' , 1950. g. 28. janv?ri. Sestdien, 1950. g. 28. janv?ri. L A T V I J A
feeiaiinigo DP st?vokU Ita*. vispirms public?ta
30 DP un ko
Qa mums vajadz?s aeiligu laiku. Jau ililK- & ^ roBe.
I^p^miiiepietiekamu uz- i |p | ; (^ ? t e s nezin?ja par
' "^1W mSs nost?v?j?m l&l l?dz vakaram, pie ?ti^l^l?ja atst?t vago* 5||p^> lldzl^
n^Vq tran- r?d;v6 liel?s bara- ne'.galdu, ne kr?slu
ii ;ip^dza divas la. Iii%as! Spilvenus ti6
? t ? k? laiks ?r m liela da?a %
zie b?rni. %
pie Tat asais jja; DP tran^ portfi
ar? vai?lkas las parvie-
Sf^iiNS?ah Hdz'sai .SSpiUJu,: , lAik.
. S p l ^ afl:lffldtt ^i^iifc:#>oJutnu: p^: |||ipf&2^^^  smac?gi ".
kr?s-
i?mi^ ? ??dzelzs" gultas. Kop? ar pie- Wl
i^ e^ ^ to ku- l ^ g i l l t u ? s ^ izvilk-
vela.',
jo te n?v trauku, atrodas atsevi?a
"^^^llen^iditalij? rad?ja , _ t-liliito. Es iiz^atu, ^Uy?#Mt^ ^^ nepid?o "iemi, vaja-
tt-ibiip??s^:m 1^^ b?s ^ ^ ^ ^  ^ f i e e ^ ' k o p "
).ir-^ ,Uk nep\^ tete^ i, k^ b?rni rmA T  * * [tS^ fcd( ijLOv?ifblu
^ J ii6ihetn, iestiie&u iitn^^B(iin?. Vien?gai?
fellr ka k?da IBp ii! v?rdiem man pa-
..IMrIkst dot lab?ku ^ I p i nev?l?sies izce?pl" iu'rakstu. Die Tat jnu-
i atbild?gs par o no- li? Vai mo kontrol? tu- :?ufi,,un?m js kontro- Mm katru gadu ma?si
 iiauclti M milj. franku fe^^ai tad neb?tu lab?k, ja it^ 4i3*u veices pal?dz?bas [jlmT^ad tie DP, kas dc
.Ojtrlliju, veic? var?tu pa- ||rk:?ifter vi?iem b?tu ja-
uz ku?i.
PA JAUN?BAS T E K A M Dr> J. Sanders
K?RLI ULMANI v?rda dien?
pieminot 28. janv?ri ir K?r?u v?rda diena,
' ku?? sveidnSm pazi?as aj? v?rd? un pieminam savu dio tautieti K?r l i Ulmani. Past?v domas, ka abi v?r di b?tu v?ciski, t?d?? ka tie atro dami ar? v?cu valod?. Ta?u v?cu valod? ir ?oti daudzi v?rdi, kas tai nav pieder?gi, b^t p?r?emti no ci- t?m, ?pai no lati?u valodas. Ari K?rlis ir lati?u v?rds Karolus, m?lu lis, no pamatv?rda K?rus, kam rad niec?gs latvieu k?rs. Tas attiecas ne tikai uz laic?gi bet ar? uz visu gar?gi jauko. T? Karolu% latv. Ka- rols noz?m?tu iek?rots, iem??ots. K?r lis ir sa?sin?ta forma t?pat k? v?cu Kari. Latviski b?tu pareiz?ki Karols p?c analo?ijas k? ozols, v?tols, ko dols, kamols etc.
Ar! Ulmanis nav v?cu v?rds, bet m?su pau baltieu, no pamatv?rda ?lit, ar noz?mi c?n?ties, kas uzgla b?jies senpr?u valod?. Uz seno Pr?siju jau bija devies liels skaits zemgalieu, t? ka Zemgalei ar Pr? siju past?v?ja tuvi sakari., Ulmanis, k? zin?ms, bija zemgalietis. Ul  ma?a v?rda otr? puse, pielikums  manis ar! nav v?cisks, bet m?su pa u ?paums. Mums ir skaidri lat viski v?rdi, kas nav p?r?emti no v?cu valodas, piem, lielmanis, augst manis, jokmanis, lasmanis uc. Ar? mums paiem ir pamatv?rds man?t, no k? manis atvasin?ts. Ka m?su manis ar v?cu Mann saskan, tas
. neko nekait?, ]o abi ir no t?s paas sen?rieu radniec?g?s saknes man, kas noz?m? cilv?ku. Ari sanskrit?
