y f
L A T V I J A Sestdien 1950. g. 13. maljS
Nr. 37 (381) 1950. g. 13. maij? Ar autora oarakatu vas intctaitcm p
takstttajot rakstoa ttiallitaa domaf oav tatta <ioa radakcijaa domea
BIRST ?BELEI BALTI ZIEDI
Dzive veco saim?
M?tes diena, ?imenes diena, vien- Iga ka mes u dienu saucam centr? vienm?r nost?jas mi?id ma lts t?ls, kas ar savu sirds siltumu veido ?imenas seju. Pcc m?isu dzim tenes zaudfeanas mums i diena vei dojas gandr?z vai viscaur k? s?ru ?idraut? iita. Cik ir to ?ime?u, kur visi ?imenes locelc?i ir kop?, Icur b?rns var apvit rokas m?mu?ai ap kaklu vai pieglausties t?vam? Cik daudt ir to tumSo kakU?u musu dzimten? vai talal? saltaj? Sib?rij?, kur tajos laim?gos kikos dzimten? tik skaisti svin?taj? dien? m?tes slauc^ asaras un klusu l?ganu no- skait?s p?r saviem m??ajiem, tur ^ t ? pasaules mal?. Un ja katru no llm m?t?m jaut?tu p?c vi?u v?l?a n?s, tad k? s?plu kliedziens izlauztos no vi?u kr?tim: But kop? ar ma iz?m ml}ajiem!'' Sis s?pju kliedziens atbaisofas vis^ pasaul?, tikai ne to cilv?ku aus?s, kas uzskata par savu uzdevumu iznicin?t un saplos?t jeb kuru dv|seli. S?s pa?as s?pes m?s visi trimdinie
k i nesam sav?s sirdis. Ar! eit ir iz kais?tas ?menes, ari eit aizbrauc Jaunie, m paliek, lakati?u vicinot uh asaras slaukot, vecii, tikai nedr?kstam aizmirst vienu: mums ir pasts, ifi?unis, soci?l? apg?de, iesp? j i sazin?ties, iesp?ja svin?t sv?tkus un t? b?t aizvien cie? kontakt? ar m?su nUl&jiem un vientu?ajiem. Ari odien, ?imenes dien?, tu vari ie griezties dievnam? un klus? l?gan? pieit i^n?t savu mnmu?u vai gar? o lOganu nolikt pie vec?ku kapu ko pi??m. ^ At?aujiet," ka apst?jos pie im ka
pu kopi??m un aicinu J?s sev l?dzi... Pieminot v?rdu kapi, m?su acu
prtokl nost?jas m?su kr??ie Mea kapi, m?su varo?u atdusas vieta, s?- roM& m?te Latvija. Bija dienas, kad lo kaps?tu apmekl?jumi bija k?uvui par trad?ciju, kad lielas ?auu masas
. M svitce?nieki kl?da turp, lai pier?- dltu^^utas kop?bu, lai pateiktu va ro?iem, ka m?s turpin?m vi?u ie s?kto darbu ^ un lai beig?s sp?c? g?s Dievs, sv?ti Latviju ska?as o m?su l?gtenu un pateic?bu aiznestu Visuvarenajam. ?imenes dien? gri- b?jfis nogl?st?t katru vientu?o m?ti, kas btja noslfgttsi ce?os pie sava d? la kapa, grib?j?s uzlikt ziedu varo?a kapam m ar to par?d?t, ka vi? pie der pie m?su liel?s ?imenes, ka m?s izj?tam vi?a tr?kumu, ka vi?a vieta Ir tukla pie m?su ?imenes galda..
K? tas ir tagad ar m?su kapiem sveum?? Ir aizg?jui m??b? dau dzi tautiei, daudzi, kuru p?d?jais V?rds un v?l^ fSan?s bija: redi?t Lat viju, m?jas, t?va s?tu un visu, kas sirdij ml?S. Cik gr?ti ir bijis st?v?t pie slimo draugu gtiltas, zin?t, ka n?ko? apmekl?jum? vi?u vairs ne sastaps, un tom?r mierin?t un teikt, ka k??s vesds un redz?s dzimteni.
