LATVUA. 1948. g. 23, se PtembrI
Nr. 79 (184) 1948. g. 23. septembri Ar autora parakstu vai Inici??iem parak-
tltajos rakstos izteikt?s domas nav^ katr?
>i?? redakcijas domas.
K?p?c rietum valstis to pacie vairojot Padomju Savien?bas p?c-
kapa ?rpolitiku, skaidri redzams, ka tai nav ?stas v?l?an?s pan?kt vie-
noanos ar rietumu valst?m uz abpu s?gi pie?emamas' b?zes; Komunisti' ndmaz nev?las pasaules nomierin? anos un sadarb?bu, pat lieto izspie anu, nekautr?joties no draudiem un mel?giem apvainojumiem. Rietu- mu pasaule j?tas, r?gti mald?jusies dom?dama, ka iesp?jams izl?dzin?t domstarp?bas ar komunistiem. Ko munistu doktr?na, kas vada Krem?a valstevirus, tiei b?z?jas uz to,, ka izligfoms starp komunismu un t? saukto kapit?listisko pasaiili nav iesp?jjams, un ka o divu iek?rtu savsbarp?g?s attieksmes var b?t t i  kai vai nu kar, vai piln?ga: nbrobe- oa;a?s. Tiei no t?da aspekta PSRS ar?, pieiet attieksm?m ar rie tumu: valst?m. Sarunas vi?i uzskata nevis par samierin?an?s m??in?ju^ mu, bet par ?paa veida kauju, kur? visiem l?dzek?iem j?cenas ieg?t sev lielal^u labumu. T?du taktiku Pa domju valstsv?ri. lieto ar?  Maskavas sarun??. . ' , Bet k?d?? tad rietumu valstis v?l turpina neaugl?g?s sarimas un pa cie pazemojumjus, ko t?m ?s saru nas sag?d?? K?p?c nep?rtrauc sa- karuiis un nenorobeojas? ' Vtr to j?atbild, ka. piliilga sakaru p?rtiraukana^ ar PSRS obr?d nav  iespi'fjama vair?ku iemeslu d??. Ruz- velta politika i? iemanevr?jusi rie tumu valstis . spr?t??iski neizdev?g? st?vokl?, un t?s^ ho PSRS t?s-paas Berl?nes d??, ku ra ar? n?kotn? '
clom?u iek?rta. . nl?c!'p5ams uzsk i/f)ldtbas::;ir Im j^ p?jiii^ , lai panf
paliks past? vigs r l - v?an?s objekts starp'' austrumiem un' rietumiem,; Rietumu valstu taii- I m : v?l nav uzaususi arlv piln?ga skaiiprlba par to, ka sarunas ar P;'RS nevar bi?it augl?gas tiei t?s do?ctrrnas d??, uz kuras balst?s pa-
Rietumu taut?m ne- at?mi par?d?t, ka to ??in?juasJ vl^as le ktu sapraanos:
Sa^^pll?tais st?voklis katra ' z i ? ? pi-iis?- no: rietumu valst?m pastipri- natU;. bru?danos. .Nesenie ang?u un 'ame;:t'ik??u g^ ii;sa sp?ku .manevri virs Anglijas rad?ja, ka ^ amerik??u avi?cijas lepnums, :vuTu;\,,sup^^ tclc?i" viegli kfft par upuri str?klas motcfru Izn?cin?t?jiem un ka b?s nepii^cieams apg?d?t avi?ciju ar jaun?em'lidma inu tipiem, Tas pra s?s ?aunus miljardus .milit?ro izde- v [\m\\ bu':i ^ et?. /  Ar?-: Angli ja Ir ^ uz s?kusi ; Izlau bru?oan?s Icamap??u,
Lai fi^ancetu o bru?oanos,. tau t?m ; b?s j?nes [milzigi upu]i un tos t?s nes?s tikai skaidri 2dh?danias,k^ to vald?bas tr izlietojuas; visus l? dzek?us, lai mier?gu sarunu ce?? no v?rstai sasp?l?jumu. T?d?? rietumu vals?is turpina sarunas un cie pat prestia zaud?jtjmus.
Visp?r?j? rietumu valstu nost?ja pret PSRS tom?r k??st arvien no-
un tc. vispiln?g?k izteicis as ?rlietu mdinistrs Bevins sav?
run? apaknam?, pieteikdams ci?u kom'?nismam visur, kur vien tas ^ c e l s savu rieb?go galvu". 
