'ii
 ;';''?frii;;,v;iJS
4 LATVUA, m . g. is; novemtai
ACUUK?miEKA S M S T S PAR U E P A J A S P?D?JO DIENNAKTI
Baksta autors 1945. g. 8. maiji rit?,kHadainsi^^^U sa stop sniago ma?nu, kas ?auu pflna dodas uz ostu: M?^ ^ ce?? satiek serantu, kas paj?g? s?d uz kastes. Serants prasa, kur smagais auto do sies, im sa?em atbildi >--uz^ ^^ <^^ ^
Tuklais serants uz 3avas kastes ratos sakust?j?s. 
Ko, m?l?i! No tiesas? Vai nevar l?dzi?"-   ^^ '^ . :':v.-^'V^^''  .^ ^K?p riek?!" ---?-VV .-^
Serants sasl?j?s it^k?grasidaime celties, tad atsl?ga atpaka? uz kastes.
N?," vi? teica. Nev?r, m?l?i." K?p?c nevar;' trakais? grau?!
Varb?t, v?l tiksim k?d? iku?L Flotes vien?bas tom?r m??in?ot tikt uz ang?u ieiiemtaj?m ost?m.^ *
Lik?s, ka lielas cieanas piepei iezim-ogotu seranta apa?o seju. ^Ne var/' vi? ?li atk?rtoja un pa raudz?j?s uz kasti. ;Vesela kaste ?abia. To nevar atst?t."-
'K? v?l?k izr?d?j?s,: is v?rs bijis viens no daud/Jn?t?kajiem. Liep?jas k?nt??u meistariem, kas l?dz pat p?^ d?jam br?dim vienm?r glui hetica- m?; k?rt? sp?jis papildin?t ?tri s?k^ stoos dz?rienu kr?jumus. Tagad, kad vi?a sirdsapzi?a c?n?j?s ar tieksmi gl?bties un ar tieksmi gl?bt gr?ti iz c?n?to degv?na kasti, liktenis n?ca talk?..-- ; '
VienS; V?l viens! Spalgi^ skarbi, sausi, ,itin k? turpat aiz st?ra, itin k? p?rdabiski ska?i noskan?ja ?vieni ; ' Dod to kasti urp!*' -Vien? r?vien? kaste; un tas, sarg?
t?js bija p?rrauti m?su automobil?. ?vieni atk?rtoj?s.' Nebija vairs
aubu, ka auj tepat ?oti tuvu, Lie p?jas iel?s. Troksnis atsit?s un at- balsoj?s namu sien?s.
Va?ka'. . ."drusku nob?l?jis ie- ,??kst?j?s v?rs, kas st?v?ja man blakus,
Varb?t tikai m?su pau komu nisti," mierin?ja garais Valent?ns, kas viens pats raudz?j?s p?ri visu p?r?jo galv?m im ma?nas ofera kulbas jiuntam.
Priek?jais automobilis ar v?cie iem ied?c?s un aizgriez?s aiz st?ra.
 B r a u c ! " p?r kulbas malu izliecies, sauca kapr?lis m?su ma?n?.
Klusum?, kas sekoja ai koman dai, dzird?j?m, ka starters sau^ un graboi ie?erkstas. Ie?erkstas v?freiz. treo reiz. Kaut kas nebija k?rt?b?. Motors nedarboj?s.
Satraukums b?tu s?p?gs, ja res nais kantines serants, ai br?d? ne liektos p?r malu un neuzsauktu ma zam puikam:
Ej, puiel, paklau! Vai tu negribi zirgu? ?em manu zirgu un ratus. Es tev tos d?vinu."