,,v?l is pamatv?rds atrodams. M?su . senais cilv?ka nosaukums ar priek- . zilbi gemanis pazaud?ts, tan? viet? iespiedies somu-igau?u svev?rds
.kilvika (cilv?ks, ari krievu ?elovek). K?d? svin?bu gad?jum? pili pie
Ulma?a b?dams, vi?am o ?imenes v?rda noz?mi paskaidroju, par ko
' vi? labi papriec?j?s un sac?ja: Tas ir par^zi, c?A?tJjs es esmu.",
Skaidra latviet?bu un t?ru latvisku valodu ar pareizu izrunu Ulmanis ?oti iev?roja. T?p?c, kad vi?am reiz paskaidroju, ka likt god?jamos v?r dus kimgs un t?vs p?c ?imenes v?r da ir nelatvisks, sves, no l?bieiem un igaupiem p?r?emts runas veids, vi? t?l?t to atzina un deva r?koju mu ofici?l? satiksm? kungu likt ?i menes v?rdam priek?.
Nov?lot Ulma?a radiniekiem, ? kr??? v?rda nes?jiem, latviet?bas sp?c?go c?n?t?ju garu, sveicinu to manu bijuo draudzes locekli Ulma ni, kas p?c pirm? pasaules kara no T?lajiem austrumiem m?j?s brauk- danis, apst?jies Mongolijas robeas, pie Gobi tuksnea di? saucam? Die va Kalna, un tur, k? daudzi citi ce ?ot?ji, grib?jis iekas?t smilts akmeni savu v?rdu, bet k? ar i^dvesmi roka skaidri iekas?jusi Dievs sv?ti Lat viju.
DZIMTENES PAGALE SKAUTU UGUNSKURA 5. ZELTA ?BELE
M??o Andri! Pateicos par apsveikuma karti?u,
ko j?su kopa man ats?t?ja sv?tkos. Pats bijUf sv?tku laik? izbraucis,! t? man ari rieizn?ca jums ai laik? aiz rakst?t.
Redzot j?su apsveikumu, pr?t? n?k k?ds diens latvju v?rs, kas k? d? sv?tku dien? uzaicin?ja savus draugus un labv??us  un t?du bija daudz  laimes v?l?jumu viet? no s?t?t pa gr?matai savai pirmajai skolai. Izauga zelta ?bele, kas katru gadu deva bag?tu, jauku gr?matu rau skolu bibUot?k?m.
Pats atceros t?si daudz?s jauk?s gr?matas, ko las?ju skolas bibliot?k? un kur?s ielipin?ta bija z?m?te ar d?vin?t?ja v?rdu. Tur bija: Br??u Kaudz?u Uguns un nakts, Brigade- reg V?ri un varo?i, Jaunsudrabi?a Princese Gundega, Aspazijas Vaide- lote, Lautenbacha-J?smi?a Ugun?, S?rta Jauniei, Blauma?a Niedr?u
zin?sit, kuras gr?matas s?kas iem v?rdiem: 1) Vi? tur gul?ja aiz cie ma, pakalna mal?, is pel?kais ak mens. 2) Es kl?stu pa R?gas iel?m, nedzird?dams vi?u trauksm?g?s ?a loanas un kara ratu r?bo?as. 3) Ve co krustm?t, kad tu man dosi ari to manas m?tes balto lakatu, kuru man odien r?d?ji. 4) Iek?, ?r? aud?j?s ganu Ludis, pamezdams durvis va?? k? v?rtus. 5) Ikviens b?s r?m? va saras dien? noraudz?jies ezera, upes vai d??a dzi?um?. 6) Pulkstens asto?padsmitos ?etrdesmit R?gas Centr?lstacij? pien?k divi vilcieni, no Par?zes un Vecgulbenes. 7) Ma-v nu logu te ir aizaudzos liels akme?a nams, un ik ritu, kad es mostos, es redzu vi?a kaulaino muguru un aiz kv?pu?s loga acis.
