ielenc V?rds ,Jielenkt" miUt?raj? termi
nolo?ij? {Mudstams Jau kopS nemin?- miez? laikiem, un l ^ a d b?tu tieS?m gr?ti konstat?t, kad tas radies. Ie sp?jams, ka jau alu cilv?ki viens otru ielenca, lai ar v?l?m iedauz?tu pakauSus. Tagad?j? politiskaj? ter- nfiinolo?ij? radies jauns apz?m?jums kapit?li8ti6kais ielenkums", kura d?? izliets tik daudz dlv?ku asi?u, ka taj?s var?tu nogrimt Kremlis ar v i siem tcnr?iem un rubinu zvaigzn?m.
Par kapit?listisko ielenkumu run?t vienm?r m?l?jusi Maskava ar savu propagandistu un politbiroja locek?u mut?m. Otra pasaules kara laik? is valodas mazliet apldusa ,bet tagad t?s atkal ats?cis visu tautu t?vs". Pravd? un urn?l? Bo?gevik 2. au gust? public?ta Josifa Visadonovi?a Sta?ina atbilde k?dam biedram Chlo- povam. Taj? teikts:
Iev?rojot kapit?listisko ielenku mu, kad soci?lisms iet uz uzvaru t i kai vien? valsti, bet citur valda ka pit?ls, padomju tautai visiem sp? kiem j?atbalsta vissavien?bas kom?-1 pussalas austrumu piekrast?, nistu partija, vald?ba un pretizl?ko anas iest?des, lai kapit?lisms m?si H ^ i i i o nesagrautu." Padomju savien?bas po-1 nCiiri|S V 0116SS Utikas uzman?gu izsekot?ju Sta?ina
P?anas filla gala poz?cija LATVUAS L!DaTBXDNIEKA KOBEI?S KONFUKTA^^^ ^ 1 ^^
VtHTBJlJMS
Pasekojot Korejas kara norisei pa-1 Tagad pamas? d?k iioskaidroties g?ju?s 6 ned???s, redzam, ka atk?p-1 ari nosl?pums par Ziemc^orejas ka- joties amerik??i kop? ar dienvidko-1 ? a s p ^ form^anu un sagatavoanu, rejieiem non?kui p?d?j? pozidj?, A m ^ ? ^ t?bi uzzin?jui, ka ko- ku?? iz?ir?gi j?aizst?vas, lai gal?gi m?nisti sa??mui k? kadrus 2 kore- nezaud?tu Pusanu. Skait?os Zieme?- Jieu-krievu pulkus no Kazadistanas. korejas u:d)rukuma temps raksturo- Sie pulki sav? laik? dnij?s pie St? jas ?di: 1. ned??? l?dz 2. J?lijam d - ?ingradas. Ieraduies ari Maotsetun- ??s ap Seulu veikti 50 km; 2. ned??? ga karav?ri, kas ugunskrist?bas sa- 75 km; 3. un 4. ned??? caurm?r? 50 ??mui Jau 1937. gad? c???s pret Ja- km; $. ned??? Hdz 30. J?Ujam aus- p??iem. S?di kadri devui }6U soU- trumsektor? Mokpo im Cinju virzie- du pamatu Zieme?korejas tautas ar^ n? 125 ?m, bet rietumu sektor? Po- mijai, kurai p?d?jo sl?p?jumu pie?l- hongas virzien? 25 km. Caurm?r? rui krievu virsnieki. Komunisti diennakti komunisti noso?ojui ap 15 puslok? no Cinju l?dz Jongdokai sa- km, kas nelldztiii?s labi manevr?jou I pulc?jui 15 div?zijas, ku ?^m pret? k?jnieku sp?j?m pirm? pasaules ka- ? st?v 5 amerik??u div?zijas un 42. ??, nemaz nerun?jot par medianiz?to I dienvidkorejieu viru. vien?bu ?trumiem. 6. ned??? l?dz 5. ? n i < AI t augustam jauno amerik??u sp?ku ie-L,^J Pit^f'^^'^ls iSf^t^*^ tekm? fronte nostabiliz?j?s.^ uz- ^T^K^ labotu savas pozidjas un atspiestu f^^^ zieme?korejieus t?l?k no P?anas 1,^^^^ f^llz?^^^ ostas.*amerik??i izd?ja pretuzbru- P^*^^^ k?mus k? Ctoju vfcien? pussalas J^ jf^ J^ .T 1 ^ ^ uzbrukumi da- dienvidos, t? ari Jongdokas Wzien? f J^^^ ^ main?t?s vie-
^ ' tas an tad, ja zieme?niekiem ir no doms izsviest amerik??us pavisam
lon j is i tan^
iMpipi? 9AZQS V?RDOS l i ImtiM art tie v?cu ce|otijl. kas MiSZ
t4elbritiniju.. B?rniem at?auts apmi^ aoi marltu. ^
^ . A l f a s poUeiJa treimen olnip?M kldB - ^ j , Imuilu, kb pimidlja RiatumberUiiM^
Tokio (E). Seu ned^u laik?,Uistrttounapcieth^^^ inspekto i?^ konS Kxi? plos?s c??as, ceturidien na muias d|a atrodas britu, bet otri
kamas v?stis. ?ener??a Mekalt?ra ^ j ^ ^ s Mentu. Ar Kan?das vaidSuvi! plven? niitiie si?o, ka an^tik??u??am paredz?tas sirunaa par PiMdtUd
pretofensiva <^JS . ,^t?!?^H*^ ^ i W. pin?s. Divi uzbrukuma p? tagad ap- U n ^ ^ , kongrcg?cija nol?musi i i 5 S vienojuies, ielencot liel?kus kom?- nit par sv?to.