Mazais  labi jo asto?us gadus vecs v?relis  bail?gi atk?p?s, ieb?za pirkstu mut? un savilka seju uz rau d?anu. Es negribu . . . " vi? ie- ?aukst?j?s. Es negribu zirgu. Gribu auto." v"''^
Vece?u bars k? gr?stos vilnis saklupa ap auto un puieli, kas ne grib?ja zirgu. Dodiet ni?an! Dodiet
Nebija br?nums, jo jau vair?kus m?neus zirga ga?a Liep?j? bija kaut kas l?dz?gs gardumam. Bet- serants bija ie??mis galv?, ka. zirgs j?nodod
. puikam. ?em gan, puiel," vi? l?koja
p?rkliegt vece?u baru. ?em gan. Tas ir dikti labs zirdzi? . ; -f ;;
M?su auto beidzot sakust?j?s, un t? v?l odien nevaru pateikt, kas ?sti mantoja seranta zirgu. Trak? ?tru m? m?s, viens pie otra tur?damies, dr?z?mies Liep?jas kara ostas virzie n?. Arvien bie?k ap mums s?ka skan?t ?vieni. .
Tirdzniec?bas osta ?ita k? izmi rusi. Jaunliep?ja otrpus vecajam t i l  tam t?pat
M?s, protams, nezir^?m, vai tik sim prom," tagad man skaidroja Va lent?ns, bet ir zi?as, ka mazie v?cu kara ku??i atst?s kara ostu un, pre^ t?ji kapitul?cijas noteikumiem, l?kos izlauzties l?dz aiig?u okup?taj?m os t?m Slezvigas-Holteinas piekrast?. Ja mums laim?jas, varb?t v?l tie kam uz k?da virs?."
J?. Ja mums laim?jas. : Tuvodamies kapa ostas rajonam, redz?j?m arvien vair?k ce?mal? pa mestu v?cu automobi?u. D?vain? k?r- t? tie gandr?z visi bija' sagriezti ar priekgaliem Liep?jas virzien?.
Piepei vair?ki, ka atrad?s pa? priek? un braukdami skat?j?s p?ri ofera, kulbai, saliec?s, it k? mekl? tu aizsegu. Kara laik? ieb?d?ta kus
t?ba p?rv?rta visu ciei saspiesto viru valni" automobil? par vilni, kas noplaka zem kulbas l?me?a.
Kas tur bija? Ma?nai t?l?k dr?oties, neskaidri,
itin k? migl? redz?ju _ tr?s sarkanar mieu bru?ot?s, ma?nas, kas dev?s pret?j? virzien?.
K?p?c t?s m?s neaptur?ja?** Jaut?jums palika neatbild?ts t?pat
k? daudzi citi jaut?jumi ai chaotis- kaj? dien?.
Un tad bij?m kara ost?. Kan?lis gul?ja zils un r?ms aiz
prieu stumbriem un dzelten?gi za? gan? krasta. Kad oferis iegrieza ma?nu "vesel? pulk? citu smago un vieglo automobi?u, kas bija pamesti pried??, p?ri krasta klajumam skr? ja cilv?ki no iepriek?j?s ma?nas. Pie ste?a so?us divi simti no mums st?v?ja melni pel?ks v?cu m?nu tra leris ne liel?ks par tiem tvaikon?- iem, kas R?g? uztur?ja satiksmi ar P?rdaugavu. Uz kl?ja st?v?iav?cu karav?ri saspieduies plecu pie pleca tikpat ciei, k? m?s bij?m saspiedu ies automobili. V?rs pie v?ra st?v? ja ari k?pn?s uz komandtilti?u, viens otrs jau r?p?s mastu vantis, bet pa krastu v?l skr?ja vair?ki citi, kas grib?ja tikt l?dzi. Vi r i no t?s
I l o n a L e i m a n e
Pulkste?i tor?os  S?kumu IzVana un galu, Laiks proj?m Jo?o K? putns gar debesu malu.
K?ds p?k?i aiziet, '. , itads piepei ies?k dz?vot,   Viss main?s u? paiet, . Gar ac?m m?n?gi pl?vot.
1- ; | |r^, '^. -.^^ V:-----^ ::V. ?iet tr?du smara Ik mirklim nopaka? v?d?Sj : . Asi?u gara Uz m ? l e s ? i s i r d s briedina b?das.