J. Rietums
om?t?u dz?ve
.m; y i 5 ^ V?cijas, bet ari Angli jas, Zviedrijas ?m Holandes latv fitudenti piedal?sies Latvijas,.Uni versit?tes 29. gada dienas atcer?, LSCS 2. gada dienas svin?b?s un LSCS 8. kongres? 25. un 26. sep tembr? Heidelberg?. kongress s?k sies 25. sept. pl.| 10 Heidelbergas pils bru?inieku z?lei Tuv?ka infoam?cija Heidelberg?, Hauptstr. 234;
INGOLSTATES latvieu nometn? J ? ? a Cim3:es tautskola un ?imn?zija pagiju? sv?tdien? r?koja b?rnu sv?tkus. P?c / m?c. A.Reinsona va d?t? dievkalpojuma mazie r?d?ja sa-^ vu ra??u prieknesumos un p?c sirds patikas var?ja izpriec?ties da?d?s s[\CGns?b?s. ' Skolot?ji,; vec?ki un saulain? diena g?d?ja; par: s^
; ?lei i;i5ku izdoanos. . ; ; ; . .; V'ISiEM kooperat?viem amerik??u
jo^l;I/ kopdarb?bas- V6idn?anai.u^ cbligalo reviziju atbalst?anai, j?-
;maks?O,2'Vo nodeva no katra^ ;m^^ ^ apgroz?jumiem.;. Maks?jumi^ Ies?ta-
. m i Latvieu kooper?cijas : padomei? ll.iz n?ko? m?nea 10. datu?iant'
PaclDmesviceprieks?dis; amerik??u ;i,;-IiV^i J.; Platais: DP ?amp Klein-' : kjtz, bei G?nzburg/Do. (13b). J . L A T V l E & U ' :bij . ; pretest?bas kust?bas dar-binlciu!. apvien?bas i L P K D A ) vad?ba 2. ok-
r pjv H Babcnhauzcn? pulcos-es ' la ivicsu ov^ij'l!\bas kus'ibas darbinielui 3.; gadskart?; siuuiltsniO.; Vis ieni tlallbnickicni uzaiciii?ju- n\\' i:;:s??;iti, bet ;ja k?ds-Neb?tu s a ? ? m i s , tad p a i- . L):; a 1. i n ? i u m u ; :u : s k a t ? m s  i s p a z i ? o i u m s.
BAV?RIJAS APGABALU LATVIEU KOMITEJAS ATZINUMS PAR APGABALA KOMITEJU LIKVID?ANU
Bav?rijas latvieu apgabals ir lie l?kais no visiem latvieu apgaba liem Rietmnv?cij? un taj? dz?vo vai r?k k? tre? da?a no visiem ?ietum- v?cijas joslu latvieiem. T?p?c jo z?- m?gi ir v?rojumi un secin?jumi, kas konstat?ti Bav?rij?, jo ar tiem rak sturojas iev?rojamas latvieu masas st?voklis. No ? viedok?a svar?gu in teresi var modin?t Bav?rijas apga bala latvieu komitejas 10. sep tembra s?d? pie?emt?s t?zes par m?su p?rst?v?bas org?nu uzb?vi.