T?l?k es tev uzrakst?u m?klu, ku r? katrs skaitlis apz?m? k?du no teiktu burtu. Starp stateniskaj?m sv?tr?m no augas uz leju las?ms
CUms
1, 2, 3, 4, 2, 1, 2; 5; 15; 6. 7 7, 8, 2, 9, 10, 8, 11, 3, 8, 7
11, 4. 13, 10, 3, 11, 7, 10, 4, 2. 8, 2, 3, 2, 7, 4, 18, 7, 1, 2, 4, 2, 7,13 11. 3, 2, 14, 2, 1. 2, 9; 2
3, 2, 10, 13, 8, 2, 7, 5, 9, 11, 15, 12, 15, 7 13, 15, 3, 8, 2, 13, 11; 9, 16, 7
12, 2, 10, 16, 2, 14, 2 5, 10, 8, 14, 15,; 6, 11, 4, 11
6, 2, 13, 15, 5, 7, 10, 4. 14, 11. 4, 2, 17. 9, 2, 3; 17, 11, 3, 2, 7, 8, 11. 5. 9, 2, 1, 2, 5, 2, 9; 4;
12, 2, 9, 17, 7, 5. 9, 2, 1, 2, 5, 2, 9; 4;
. arvien' v?l sm^gi ^P^f Wc?ja sirdi, 30 gr?ti pare- ?m no da^idzaj?m kance- ^gr:v?l neatkl?jas k?ds siKs Gkums,. kas aizkav? lek?u- )a}? ku?a brauc?ju sa- m daudz tramd?tais un
.DP tikai tad atkal/ros^ jdj sav?m k?j?m, kad te^ l?o za?'pel?k? oke?na vij^*
r
 V u m s it-
VAI TU JAU ESI savu adresi pazi?ojis Vientu?o skautu inspektoram T. Duk?tam Memmingen (13b) DP Camp, Flie- gerhorst? .
Vientu}o skauta saime gaida ari Tevi sav? pulk?. Pazi ?o savu adresi Vientu?o skautu inspektoram T. Duk?tam Mem mingen (13b), DP Camp, FMeger- horst.
Jtocis Jau sa?em v?stules no sava vientu?o skautu vad?t?ja. Pasd?o ari Tu savu adresi Vien tu?o skautu inspektoram T. Du k?tam Memmingen (13b), DP C^ amp, Fliegerhorst.
Vai J?ties sves un pamests t?laj? krast?? Pazi?o savu adresi Vientu?o skautu inspektoram T. Duk?tam Memmingen (13b), DP Camp, Fliegerhorst.
Andris str?d? Latvijai Vi?a zi?? ir latvieu skautu kops, ko vad?t vi?am pal?dz Vientu?o skautu inspektors T. Duk?ts, Memmingen (13b), DP Camp, Flie gerhorst.
Trimdas t?l?s vienoti Latvijai ir latvieu vientu?ie skauti. Vi?us apzina Vientu?o skautu insp. T. Duk?ts, Memmingen (13b), DP Can), Fliegerhorst.
Juris nev?las sa?emt v?stules Vi? nepazi?o savu adresi Vien- ti4o skautu inspektoram T. Du k?tam, Memmingen (13b), DP Camp, Fliegerhorst.
Vidvuds, Lesi?a M?rnieku laiki, Kl?- dz?ja Aija, Atbalss, Ziema; Rai?a Druvas san. (Es gan ar nol?ku e kaut ko samain?ju).