Pulkste?i tor?os S?kumu zvan^ un galu, Laiks proj^nl jo?o K? putns gar debesu malu.
Tin cie?k skav?s ' Mani un sl?dz sav? var?, Lai rok?s tav?s Sit pulkste?? m?us man gar?m!
Par?ze, 1948. g. septembri
ma?nas, kas bija iegriezuies pried?s tiei pirms mums?:paiaik tikai tuvo j?s krasta klajumam, bet m?s dru daini l?c?m no sava auto ?n ar? s? k?m doties uz krastu.  K?p?c tie v?ri tur lej? uz ste?a s? ka pl?t?ties rok?m?
V?l nebij?m ne l?dz klajuma
A l f re ds D z i ? u m s
NO S7?STU KR?JUMA M1SAS PLOSINIEKT
malai, kad jau redz?ju, ka: starp ku ?i im ste?iem plaas zila ?dens plai sa. Traleris atst?j?s no malas, ku?is aizbrauca. Tie, kai palika mal?, vel t?gi pl?t?ja rokas un kaut ko sauca. Bet m?s jau ar? v ? bij?m mal?.
, (Turpin?jums
 Vai, ko nu par dz?vi, ka tik jumts virs galvas . . .
(Saruna pie barakas st?ra)
Jumts . . . J?, to dareiz var saukt ar? par jumtu. Mo des urn?los parasti gan veidojumu virs sievietes galvas sauc par cepuri. Ar ;cepuri d?mas grezno galvu, lai patiktu citiem, patiktu sev, b?tu in teresantas, modernas un t? joproj?m. Cepurei j?b?t k? koncentr?tam per son?bas izpaudumam, kuru redzot, ik viens var nojaust, ka cepures nes?ja apbalvota ar fant?ziju, m-odes iz pratni un armu. Ja latviei saka  neskati v?ru no cepures, tad par d?m?m var droi teikt  noskati d?mu no cepures.
Bet . . . ir viens liels bet!  kas m?su d?p?u d?rti?m dos cepures, k? das n?s? Pariz?, ?ujork? vai Stok holma? Atliek vien?gi patiksmin?ties
ar modes urn?los red|;amiem. att?-
^ ^ ^ ^ 1iem, ^ las?t ^ aprak- rf' '"MLJ stus un dareiz k i 
note?tr? nop?sties par dz?vi ar ,^jum tu virs galvas**.
 ?s gail nevaru saprast, ka var n?s?t modernu cepur?ti, ja nav ne at tiec?gu t?rpu, ne friz?ras  pr?t?gi atz?stas tautietes nometn?. "
 Bet pagaidiet, kad tiku jaun? dz?v?, b?s viss  ir friz?ra, ir ce purei ;\?^ : K?dus l?cienus sp?j?ga veikt mode,
redzam ajos att?los. Vai t?", atz?s p?c m ? n e  a  o s paus veidojumus gr?ti pasac?t. Ta?u arvien b?s ska t?t?ju uzman?ba tami jumtam virs
 kas' redzams z?m?jum?, l : -^-.-:--^.- M t ' M t .
No Dzelz?mura l?dz. Z??u salai plosti sl?d?ja viegl? gait?, reti pie- skardamies pie s?k?ainajiem smilu krastiem vai ?su bridi uz?erdamies uz resn?m zem?dens siekst?m. Bet Z??u salas p?av?s Misa,, untumaini m?t?dama s?kus ?dens burbu?us, iz pl?da plat? s?kli. ?dens straumes ?alodamas novirz?j?s gar krastiem un pazuda biez? 'meldru me?. Agros pavasa ros, kad lejup mutu ?oja Neretas un Vec- muias meu ?de?i, plostnieki ai vietai viegli aizsl?d?ja p?ri, bet kad pali noskr? ja, -tie  l?d?damies klaig?ja s?kl? dien?m ilgi-
A  r?!" v?ri klie- d2:a aizsmaku?m bal s?m, tikko pirm?s l? vi?as s?d?s uz cie tajiem upes o?iem. Ta?u aizmugures plos tus straume nesa pir majai ba??u kravai v?TS?, dak?rt sagr? da tos k?rtu k?rt?m, sar?va j?gus un saplos?ja l?vi?as. T?d??, tuvojoties b?stamajai vietai, v?ri igli l?ca krast?, un at?emda mies ieara cietaj? p?avu atmat? resnu, slaidu mietu, kuram iztur?g? stiepul? bija piej?gti sp?c?gie ?dens zirgi. Dr?z vien gar?s plostu "virtenes pijLslok? piegula upes krastiem.