Bav?rijas apgabals^ latvieu komi tejas atzinumi; ietverti 12 t?z?s, no ku?Sm pirm? konstat?, ka augst? kais latvieu b?g?u p?rst?v?bas or- gans ir LCP (i:^tyieu Centr?l? Pa^ dome), kas iev?lama tie?s, aizkl? t?s v?l?an?s vai ari pa iecirk?iem l?dzin?jo apgabalu robe?s vai oku p?cijas joslu robe?s, vai ar? no ko p?j a kandid?tu saraksta visas Rie* tumv?cijas apjom?. LCP locek?u skaits atst?jams l?dzin?jais.' Latvieu Centr?lo Komiteju (LCK) izrauga LCP. L C K ir augst?kais izpildu or g?ns, b?g?u apr?pes liet?s. L C K lo cek?a amats nav avieno?ams ar die nestu ?rpus latvieu pap?rvaldes iest?d?jumiem. ;
9. teze atzinumos skan: Apgabalu komitejas: im padomes, likvid?ja mas". is ir svar?g?kais j auninaj ums un, cik var spriest, apgabalu komi tejas, kuru uztur?ana bez l?dzek?iem nav iedom?jama-, v?i ar? pret?j? ga d?jum? apgabalu komiteju darb?ba tik un t? nevar b?t sekm?ga, dom?ts atvietot ar L C K pilnvarniekiem, ku rus, t? lece? p?c vajadz?bas tautieu intereu aizst?v?anai un technisko darbu veikanai noz?m?g?kos armi jas iest?u vai v?cu pap?rvaldes centros". / ^ \-;';^-^Z '  10. tez? teikts, ka nometnes var
izveidot novadus, apvienojoties no vadu apvien?b?s, resp. padom?s, ku-
 22 V?cijas pils?t?s dr?zum? j? izrauga kandid?tes. Miss Germany" titulam. : Skaistuma karalienes v? l?anas notiks n?kam? gada 20.. jan v?ri Minchen? un iev?l?t? Miss V?cija" dr?kst?s piedal?ties,,Miss Eu- ropa" konkurs? 18. un 19. maij? Pa r?z?. (AZ)
 P?rejot dzelzce?a sliedes, bo&to- nietis Konr?ds Morins paklupa tiei piln? gait? jo?ojoa vlcle?a priek? im vi?am nobrauca k?ju. Tom?r Morins palika neievainots, jo no braukt? k?ja bija koka prot?ze, ko vi? lietoja kop divpadsmit gadiem, kad l?dz?g? nelaim? zaud?ja savu ?sto k?ju. ?:::-.\\-y-:: (?p)
 ?ujork? past?v apdroin?anas sabiedr?ba, kuras specialit?te ir sie vieu apdroin?ana pret vecmeitl- bui. Sievietes, Icas aj? sabiedr?b? apdroin?ju?s un l?dz 40 gadu ve cumam nav aipprec?ju?s, sa?em pr?mijUi T? k? sievieu skaits Ame rik? liel?ks nek? vii4eu, tad sabied r?bas veikals ze?. ^ (DK)
; LIbekas pils?tas t?viem pareiz notiek sarunas par robeu izlaboa nu ar kaimi?os esoo Krummeses eiemu. Pareiz?jas robeas jau kop ilgiem ' gadiem ir t?das, ka viet?m ??rso pat atsevi?as m? jas un vienas puses skurste?us t?ra LIbekas, otras  ciema skurste? slau?i. K?das m?jas celanai uz ro beas vienai pusei at?auju izdevusi LIbekas pils?ta, bet par otru pusi at?auja j?gaida no ciema padomes.
r?s var piedal?ties ar? attiec?ga no vada centr?lo organiz?ciju locek?i". Novadu apvien?bas veido nomet?u deleg?ti  p?rst?vji,, un tie apsprie b?g?u dz?ves jaut?jumus un sniedz ierosin?jumus centr?laj?m organi z?cij?m. Novadu komitejas, k?das l?dz im atsevi?os apgabalos past? v?ja, nav vairs paredz?tas. Bav?rij? novadu apvien?bas' darboj?s a?l lidz im, piem., Franku noyada nomet?u apvien?ba. i i
J?dom?, os atzinumus Bav?rija apgabala komitej? ierosin?jusi l?dz in?j?  pieredze ' un nov?rojumi. Drosmi j aunu ce?u , r??kle?n?, kas izteikta t?z?s, bez aub?m dikt?jusi patiesa apst?k?u izpratne un v?l?a n?s ar? auros materi?los apst?k?os uztur?t dz?vu m?su p?rst?v?bu tiklu. K a t r ? zi?? 'atz?m?jams, ka is ir pir mais gad?jums trimd?, kad k?da m?su p?rst?v?ba n?k ar atzinumu, kas v?ras ar? pret i pau o p?rst? v?bu k? atsevi?u iest?d?jumu.
Latvieu; Centr?l?s Padomes sesi- ja, k? zin?ms, notiks 5. oktobri. J? dom?, ka Bav?rijas apgabala latvie u komitejas atzinumus; sesij? / i e  sniegs vai nu pati apgabalu komi teja, vai ar? ?. jaut?juma apspriea nu ierosin?s tie Centr?l?s padomes locek?i, kas LCP p?rst?v Bav?riju.
