No autoritat?vas puses LOif . ' n?ta par pareiz?jo Kan?ri- w nfvs+5( -;,v,;,.:=.r^ ''"'^ Qas valdi.
Can?das vald?bas -n^nutrr^ laids. kas ir raktuvju resor ^''J' ?js,_bet kuram valdib^Sdr^^ )a?zimat un k?rtot ar? imi ietas un kur in?s jautai, m^ '^ j^ luastSk? aiitkritst. J:^^,l""'5s i ir
I
lu^st?ka autorit?te Kan?d? n r . >raucGt uz V?ciju, uziua^ejas T^'?' ia,kur,ar v i ? u latvieu cmi.T^ ^^ ^ esp?jasuz^Kan?du p? r run?h
ninlstra nost?ja pret latvloto^' abvehga. Ministrs uzsv?ris' !' aei un^ igau?i P?c: savas mentalt' es un dz?ves gara ir kan?r r
vistuv?kie, un taisni tas tip^ l?da v?las:- . ' ^
Lai atvieglotu latvieu iecein .^. Kan?d? sutni^ ^ S u <;i.nlejsaidam l?dza m?kstin?t i 7 o p ! ?jie?i medic?nisko p?rbaudi kas l-f, tim bijusi ?oti stingra un savos m l?naienos dareiz pat brut?ila io nSr" laud?ta ne vien reflektantu vese ih .et ar? sp?ka. L?gts ari lmenosvet /ienkopus, jo ?iran?s no t?m paf -eiz?jos ?patn?jos apst?k?os Ir ?oti ;apiga, ka ar? peizkais?t latvieus na /isu plao Kan?du un nGuzskat?i ar leuztlcibu, latvieu tieksmes tur?ties ^op? un kopt savas paraas un kul t?ru. Tas nav m??in?jums radit vai. Bti valsti, bet gari pagl?bt to manto, urnu, kas latvieiem v?l palicis par! in ka ari Kan?da no t? g?s savu la- pumu.;' '
Kan?das ministrs ar simnatij?m izklaus?jis s?t?a Zari?a l?gumus bet ?ime?uv jaut?jum? bijis norai-' pos. Ministrs paskaidrojis, ka ari ?ing?u iece?ot?jiem Kan?d? ne?aujot fe?kum? ?imenes vest l?dzi, bet tikai ad/ kad Iebrauc?js jau iekartojica hz. dz?vi. Otrk?rt^ ^^ Kan?dai vaja- bt str?dnieku un transports esot ie robeots. Ja, piem., Kan?da uz?cm- u 1000 cilv?ku ar vis?m ?imonGm, ?ad tas noz?m?tu p?rvest tikai k?das EDO ?imenes, l?dz ar to tikai k?dus too vai 300 str?d?joos tagad?jo 1000 /l?ta, bet kopskaitu neesot iesp?jams palieliri?t. :Seit piezli??jams, ka 'Kan?d? pn-
gaid?m u z?em tikai str?dniekui? iz- lasies .k?rt?, bet t?s parlaments pat- aban sak apspriest jaut?jumu par baltieu ielaianu Kan?d? u?, ?pa.^ u triigir?cljas noteikumu pamata. L?dz ar to cerams, ka tiks atvieglota ari ?ime?u^ iece?oana Kan?d?. J Sinl sakar?b? intorcsanti at/.im?t Iri ang?u sabiedr?bas uzskatus par kngliju vai t? emigr?cijas vnl ?naigr?cijas zeme. L?dz im An;^li;a bijusi tikai emigr?cijas zeme un li- .ai nesen t? nedaudz pav?rusi dur as iece?ot?jiem.: Par o tematu An^ rijas radiofon? notika debates. Vicis 10 Daily Herald" redaktoriem Bar ters uzsv?ra,'ka: Anglij? tagaJ. lv j-u U V U pie 50 miljonu iedz?vot?ju im a tas ir'par daudz. So skaitu vaja- ot samazin?t uz apm. 30 miljoiucni. lun?t?js v?l piebilda, ka tagad icvcd .rzemju str?dniekus, kas paJ^ l lu?r- ',ot, ka tie esot tikai vergi. So.str;t.' ueku ieveanas procesu vajagot pj?- iraukt un dar?t tiei pret?jo - vci- iin?t ang?u izce?oanu uz domuii^
am. un.- I Baij?eram opon?ja saimniecisko ietu 'profesors Tomass, norado. KJ liesi patlaban Anglijas saimnieciba.s iz?v? nepiecieamas daudzas daroj rokas; ?rzemju str?dnieki nav vei- ?i, bet pau ang?u str?dniekiem nu '?rtigi un .l?dzties?gi un saimmeubai leplecieamilocek?i. ^^^^^
V15 7 Wiii REDAKCIJAI
i I
I
?vl. G r ? v ? ne, Anglij? ?s V A R P A L ? D Z ? T , JA NEZ1>
^ K A M
Latvijas 21. augusta nimiur?rj^ ^^ ^^ ^^ ^ Prejos ciemos mac. .^^^^^ iaka: , , K ? d ? ffi?za vac.u tbc - . lorij? Ievietots ar? vi c n s .^ ^ . iesaukums armij?, daud7.ii ^^^^ mags g?sts un tbc sl>m"-- ^5 jieder?go atbalsta. ^-^i'--' laudziom citiem." ird,.