Es jau dom?ju  vai .Niks ova kar aizbrauks Z??u salai ?a??ml" ga rais Jukums aizsmacis kliedza.
Patiesi, T??u Nikolajs nosvieda ?eksi. Vi?a acis jau sen sl?d?ja uz viakaru pusi, kur zem s?rt? saul rieta debess, nep?rskat?mo p?avu vi'.d?, pac?l?s uzkalna paugurs ar tumiem ?ku puduriem. Bet vi?
i bija strauj un ?trs puisis. Vi? ie- I cirta v?rdus r?maj? pavasara gais? ? t?pat k? aso ?eka smaili valgaj?s i krasta smilt?s. ^ N?c izbrauc, gudriniek! Vai tu gribi, lai es p?rnesu plostu kl?p??"
Jukums mier?gi nolika lietas uz virs?jJem ba??iem, uzv?la uz rokas vat?to jaku, pa??ma apvaz?to mai zes kuli un l?n? gait? c?la smagos ?dens z?bakus krast?. ^ Ar? vi? pa grieza seju. pret sauli, bet dom?ja glui par cit?m liet?m  vai aiz staig?t tos septi?us kilometrus  l?dz m?j?m, vai sakurt uguni tepat un nokrist tukaj? siena ??n?tL . K? tu dom?, Nik?"
Kam m?jas, tas var staig?t Nikolajs jau laipn?k atbild?ja.
,,Ak t? tu dom?? Protams, pro tams. Tev dzima.vniece jau aiz mu guras, meinieces v?l priek?.  Bet Ellina ta?u gaida tepat Z??u sal?. Pa- liik,. vai vi?a jau nest?v gatves gal? un nem?j ar roku?"
N?^ Nikolajs ^ vairs nedusmoj?s, ar? vi? pav?r?s turp. Jukuma r?mo balsi visi pazina, pat Nikolajs ne?au noj?s, kad vi?, v?rdus vilkdams, turpin?ja:
T? El?na, t? El?na! Kas to do m?ja, ka. no t?das kn?pas izaugs tik
Alfr?ds Dzi?ums
iek^^^^^^^ l^^^^^ rekordists! LATVIEU fi^ SPORTA DZlV?. -
BEZ ATTtJTAS J S B R i ^ UZ ^PIRMAJ?M SAClKSI^ ARGENT?NS
>,LATVUAS" A B O N E l V n ^ pasOthiot Itiftrakstu pa atsevi?iem ek sempl?riem (l?dz 3 eks. iesk.), maks? DM 3 . - m?nesi + DM 0,50 osr pies? t?anu; pasu tinot kollek?vi vair?k par | 3 eks.  DM 3.- m?nesi oar e?isera* p??ra; pas?tinot uz ?rzem?m un maks?jot V?cij? DM 3. m?nesi + DM 0,80 par pies?t?anu. Sludin?jumi maks? DM 0,70 par viensle^gas nonoareMle iesoiedrindas aiz?emto telpu. Darba mekl?anas sludi n?jumi par puscenu.
Abonementa pieteikumi. sludin?jumi, naudas o?rvedumi un korespindmce adre* s?jama Latvijai  (13bV G?nzburg/Do.. Bnreermeister-l andminnplati 7.