no V?STULE LATVUAI NO ASV
' Savienotaj?m Valstis ierados jau pag?juaj? ruden?, ta?u tikai tagad laikam esmu non?cis past?v?g? dz? ves viet?:  Takom?, kas atrodas Vaingtonas tat?, pie Klus? oke?na. S?kum? dz?voju ?ujork?. Iespaidi par o miljonu pils?tu bija da?di. .Milz?gi straujais temps cilv?ku su ?est?, un ar? debesskr?pji, kaut ne ierasti, ir skaisti. No otras puses rau goties, ?ujorka tom?r ?iet pils?ta, kas past?v?gi piem?t?ta pap?riem. Iedz?vot?ju vairums ir cilv?ki, kas c?luies no dienvidu taut?m. Nepa t?kam?kais, ka b?rnu dz?ve norit uz net?raj?m iel?nL ?ujork? tikai neilgi pavad?taj? laik? jau. nov?roju, ka ar? mani b?rni daudz labpr?t?k ie j?k ielas mudekli, nek? dz?vo m? j?s un m?tes sabiedr?b?.
Nol?mu ?ujorku atst?t un doties uz rietumiem. Visi latviei, atskaitot tenisi'Stus Vukalnus, kas ierad?s ASV reiz? ar mani, br?din?ja ne braukt proj?m, jo tautiei, kas l?dz im no austrumu tatiem devuies uz rietumiem, jau p?c gada vai pat ?tr?k atskr?jui atpaka? un palikui bez l?dzek?iem. Es tom?r risk?ju un dom?ju, ka esmu dar?jis pareizi..
Takoma ir pils?ta ar 120.000 iedz? vot?jiem un atrodas Klus? oke?na l??a mal?. No trim pus?m to iesl?dz kalni. Tie nav tik uzb?z?gi k? Ba-, v?ri j?, bet klimatu tom^ iespaido. Pa? l??a mal? ir osta un fabrikas, piekaln? veikalu rajons, bet kalnos dz?vojam?s m?jas un ?oti platas ie las. Ielas katr? pus? ir z??u lauku- mij tad koku rinda, p?c tam ietne, v?l t?l?k lauk'umi ar kr??uma ko kiem un tikai p?c tam redzamas- I V 2
G A R REINU GI^NAINAS DABAJS, UN POSTA SAJAUKUMS
'  Nimbergas ce?ojoais te?tris k?d? Frankonijas,ciem? sp?l?ja lugu Parka iela 18", kur? k? statistam j?piedal?s ar ? policistam. Paredz? tais statists izr?des vakar? saslima, un vi?a lomu uz??m?s nosp?l?t k?ds jaimeklis. Kad ,,policists" ' par?d?j?s uz skatuves, ; z?l? atskan?ja ska?i smiekli, kaut gan situ?cij? nek? smiekl?ga nebija. Izr?de bezmaz iz  juka. Kad v?l?k reisors vaic?ja' p?c smieklu iemesla, vi? uzzin?ja, \a policista" t?lot?js tikai iepriek- ?j? dien? izlaists no cietuma, kur par z?dz?b?m 4>avad?jis vair?kus m?neus. . . . (DK)
 K?ds ?ik?gas pre?u nama ?pa nieks sav? ve ikal? izst?d?jis uzval ku, ko p?c vi?a dom?m valk?ot 21. gadu s imte?a v?riei. Uzvalks paga tavots no plastiskas, vielas un p?ris min.?t?s not ? r?ms ar slapju lupatu. Apkakles, - pogu un kabatu. n?kotnes uzValkam. nav, bet to vi?t? ir rokas
^p-ulktenio, k u r ? : ieb?v?ts elektronu aparats, ar kuvu bez vadiem ?pa-; n i 9 k s . katr?lai;:v?; un" ka t r?^ :ViGt? 'v?  r?s' sa::in?t:es ar savu.:?imeni; .
; M?s braucam gar Reinu; slaveno, daudzin?to, tik daudz kr?sain?s un nekr?sain?s pastkartit?s skat?to Reinu.