' Katr? viet? V?ci'?, kur ir bijis kara hospit?ls, vai tbc sanatorija, var mekl?t kaps?t? un atrast krustu ar latvisku vrdu vai nor?d?jumu, ka ir no Latvijas". M?s nevaram no k??t'pie daudzajiem kapiem austru mu Josl?, retais ari uz Eikelbemu vai Gituslohi. kur apgula tie, kas bija savu veseHbu j^ abeiguSi g?st? Be'?ij?. odien ?imenes dien? gri b?tos Jaut?t katram tautietim: vai esi pastatgSjis pa tuv?'o kaps?tu, vai esi painteres?jies, k?di v?rdi rakst?ti uz vie?k?rSaliem koka krus ti?iem? Un, ja nejaui ir uziets k?ds kaps, vai esi padomSIls, ka ari im d?lam kaut kur ir m?te, kas ce- r? un gaida... im gaid?s ilgi, kam?r pati apguls, un ka nav nevienas rokas, kas uzliek ziedi?u im vien tu?ajam kapi?am, k\n* guld?ts m?su ?imenes loceklis.
Vai m?s dr?kstam sv?t?t ft^menes dienu, ja nesp?lam Ziemsv?tkos aiz dedzin?t svec?ti, vai Lieldienu r?t? nolikt p?pola zaru uz m?su d?lu kapu kopi??m M?sa karav?rus var atz?t vai neatz?t svei ?audis, bet m?s ta?u zirf'^ m. ko i "ieieta m?su viri un d?li* lai gl?btu dzimteni un pa sarg?tu savus m?los no bo* eias. Un Ja m?s to zin^m, tad katrai kapu ko lonai vajadz?tu b?t alt?5r^ m, ko pu?olam. pie kura sme?amies sp? kus, kur sol?mies palikt uztic?gi d7^ *^*mei un savai tautai.
M?s aizklfstam msau^?. Paliks toni?r laba tautas da?a ar! eit. Aiz brauc?ju l ? ^ m s aicina neaizmirst un n^^atsit?t bM gan velt?t vis?>s p? les.' lai 8amekl?^1 tm ?aatu mr 5o kluj'^ vieti?u ankf>r>anu. AnmAkl?- Jot sUmnfcas. ir nSdes dzird?t daudz atz*ni<m V^TAM^ ka tiei latv^ *?^ vis vair?k r?n?^otles nar saviem slimo tiem. Ir tP^ ari n^ri T>hr1<^ <5 rT>- be5m zin?ms, ka latviei ir ?akli kaps?tu kop?ji un reti k?da tauta
Farel^ veco ?auu m?tn? starp ci tam paz?stam?m person?m apmeties ari T?vzemes balvas laure?ts Her manis Endzeli? (kundze mirusi Sp?kenberg?); 85 g. v. P. Pelcis, Smiltenes pr?vesta K. Kundzi?a lai ka l?dzgaitnieka un darbinieks bied r?b?s; bij. Liep?jas operas diri?ents B. ?u??is. Mitn? v?l nav ieradies rakstnieks P. Gruzna, ko gaida.
Liels vairums vecajo ikdienas gai t?s stipri, stipri slimi un pagurui, bet gar?g? int< r^eu laul v?l moi, No dau nomet?u d?v?taj?m gr? mat?m sak?rtota maza bibliot?ka. Dom? ari par las?mgaldu, bet pa gaid?m tr?kst las?mvielas. Vec? paaudze cer, ka apg?di aj? gad?ju m? n?ks talk? ar gr?mat?m un laik rakstiem.
Mitnes bloka augst?v? ier?kota un iesv?t?ta ev. lut. bazn?ca, l&r sv?tdien?s dievkalpojumus vada m?c. V?dzele no Oldenburgas. Iem?t nieki v?las, lai vi?u p?rceltu par past?v?gu moc?t?ju Farel?. M?tn? p?rskait?ta ari vi?a ?imenei piede r?ga veca un sl'ma m3te, k?d?? m? c?t?js nev?las izce?ot.