Latvija izn?k tr?s reizes ned?ja - otf-  dien?s, ceturtdiena? un sestdien?s.
tai
J??a Stendzenieka brauciens no Londonas l?dz Santiago piel?dzin?ms filmai. S?kum? argent?niei liedza at?auju brauk't cauri vi?u zemei. Kad is jaut?jums izk?rtoj?s, nebija vairs vietas lidma?n?. Pal?dz?ja vie n?gi Argent?nas gaisa flotes koman diera telegramma uz Londonu. Tikai 16. oktobr? Janka var?ja s?kt ce?o jumu p?ri kontinentiem un oke? niem. Par lidojuma gaitu visu laiku biju inform?ts, jo. sazin?j?mies ar radiogramm?m. Ce?ojums notika bez starpgad?jumiem. Vispirms lidma? na daas stundas nos?d?s Pariz? un p?c tam Madrid?, kur vajadz?ja p?r^ nak?ot. T?l?kais ce? virz?j?s p?ri Gibralt?ram uz Dakaru, ?frikas krast?. N?kam? nos?an?s notika jau Natal?, Brazilij?, tikai 2 vai 3 gr?du no ekvatora, Sekoja pusdie nas; Rio de Zaneiro un 19. oktobra p?cpusdien? ?etrmotor?gais milzenis nolaid?s Buenos Airesas aerodirom?. Tur m?su sportistu" sagaid?ja- vi?a jaun? kluba Atletico Santiago divi direktori. Vienu dienu Stendzenieks atp?t?s viesn?c?.; Buenos Airesas centr?, bet- p?c tam uz turieni izli doja. C?les vieglatl?ti, lai iepaz?tos ar atbrauc?ju.  Ar?; viss t?l?kais turpin?j?s k? f i l 
m?. Jau 23. un 21 oktobr? Stendze- niekam vajadz?ja aizst?v?t Atletico Santiago kr?sas lielaj?s sac?kst?s pret biju? Latvijas skrieanas re kordista Sta?islava Petk?vi?a tren? to argent?nieu klubu ?imhasia Es- grima,, lai noskaidrotu lab?ko vie.^l- atl?tu vien?bu Dienvidamerik?. L i k  tenis bija l?mis, ka ?s liel?s c??as neizdev?s redz?t, jo vajadz?ja palikt Santiago. .1500 km no sac.Tl<u vietas Stendzenieks sava pirm? i ? start?, 23.
?uktobr?j; meta' ??pu 65,73 m,. izc?not ne vien uzvaru,  bet sasniedzot ar?
jaunu Dienvidamerikas kontinenta rekordu. .; L?dzin?jais. rekords bija 64,59 m. To 1941. g. sasniedza braz? lietis Egons Falkenbergs. C?les re kords ir 62,40 m. Vienl?dz?g?s sacen s?b?s m?ni tren?tie puii uzvar?ja argent?nieus ar 234 pret 233 punk tiem. TaS' ir lielisks pan?kums, jo p?rn Petk?vi?a v?ri uzvar?ja ar 46 un pirms 2 gadiem pat ar 62 p. starp?bu. Viss tas noz?m?ja neizsak?mas gavi les' C?l?, jo Eirop? gr?ti iedom?ties, ko eit noz?m? uzvar?t nopietn?s - sa c?kst?s. o notikumu .svin, i)ar to smej, raud un run?s v?l ilgi, jo ilgi. Argent?niei par Stendzenieka startu daudz uztraukties nevar, jo ar? vi?u vien?b? diska mean? uzvar?ja lat vietis Uke (41,24 m). Petk?vi?s jau pasp?jis Buenos Aires?  uzb?v?t m?ju, vi?am ir savs auto un p?c sa- c?kst?m tas iel?d.?.a Stendzenieku pie sevis vakari??s, skaidr? latviGU va lod? p?rrim?jot visu, kas uz sirds. Petk?vi?s , Argent?n? ieradies 1942. gad? ar mazu kofer?ti pie rokas, bet tagad ar sav?m zin?an?m un darbu ticis pie tur?bas, izpelnoties, populari t?ti Dienvidamerikas sporta dz?v?. '