Viss jau ir t? k? pastkartit?s  plata upe augstos v?na kalnos ie- maugta, vecas pdlis uz krauj?m, ku- .?li ziili za?? straum?. Ik ce?a l?kum? var redz?t visniaz divas vai tr?s pi lis,- daas tik vecas, ka gadu sirnte- ?c]s, aps?b?juas un ieguvuas to pau br?ngani' pel?ko kr?su, kas rakstur?ga Piereinas klint?m, : citas izkr?sotas zili, za?i, sarkaniem sl?- ?ieni, it k? no V?cu pasaku gr?ma t?m iz?emtas. Ik upes-l?kum? pieci vai sei ku??i;, pa laikam gariem d?me?iem, cits v?l : ar rite?u sp?r niem, cits div?m; skr?v?m zem ach- tera karoga.-
Bet ir ari kas cit?S, ko pastkartes ner?da. Reina ir ne tikai skaist?k? upe ai zemes mal?, bet ar? svar?g? kais Eiropas iek?jais ?densce?, un, kad te brauc, tat? k??st skaidrs, ka technikas e??? ;ar dabu dzelzs, be tons un ogle jau guvui virsroku,'
Pa gleznaino leju starp R?deshel- mu,. kas slavena:ar saviem v?niem, im Godesber^'i, kas slavena at' to, ka te reiz vecais Cemberlens velt?gi cent?s; ar lietussargu atvair?t karu, v?na kalnu pak?jes abas pus?s nostl- potas divk?r?m dzelzce?a slied?m. Nemit?gi .'dreb;'pel?k? ?fera klints zem gar?m precu vagonu virkn?m, kas ripina ogles. V?l tuv?k pie uipes, lejpus dzelzce?a stig?m, lok?s auto ce?, nokv?pis glumi melns, sp?d?gs, it k? notriepts ar e??u. P?ri ?denim sve?'as ku?u piest?t?u apr?s?ju?s, aps?b?ju?s, ?^utnaini kaulain?s celt?u, liftu, o??bc??u konstrukcijas, it k? m?su gadu simtenis ar techni kas lieti?ajiem, pirkstiem sniegtos ?au.gt to dabiskiima mazumi?u, kas v?l: palicis p?ri no majest?tisk?k?s upes. Ku?i un ku??i ar veices, Ho landes, Be??ijas, Francijas tm nedau dzu v?cu firmu karogiem neved ne v?nu, ne. priec?gus v?na pat?r?t?jus, bet" melnas, sp?d?gas, ogles. Melni, sodr?jaini d?mi ce?as no ku?u d? me?iem upes vid?, no lokomot?v?m, kas kr?kdamas br?as gar krastu, no fabrik?m,! kas . iepletu?s v?na kalnu pak?jes. Pamal? ce?as .tuv?s ??ras pel?c?g? d?maka, kas pat sau lain? dien? dara ainavu neskaidru.
V?l vau'?k nospie k?da cita d? maka  ?et?ribas, nabadz?bas un bezcer?guma migla. Nami tais" pils? t?s, kas nav celtas t?ristu vUia?sa- nai, ir dr?mi, br?ngani violeti,.glui bez ?r?jiem greznojumiem un sasta t?ti tik tuvu g^r,ce?a malu, it k? m?s brauktu pa auru eju. Visapk?rt ir ainavas,, kuru' skat?anai cilv?ki braukui p?ri kontinentiem un oke? niem, bet logi ais namos tik auri k?; melnas acis raganu viep?os, v?na dzertuves nosl?gu?s , pasaules ska tieniem ai-z bieziem lo-?sainiem stik-
V?l dr?m?ka nabadz?ba tur, kur ik nams ar skan?gu uzrakstu aicina viesus. Hote?u ' fas?des. apdrupuas. izk?rtnes izbal?juas.' M?s mekl?jam naktsm?jas Godesberg? un'nevaram t?s atrast, jp visas/ viesn?cas piebl? v?tas.  Bet; tie nav priec?gi t?risti,
jui peldvietu tu- {L?W) vej?' Bonn? pulc?jas v?cu parlamen
t?rieu padome, un kungi viesn?cu teras?s sprie par val?tu, partij?m, Berl?nes krizi. Otr? krast?  Vin- tert?r?, kur k?dreiz apmet?s Hitlers, lai vismaz Reinas ^naume ?irtu vi?u no Cemberlena, viesu ir ma z?k  varb?t t?p?c, ka tilts t? paa Hitlera politikas gala rezult?t? sa spridzin?ts, . bet p?rceltuves ku?is iet tikai ^zin?m?s stund?s. Atrodam istabi?u maz? s?nu ielas viesn?ci?? un ejam skat?t pils?tu vakar?, D- markas z?m? klan?s krodzi?u saim nieki, bet v?ns te  pa? Reinas v? na dzimten? ^ d?rg?ks nek? Bav? rij?. Pie blakus galdi?a k?ds sa utis v?cietis izlasa v?na karti un pas?tina gl?zi skaidra ?dens. Jau dr?z p?c dienas gaismas paz?d p? d?jie nedaudzie viesi, krodzi?u saim nieki nosl?dz durvis, un kara izva gotaj?s iel?s apklust g?j?ju so?i.
