejas, lai sagatavotu lekdjas par to, kas ir vdeSi, k tos saprast, k tie Izturesles pret mums, kda visam tam nozime vSstures un c i l - vces Interess. Kad biju savu kur- su n^beldzls, noprasiju, vai kd^ vei bQtu jautjuml. Ko vii;ii atbil- dg ja?Kaptdni, jOs esat tik Ugl b i - jls Vdj,k izskats ,,frauleines?" K vlslabk tikt ar vii?m gl?"
Mes, DP, prot^ms, dpmjam, ka daikrt mus saprot un grlb saprast vei daudz mazk par vcieSiem. Bet bQslm godlgi. Mes esam no daJ- dm pasaulgm. U h vai var prasit no vienas pasaules iemitniekiem, lai tie no sirds interesejas par otru pasauli. Vai toreiz, kad mes dzivrojm paSu pasaule, mes par citam pasaulem zinjm un g r i b e i m zint
daudz vairk? Vai ms arl t a g a d nopletni cenamles Salsdts pasau- les IdQkoties? Daudz rtklr mSrlt visu ar savu olekti. Clk daudzi no mums zina, d k neatkarigu republiku ir, piemnunv Dienvid^erlkfi? K I - pec tad m$s grlbwn, lal d tu konti- nentu (audls zlntu, kdi pstkjl bljuSl taj Eiropas mal,, kur kclrelz atrads tris lalmlgas, neatkarlgas re- publlkas?
Zemes lode vl nav ylena pa- saule, un t ari nebus tda tlkmer, kamr daids pasaules nesks r u - nt kopigu valodu. Mes, maza trlm- dinieku saujli^a, nespSjam Sp kopigo valodu radit. Bet paSu Intereses mes gan varam iegaumet, ka, ja gr l - bam, lai mus uzklausa, tad mums jsk runt tda valoda, ko saprot t pasule, kas paSlalk ir vienlg, no kufas varam cer$t relu palidzlbu.
Lai to spetu. mums nepietiks ar to vien, ka iemcTsimies angju valodu. Mums jmcs vei kaut kas vairk.
A l e k s a n d r s L i e p
lm. Tuvj toei kurlnanal to- mr drikstejm lasit lagarus. Darbu te vl neijsam dabjuS^^ arl tos fcautle|u8, kas pallka rl- brg, no darba paSrelz atial2ot.
Tas via tpc, ka skusles akdja, lal baltiejlu bij. karaviri brauktu uz Vdju. Angji Jauj braukt tikai tiem, kas ar dc^imientiem var ple- rdlt, ka bljuSI armij. Dnijas Sarr kanls Kjrusts Saj ^burzmlilf tomer grlb pankt, lai alzbrauktu %speja- mi daudz: s v e S n i e k u . N ^ a^tdja un palicjiem jdzird da- idi draudi. ngju misija gan pa- skaldroja, ka vlslem baltleSlem D- nij ari turpmk garants diDibu. Nelaime tomr t, ka esam di;dem pagalam apnlkuSl un izihaksjam vii;dem d i ^
A r 1. februri mums samazlntas
cibas visa skolas gada laik dod jaunleSiem jau zlhmu velklibu un no tm nekd zl^ ari necleS teo- retlskals skolas darbs, k tas ar ja bm sekmem pierdijles Augsburg un paskts ari Hanav un FlSbachJL
Tautskols Izglitibas nozare'nor. dijusl srlkot priekSlasijumus ^ar ardu hpziml un prlekSrocibm se- vlS^l parelzej stvokli, jo tutsko- las beiguSle daudzkrt neprzlna ie- spejas, kdas. rodamas pmktisk darba lauk. PrskloSanai uz prak- tisklem arodiem lldz VSlm ; syetigu^ darbu velkuSas tautas augstsklas, kufas, saprotams, var noorganizSt tlkal llelas nometnes, k tas ir Es- llngen, Vlrcburg, ^ugsburga, Ka- sele, FlSbach,- Hersbruk, Hanav."
Arv. B.
prtlkas devas. U d z lm plenu dzrm, grlbCjm. Tagad ple- auguSlem dod tlkal Vi lltru, bet bSr- nlem lldz: 2 gadiem 1 lltru dlen. Rupjo malziti gan edam bez lero- beXojundem. Sylests vai margarins h- 35 g, l>et cukurs 40 g dlen. J a ir nauda, pllset var plrkt visu gaju, olas, saknes. Vienlgl sviestam vajdzigas kartites, tapat drebem un apaviem, Musu galvens rupes ta- de] ir par to, lal rastu darbu un no- peinitu dazas krons.
Silkeborg, marta vfciu. J u r i s S k a d l o S
REDAKCUAI
J . D1 m a n t s, Augsburg PLNVEIDlBU!
Emlgrcijas , jautjumjs klQst aiz* vieri aktulks. Nometnem plesatltas vienas vai otraa Imlgrdj leintere- sets valsjts aptujas un nteikiimL Tur vlsplrms prasa aiigsti kvallfIC67 tu darb speku arodnlekusLUii^f seligus, spScigus flzlskavdarba strd- iilekus. Tlem notelkumiem varbt atbilst Viena treS da|a musu tau- tieSu. Prejie beml, pusaudii, sievletes, Invalidi, vecki cilvekf yal ari laudis ar zirim mr ierobezo-- tm darba spejm. K zlpots, pec pledvjumiem notiek skrlesa-s ns". Vai ar to Sle steidzi^ le* ne- notrlec lapas tautas dzlvibas kokam? Protams, telks, k gan mes .ari tiem^ Izkrtoslm vii;iu nkotni un eksis- tencl" Bet l a l run plemeri.
Augsburgas HaunStetenes nomet- -nS dzivo tautiete B., k i s kop ilgka lalka slimo ar nervlem un locekju pamirumu. Kaut gan nometne dar- bojs labdaribas paskuml un tur mit ap 1000 tautleSu, tie tomer nav smajal sagdjul mlnlmlo mora- lo un materilo atbalstu. Tas notleK laik, kad dzivojam UNRRAs dzi- vokjos, ple briva uztfura. Kas notlK ar darba nespjiglefn, ja malzl dzivokll katram vajadzs nopeimi paam? \
Par vlenu butu jpadom kaj mes esm: organlzeta' tautas daja vai pulis7 Mes vlenmer uzsverai, ka mums ir oficill prstvjl Londo- n un V,ington, Ir ari paSu v5ie- tas centrls prstvibas, bet izcejo- anas liets jkrto katram par sevt J a mums ir vadiba, tad tai ari wtu jnorda, k kura gadljum rlkotlei'
A.
f
an
it iera.cBs s stveja \
a.stivE
to -j^ ebliSa, un.
dtu ko, bet T.visiem
Kup h i;iemas oi
tik^vie 1 kulu ,
c^epamo krsni " " ' I j a m a z s l
pret'
nav
vai
ota