ari no nocietin?t?m kalnu pozici,|am, savienotaj?m valst?m nep i eSS^ kur vi?i pametui tankus un smagosliiaiajai. Misija uztur?sies SlngapOrtrS.
nov?rojuas, ka zleme?koreji M - dend Bied? pie??ma britu ministru ^ kui evaku?t Cinju pils?tu. Frontes i l ^ u Belkeru, ko pavad?ja tirdzniedbn vidusda?? draud?g? idtu?dja T a i g u ? ^ ^ - ^ g a u sekreto un Ueibriti. pils?tai tagad ?iet novteta. No gaimniedsko' i^iidsibii Formoial n?ki. vair?k?m priektilta poz?cij?m soe- maj? budieu gad?, k u s?k?s 1. joujL me?korejiei atkal atk?puies PW S ^ ? % , ^ J ! a i J ? ^ l ^ ^ ^ Naktongas upei Pareiz notiek ^ i i ^ H j J f f l o ^ l S ' . ^ ^ ^ ^ ^ brukums ap 30 km no Taigu, kur AUt?ples no aaata ASV atomener?ijai zleme?korejiei bija p?rc?lui vus U ^ ^ M ^ j n e r f t d i r e ^ ^ llvenos sp?kus. Amerik??u supfer- j ^ ^ ^ cietok?i virs Bozanas ostas nometu- nam. Par jauno tener?ldUiktortt Iecelti M 600 t bumbu iKarltons Sags. 81 ttUU l DUmOU. ^ ^ ^ ^ ^ HoBftaiiifi brldlM vISUi . . a j_ i_ j . .n.m A Iku?us netuvoties Urnas salai, k u atrodas ATRASTS UKLlUAIS METBOIA uetliii no Dlenvid?hias pletoai^; KoiRs
KR?TERIS PASAULE M M , Musin?ms, kiHnanUtt pag. ned???
?r? no Korejas. ?dai akcijai nepie cieams pamat?gs p?rsvars k? cilv?-
. U M uucua *v,vu.aju o m i a , . , ^ ; ,anVnat?rtfil z^J^S-Zi^mop^^ raksts nevar p?rsteigt Teze par ka- IZStOiaS. ml dOrilU l ? ! * ' ? ^ ^ " ^ ^ ^ S * " * vienu pit?listisko ielenkumu dzinl?ta Jau I ; V ' t? otru. kop tr?sdesmitajiem gadient T?pat | (f | | it k f n i f^m l a h i l ^ ^ ^ ^ ^ ^ " ^ ^ ^^ ^^ ^ poz?cijas nav svar?gi, vai t?ds biedrs Cholo- i%\ .t i?vi^ loks no Jongdokas austrumu plekras- povs maz eksist?, jo griiti tic?t, ka \ ?ijorka (E). - AP zi?o, ka priek- ^ Masanal Cinju telp? ir p?ri terrorfi smokoais krievu cUv?ks uz- L ? ^ amatu noUcls amerik??u pro-P? '^?? ,^ P'^?^^ ^^ droin?tos rakst?t paam Sta?inam, gresiv?s partijas l?dzin?jais vad?t?js i? div?zijas. Ja amer&??i sp?ja ar 5 Bet k? visa padomju poHtika, t? ari Henrijs Volless. Vi? izst?jies ari no ^ 7 . ^ 1 ^ ^ ^ is apgalvojums duras acis sava va- partijas. Prezidenta ROzvelta laik?P^J^f??^^^^^^^ ^^^^^ ri^Jisjcuma d ^ . ; VoUess k?du laiku bija lauksalmnie-^^^^^^^^^^
Sta?inam vajadz?tu atcer?ties sa- Libas ministrs, bet v?l?k k?uva par HL '^JPP^f ,P^^^"? , ??r?iem runu ar ang?u urn?listu Aleksandru A S V viceprezidentu. Snerik??u r?^^ Pfr^ ^^^PS^ kalniem, ?de- Vebu, kas notika 1946. gad?. T o r e i z ^ I g s l v o ^ ^ ^ nodibin?ja 1948. S^"*.