Zin?t?ji apgalvo, ka pai Reinze- miei neb?t neesot dr?mi. Vi?i ti kai, at?ir?b?. no visiem citiem v? cieiem, nem?kot taup?t.. Tr?s pirm?s m?nea dien?s, kad fabrik?s izmak s?tas algas, ais pils?t?s un pils?ti ??s staig?jot prieks un v?na gars. P?c tam esot cauri  l?dz n?koa jai algas dienai.
Var jau b?t. Bet ar? tais tr?s priec?gaj?s dien?s, ac?m redzot, ne viens neatsvaidzina kr?su nopluku aj?m v i ^ ? c ? m , neviens nenomaz g? kv?pus no ^ n a j ? m pil?m, neviens nenov?c Maincas, Koblencas, Bon- nas drupas. . Akme?ogles nemit?gi pl?st pretim Reinas straumei, ogles, ogles, ogles bar?ba ma?nai, ko cilv?ks, kas pazaud?jis Dievu, gri b?jis rad?t sev par kalpu, bet pada ri jis par kakla kungu un elka die vekli.
Nakti starp Godesbergu un Vin- tert?ru pl?st Reina, ad tad iekaucas tvaiko?a sir?na un pa krastu aiz- d?rd gar pre?u vilciens. Visam p?ri gulstas r?pn?cu d?maka un ne atlaid?gs jaut?jums  kad; pie ? ?den^te?a, kas p?rv?rsts par ma? nas ^Kalpu, atkal ar kara ma?n?m sastapsies dz?vie malna? kalpi? Lie kas, ka Rad?t?js Reinu rad?jis visla b?kaj? om? priekam un skaistimiam. Bet cilv?ks padar?jis Reinu par ma ?nas kalpu un izn?c?bas atbalsta puniktu. Drupas Reinas krastos v?l nav aizvilku?s s?n?m, kad pasaule jau atkal sprie par Reinas fronti.
A l e k s a n d r s L i e p a
st?vu savr?pm?ji?as. T?l?k no nii s?tas centra ap m?j?m ir ausluVm sak?u d?rzi. Sniega nekad n.v Skaidr? laik? redzama 40. j?du 7f t?l? un 14.400 p?du augst? m?M * sirm? Ramera kalna virsotne ^^f
Dz?vokli te katr? zin? viegl?k da ' b?t n?_k? pirms kara R?g?., ?ujork? ' biju ta sauktais nama p?rvaldnieks. kas nav nekas cits k? s?tnieks Sa^ ?emu 120 dol?ru m?nes? un dzivolu ''^ piekl?j?g? dzivold?. Vienam ?ime. nes loceklim  sievai vai man past?v?gi vajadz?ja b?t m?j?s. Uz turam, vismaz s?kum?,^ savai 4 ciU v?ku ?imenei Izdevu 90 dol?ru m?^ nesi. V?l piepeln?jos, str?d?dams par kr?sot?ju, kaut tas bija tilcai gad?juma darbs. Var str?d?t ar? par trauku mazg?t?ju, fabrikas str?d- niek-u vai ies?c?ju pie b?vdarbiem. Visos gad?jumos tom?r j?r??in?s ar lieliem gr?tumiem dz?vok?u" sag?d? Uz darbu turpu un atpaka? pa liel? kai da?ai j?brauc 23 stundu dien? Galu gal? ari izpe??a nav roaina Cit?di ir inenieriem vai gr?matve- iem, kas prot valodu.
Tagad Takom? esmu kokgriez?ju darbn?cas str?dnieks. S?kum?, ka m?r iepaz?os ar. ma?n?m, alga ir 190 dol?ru m?nesi. J?str?d? 5 die- nas ned??? pa 8 stund?m, p?c kam esmu br?vs cilv?ks. Ar darba biedra auto fabrik? tieku jau 20 min?t?s. Biju ar? pils?tas atp?tas un sporta noda??. Tur man apsol?ja, ka, s?kot ar oktobri, .2 vakarus ned??? var?u str?d?t par treneri, sa?emot 40 do l?ru m?nesL Takom? ir daudz spor ta laukumu, un pat stadions 40.000 skat?t?jiem. Liel?k? aizrauan?s te ar bezbolu un motorlai-vu sportu. Daudzi ierodas ar auto, atved l?dzi piekabin?mo motoru, no?r? vienk?r u laivi?u un dodas ?dens izbrau kumos.