Bet ix ar? m?tes, kas _ -1-1- s?pes: mierina pal?dzot sad'^ -^.j; iie?iem iirt t?d?j?di ^ VP: tuduo d?iu piemi?u, l aP'- ,.,?;. levar?tu. min?t: adreses wa .^ .,,;t;. itos? Vai uzv?rds bulu nu-^ .^ i^ r? pieder?gos nick.ejot ?rdu, uzv?rdu un acircsi
?an?s piedal?ties bez feV^^i iem Belijas tauties.ciu m
bs nesast?v neviena 01,,' Bel?ijas latvieu P?i-n"^ -?jutif-
?s p?rrunas piev?di.ia.i . lem netr?kst labas gnba^,,,;.i-: iem sp?kiem izk?rtotu sa\ _ v." Umus.
1948. g. 7. septeml^
.p?c veselu ned??u Ilgu?s kabmeta krizes FrancU? sv?tdien beidzot nodibin?j?s jauna vaJdiba. Robers um?ns p?c pirm? neveiksm?g? mP ?&irm, valsts prezidente Oriola aicin?ts, sestdien ll^Tnit
reizi Pec Ilgam nakts apspried?m vi?am ari izdevS^sv?"drena rit? nodibin?t un stad?t prieka prezidentam jauno valdibr T?l? r u iistru: ?etri radlk?lsocl?listl. 5etri soci?lisU. sei't{o, te^tL pa^ m locek 1 un viens neatkar?gais. um?ns pats patur ari ?riletu vad?bu, bet svar?go fb^^^ Ieklietu un darba Z I I ^ ^ S J ^ - ,anniies soci?listi. Vald?bas plrma sede notika jau sv?tdienas\aJ^r
-mistru: cein raaiRaisociaiisti, ceirl soci?llsU, sei kato?u Hjag locelili un viens neatkar?gais, iun?ns pats patur ari ?rlietu r S vad?bu, bet svar?go fUianu. Ieklietu un darbr.^^'''"'*" pjnndienas r?t? public?taj? pa-
.uaidrojum? teikts, ka kabinets no- ?tjnis izmaks?t k? vienreiz?gu pabal- 1 2500 franku visiem pr iv? to uz-
"??mumu str?dniekiem. Izmaksas ^i^ies sestdien. Bez tam apspriests oriekiikums par visp?r?ju algu pa- a-ogstin?anu, ko att iecin?s jau uz
'septembra m?nesi. L a i izl?dzin?tu ctarp?bu stcurp cen?m, projekt? ts pa- au<'stiri?t algas par 1500 frankiem ?n?nes?. Mar? kab ine t? soci?listi pra s?ja paaugstin?t algas par 3500 fran kiem. T? k? Reino toreiz im pr iek likumam nepiekrita, vald?ba bija spiesta demision?t.
BBC ziiio, ka S u m ? n a m bi?s stei-d2aml j?atrisina ar? cenu probl?ma. pedSjo m?neu laik? dz?ves d?rdz? ba Par?z? un cit?s Francijas liel? kaj?s pils?tas c?lusies apm?ram par 25/o, bet ga?ai, pat par 30"/o. N?ka- ?nais vald?bas uzdevums bijs.nodok ?u sist?mas p?rk?r toana .
Soci?listiem atsakoties piedal?ties vald?b?, Sum?ns izteica ap?icmanos vajadz?bas gad?jum? sast?d?t to ar? bez vi?u piedal?an?s, bet beidzot piektdien atteic?s no ? uzdevuma. Valsts prezidents Oriols v i?am to m?r no jauna uzdeva kabineta sa-' st?d?anu, dom?jams, l a i . . ie taup? tu laiku, jo Sum?nam vairs nebija va- adz??s uztic?bas apl iecin??ums na
cion?laj? sapulc?. Negaid?t? k? r t?
vi? uzdevumu ar? uz??mC, m t?l?t uzsaka sarunas ar tr im vidds parti j?m. Tas ilga visu nakti. Rezult?t? ari fioci?listi bija ar mieru piedal? ties vald?b?, uz?emoties pat svar?go ieklietu ministra posteni. ' Tam Pa r?ze velt? sevi?u v?r?bu, jo jaun?s vald?bas politikas neveiksmes gad? juma var sagaid?t nemieru un strei ku izpleanos, ar ko b?s j?tiek gal? ieklietu ministram. '
.L?dzin?jais vald?b?s galva Mar? p? r?em ministru prezidenta vietnie ka , amatu. Vi?, ar? vad?s Francijas deleg?ciju U N kopsapulc?' septembra beig?s. L?dzin?jam finan?u minis tram Reino um?ns pied?v?ja citu posteni, bet Reino no t? atteic?s. So ci?listu pretoan?s Reino saimniec? bas politikai, k? zin?ms, bija galve nais vald?bas kr?zes c?lonis. Londo nas Times" dom?, ka soci?listi savu nodomu nepiedal? t ies vald?b? git)z?- jui galvenok?rt t?p?c, k a b a i d ? j u ies no nacion?l?s" sapulces atlaia nas un De Golla izredu palielin? an?s.