Es ceru, ka j?s ari las?t daudz gr?matu. Ir ta?u izn?kuas tik lie liskas gr?matas m?su V?cijas trim das laik?, ko, droi vien, pa??m?t ari l?dzi. Ja esat uzman?gi las?jui, i i i i B i i i i i B i i i i i i i i i n i i i i i i i i i t i i i i i i i i e i i i i i i a
Sacens?bas uzdevumu atrisin?jumi
K??DAS: 1. L?biei nav latvieu, bet somu-
ugru cilts. 2. Iedz?vot?ju galven? no darboan?s nebija amatniec?ba, bet zemkop?ba. 3. Visvaldis vald?ja Jer sik?, Lame?ins Kurzem?, R?si? Sa- tekl?. 4. B?skaps Alberts Latvij? ierad?s p?c Meinharda un Bertolda. 5. B?skaps Alberts Ierad?s Ik?il?. 6. Zobenbr??u ordenis dibin?ts 1202. g., nevis 1902. g. 7 Latvieu c??as ilga l?dz 1290. g. 8. Saules kauj? lat viei un lietuvji c?n?j?s pret v?cie iem. 9. Piln?ga dzimtbuve Latvij? tikai p?c orde?a mestra Valtera Ple- tenberga. 10. V. Pletenbergs neiero sin?ja likvid?t dzimtbuvi, tas notika apgaism?bas ideju iespaid? progre s?vaj? muiniecb?. 11. P?c Livoni jas kara Kurzeme un Zemgale ap vienoj?s Kurzemes, ne Zemgales her cogist?. 12. Pirmais hercogs bija Gothards Ketlers. 13. Vidzeme p?c Livonijas kara n?ca zem Zviedrijas varas. 14. Zieme?u kar? Vidzemi no Zviedrijas atkaroja krievi. 15. Toba- go un Gambija n?ca zem ang?u va ras. Malta nekad nav bijusi Kurze mes kolonija. 16. Vissmag?kie laiki nebija p?c dzimtbuves, bet starp krievu varas s?kumu un dzimtbuves atcelanu. 17. Smag?kie nemieri no tika ne Kangaros, bet Kauguros. 18. Rainis, Aspazija un Stu?ka nav Tau tas atmodas laikmeta darbinieki; A l - lun?ns ir Juris, ne J?nis. 19. Dzies mu sv?tkus neorganiz?ja Krij?nis Barons. 20. Runu neteica Krij?nis Valdem?rs, bet Kronvaldu Al;is. 21. P?terburgas Av?zes nebija pirmais latvieu laikraksts, bet gan Latvieu Av?zes. 22. Blauma?a'v?rds ir R? dolfs, ne K?rlis. 23. Jaun?s str?vas vadoie darbinieki bija Rainis, Stu? ka, Aspazija. K?rlis Ulmanis nebija jaunstr?vnieks. 24. K?rlis Ulmanis nesasauca Latvieu nacion?lo pado mi, t? sast?v?ja no Zemes padomju p?rst?vjiem 25. K?rlis Ulmanis bija pirmais ministru prezidents; pirmais valsts prezidents bija J?nis ?akste. 26. Latvieu bru?oto sp?ku priek gal? st?j?s plkv. Kalpaks, plkv. Briedis bija str?lnieku virsnieks. 27. Latvijas valsts prezidenti bija J?nis ?akste, Gustavs Zemgalis, Alberts Kviesis un K?rlis Ulmanis. 28. Zig fr?ds Meierovics nebija Latvijas valsts prezidents, bet gan ?rlietu mi nistrs. Vi? nosit?s auto, ne vilciena katastrof?. 29. K?rlis Ulmanis k?uva par ministru prezidentu 1934., ne 1935. g. 15. maij?, tikai v?l?k p?r ?emot ar? valsts prezidenta amatu. ?en. J. Balodis bija nacion?l?s val d?bas kara ministrs. 30. Lai l?go lepna dziesma nekad nek?uva valsts himna, to sarakst?jis ViUs Pl?donis, ne Ed. Virza.
k?da latvieu rakstnieka v?rds un uzv?rds, l?meniski vi?u darbi.
J?, bet kas tas bija par gad?jumu, par ko run?ju v?stules s?kum?? (no zem?k sniegtaj?m atbild?m katr? grup? viena ir pareiz?).
I a) Atjaunot?s Latvijas nodibin? ana, b) Kult?ras fonda noorganiz? ana, c) Draudz?gais aicin?jums, d) T?vzemes balvas nodibin?ana.
II Kas bija min?tais v?rs: a) Zig fr?ds Meierovics, b) Alfr?ds B?rzi?, c) ?en. K?riis Goppers, d) K?rlis Ulmanis. ' ~. III.oK'?d?.gad?juu'i? is v?rs to da
r?ja: a) sa\^ ?. v?rda, dien?, ??). mai-. ja sv?tkos, c) ?imenes dien?, d) sa va dzimumdien?.
Pasaules t?l?s augsim vienoti Lat vijai!
Tavs vientu?o skautu vad?t?js P. S. Pajaut? mazajam Mikum,
vai vi? v?l atceras pasaku par zelta ?beli. Ja n?, past?sti vi?am. At ceries v?l?