Kad v?l biju ?ujork?, apmekl?ju R?gas YMCAs bijuo direktoru Grti- neru, kas latvieiem sav? laik? ie m?c?ja sp?l?t basketbolu. Vi? mani uz??ma ?oti laipni, tiei neko pal? dz?t nesol?j?s, bet teica, ka run?ot ar pils?tas kungiem. Atbraucu to m?r uz rietumiem. YMCA un YWCA noraida katru, kas tur ierodas p?c pal?dz?bas un pat tad, ja l?dz tikai, padomu. Vismaz maija sieva piedz? voja daus nepat?kamus br?us.
 Mana p?rliec?ba t?da, ka ASV ir zeme, kur latviei droi var braukt. K?p?c? Te br?vi dr?kst mekl?t dar bu un, ja str?d?, tad ar algu var la bi dz?vot. Dz?voklis man maksa 35 dol?ru, par labu uzvato j?izdod 40 dol?ru, kurp?m 610 dol., kleitu 36 dol. utt. Apels?ni maks? 10 cen tu, bet sviests 80 centu m?rci??. >
Takom?, septembr?. R i e b . D e k  e n i e k s
Krievi no?rda ^^ sadarbibas pie-
minekli^ ' P?c padomju milit?r?s vald?bas
r?kojuma s?kta nepabeigt? krievu  amerik??u sadarb?bas pieminek?a no?rd?ana Torgav?, pie Elbas. Pie minekli sav? laik? s?ka celt, lai pie min?tu krievu un amerik??u armiju sastapanos 1945. g. 25. apr?l?. Tam uzc?la platu pamatu un virs t? pje dest?lu Torgavas tilta austrumu ga l?, bet pag?ju? vasar? pieminek?a b?ve apst?j?s. K? zi?o p?rb?dz?ji no krievu joslas, tagad steigus no v?cot visas nepabeigt?s piemi?ai nl- mes p?das.
IRO apg?d? m?c?bas l?dzek?us DP sko-'m
IRO inform?, ka par 11.750 dola- / riem ieg?d?sies burtn?cas, z?mu?us uc m?c?bas l?dzek?us DP skol?m, lai- ras apmekl? 34.709 b?rnu. L?dz im IRO materi?li apg?d?ja tikai p?r- skoloan?s iest?des un algoja m?ci- ; | bas sp?kus skol?m. P?c jaunajiem V'":'- noteikumiem izgl?t?bas nozar? IRO tagad r?p?sies, lai skolas apmekl?tu visi 615 g. V. DP b?rni, ierikojot > speci?las klases gar?gi atpaka?pali- kuajiem un t?diem jaunieiem, kas , kara d?? nav sp?jui izgl?toties.
REDAKCIJAI
J. K u r z e m n i e k s , Ucht? INFORM?CIJAS TR?KUMS
F'^ ' vispostm glu zin?tnie
I.
(pr*^'-f vien i^ r?'dlj?s, ka peni Lv m sekm?m izieto
5 ^rutu baci?iem
^ 'T^mdUin.7 Pateicotie Sm zin?tnieku ne
^  S n pirms daiem^ ga.
*^,.?Jnta nosl?pumu teere- Ttas ka reiz? ar to aticlati
- , S ar loti' specifisku i?- fthS d a i l i slim?bu s&b?t ^''*Mn^mW?kle'no iem medi?a
i ? ? o S i n . Pencilllns u
f; antibiotisko subs , , fflitibiotisko substan?u ' grupu- ^ "iein  ja,unatkl?taiiem arst- e^clbas l?dzek?iem kop?gs tas. ka
TnKdiK? da?di, mikro organismi
, ^ pel?jumu s?n?tes, bet dilo- ?m atkl?ja Venecu?las zemes iakterij?s.