Vald?bas kr?zes laik? s?kuies streiki sestdien v?l izplet?s, jo tos atbalst?ja k? kom?nistlsk?si, t? ne- kom?nist l^c?s arodbiedr?b?s. Par?z? .sestdienas p?cpusdien? s?ka streikot maiznieki. . : ;
B B C , St
Neapstiprin?ta zina Stutgartes radiofons sost<iien zL?o-
ja, ka Rietumv?cij? tiek dibin?ta lat vieu eksilvald?ba. K? mums pa- skaidix>, ? zi?a neapst iprin?s.
- V a organizessnu
unijai Eiropas ?nijas konference Interla-
ken?',.veic?, kas beidz?s sestdien, beigu rezol?cij? ieteic piec?m Rie- timeiropas ?nijas vals t ?m A n g l i jai, Francijai,'Be??ijai, Holandei un Lukscmburgai uz?emt ies inicia t?vu Rietumeiropas .parlamenta ' or- ,?aniz?an?. Rezol?cija ieteic v?l l?dz tjada beig?m sar?kot konferenci, kas izstr?d?tu .Eiropas pagaidu satvers mes un parlamenta uzb?ves projek tu. Kongress bez tam atzinis, ka V?- ciias probl?ma atr is in?ma, iekjaujot Vciju Eiropas ?nij?. Rezol?cijas norakstu iesniegs Eiropas valstu vai-- dib?m un parlamentiem.
Tai pa? dien? beidz?s bazn?cu pa saules konference Amste rdam?. K o n ferences dal?bnieki rezol?cij? atz?st, ka cilv?cei tagad?j?, k a r a briesmu ap?notaj?, laikmet? j?saglab? dros me. Bazn?cai j?noraida k? kap i t ? - H.^ 'ms, t? komunisms un cilv?kos j?izkl?dina aplamais uzskats, ka pa- milci b?tu j?iz?iras t ika i par vie nu no ?m div?m sis't?m?m, kas abas sol?s gai-ant?t pasaulei dro?bu un niioru, bet neviena nepilda to, ko sola.
Luksemburg? sv?tdien s?k?s kon gress ,.Paaules vald?bas kust?bai 'S Piedabties 30 valstu 500 deleg?t iem un nov?rot?jiem, ieskaitot Rietum- \''^ cijas p?rst?vjus. Nepiedal?s P a - toju Scavien?ba un t?s satelTtval- 8^ s, Sp?nija un Lat ??u Amerikas valstis. Ang?u deleg?cija ierosin?ju-
1'950, g \ 2 e n ? v ? sasaukt pasaiiles tautu komijresu, ko v?l?k p? rv? r s tu Psr pasaules parlamentu.
Koment?jot da?dos Eiropas apvie- .'lokanas projektus, a m e r i k ? ? u pub l i cists Lipmans izsak?s, ka Eiropu Dusot gr?ti apvienot, k a m ? r Anglij? .sast?v?s soci?listiska vald?ba. Vi?
p?rmet Anglijai, k a t? n e u z ? e - vad?bu Marala pal ?dz?bas p l ? -
ll^J^^^iz?an?.' A n ^ u s t r?dn ieku Mijas laikraksts J)ai3y Herald",
Dienvidafrika Y
:';|)Pnit\gi atbalsta Rictumeircpas -enosana^ s pl?nus un bez nosac?-
- l^uem pievienojas rietumvalstu ^'komunistiskajai nost?jai , tres-
parlament? paskaidroja minLs- :^ prezidents Mal?ns. Komunis t i sk? :^rrina noz?m?jot liedas briesmas
:; pasaulei, bet i t sevi?i Di?n- ?nijai ar t ?s daudzajiem
^ '^ votajiem^ - neeiropiesiem. '^'Jv s t? j?s sp?k? Jau
P^.e?emtais l ikums par demo- > , : V ^ ' ^ z ^ a r d z ? b u / k a s v?rs ts gal-
^Kart pret komunisma izplat ?a- "'3t^^ kom?nistisl<:?s ak t i - 4n cit ^^^'^^^ P^^> arodbiedr ?b?s
St, B.
opon?jot Llpmanam, nor?da, ' /ka tie i Bevins bijjs pirmais, kas ?ea^i?jis uz Marala Harvardas runu un Ang lija ar? vi^u laiku atbalst?jui Eiro pas j aunuzb?vesp l?nu , b e t t ? n e s p ? - jot uzspiest visus t? noteikumus p? r? j?m 15 pl?na dal ?bniec?m valst?m, no kur?m, da?s, politiskais st?voklis ir j? tams kav?klis. ' , ?