Sekm?g?kai gar?gai apr?pei iev? l?ta draudzes p?rvalde: J. B?manis (prieks?dis), G, Kinstlers, J. Ozo li?, K. K?li?, J. Valdmanis, LIdila Me??ele, J Vit?ns, P. GOtenbergs un Zeni.'a Lce. ?s? laik? pieci iem?tnieki mirui un apglab?ti e jienes v?cu kapos, tr?s no vi?iem latviei. 3. mai'? v?l apglab?ja H?- nas sHmnIc? miruo dipi. inenieri Jfinl Kormani. M?tnes saimes v?rda no aizg?j?ja atvad?j?s kom. priek-
Kas j?iev?ro pabalsta sa??m?jiem
LWF rupeas par auniem gaivojumem
LWF paredz?jusi maij? vis?s ASV luter??u bazn?c?s atkai aicin?t drau du locek?us g?d?t Eiropas b?g?iem jaunus galvojumus im pal?dz?t ie k?rtoties jaun? dz?v? un darb?. ?Sai akcij? iev?rojama loma paredz?ta radio raid?jumiem, film?m un ska ?u uz??mumiem.
Erelas nometn? LWF report?? uz??ma sv?tdienas skolas darbu, t?s koris iedzied?ja tautas dziesmas un kor??us ar latvieu autoru tekstiem un m?ziku Aktrise Lauma Zvagule report?as ievad? ierun?ja tekstu atig?u valod?: T?lu no pasaules liela mea vid? j?s saskat?sit mazas pel?kas koka barakas. Tur dz?vo dai simti latvieu DP, kas esam trimd? jau piecus gadus, M?su b?r ni paz?st tikai DP dz?vi un savas ba rakas istabas d?v? par savu m?ju." T Techniskl un satur? labi izdevies ska?u uz??mums jau vis? dr?zum? ASV pal?dz?s sag?d?t jaunus galvo t?jus. Trul<st irdzel<!u DP iece?ot?ju atbalst?anai
V ' ASV The National Travelers Aid So-
ciety, kas l?dz im materi?li atbal st?jusi 15 proc. DP iece?ot?ju, to vid? visvair?k Baltijas valstu b?g?us, pa zi?ojusi, ka tai vairs nav l?dzek?u darb?bas turpin?anai p?c 1. j?nija. Organiz?cija zi?ojusi DP komisijai, ka, lai var?tu darboties l?dz 1951. g. j?nijam, kas saska?? ar jauno liku mu b?s p?d?jais termi? DP iece ?oanai, tai nepiecieami 120.000 do l?ru.
Travelers Aid sav? laik? no IRO sa??musi 40.000, bet pati sav?kusi 18.000 dol., kas visi izlietoti, lai pa l?dz?tu novietoties tiem DP iece?ot? jiem, par kuriem ner?p?jas bazn?cu organiz?cijas. Praks? pier?(Mjies, ka ar Travelers Aid pal?dz?bu visvai r?k iece?ojui baltiei, pie kam pal? dz?ba sniegta pavisam 25.000 DP. Visvair?k l?dzek?u izdots par ce?^ iz devumiem ASV, bet daudz naudas pras?jui -ar? gadnumi kad iebrau- c?U nav vare?u! novietoties p?e per son?m, kas parakst?juas galvoju mus.
Organiz?cija apl?susi, ka sakar? ar i aun? likuma noteikumiem, to DP skaits, kas iece?os bez bazn?cu organiz?ciju atbalsta, pieaugot un sasniegot vismaz 20 proc. no kop skaita. Ja organiz?cijai visdr?z?k? laik? neizdoSotles Rad?*bat l?dzek?us, t?s darb?ba b?s j?izbeidz.
par?da tikdaudz sirsn?bas saviem aizg?j?jiem.