Turpm?k visas v?stules, ar? sacen s?bu atrisin?jumus l?dzu s?t?t vien tu?o skautu vad?t?jam Brunim Ru- besfim 21-a, Augustdorf bei Detmold, DP Camp. ^
Godalgas SACENS?BAS PAR LATVIJAS
no 32 ies?t?tajiem atrisin?jumiem pie?irtas:
I godalga  J . Imuram, 30 Airey St., Oldham. Lancs., England, Latvijas abo nements 3 m?neiem. Auseklim P?rkonam, Griiner Weg 25, Gre- ven (21a), Latvijas abonements 2 m?ne iem. Andrejam M?rniekam, Weilstr. 283, Esslin- gen (14a), Latvijas abonements 1 m?ne sim.
V?l pareizus atrisin?jumus ies?t? jui: V. Rukute Emden?, V. Bija Blomberg?, J. V?ksni? Augustdorf?, A. ?iperts Neitat?.
P?rsteiguma balvu  1 m?n. Lat vijas abonementu  sa?ems ari 8 g. V. Imants Sve?is, 4.Place de la Republique, Crepy en Valois, Oise, Prance.
Laikrakstu s?ks pies?t?t ar 1. feb ru?ri.
III gc'nlga
Beidiot esam tik tSlu. Rita ausmS, pa dz?rui sUtu kafija, dodamies pie jau apseglotiem m??iem, tm dri i i vien visa m?su neliel? karav?na dodas uz rietu- nUem. V?l miglas palagi k l i j Rio Ver- des pils?ti?u, ka noplukui un nopu t?jusi atrodas maz apdz?vot? un me on?g? Braz?lijas vldlen?.
Es dodos lidzl k?dai ' grupai ameri k??u, kas pametui savas dzimtenes augsto dz?ves standartu, dodas uz Bra z?lijas dung?u apvidiem, lai tur pie v?rstu krist?gai tic?bai indi??us. Tas ir paaizliedz?gs un b?stams darbs. Sie mision?ri pavada daudzus gadus vien tul?b?, padoti visda?d?k?m nejauib!im un slim?b?m. Mums priek? Jau ir ne liela grupa ?du mision?ru, un m?s vi  ?iem vedam gr?matas, medikamentus un citas dz?vei nepiecieamas lietas. Pavado?i st?sta  Braz?lij? esot 4 lie tas indi??u ciltis ~ nuarakl, karaibi, tapui un guarani. Abas p?d?j?s Jau pa da|ai iepazinu?s ar balto cilv?ku, bet nuaraki un karaibi esot v?l stipri me on?gi un apdz?vo purvainus l?dzenumus Braz?lijas rietumos un Amazonas upes ielej?s. Vi?i v?l tagad ir kaisUgi galvas kausu mednieki, kas prot izprepar?t no galvas visus kaulus, atst?jot sejas pan tus neskartus un radot mumifIc?tas gal vi?as d?res lielum?.
M?su celS iet ap 3 kUometrus no strauj?s Rio Verdes upes krasta, kas noaudzis bieztem, necaurejamiem me iem. Ce?u nek?du, ari kompasa nav. Pa?aujamies vien?gi uz m?su vado ?iem  veciem, piedz?vojuiem braz? lieiem, kas ce?? vad?s vien?gi p?c sau les un zvaigzn?m. Vi?iem velti r?dit karu  las?t un rakst?t tie neprot.
Pusdienas laik? mums J???rso k?da liel?ka Rio Verdes pieteka, J?lau ce? caur stipri bieziem, dzelo?ainiem krii- mlcm, kas sav?ti as?m, tiev?m stig?m  li?n?m. M?su vado?i veUcli str?d? ar lielu d?ci foisu*S izc?rtot biezajos kr? mos spraugas, pa kur?m m?su m?lii viens aiz otra var Izsprausties cauri. Non?kot pie upes v?l* J?mekl? brasls, lai tiktu p?ri. T? ka paSrelz te ir zle- ma" jeb t. s. sausalfc periods", up? nav daudz ?dens, un t? m?s sam?r? >?tri tiekam p?ri. Otr? krast? sakas t?s pa as moc?bas tikt no mea ?r?. P?c vai r?ku stundu darba tas ari izdodas, un m?s nok??stam liel? l?dzenum?, kur t i kai izkaltusi z?le un pa retam, krop lam kr?mam. V?ja nav, bet saule sak arvien vair?k un vair?k kars?t. Mums ?das maisos ir l?dzi ?dens, bet negar ?gs un silts. Tam ari nepat?kama ?das smaka. Est negribas, tikai sl?pst, mute izkalst; gribot, negribot ie?emu pa malkam l rieb?g?, br?n? ?dens mut? un skaloju muti ar to.