27. oktobr? sagaid?ju Stendzenieku Santiago' aerodrom?.. Tagad vi? man?s m?j?s atp?as un viegli tre n? i as, lai 13. un 11 novembr? mestu ??pu; ?Hes meistarsac?kst?s. Manu m?ju bombard? av?nieki un foto gr?fi, Stendzenieka.' pirmais att?ls par?d?j?s, ejienes 60 lapouu laik rakst? ,,E1 Mercurio'\. kas izn? 1 milj,. eksempl?ros. Ta^ad ar att? liem un aprakstiem pilni ar? citi laikraksti un Jankas ieraan?s a;" kontinenta,;' ,.iegr?matota" uz visvo'-^ - laikiem. Mazus gr?tumus tendzc- niekam sa^?id? kalnu gaiss un karst? vasara, bet pie visa t? vi? dr?z pie-'
Latvijas las?t?jiem daus v?rdus grib pateikt ari pats J?nis Stendze nieks: Esmu atkal cit? pasaules mal?. Pirmie iespaidi glui labi un ceru, ka ar? turpm?k veiksies pie?e mami. Pirmaj?s sac?kst?s neko lielu nesp?ju par?d?t^ jo esmu apcepi na jies, tom?r viens otrs br?n?j?s. Es- mu vismaz ieguvis jau draugus, kam b?s liela noz?me turpm?kaj?s gait?s. M??i sveicieni'visiem latvieu sporta ?aud?m Eirop?-"
Santiago, 1. novembr?. E d g . L a i p e n i e k s
SLUDIN?JUMI
pirmais izdevums izp?rdots., Lai apmierin?tu lielos piepras?jumus, decembra pirmaj?s dien?s izn?ks otrs iespiedums. .Pieprasr'umus l?dzu pieteikt ITdz . g. 25. novembrim L . R U M A K A gr?matn?cai : (13a) N?rnberg 2, Lager Valka*'
ielaida meita. Nu jau ?pojas ka upes niedre s?kl?. Ar i balss ?aukst un zan k? ?dens z?lei. Tikai acis sul meu tmnsa. - Vai tu ta nedon^ Nik?" ^ 
N?, Nikolajam nekad tik mullfigi v?rdi uz m?les nebija kr?juieT^
K? tas n?kas, Nik, ka tu 'arviea pirmais uzs?dies Z??u salas s?klL
h?, h?!?*^ ^ Nikolajs nokrita \tt
zem? siena ???a sliek?a un strupi teU ca: Kurini lab?k uguni!" .
Pa to laiku san?ca kopus ari ciU V?ri, nesdami maizes kules un me? salas?tus praulus, ;lai gai?k sprakst?tu ugunskura un valod?s. Ta?u vis? garaj? dien? bija ra duies daudz jaunu notikumu un st?stu. Tikai garais Jukums, dauz?dams pret izkur t?juo ?kas sienu veco p?pi, .br?di nogrima sev?. Dievs zina. ko
tagad dara mana meitene  ?" Bet plostnieki to dzird?ja. ' L?pa b?rniem kreklus,'' ein?t?ji
sm?j?s. Varb?t l?oa ar'!" Cik, tev vi?u ?sti ir?'* To kreklu - ? - CetrL Un katra
pa vienam zeperim!" Un visi puikas  ?" Visi." K?ds gudrinieks! Paaugsies ua
izspied?s m?s no rindas!" Varb?t izspied?s ar*!" Jukums
tie?m lepoj?s ar saviem d?liem, Vi? nebija p?r?k sen prec?jies, bet z?ni rad?s ik gadus. Kartupe?u rei z?m pietr?ka, bet b?rnu n?, tie sa bira viens p?c otra sievas klep! ar vien ska??k v?k??dami. Bet Ju kums neb?d?j?s. Gan jau izaugs, izlidos pai ar saviem sp?rniem k? mea vanadz?nl
Ko tu te katru vakaru lielies ar saviem puik?m?" Nikolajs nor?ca. Lab?k piesvied v?l malku un lie cies sl?pi!"