Ir skaists pavasaris. ?bel?m birst ziedi, un birst asarii^ as b?ren?tei bez apst?jas. Ar? m?su dzimten? ir pa vasaris, bet baiguma pilns. Tur ?beles, birdinot ziedus, raud paas, un b?rzi noliecas arvien zem?k zem smag?s r?pju nastas par savu iz kais?to ?imeni, m?tei Latvijai pat nav at?auts in?s dien?s asaras r? d? t . . .
Lai ?imenes dien? m?su pateic? bas sk?psts m?tei un t?vam. ?ara sveiciens d7-TT>ten'^ i un ziedi? vien tu?ajam tautiea knnam!
Elizabete KrauUs
s?dis A. Liberts, noliekot vainagu, un no L?rtjs iem?tniekiem H. Gra sis.
J?nis Koitnanis dz. 1882. g. 12. febru?ri R?g?, beidzis P?terpils tech- nolo?isko augstskolu, dibinoties Lat- vijaa valstij, k? eli;sperU pavad?ja uz Maskavu miera deleg?ciju un no 1925.-1933. g. darbojies par vec?ko inenieri Liep?jas kapa ostas darb n?c?s, kas b?v?ja vagonus un tiltus. P?rn?cis uz R?gu, lidz pat 1940. g. str?d?ja, LSK. K? labs ang?u valo das prat?js trimd? str?d?ja nomet ?u administr?cij?. E. Ucis. Vai Dani a bus jasa-riko jaunas vel?anas?
Saicar? ar latvieu p?rst?vja D? nija vel?anu komisijas nenoieikto r?c?bu, IRO nav apsliprm?jusi v?l? anu rezult?t;us, un l?oz turpm?kam p?rst?vja pie IRO D?nijas iatvie- iem nav. Kaut gan v?l?anas no tikuas IRO misijas konUol?, pati misija pazi?ojusi, ka tfi nev?las ie jaukties demokr?tisk? k?rt? izda r?to v?l?anu rezult?ta nov?rt?an?, kas tiek a?st? ts pau b?g?u zi??. T? p?c iev?l?tais p?rst?vis Dr. O. Evald- sons netiek apstiprin?ts l?dz jaut? juma gal?gai noskaidroanai. Notiku o v?l?anu komisija likvid?jusies un t?s viet? b?tu rad?ma jauna, kas uz v?l?an?s ieg?to datu pamata var?tu noteikt iev?l?to personu vai ari sa r?kot jaunas v?l?anas.
Visp?r IRO misijai nav iebildumu pret v?l?anu norisi, un t? dom?, ka notikuo v?l?iJanu rezult?ti var?tu b?t par pamatu p?rst?vja izraudz? anai. Tikai t? sagaida noteiktu v?- Ieanu komisijas prieklikumu, k?du komisija nav devusi.
V?l?anas nav atceltas,%et jau mi n?t? iemesla d?? nav ar? apstiprin? tas. IRO jaut?jumu uzskata par pa as latvieu KJbiedribas iek?ju lie tu un negribta?l iejaukties. P?r st?vja apstiprin?ana t?tad atkar?ga no t?, vai izdosies vienoties par jau nas v?l?anu komisijas izraudz?anu, vai t? kvalific?s v?l?anu Izn?kumu un vai iesniegs to apstiprin?s'^nai IRO misijai. J. V.
Neitates nometae ar apm. 2.300 Uelo b?g?u aiml (700 latvidlu) \x viena no z ? k ? j ? m Slezvig? Hol- tein?. P?c vair?ku ned??u intens?va darba pabeigta re?istr?cija ie laua nai v?cu p?rvald? un saimmecib?. V?l v?cu iest?des apstr?d? to b?g?u lietas, kas da?du apst?k?u d?l nav savlaic?gi re?istr?juies. Darba p?r valdes jau pie?em piepras?jumus uz Alu" un ,Alfu". lai b?g?i p?c 21. maija, kad nometne piln?gi p?ries v?cieu rok?s, sa?emtu paredz?to pabalstu un neb?tu J?gaida t i . no gaid?anas laiks.