Tikai krietni pievakar? " m?s ' sare dzam pie apvIrS?i illt d?mak? Utiis meus -laikam atksl <1(?da upe, Jo me i te aug tikai ?dens tuvum?. Izr?d?s, ka oreiz J???rso Kolna upes ieleja. Tuvojoties no savanu puses, sastopam kr?mus, kas k??st aizvien biez?ki, un pa retam lielus, lapotus kokus. S?kas atkal gandr?z necaurejams biezoknis '  milz?gi noaugui perobi, retas palmas, lieli kaktusi un vij?g?s li?nas, kas sapi nu?s k? za?as lentas no viena koka uz otru. Lielu milze?u  koku nos?noju os zaros pielipuas aug violet?s orchi- dejas un filodendroni.
Izmekl?jam nelielu laukumi?u, izc?r tam daus maz?kus kr?mus un uzce ?am teltis naktsgu?ai. Dr?zi vien no avo ti?a atnestais ?dens Jau bur?>u?o m?su t?jas kann?. Cik t?kami tagad atlaisties v?saj? telti uz segas un izstaip?t k?jas, kas man, nepieraduam, k?uvuas glui l?kas no ilg?s s?d?anas sedlos. Gul?t v?l vievar. J?gaida vakari?as, un es do dos Aq telts ?r?. Saules liel? ripa Jau s?k sl?d?t p?ri milz?go koku galot n?m, kuru lapu za?ums rieto?s saules staros ilbina acis. Za?i dzeltenie papa gai?u bari ??rkdami laias no viena ko ka uz otru. Mazie kolibri visda?d?k?s kr?s?s lidin?s gan gar Icaktusu, gan or- Ghideju ziediem un s?c k? bites to s?plu. Pa retam redz k?du lielu vanagu vai citus man v?l nepaz?stamus putnus. Mes ir dz?vs  ??rkana, kliegana, raibums un spilgtums t?ds, ka noVurst acs un auss. N?k pr?t? m?su dzimtenes klusie sili  tur ap Dundasru , slaido prieu klus? SalkSana. Tur bija ?sts mfers. miers un klusums k? dievnama. Te daba cilv?ku dr?z?k uztrauc nek? nomierina. Putni te neviens nedzied  bet ??rc, kliedz, b?auj!
Saule Jau bija nogrimusi, kad pie ugunskura pa?d?m vakari?as uii taisf- Jamies gul?t. Nakts te lest?las p?k?i, tikl?dz saule noriet. Tumi zilaj?s dien vidu debesis stiep?s milz?go palmu si lueti un p?fl t?m Jau mirgoja Dien vidu krusts. Satinies sUtaj? se^?. dr?zi iemigu. Mani netrauc?ja ne s?coie odu bari, ne m?su pavado?u s?r?g?s dzies mas pie ugunskura.
No r?ta, kad piec?los pavado?i Jau bija izcirtusi krietni lielu gabalu ipea takas, pa kuru virz?j?mies aizvien tu v?k upei. Visu dienu gandr?z pavad? j?m aj? biezokni, kur tikai ar liel?m ?r0tlb^m un piep?li tik?m uz nriekSu. An?rTnojama te ir orient?an?s ?d? m?a me?. Pavado?i p?t?ja gan koku zarus, uz kuru pusi tie stiepjas, gan im? n?m kl?tos koku stumbrus. Kad tik?m no biezok?a ?r?, sekoja atkal Uzdzenu- mi. upju un strautu gultnes. P?d?j? celojuma dien? ce? bija nesaUdzin?mi gr?t?ks, stund?m Ilgi n?c?s mekl?t pie m?rot?ku ce?u cauri biezok?iem, kuros iek?uv?m. Bija J???rso daudzas gravas
Izn?kusi las?mgr?mata b?rniem pirmskolas un tautskolas vecum?
Ce?a maize A. Kaugara, J . Slrma?a un J . Bi?ola sak?rtojum?.
Gr?mata nepiecieama katrai latvieu ?imenei, kur aug b?rni, t?vu valodas m?c?bai, k? V?cij?, t? cit?s zem?s.
Ned??as Apskata apg?dam ies?t?tos piepras?jumus l?dzam atjaunot L C K apg?dam. Gr?matas cena DM 3..