Bet pats vi? v?l nedom?ja ga?- ?.auku laisties. Vi? groz?j?s un ne mier?gi bikst?ja ugunskuru, . it k vi?u b?tu aps?dui nikni odu bari  G ? k s t vien " beidzot vi? izklai d?gi teica. B?s j?pamekl? keda sau s?ka pagale "
Nikolajs nemanot aiz??ca aiz mel n?s ?kas un neat??riez?s. Tikai tum ? rasas sliede r?dija,^ uz kuru pusi iegrima Z??u salas ciems . . . ,
Tagad liksimies droi maussf' Jukums pagr?da zem galvas p?rnas siena ?uas un uzsvieda uz pleciem biezo jaku. R?ta gaism? vi? mus modin?s . . . "
Ugunskurs pamaz?m apdzisa, v?ri kr?ca, sacenzdamies ar  zemes v? iem, kas memal? sparkk?dami Ie aij?ja r?mo pavasara nakti.
Patiesi, citu r?tu" Nikolajs tie?m atgriez?s laik?. Vi? piegr?da ar z? baka pumu pie gar? Jukuma s?niem un ska?i uzsauca k?. agri c?lies putns: Slienies st?vus, ir laiks!" 
Ak t??* Jukums p?k?i uzsl?ja galvu. Vai tu atnesi malku? . .
Bet Nikolajs negaid?ja, kamir Virl izberza miegu. Vi? grib?ja no is vietas steigus pazust, t?d?? vi? uz l?ca uz l?vi??m ar t?du sparu, ka ba??i Iegrima ?den?.
Nakt? upes l?menis bija stipri c? lies. Dievs zina, vai Augkunem ; lijis sp?c?gs lietus, vai dzirnavnieks atv?ris aizsprostu. Plosti viegli B- godamies r?v?s; straum? k? nost? v?juies zirgi. Nikolajs tikai pav?d- n?ja balto ?eka k?tu un ?tri iegri ma st?vajos Misas krastos.
Tad ar? garais Jukums igli poss no k?na prom. Skat, kur N i ^ jau ! Laikam steidzas, lai vakara tiktu l?dz Sarkanajam krastam . . , . Un tiks, pag?ns!" Ar i Jukums^Dama- n?ja augoo straumi, kas orit igU izloc?i?s caur miglainajiem krastiem k? oel?kzilgans milzu zutis rasaina z?l?.
Tor?t v?ri klaig?dami ?tri izbrau ca cauri Brieu tiltam, veikli aizsl? d?ja gar Balkas lauci?iem, jo kP* joais ?dens p?rnesa plostus par sekliem un siekst?m k? m?kst?, dro ? kl?p?. (Turpin?jums sekos apm. 4 numuros) (191)
Gr?mata i r visv?r t ?g?k? un pat?liam?k? sv?tku d?vaM^^ izmantojiet, ka,
izp?rdodot agr?k izdoto gr?matu atlikunro, varat ieg?d?ties sv?tku d?van?m
P?r 90 feni?iem oabal? V . Pl?dona MAZ? A N D U L A PIRM?S B?RN?BAS ATMI?AS j . Jaunsudrabina DEBFSS U N Z E M E P. Klana noveles S A L G A I M A D O N N A A. Kaugera M?7.?GS R I T U M S A . Sinepa M?ZIKA U N M O Z I ? I
I^ J^M^AS R A K S T N I E K I 1 -  ' 2X lio . i R I M H A S R A K S T N I E K I II DM 4.80
Gr?matas: . izs?ta, ar. uzliktu pasta p?cmnk.su, pieskaitot s?t ?anas- izdevumus. At?flJp'*. '-'>?jiera atlaide. (196)
Gr?matu apg:?ds VILIS ^"^"^LS,
(1 )^ Kempten/Allg?u. Kaufbeurerstr. ^ 7-