Uzman?gi j?dara tie bij. karav?ri invalidi (?imenes cilv?ki), kas darba sp?jas zaud?jui par 80 un vair?k proc, lai vi?u dz?ves biedres katr? zi?? izpilda piepras?jumu Arbeits- losenfUrsorgeunterstutzung (Alfu), kl?t pievienojot v?ram no darba p?r valdes uztic?bas ?rsta izdotu darba nesp?jas apliecin?jumu, jo v?cu l i kumi paredz, ka vira darba nesp?jas gad?jum? ?imenes apg?dniece ir sie va (bezb?rnu ?imenes gan parasti no raida, bet dareiz var b?t iz??mu mi). T?pat tbc slimajiem savlaic?gi j?interes?jas v?cu labkl?j?bas p?r vald? (FUrsorgeamt), lai b?tu ie- sniegts piepras?jums tbc papilddevai (Beihilfe) apm, 20 DM m?nes?. Pro tams, to vajadz?tu veikt nometnes
?rstam, ta?u steig? un apst?k?os, k? dos notiek nomet?u p?r?emana, daudz kas var aiziet seci, no k? v? l?k katram atsevi?i J?cie. Cik v? rots, ne visi p?rejai v?cu saimniec? b? piev?r vajadz?go uzman?bu un v?r?bu, kas v?l?k var atriebties.
B. M
Nomelnu dz ?ve
ESLINGENU sakar? ar nometnes sl?ganu atst?juas 36 ?imenes, no kur?m 23 p?rvietotas uz Sv?bu Gmlndi un 13 uz Ulmu. Emigr?ci jas proces? iesaist?tos in?s dien?s p?rvieto uz Ludvigsburgu. Iedz? vot?jiem izv?coties, v?cieiem at paka? jau nodots 1 bloks un bij. l i do telpas. Pla?kas p?rmai?as no tikuas kolonijas p?rvald?. Izgl?t? bas un kult?ras da?u J . Labsv?ra viet?, kas izce?o uz ASV, turpm?k vad?s m?c J. Meks, bet uz??mu mu un finan?u dalu J. Lakst?gala, jo lldzln. vad. A. Blanks ari izce ?ojis uz ASV.
ESLINGENA, s?kot ar 16. maiju, no blokm?j?m p?rvietos visus DP str?d?t?jus, kas sa?em algu no lat vieu kolonijaiS l?dzek?iem. Tiem, kam ievad?ta emigr?cija, n?kam? dz?ves vieta b?s Sv?bu Gminde, bet p?r?jiem Ulma. L?dz 1. j?lijam j? likvid? ar? Eslingenas Kalna noviet ne, no kuras jau vistuv?kaj? laik? j?nodod dai bloki.
HEIDELBERGA p?c gr?tas slim? bas 70 g, vecum? inirls frizieru amata meistars J?lijs Taube, kas p?d?jos trimdas gadus dz?voja Es- lingen?. Nelai?im R?g?, Aspazijas bulv?ri, pretim prefekt?rai pieder? ja plaa modema friz?tava, bet trim d? vi? piedal?j?s Eslingenas latvie u friz?tavas noorganiz?an?, bija galvenais lektorsi p?rskoloSanas cen tra frizieru kursos, darbojies'latvie u amatnieku organiz?cij?s un IRO amatu p?rbnudcis komisij?s.
NEISTATES nometnes (HolSteln?) latvieu kooperat?vs in?s dien? p?r ??ma nometnes centr?lo kantini, kas l?dz im bija priv?t?paums. Ko- oner?tlva apgrozi'ums p?d?j? laik? pieaudzis, un ir cer?ba, ka tas izvei dosies par dzIvotsp?Mgu latvieu uz ??mumu v?cu saimniec?b?. Latvie u kooperat?vs savfi laik? sniedzis pal?dz?gu roku ari tr?kum? non?ku o tautieu atbalst?an?.