B B C
Berl?ni ' . (Turpin?jums no 1. Ipp.)
esot. K a d korespondents., atkiil at grieoties Berl ?nes rietumu da??, .o ferim skum?gi iebilda, ka, te neesot str?vas, .oferis atteica: ?.Lab?k hrz st?vasi un bez krieviem, nek? otr?di".
Bav?ri jas robcpolicija .zi?o,: f ka- august? padomju, kareivji va i r?kk?r t p?rg?jui joslu robeu, un . i l^ otro dienu, notikui k?di starpgad?jumi,, Reiz padomju postenis sa?vis k?j? k?du sievieti amer ik??u joslai; robe ?s, un kad t? b?gusi, v^J^jis tO: puskilometru dzi?i amerDc??u da??, O t r ? . gad?jum? bav?rieuf robeap sardz?bas ier?dnis sastapis k r i e ? u kareivi 600 metru dzi?i amer ik??u josl?, bet kad vi? krievam uz to aizj-?d?jis, tas pielicis v i?am pie ,kr?- t ?m ma?npistoli un ieteicis pazust;
B B C , St, M, NZ, A Z
Sestdien Amsterdanfi? n,o pUs^ bal kona hodandieu tautu uzrun?j'a ka raliene VUhelmine un pazi?oja, ka princese Juliaona k ?uvus i , pa r .jauno, Holandes karalieni. Vilhelm?ne pa teic?s par uztic?bu, ko vi?a sa??musi piecdesmit gadu ilgaj? vald?anas laik? un savu runu beidzot uzsauCa:
dz?vo karaliene -Julian^a!" P?c karadienes uzrunas at.^kan^ja skalas o v ? d j a s im gavi?u sauciehi gani ve cajai, gan jaunajai valdniecei. Ka ra liene Vilhelm?ne tagad ofici?li sauk sies par N?derlandes princesi. Tas ir tas pats tituls, no kura valdniece at-' teic?s, kad pridks 50 gadiem uzjvapa tron?. '
Sv?tdien vis?s Holandes bazn?c?s, notika svin?gi pateic?bas dievkalpo- jumi, kuros piedal?j?s simtiem t?k stou cilv?ku. Amst-erdama, Hciga un dtas l iel?k?s pOs?tas joproj?m karogotas un izrot?tas z i ^ |V : i?m. Nakt?s \ ^ l d ? b a s ' ?kas apgaismo star mei un mUjoni kr?sa inu elektrisku spuldu. Anglijas karalnain^ kro n?anas svin?b?s p?rs t?v?s ortncesc Margai^te-Roze. ka? ieradusies l id- ma in? Amsterdam?. B B C
Komunisti atkal
sturm? Berl?nes
ma?istr?tu Stutgartes raid?t?js vakar pius-
dien? zi?oja, ka liels ?auu p?lis vakar priekpusdien? atkal stur- m?jis pils?ta.s p?rvaldes ?ku Ber l?nes krievu josl?. Salaupot .sma gos dzelzs re?us, kas nosl?dza :oeju, p?lis ielauz?s nam?. uz br?kot ma?istr?ta nor?kotieni k?r t?bas sargiem, kas bija paz?stami p?c baltaj?m rokas lent?m. Kr i e vu joslas policijai nee^ o^t izdevies iebruc?jus at tur?t . Tie okuo?jai z?li, kur k?ds SED p?rst?vis no las?jis protiesia uzsaukumu pret ma?istr?ta r?c?bu. P?c A P zin?m, uzbruc?ju p?l? bijis ap 2000 c i l v?ku.
P?c B B C zi??m, pi. 14 demon stranti ielauzuies ar? pa ' nama s?tas ieeju, izsitui logus un sar lauzui durvis. Dai s?u z?l? m?- .?in?jui teikt runas .preses trib? nes mikrofonos. Deput?tu vec? kais Z?rs p?c tam s?di atkal at licis uz nenoteiktu laiku. B B C ko respondents zi?o, ka Marki^rafa policija nemaz neesot m??in?jusi nemierniekus aizkav?t.
DAOS V?RDOS Autonoma brlv? vald?ba" nodibi
n?jusies Azerbeidanas provinc? Ir? n?, zi?oja k?ds slepens raid?t?js Azerbeidan?. Vald?bas priekgal? esot kauk?zieu ?ener?lis Daneians, agr?k? Azerbeidanas neatkar ?g?" ministru prezidenta Pievaii armijas virspav?lnieks. Pi.evari vald?ba ar padomju atbal.^tu nodibin?j?s 1945. g., bet likvid?jas pag?juaj? gad?. kad I r?nas vald?bas-ka?asp?ks atgu va kontroli par Azerbeidanas pro vinci.
Mierl?guma p?rk?ipan? It?lijas vald?bu sv?tdien apvainoja T A S S , jo It?lija gribot apiet ^ noteikumu par .33 it??u ku?u nodoanu Padomju Sa vien?bai.
Divi krievu virsnieki ar aute?u laidem l?dz nesama?ai piek?vui Brukas stacijas priel^nieku Austrij? t?d??, ka bija atn?kui par v?lu uz vilcienu. Dzelzce?niekam lauzts gal vas kauss.