^ *^ ) ^ ^ievlgs. lai aizst?v?tos. Vebs jaut?ja, vai Maskava t i e ? m B f ^ g ^ ^ ^ no- baid?s, ka kapit?listisk?s valstis to f e v ? l ? M i u T e S Ne- N^^^ patlaban?j? Hetu period?, ielenktu. Sta?ins burtiski atbUd?ja: vienam nebija nosl?pums, ka partija ^2 k?diem papildin?jumiem var iJSB ne(tom?ju, ka Lielbrit?nija un giuipatiz?ja komunismam un to ne- cer^t UN virspav?lniec?ba? U N lo- Savienot?s valstis v?l?tos ielenkt Pa- tiei atbalst?ja. ?elan?s s?k?s Ko- ^e^^ izteikui gatav?bu dot Korejas domju savien?bu." Kop t? laika Uejtig konflikta laik?. Kad Dro?bas kar vajadz?b?m ?dus kontingentus", daudz kas p?rmain?jies, daudziem padome aicin?ja sniegt milit?ru pa- Anglija vienu brig?di (ap 7000 viru), komunistiem, noripojuas galvas; un ^(jj?bu dienvidkorejleiem, Volless Austr?lija 2500 viru, Jaunz?lande daudz rilgtu atzi?u vajadz?ja pievie- paskaidroja, ka vi? nost?jas aiz 5000, Turcija 1 pulku (ap 2500 viru), hot saviem tr?c?gajiem piedz?voju- amerik??u vald?bas l?muma un p i ^ a t daudz Filip?nas, kas kop? iz- miem ari lietumu valst?m. Kapit?- eventu?la kara gad?jum? aizst?v?s tais?tu apaub?mas v?rt?bas un gr?ti l i tos nevienu neielenca un nevienam savu t?vzemi. Daas dienas v?l?k vad?mas divi div?zijas. To k?dam nedraud?ja. Toties Padomju savie- ? A S V komunistu partijas org?ns Daily ? laikam tom?r pietiktu, nlba aprija vienu brivu valsti p?c?worker nosauca Vollesu par nod?v?-? Vienalga, k?dam m?r?im ari Zie- otras. Latvijai, Lietuvai u? Igauni- ju un deklar?ja, ka amerik??u str?d- me?korejas vad?ba sekotu, sp?koSa- Jai sekoja Polija, Ung?rija, Rum?ni- U i ek i esot ?rk?rt?gi vHuSies. Progre- n?s ap Pusanu turpin?sies. Un t? Ja, Bulg?rija, Alb?nija un C5echwlo^ Goldvinam pr? t^e ab?s pus?s zaiid?jumusimat^ vak i j a un vispCalil ari milz?g?j?aidj^ ^gs?taj?v^^^ pask^dro^ kal.zaud?junnut^ vPar ^Tto^ne^ei, ?toa* ' j?jst, ka, izr?joties no partijas, vi?ljpr^iitams, t i ^ ^ 1o kar pliiik
Ja Jau Sta?ins 1946. gad? netic?ja var?s lab?k kalpot miera lietai. A r i kar. Jaut?jums i r tikai tas, kurai kapit?listiskajam ielenkumam, k?das preses p?rst?vjiem Volless izsac?j?s, pusei pareiz?j? moment? ie zaud?- gan ties?bas vi?am b?tu par to run?t ka tuv?kajai n?kotnei vi?iem nav Jumi s?p?g?ki Atbilde ir vienk?ra tagad, kad komunisti s?kui Jaunu nek?du politisku pl?nu, t?da? gan t?s patlaban ir nesagatavot?s Apvie- agresiju Korej?. Pietiek tikai pamest piebilzdams, ka vi? labpr?t kaut ko not?s n?cijas. Pusana t?p?c var k??t ads uz karti, lai saprastu, ka pa-?daritu miera lab?. , par maisu ar cauru .galu. B?tu tr?- saull ielenc nevis kapit?lisms, bet Igiski, Ja Mekart?ram n?ktos atgriez- gan komunisms. Vai tie?m KremUs MKTISKA SPIEGOANAS I*AVA?ties pie Kutopatkina metod?m - ik dom?, ka Padomju savien?ba ap-? STOKHOLM? stundu pa ?damkarotei. Tas laikam draud JiteUtu valstis? ProSi vien ari gt^j^ioima (w) - P im kada laiica n " ^ ' ^ ^^^^^^^ P?anas tilta gala p t S Sta?ins tam netic. Ar savu at- Uviedni dro?bas policija atkl?ja neleg?lu I poz?ciju turpin?s aizst?v?t.