1945. g. MAIJA pirmaj?s dien?s Baltiias j?r? pie Neitates nogrima vair?ki v?cu ku?i. uz kuriem atra d?s ap 7000 koncentr?cijas nomet n?s ie<;^ odzUie. Vairums g?stek?u, vi?u \nd? ar? latviei, mira mocek?a n?v? i?ras vi??of; vai no sargu pisto ?u Snvieni^m . Piedaloties daudzu n?ciiu onrt?viipy/n. ar? ogad 3. mai- i? atcer?j?s mii*uos koncentr?cijas nometnes upurus. ?rzemju misi- ias. v?ciei un DP nolika vainagus un tpica nieminas v?rdus tiem. kas zaM i^p'*^ cotMi dzTvTbu nar br?v?bu.
LATVIEU - lietuvieu vien?b^^s '^ pleq t^u konference notiks 14. mai- i? F^mburf'S 7fv> nometn? Konfe renc? paredz?ts lemt ari par turp m?ko darb?bu aizj?ras zem?s.
Nosaui ang?u serantu un pats izdara pan?v?bu Sarbeic?, Llb^as tuvum?, pa?
Baltijas j?ras piekrast?, nakti uz 7. maiju 35 g. vecais latvietis Vladislavs Camanis no?vis ang?u serantu Bentliju un p?c tam pats izdarljia pan?v?bu.
Camanis bijis saderin?ts ar k?du v?cieti, ar ko saticies jau apm?ram 3 gadus. Vi?a l?gava tom?r p?d?j? laik? vair?kk?rt iemin?jusies, ka sa derin?anos grib atsaukt. Starplaik? vi?a iepazinusies ar ang?u armijas serantu Bentliju, kafi vi?u biei ap mekl?jis un jaunavas dz?vokl? cie mojies ar? likten?gaj? vakar?. Cama nis vi?us p?rsteidzis, p?c br?a aiz g?jis proj?m, bet ?si pinns pusnakts atkal atgriezies. P?c satrauktas v?r du mai?as ar angli, kas latvietim m??in?jis at?emt izvilkto pistoli, Ca manis devies prieknam?. Kad Bent- lijs vi?am sekojis un r?d?jis durvis, C. uz serantu vair?kk?rt iz?vi, ie vainodams p?d?jo ^ smagi, ka tas p?c br?a mlriS. Camanis m??in?jis noaut ar? savu l?gavu, bet ?viens nav spr?dzis. T?li? p?c ta?i vi? iz steidzies ?r? pie $ava auto im izda r?jis pan?v?bu.
Camanis ir r?dzinieks un str?d?jis par oferi Klingbergas b?rnu nam?. Vi?u oned?? apbed?ja Sit?nas kapos. Par notikumu raksta ar? lielais ang ?u laikraksts Daily MalL
D A R B A VIRU CELS ESTS Latvieu slimnieki Heilbronas tbc
sanatorij? sirsn?gi pateicas 8252. lat vieu darba rotas v?riem par ziedo taj?m 300 DM. Rotas komandieris kpt. A. Strauti?, nor?dot. ziedot?s su?imas sadal?anu, rotas v?ru v?r d? izsaka atzin?bu slimniekiem par vienoto st?ju sakar? ar demonstr? cij?m pret komunistiski noska?oto ?rsti un l?dz DV valdi un slimnieku komiteju pazi?ot demonstr?ciju re zult?t? izraid?to slimnieku adreses, ja vi?u vid? b?tu ar? latviei, lai vajadz?bas gad?jum? var?tu vi?iem pal?dz?t
VEi? ULES REDAKCllAl
V A I Z E L T A VIDUSCE?? Izlasot H. Nordena rakstu Lat
viete, nenokav?" (Latvija Nr, 9/353) gribisis jaut?t vai tie?m das lati vletis jau t? progres?jis", ka Ieteic latvieu meiten?m ASV sacensties skrieties p?c v?ra. Vi? nor?da iero beot latvisko garu, m?c?ties no ame* rik?niet?m V?ra ?eranas technikud), apmain?t latvieu paraas pret ame rik??u para?m, lai tikai apprec?tos. Vai tie?m latvieu jauneklis jau no st?d?jis sevi ?erama objekta lom?, apreibin?jies ar svetautiet?m un vi?u viru ?eranas m?k?m tik ?oti, ka nabadz?tei latvieu meitenei j? m?c?s t?s atdarin?t, lai latvietis ar? vi?u iev?rotu?