Piedaloties 800 deleg?tiem, Londo n? vakar s?k?s gadsk?rtuiais am^lu arodbiedr?bu kongress, kur? apvsprie- d?s visas svar?!7,?k?s Anglijas saim niec?bas probl?mas. Run?s ar? saim- nie^'?bas ministrs Krip.ss.
Tiitlera un Evas Brauncs donacifi- k?cijas pr?vci mantoiuma lietu nn- skaidro.anai bp;rl/.ot-s?ksies 14. sep tembr? Alinchenf'.
Drastiskus so?us" pret vald?bas ienaidniokiem pieteica Cechoslovaki~
jas tieslietu ministrs Cepicka, k(Mnen- l?jot jaunos c iv l l - un sodu likumus.
Komunistu laikrakstu IIamburger Volkszeitung" bez s ?k?kas 'mot iv?c i jas aizliegusi ang?u mil i t?r? vald?ba;
Bada streiku p?c Dachavas b?g?u nometnes parauea uzs?kui v?cu bo"J\ ar? Minchenes-Allachas nomet n?, protest?jot pret dz?ves apst?k ?iem. Bav?rieu iest?des paskaidro juas, ka b?g?i sa?emot 2150 kalori ju dien? un nelielu kabatas naudu.
Ar Hel?kiem str?vas ierobeoju miem ruden? j?r??in?s. Rietumv?ci- jas r?pniec?bai, gan ne og?u t r?ku ma d??, bet t?d??, ka tr?kstot elek- tro.sk?rdu ?eneratoriem un transfor matoriem.
?du un to izMr?d?jumu cenas V? cij?, cik paredzaiTLS, krit?sies, iev?ro jot apvienot?s joslas ?du importa vajadz?b?m pie?irtais 5 milj. dol?ru.
Lielo pl?du d??. kas izc?l?s strauju lietus C'V/.u d??. Augitalij? sabruka divi Po u-pes tilti . Aostas province pilni,:;! nosl?gta no ?iT^asaules. Ze mes, iegruvumu d?? p?r t raukta , ze mesce?u, t'"legrafa un telefona sa tiksme, t?pat pl?di p?r t raukui dzehce?u satiksmi starp Tm?nu un Denovu.
Pirmais spiritistu kongress p?c ka ra s?k?s sestdien L o n d ^ ? . piedalo ties '15 vaislu 70 d'--leg?tiem. ,
Miris Eduards Benes Piektdien, pl 6 p?c pusdienas, miris bijuais Cechoslovakijas valsts
prezidents Eduards Benes. Lai gan pre/idonts jau vair?kas dienas sa rad?s nesama?u un visi r??in?j?s ar ?aiin?ko, s?ru v?sts t om?r s:\tritua ?echu tautu, kas Benea person? bija paradusi skat?t republikas simbulu: No pl. 19 l?dz 20 nep?rtraukti skan?ja, bazn?cu zvani Sezimovo Usi^s. ;
Ar? Dan j? valda
karu D?nijas aizsardz?bas ministr- Ilan-
sens ir.teioie.-. ka esot j?aUnel uz skats, it k? D?niia nevnr?v.i k!?t par kara lauku cvc-ntii?las sadm^smes ga d?jum?. To jau pier?d?jis pa::?iu.<a:s kar. T?nr^^ vis?m politiskaj?m par tij?m vajadz?tu laikus vienotie." par a:zs3i^l:?bas pl?na izstr?d?anu
Piektdienas vakar? Bonesa n?vi pazi?oja Pr?gas radiofona luv vina piemi?u cildin?ja ministru .prezi dents Zapotockis kabineta s?d?. Otrn dien? visi ?eclm un slovaku hiikrak- sti izn?ca s?ru iet?rp?. ^Benoa kun dzei l?dzj?t?bas telegrammu pies? t?jis Lielbrit?nijas kara?p?ris , mi nistru prezidents Etlijs, daudzi citu zemju politi?i un valstsv?ri un ne lai?a prezidenta draugi. Maskavas prese sestdien tikai ?si pazi?oja, ka miris bij. Cecl?oslovakijas' valsts prezidents.
'Bene^a mirst?g?s atliekas sestdien iebalzam?tas. Prezidentu apbed?s tredien Sezimovo Ustos. Sa: dien? sasauks ar? parlamenta ? ik?r tc ju s? di, lai godin?tu nelai?i. L K I Z t r e dienai aizliegtas visas publisk?s iz priecas im' san?ksmes un vis? zem? izsludin?tas s?ras. Benes miris 04 gadu vecum?. Ofici?laj? ?rstu bi?e ten? paskaidrots, ka nelai?is slimojis ar art?riju p?rka??oanos. Cechi un slovaki, kcis atrodas trimd?, public?.- jui ?pau v?st?jumu, kur? teikts, ka Benes visu savu m?u velt?jis re publikas celanai un c?n?jies pret totalit?rismu. K?ds britu ?rlietu mi nistrijas p?rst?vis sestdien paskai drojis, ka An:glija nekad neaizmir s?s Benca c??u par savu val.sti.