Penicillifts'un' dtas antibiotisk?s vielas ir sam?ra vienk?ri orgai?iski savieno]ymi,'no kiiriem daus jau izde\Kes ari | sintez?t, p?gatav" mjksligi. Lidii?m izdevies no- sMdrot, ka da^d?s s?n?tes produc? pavisam 6 da?dus penicill?nus. ?f- mi?l'tagad m??ina izgatavot m?ksl? gi jaunas penidU?nti ?irnes, kas da b?gas aktivit?tes' zi?? v?l p?rsp?tu. Bio?im?i savuk?rt;' c?n?s ap s?n? t?m, m ? ^ ie?ultfiv?t jaunas s?n?- k pasugas, kas,! raotu sevi?i- akt? vus penicill?nusj''vai ari, barojot s? n?tes af ?patn?ji sast?d?tu bar?bu, s?ie raot attiec?gi p?rveidotus, zi- namier? m?r?iet? 4oder?gus penicil-i
/Iras,'': ^^ Ir'-tt'T  PenidiU?ns ir'?ric?rt?gi akt?vs, un
nav gandr?z nemaz?? ind?gs. -Vislab?k tas darbojas ievad?ts ie?ircin?jumji' ce?? asinis, bet: .tof var uz?emt ar? Was kan?l?.:' T|ikad ar sekmg'm prot aizkav?t ar?' p?r?k ?tro pemdl-
Izvad?anu,! ?o?j asin?m: ja vme stpeniallinu orgasmam pievada *nas, apni?ram l?dz?ga sast?va TOlas, tad nieresi ir; nodarbin?tas ar? nksv?o balas^ ielu izvad?anu a paiicill?ns paliek 'asin?s ilg?k.
ft^"^*^''^'^i^^j^ amerik??i W 1944. g T6 pr^uc? t. s. Strep- ?SJ'^-'^oW- Interese Z * f ormdnu i sevi?i pieauga 1 i^ . !aj?s ^?s jaun?s vielas
z p?d?jiem nemaz nedai-- fefS'"^ tos non?v?lSl. ? g tjl? pec.iem laboratori- ?S^f s?k?s ar? klinis?d
B e f t ^d^edin?ani^
^ strwvtrvm<J 1 V^^^^ '^^ a leva-
teftt,ipdarboias .<:riiH '   i n m M ! ^ / ' ^ s e v i  ? i uz
Visos
Latvijas 9. ceptemb?a numur? A. o; Kr?mi? no Blombergas raksta par -? k?das britu joslas apgabala . komi- \^ t?jas budetu un izteic izbnnu, ka budet? liel?k? l?dzek?u da?a pa- ]i redz?ta administrat?viem un ce?a iz- '^;v devumiem, bet pabalstiem neesot -'^ paredz?ts nekas. ^ .
Nav aubu, ka vienai da?ai mias \ : | | tautieu pabalsti, nepiecieami, Kr?mi?a domu gaitu tom?r var iz- -.^^ --^miiu.i A^- ^ . - - - J - O X skaidrot par pier?d?jumu, ka apga- ' i ^^a i r i ^ ^ s a n ? . Tu- balu komitejas -par savu darbu pie- pla? rt^JT^ veid5\ ko iz tiekam neinform? tautieus. Cit?di'; | | | ne ar t)^ ^^ l^ ,v.^ 'ko nevar dzi^ b?tu zin?ms, ka apgabala komite- jas, sevi?i britu josl?, reiz? ir ofi- ci?ls britu iest?u padomdev?js un ar? vai vien?g? praktiski sasnied^- i g | m? latvieu p?rst?v?ba. T?s ir, ka
 ^ '  t  b ^ ! ! l . ! ' ^  ^ - ^ _ bijui.
v?ciei saka, M?dchen fur ailes - ' | | un k?rto lietas s?kot ar nomet?u /  p?rcelan?m un beidzot ar trimdj- nieku laul?b?m. Vi?u darba efekts ir nenoliedzams, un ja to locek?iem odien n?kas b?t vien?, r?tu otra apgabalu gal?, tad tie nevar laisties pa gaisu k? zvirbu?i, bet spiesti segt. ar? braukanas izdevumus.
Apgabalu komiteju'l?dzek?iem ja- lau? pl?st kop?jo intereu kopanas , darb?. Protams, mums j?v?las un j?prasa, lai ?ds kop?js darbs patie-_ si tiktu veikts ra?gi. Bet is_ jauta- , jums k?rtojams, ejot pie v?l?anu urn?m. Nesp?j?gos un laiskos _^ vit- Tosim, c?t?gos un sekm?gos v?l?siJ^ .
^^ ^^ tffS i ^ ^ . ^ sist?m? ^ ^ ,^V35os gad?jumos,
Kin, GANDR?Z
.l?k,