N?, latviete nedr?kst ierobeot sa vu latvisko garu, kas m?s vieno, ne dr?kst aizmirst m?su paraas un tl k?mus, t?pat k? m?am nedr?kst . aizmirst aizrestotos eelonus un vai du pilno dzimtenil Tai todien j?b?t latvietes neat?emamai da?ai, vi?ai j?prot dz?vot sveS? zem? un cien?t sveas paraas, neatmetot nek? no sava latvisk?. Seit vi?ai l?tais pallfi b?tu latvisks dz?ves draugi. M?s ne v?lamies par dz?ves draugiem kun gus vaukstus!
Daina Nlmane, OaUofordfi, AngUjfl,
K t o E ? GAN L A I KAN?DA NESMAIDAM?
Piln?gi pievienojos G. G. kunga apgalvojumam (Utvljas 4. 2. numu r?), ka Kan?da ir ?sta smaidu ze me. Tom?r nevaru teikt, ka Jau paz?stu caurm?ra kan?dieti, lai gan esmu nodz?vojis te krietni ilgi. C ik ' kanad;:us paz?stu, vi?i nezaud? dv?seles l?dzsvaru ar? tad, ja paiem kas notiek. Un cilv?kam, kam no tikusi nelaime, kaimi?i smaid?dami dodas pal?g?. > ^
Rakstot par desi??m un mal, kas dotas plaukst?, G. G. aizmirst piez?m?t, ka t?s nav desi?as ar mai zi- Eiropas izpratn?, bet amerik??u Hot Dog*r speci?li cepts plr?- dzi?, ko gareniski p?rgrie un vid? ieliek sinep?m' apziestu desi?u. Un ari to pasniedz iet?tu pap?ra serv jet?, kas n?k no steriliz?tas pap?ra pakas. Par marin?t?m si???m J? saka, ka t?s Seit var dab?t katr? liel?k?, p?rtikas veikal?, piem., Steinberg" vai Dominion".
Nezinu, kur G. G kungs ?d. Man gan v?l neviena apkalpot?ja nav saldo ?dienu rok?m ??v? kr? vusi. Mans m??in?jums samekl?t SUPREME ?dienu veikalu beidz?s nesekm?gi. Ar? atkritumus man uz galvas neviens nav b?ris, lai gan j?atz?st, ka Montreala tie?m nav visai t?ra pils?ta. Bet lasot, ka Mv?j ietin g?j?ju k?jas un galvu ?sts vecu avTu migl?," man gan dr?z vai aizmirstas smaid?t... To m?r smaidu t?d??, ka man no V?ci jas izdevies tikt eit, jo nevaru iedo m?ties skaist?ku un draudz?g?ku zemi par Kan?du.
P. Ziemelis, Mo?treal?
NacMo komiteju Be??ija vel?s 17. un 18. lunijia'
Latvieu nacion?l?s komitejas Be??ij? v?l?anu komisijas ur apak- komisiju vad?t?ju s?d? konstat?ja, ka liel?k? da?a balstiesigo v?l?t?ju jau apzin?ti un re?istr?ti v?l?t?ju sarakstos. Lidz 1 maijam v?l?anu komisijai bija ies?tiU divi kandid?tu saraksti kop? ar 16 kandid?tiem. Cik paredzanvs, v?l?an?s b?s Vismaz 4 saraksti. Lai sarakstus iesp?tu sav laic?gi public?t, v?l?anu komisija nol?ma to pie?emanu pab?gt 15, naaij?. Nacion?l?s komitejas v?l?a nas notiks 17. un 18. j?nija.