Atkalp?rdev?jiem parast? atlaide. LCK apg?ds LATVUA,
Essllngen/N. Breite Str. 6.
st?viem, m?lainiem krasUem, kun gan* dr?z pazaud?j?m 2 m?)us, kas k?di krauj? slidot nog?z?s vair?kus metrus. Pa reizei aj? meon?gaj? apvid? izdzir d?m t?lu bungu r?bo?u  dung?u bez dr?ts telegr?fu. Dom?ju, ka nu tak m?su ce?a m?r?is ir tuvu, bet nek?. G?j?m un g?j?m. Visas is dienas ne bij?m sastapui nevienas b?di?as, ne viena cilv?ka, nebij?m man?jui ne ma z?k?s p?das no indi??iem, tikai p?c bungu trok?a zin?j?m, ka tie atrodas net?lu no mums. Nepat?kama saj?ta, ja tu, cilv?ks, zini, ka tevi nov?ro, bet nezini, kur Sie nov?rot?ji atrodas.
P?c Uga, nogurdinoa ce?a beidzot ce turt?s dienas pievakar? sasniedz?m lie l?ku laukumu ar ret?m m?lu b?d?m un no k?rtim sasliet?m, telt?m l?dz?g?m nojum?m. Pirmais iespaids mani kriet ni piev?la. Nebija lielas at?ir?bas no nabadz?go braz?lieu s?d?m. Te t?pat ur tur nelielos lauci?os bija st?d?ta kukur?za un ?dam?s saknes ~ man- dioka, ur tur redz?ja pa noplukuai vistai. Par m?su ieraanos bijis Jau zi n?ms, jau iepriek?j? dien? bij?m fai- dltl viesi, un t?d?? nometne bija uz posta. M?s sagaid?ja 2 amerik??u mi sion?ri ar indi??u cilts vec?ko un ve sels bars kailu indi??u b?rnu.
No?lojam?s m?lu b?di??s, kas kl?tas palmu un ban?nu lap?m, durvis dr?z m?j?s indi??u sievietes ar z?dai?iem ui rok?m. VIrieSi st?v?ja liel?k? bar? zem k?da kupla koka un m?mi m?s apl? koja. Tie visi bija slaidi noaugui, tum i br?nganu, mazliet iesarkanu ?du. Pie- * v?los atkal, cer?dams te sastapt indi? ?us kr???m spalvu rot?m ap galvu k?dus tos iedom?jos v?l z?na gado> Ap galvu tiem bija aura priev?te, kSi satur?ja garos, melnos matus. ?erme?a virsdala kaila, ar zilu. ballu un sarkanu tetov?jumu uz kr?t?m un pleciem. Da am ap kaklu ??d?te ar uzv?rtiem ?le* 1iem zv?ru zobiem. Ap gurniem priek auts no rupja audekla, ap k?ju pot?t?m aura st?pa - gredzens. Da?m no sie viet?m lieli, plaU un raibi brun?i. Vis liel?kais p?rsteigums man bija, kadvlr* saltira ieraudz?ju k?j?s glui parastol z?bakus, k?di bija ari mision?riem.
Dev?mies uz liel?ko no m?lu b?d?m tur dz?voja abi mision?ri un indi??u vlrsaUJs. Ar zi?k?ri v?roju zvfjc?d?m kl?to gr?du un gul?s vietas. Pie sie n?m pak?rti h??pi, loki, bultas u?/  divas amerik??u autenes! Viss nrans iedom?tais meon?gums'* izzuda, kadui galda nolika ??vjus un b?odu ar nov? r?t?m kukur?zas v?rp?m un vistas ce peti. Virsaitis, kam Jau bija dai sirmi mati deni?os, lauz?ti run?ja portug?liski. K? v?l?k noskaidroj?s, vi? bijis p? ris reizes ar saviem amerik??u drau giem Mato Oroio galvas pils?tJ? bet tik labi ?? savas cUts vid? nektitjoitv Juties. Vi?a pavalstniektt" skaits nav liels  ap 500. Dai esot aizkl?dui u i pils?t?m un str?d?jot tur kur nu ku rais.