Biju? Cecl?oslovakijas vaL^s pre zidenta n?vi atz?m? ari visas pasau les prese.
Agr?kais Cecl?oslovakijas v?stnieks Jurajs Slaviks public?jis paskaidro jumu, kura Benea n?v? ^jipvaino kc^- m?nisius. P?c valsts a])v?rsuma fe bru?ri prezidents k?uvis par re?ma upuri, un^ komunisti esot vit.ia slep kavas. Benes ir tra?iska i^ersonib?. jo iznicin?ts viss tas, par ko vi? c??ijies mi kam velt?jis savu dz?vi.
La i gvidin?tu nelai?a piemi?u, Pr?- ' gas un cit?s liel?kaj?s pils?t?s iedzi-: vot?ji rot?juies sarkanbaltiem zie diem. T?s ir tautas soci?listu parti jas kr?sas. Benes bija is partija.* ,^ vad?t?js. P?c n?ves zi?as pu?)lic?.a- nas, Sezimovo Ustos s?ka pulc?ties cecl?u tauta. Apm?ram 200 cilv?ku lielaj? vv?l atskan?ja koiri?nistiem naid?gi saucieni. Knd policija vain? gos grib?ja apcietin?t, tos iesl?dza auu m?ris, t?d? k?r t? dodams ie
sp?ju denumstra?tiem aizb?gt. A r Bcn e a - n :i v i a i z^ ? i i s ])?( 1 ? j'a is
nea.tkarig?s Cechoslvakijas simbols. Lauu atmi?? palikusi vien?gi veco. skaisto br?v?bas laiku at?na un ne remdin?mas tieksmes atkal atg?t to. kas k?dreiz bijis.
Kad Eduards Benos, p?c V?cijas kapitul?cijas 1945. gad? atgriez?s C^choslovakijn. vina mati bija k?u vui s i rm?k i un k?dreiz stalto au gumu salieku.as dz?ves nastas un nezin?ma n?kotne, kas bija atkar?ga no lielas valsts labv?l?bas. Benc.am bija atmi?? k?da cita' .atgrieanas kop? ar republikas t?vu Tomasu Masariku. p?c pirm? pasaules kara. Toreiz abi valst.^viri bija cer?bu p i l ni, jo Par?zes miera l?gums bija de vis daudz?m maz?m tau t?m br?v? bu, to starn? ar? ^'Cfhiem Benes ieg?ja pasaules pol?tikas forum?' k ? Cecbo,s?ovak?ias republikas r?diet u' mlni-trs. Pr?gas Ceri) i ja pils \m Tautu Savien?bas m?tne 'Zeneva b i ja k?uvusi par vi?a darb?bas loku. B(^- nca politikas rezult?t? rad?s Maz?, antante, kas apvienoja Cecho.slovaki- ju. Rum?niju un Dienvidsl?viju un kas noteica ne vien o valstu .sadar b?bu, bet .a?d sav.starp?ju palld/?bu gr?t? br?d?.
Kad republika.?- t?vs Ma.sariks a t rad?s uz n?ves gultas, par .-^ ava darba un ..savu ideju turpin?t?ju vi? ieteica Beneu. Cechu tauta paklau- s?j? im . ieteikumam, .un- Benes nu- jau k? valsts prezidents p?rc?l?s no. Cernija uz Hrad^anas pil i . Bet ap: to laiku savilk?s draudi gar Cecho-, Slov?kijas robe?m Hitlera ?na bija aizsniegusi ar? Pr?f^u, un cechu ta\itas citlcart ^a.klo darba i^^V: biei; ap.st?din?ja d r?mas p?rdomas un
v?l d r ? : n ? k a s izred/es n?kotiie Be n e s c o r ? ; a U.L Padomju Savc iv .^^ iS pa'id. ' ibu .^Ku;ai \-?i nesen v-n!^ ? v ' - i iz.ia.riji ne; i :s \ \^rainu pakalpv);?:via. pa/i?odams. ka pret S^a.knu tiek ,i:a- tavoia sa^verc-stiba. V?l?k, kad H i > lera tani;i jau 'atrad/us ce ?? u.i Pr'a- .^U. viss bija aizmijiv '^.s, nonc:s ?n cechu tauta bija pihkus! vieba, ' }o d:?\ '? biei gad.as ta,~ka l i e l a i ^ va:r9 neatceras, ko sol?jis ir.a.'ajami
Bija 15^33 Kada scp:omhri--) knd, Beius e.'.rrr-:.: devas e:n:grac:;?a ur Panzi. Kad I l i l icra armijas ise;.^|ia uz Franciju, Cecl?oslovakijas 'vaPts prezidents jau las?ja K 'kciias .?ik? gas universit?t? par so^-iolujV.ju i m -tautu ties?b?m. V?l?k vi? parc?i?.is uz Londonu, lai :"l?los eks?las ;vaid:- bas priekgala un c?n?tos ]nir ,sa\ 'as tautas ties?b?m. Bciies nu"':?na,;n tuvi]i?iies austrumu lielajam i kolo-. s:\ni, jo zin??a. ka Pn-rl?nus vie1;? Pi'- ropas' likte?u ?oti^'kana lielai h ' ima A/. prieku b?s Ma.skava i . \ !