LATVIEU FILMAS PIRMIZR?DE AUGUSTDORFA
Augustdorfas nometnes latviei 3. maij? noskat?j?s ilgi gaid?t?s latvie u filmas K?ds, kura nav pirmizr?di. Filnuis scen?riju p?c M. ?verta lu gas sarakst?jis reisors Vilis Lape- nieks un to uz??musi R?gas filma in. A. Jekstes vad?b?, bet ieska?o jumi izdar?ti R?gas filmas atelj? Rythmoton Hamburg?. Pirms izr? des in. A. Jekste tautieiem past? st?ja par filmas tapanu, nobeidzot savu uzrunu ar nov?l?jumu, lai j?u- n? latvieu filma ar? pal?dz?tu kal pot m?su t?vzemei. K?ds, kura nav paredz?ts izr?d?t ar? cit?s lat vieu nometn?s V?cij? un latvieu centros emigr?cijas zem?s.
REMERA VARDI U N DARBI Sakar? ar raksti?u R?mers un DP
Latvijas 18. febr. numur?, varu in form?t las?t?jus tuv?k. Mani mobi liz?ja 1944. g. un k? vair?ku sve valodu prat?ju izraudz?ja tulka amatam un piekomand?ja div?zijai Grossdeutschland, kaut gan ar SS man nebija nek?du sakaru. Div? zijas komandieris bija ?ener?lma jors R?mers, ^vans?jis p?c 20 j?lija sacelanas apspieanas Berl?n?.
1945 g apr?li R?mera komand?t? div?zija un ari vi? pats atrad?s front? pie Nelpetershainas, Soren- bergas apk?rtn? Vi?a izzi?ot? pa v?le, ka div?zija nedr?kst atk?pties, bet j?c?n?s l?dz p?d?iam v?ram, bija zin?ma ikvienam div?zijas karav? ram. Nakti Uz 22. apr?li pier?d?j?s, ka^pav?les n?d?iam teikumam vaja- dzela skan?t: Klausieties uz ma niem v?rdiem, bet neskatieties uz maniem darbiem! Ar vairik nek? 30 tankiem R. p?rrSva padomlu ap lenkuma loku un aizb?ga. Otr? die na vair?ki vcu virsnieki izteic?s, ka ta^? nakt? v?l bijusi iesp?jama visas div?zijas izveana no aplen kuma, kas b?tu pras?jusi daudz ma- ^k unuru nek? p?c tam v?l noti kuas kaujas un sekoinais krievu ??8t8, kur mira simtiem karav?ru. Lai nekristu p?st? daudzi v?cu vi'-^nif^ki no?v?s.
Ja PS?r^^jj divizilas komandie- Hs gnlt? hfii] nemeta w pak?au tos v?nu liVt/^ n<m. vai k? politi?is vi? sp?tu bnt bh?ks?
V. Elksnajs, Hamburg?
fid*. T? sihr&JiJ* d^evos m
kldas *
no ttf^ lan?ki lastiiJuS?s
fftinmi ' dalot t M
% vairs i baltgalves, gribot nieka, r dOasnat ba^ tgaly)u_
Toa tSl?k m farma vfi Ipafoieka ka?p?c iot vairSki palaik i namdaris kotn? par^p Taftu kumi M raidli
Trea. b?di iBi l :
ia idokS. kakiltdod
M . t i k vieni Ittums var nQ jaun?ba, Hbas un r o u . ptvadodi, kitt ?tr?k ief^eztie prec?tam pfttlD un izvad?ana, ^ b u a i ^ tlbi I t o i it ^ ne jau Muni un xtm] ?iz dafidiem Ta?u katrai tt WWecealgu
toitMrid vi?r * Bela t? b & PMiktiska kalkul?i a * ? t manas *^'Apzin?dai] rt,bez centa KA
^ l a e d z ? m a nevi
Jnnieclskaj?