P?c ietur?t?s malt?tes nogrim?m la?u- n?s. Indi?nis mums st?st?ja visu pat savu ciiti, cik vareni un neaprobeoti valdnieki bijui vi?a sen?i. Savu tm vi? tagad p?rvalda kop?gi ar padomde v?jiem  vec?kiem piedz?vojuiem med niekiem. Galven?s r?pes vi?iem Ir me d?bas, zveja un pa da?ai lauksaUnnie- clba, Viss p?r?jais vi?us maz vai ne maz neinteres?jot  te vi? gandrij bail?gi pameta acis uz abiem mision? riem un it k? atvainodamies piebilda, ka ari reli?ija, cik nu vi?i to saprot, dodot sv?t?bu vi?u dz?v?. Jaut?ju, vai vi? zina, ka bijis otrais pasaules ka?S? l?, to vi? esot dzird?jis no mision? riem. Vai vi? zina, kur Ir Eiropa? J?, to ari vi? zinot  no turienes n? kui visi baltie cilv?ki, kas iekarojui Braz?liju, interesanu bija dzird?t, ka vi? no visiem cilts indi??iem ir vie n?gais, kas bijis k?d? liel? pils?t?, re dz?jis automa?nas, tramvajus, llelaa, modernas m?jas un visu to, ko m?S saucam par kult?ru. P?r?jie cius lo' cek?i par to tikai dzird?jui.
Apskatot o pusciviliz?to ind^i?u no metni, biju p?rsteigts par to, ka te Ir skola, kur? mision?ri m?ca ap 100 sko l?nu. Nometnes vid? neliels laukums ar paaugstin?jumu, kur katru dienu notiek ?ss dievkalpojums. Net?ro m?la b?du Isteb?s, kur dz?vo p?r?jie cilts locek?i, kar?j?s gu?amie t ikl i , jo indi??i p?c vec?m para?m gu? tikai tiklos. Sur tur redz?ju primit?vas stelles, kur?s gatavo spilgtu kr?su raibu raibos tepi?us un indi??u segas. Trauki ?patn?ji  vair?k m?la podi un koka vai ?pau augu iz- dobUs tvertnes. Daudz zv?rl^du, loki ar bult?m, makS?eru ??i no kaula un ?pat n?jas rotas. Sievietes, k? jau sievietes, lepoj?s ar plaUem, raibiem bruri^iiem; sur tur pie sienas pak?rUs sapl?sua spogu?a drumsUlas, kur tumi br?nas skaistules p?rbauda savu matu friz?ru! Ar Jaunajiem indi??iem var?ju t?ri labi sarun?ties portug?liski, bet vecie o va lodu p?rvalda ?oti v?ji un sav? starp? sarun?jas nekad nedzird?t? indi??u va lod?.
Pa? vakar? tika sar?koti t?di k? ma zi sv?tki. P?c, ?sas uzrunas, ko sa c?ja mision?ri, tika aizdegti vair?ki llell ugunskuri, ap kuriem sarad?s gandr?z visi cilts Indi??i. Uz uguns- kurlenf cepa gar?s k?rtis Iek?rtus siv?- nus; dai Indi??i bija IeraduSies ar ?pat n?jiem m?zikas instrumentiem UI? pie n?kot virsaitim, apsveica vi?u ar elll?u troksni un gari stieptiem b??vieniem  uh? - uh? - uh?! T^gad, adm redzot, sv?tki var?ja s?kties! No p??a izdal? j?s ap 20 Jaunek?u, baigi izkr?sot?m se j?m, un estikul?dami un ?odzId;amlef uzs?ka kautko dejai l?dz?gu. Or?eftrls* sast?v?ja no vis?da veida sitamiem, ku riem p?c vajadz?bas katrs muzikants pievienoja savus meon?gos kliedzienus. Sievietes dej? nepiedal?j?s, bet, saspie du?s bar?, s?d?ja klusi un raudz?j?s Jaunek?os, kas dejoja starp ugunskuriem.
P?c dejas s?k?s cepto siv?nu ?ana, pie kam vlraitim un mums. viesiem, pa sniedza pa ?i??im rok?. Mani Izgl?ba Indi??u labi paraa, ka p?c k?da kumo sa nokoanas ?i??i dr?kst pasniegt bla kuss?d?t?jam. T? k? mision?ri dr?zi at vad?j?s un sv?tkos nek? cita nebija ko redz?t, dev?mies visl pie miera. Man Ier?d?ja gu?as vietu ?du izkl?t? tikl?, visu n?koo dienu atp?t?mles un tad ar saules l?kto dev?mies atpaka?.
Jutos visum? stipri vilies, jo cer?jp sav?m ac?m redz?t lstus**, v?l kult? ras neskartus indi??us. R 1 0 V e r d e. decembr?