Kar beidziis. Vec? kont?neivta kartt' biia notikuas lielas p?rmai ?as tautu v?i'di ga'n ?)alilvL b' nozud.a valstis vai past?v?ja | tik^d ?ietami. Benu^ atkal bija C^ch ^- slovakiias valsts pin^zidents. bet >ui bija -citi laiki, un citi v?ri l?nia pur' tiv. kas -uVdara un ka jiuakojas. E i i ' b - pos, sirdi bija ii-mikui austrujui. Ifji ka Cezaram. la a i ' ? Cecho'dovnki?ai likten?gas k?uva marta ?das" r - re-, publikas viet? stiij?s ,.iriutasl', ?i:-'. mokralija"' pret tauta.s gidbu.? v*'?:o ide?lu vieta uz.spieda j;,nmus u,n s i r majam va!.^ -ts p i H v i d ( M i , i a m tiklu ir skumj?m bjia jano.^-];a1as pa n ra ? l - . ?inas pils lojvu. ka Pracas iok?s p ? i - r?d?s sarkani karogi un si]-?>is ar| veseri. Beneu biJLi* i)iivni'kl?jjs t is! pats liktenis, kas priek a.stoni'?n gadiem salauza Baltii.a^ v.alslu pr zidentu.s" Ubnani, IV'tsu 'Tm^Sm tonu. i , M
Cerlui tautas t?va VToiuasa M a s i - ; rika darba turj)inataj.s, anklu.^a.; Klusi.'dams Bene.'^ s ierad?s PraM. naeic ' i ia l? nnrz(\ia pantenna, lai a?l^! vad?tos no sava drauga u n l:dy:'a, '-J nieka J i u i a ^1a arilca. l ' n kad. z r ' i i r ko]-a balsu nesta, klusi a l ^ l^ant 'U: sena ?echu tautas dziesma, ka^ bi;;fii visinilaka , republikas trvam nriuiNa? acis/i^amirdz?ja asaras Kas^^i i i i? , ! ko ai bidd? vi? dom;',la u n l-?^ ^ '^^-'?-^ ceri . ' j?s. Vai'b?t vina atmina ; ? t a i ; n ; Ko.danu f-;ida, kur tri^ ka ciesinitniR; b?rns i(U'audzna dienas uai.^ -anu u ? i - : had/Ir? zemnieku ?iment\ varPitj Benes ateer?d?s .^avas .^?udijas. .^Ii'-:
3, vas ni'ofesora gaitas^.ko tas bi},a s cis 2a gadu vec^uni?. vai ari 'P^ uada viz?ti Kremli Vpie Sta?ina, k?jr vi? pirmoreiz u'i-au'd.-'.iiii^ntm 'cecl;iu trimdinieku Gotvaldu, kas daiMid > k?uvis par ie^^paidigako v?ru Praga/ ; Katr? zina. valsts pi'ezklenta)^i nesam bija .skaidi'S. ka vina diennp ^ pagaju.^as. jo vi.ss tas. nar ko vipi^ bija c?n?jies, nule sabruka.
A r Eduardu Beneu nu?zib? aiy.- g?jis vesels posms Cechoslov iki jas valsts dz?v? Bet atmi?as un.ne:?t,-^ vair?ma tiel-;sme atr^?t atkal neat kar?bu ?eclui taut? pabkusl. .?'o k? das cit-as vaht^ ])rezidenls, kurpi i;ni laup?ta br?v?ba, tikpat ira?iska? briVli, teicis; ..Neviena tauta nekad neaiz mirs?s, ka t? reiz biju^^i "br?va,V
Kftd l)r .:r.nv;> S p l r ^ ^ , L s s d / i V h ' leksas?, bi ja voi /ens,-. vi?imri uzbruka hul- i ' o i : s u " ^ . - i . ' . J : ) / r i j l ' . o j . i u, T c ' S '-j , i pie'*.*- J t r .a u:: 13. .vla 'urTi : . G r j J u -.'I.*-. : - i - . . i ; 7 l : iU , - ? ' - 7 ' : ; :u h.'irs un u. aii?u. K ? v ! d r ' ? . ' , ! . '""i, !''<. I !I*M;TM, > \ \ ' n'-'p-.rka. k a s a s iv?nu; l i c v;si v t . :.'u-. pu.sa d.cr.a nobc.J;."!.,. P ; : rns Jl . i- ' icm K ' J i ' . r r . Sp i ;-- strasi j i .a ko'-/, .'.n'as w''rptu\C' u:. '>,'>.o p:;/',;)- '"as no navcs , k^iJ l ? ' / a k i t . l . ; 'r..;"-,i'",.sb .io u' daus cen! im' . ; rus no \<!i'.t " o ' . : ' ' a 'ii:..';,." s r : i r a ra^^s:../, ;n:i"unV=; b-a..- 1;3-.d;t;na '-r ; - r ! ^
SpIr - iS . k . im :a;^ad 4S i^aJi. n fi^'-i.i n c i 7 n ; - . ; u ' i ' l i k ' c . i i : vin.^ o -clur.'i r ' 'vau? .s ; 'u ' . 'A. iasj- l.-'.rr-^ e-?ma!u un n i rod . r r . ' . c s par s-a-. i rc i- mar : s r r .u. . . , . ( N v
- Nc . ' - i^^ c&ur^C'.i vj'. a ? 7 s ; - a dz? vok?a J u - ' . a ; 7 R\<''^ru K - r ' , - . , { ' . .^Iz?, kad \\?% pid^.'m? -bi a : a ' ^ ' .'cidz-amu ' .?s 'ui ' . j * ' . ' / t v - ' v i 'fi-Uy. } h pa -iLan h.,a ga- ;nv'} !c5 :e* ' r..-.rt :; <i i a p c i c f o ; 'a r para.l?.^flnos atki?a.".^ r- '.-i i;") rO'-p?
Laikraksta V?Latvjja"
abonements ?rzem?s : . ' " . ' " ' :
A .S .V: 1 d o l n r s pa r ck-*. n u M i . P a n s l a v i s ; i i . T B u r i p , IbO i-ast 2Blb Str<l B r o o k l v n 26. N . y .
A N G l ; I J v \ : 2/0 Sh m r n . . pnr ' t k s . ahonOjf?l k o l i c k l l v i vnir?k ,pHr 3 cku. 3 / - Sli m^n. par cks . , ahonf'jol i i u i i v idu ; i ! i Ild? .V c?^l; it'^k. A h c v ; - c k < ; ct-n 4 d; P a r s l f u i v ; A . V e l n i- b c r R s, West-Wra(tinK H. A; I . A i r l i c i d Wrnt lmK (".ontmon, SiiMoIk . N? Ca?nbridRCi '
ArSTF^^kI.lA : 3 / f^ h nr " c k v r^irno^I. pi l r st?vi s A . Sirn7din. R i f r Slret? Onkn E M M I C , OucanbcV.Tn^ N.S.W. Ai is ( rHl i ; i . ?
BHl,.(, i I . jA: 2:, Ir. p.nr ck ' i . m c n . r'a?;-.f.'ivi<=: K. }-T k c n s, 127, m c du T l n i r i i ' * , Oi. ' itelef,
iU'leic?iu-.^^' ' l
D A . M J A . : l) k r , p a r / i ( H . iri?n e a r i M a v i v : .N. ,Vn 1- i I i n s k i s Flyj;tninjfc-lc?r ? IVn^'e Hot i l fvnr ; ' Kobeh i i vn S..( Danmf t rk . i
r R A . ' s C I ? A ' HO f r . paV 'cki. mru^^?. ['AT- stavi ' i m-nic b, B a u n i a n b , .'^ 6 Hticil .Mcb i l f o c h , ! 01 iti i i-rnficc. |
K A N ' A D A : r dolnr*) par ekn. j t i r n n F . J ' . ' i r ' i l . ?M' : , ! 1
A . Ka ro ! ' , . r.ouvicot)rl ( i o l d f i t i d C^irip V ; i l , d O r ( ; u c b u k . Canada . ' ,
!. Fiafrak'!. .1 H i l l c r c s t Av* Toronlo,- Ont . f.atiada. . .-I-
' [ t|..!kfi laik.? pared^r -K p-'irsl.'ivj'v rtr! A l berta / M f D R I j A : 2 K r . par ok- .^ mr-n. f>;M-'afI.
v i s : ,N. - S - R I e n i e k s, K lubbacken i .V.h\ I, "^lockbolrn : i / ;;
StCDINAJUMU MAKSA' par v a r d u
A S V un Kan?d.? . .S c en l i , bet .nc rm7.ak ka \ydolani par s\\u\.. Anj('li]a un A-wstrajlija . 2 d . , bet ne ma/ak, ka .3'.: Ii par s lud. l>t?>;'i?j
- 1 Ir., bof ne ma/ ik \ . i 2: Ir. par s!ud: f-ra.ncii. i. 1 0 i r . par .vardu, ..;htl.. ne-: maz?k ki? 2^0 ;'r. par 'u . ' r ; i i ; j ;u. Zs'ici-r sia'
' U) r-ras,. h c i ' n t fi,-/./r, ka 2 kr .pa? h.?nija ]^ Y ' -i ma / iV^V, ! -^/nr. r T ;
'"'.'a ! 7 e . , i J r o u-^ , Izo', ick ' , - . / . i a r ? d.-? '- ' . 'k' .: , tur M ' a p^ ? 1;, lo vanrua- '-r.'"^ ^>'a ^;'-u u A p 's'.V.-a j : - V - K " u ,, p i .p ' a f 'O! 7a'j
a i n t ' . e l i f / s - , ? c _ l i ) f ? ' / M r :\ ' I " a r / M P i t M i a i ' M o l