f lJ . i ' l^vJf^Jj . " ! ! ! !^^ ! Nikolaja atrastais koks aug div- no Hudsonai Ws Uuruma. U d l kaaa.I. .TM dtu Uetas. l?. dieSu Einatnla SSa^^mit^Stj^lilIi^kM^ tttattau koks aug oiv- ?^SJI^5ff inSf Si^nSTkAteri^ 1 ^ tUlt ?tri k? paraittii un dod Catnali
2?^moSS ^ n ^ S w S ^ P * ^ ^ ' ^ Prt<H P i r?k^us iO. l? m^^i ^^iSfi^T m^n^^SS* k MaJtcion?rln un MdmnleciBkaJlem iSSiA'^*.;^"^,*?! nstu apvien?bu plrtekfa?dli i:;;J?^iR'^^-JS? Sekojot UeU tWt?Ja Padomju tttie. to ^^ SSSiSi tiSSS*?.^ panuigam- 8ED polUbiroJi nolSmii Sri^^JSS^i^ifl*^ <^ri&tum p?c kriavtt ISSl. J ^ i f l r f J J ^ ^ 2^*^ p a m V Lrt i:rtmtt<a?tu i t r?dn^etn .
w i * , * ! * iSr^ pUts eiers a r l ^ ^ viTv?cu damokn^ p?du biezu ledus, k?rtu. I^STJ^O^^ mSuT
tt f M Brietttfa JubUeJfi 10. aoiuitfl nofvlnlja ?elnes archiblikapt kardmiUi Jaiefs Prlngs.
m taatu poUelfti p?dSj?s 14 dlaa?i at kal izb?gull no padomju Joslai ua te. ?ittriJuiiet neenes nometni.
m km gari antoce]!, k u savieno B<W gr?di un Zagrcbu, ioned?? atkl?ti Jugo*
bjildt biedram Cbolopovam vi? tikai dokumentu nobedzin?Sanu un fotogral?- Ueku reiri aplfedn?jies, ka litoskava ^^^^ vicdru ?rzemnieku ?omi8ijfi,Do. Balk?nus, Pomu un Cedioslovakiju fai^^ jau uzskata par ,,br?lig?m padomju llm gad?jumam nav sakara ar aizmirsto repi&lik?m". T? k? bez zemes pa- Joitumentu k u t i iromis^^^ le^ekS?jag saules telp? p a s l ^ ari v?l dtes pla- S^Sl'fe^U^ W n?tas, Kremlis tikpat labi var?tu ru - ? ju loceku o. Edksonu un fotogr?fu L
n?t par marsieu ielenkumu. iNord?renu, noties?ja uz 4Vt resp. i gadu
ma pavisam cit? virzien?. Diktat?rai pv?l?ja Hdz turpm?kam no cietuma at- j?tur tauta mOIg? spriegum? unlorivo? mOfifl?s bail?s no kara Lai att?la- Aps^dz?Uls ier?dnis bija aicin?jis foto-^ u z i g ^ o^s no Ka?a.^ l A i aiwis- slepenos dokumentus nofotogra- ?aotu p?rm?r?go darba slodzi, slikto fgt, bet p?d?jais tur?jis ier?dni aizdom?s uzturu, nehigi?niskos dz?ves apst?k- Psr sadarb?bu ar padomju a?entiem. T? lus, apcietin?anas, sp?dzin?anas un |" komisiju ier?dnis pukaidrojis, ka do^
1 i r ^ ! ^ J ^ *"* kumentt dom?ti sabiedrot?m n?cij?m", izs?t?anas, Kremlis izgudroja pasa- lal abus baltieSus atkl?tu ka krievu a?en- Ci?u par kapit?listisko ielenkumu, |ts un savu tauttcSu nodev?jus. Uctu par ko p?c vajadz?bas var pastiept gar?k 1^*""^ caurskatis rudeni, vai ?s?k, t?pat k? gumiju. Si pasaci ?a, labi noder ari Padonju savien? bas a?entiem, komunistiem vm vi?u Hdzskr?j?jiem cit?s zem?s.
J?dom?, ka Sta?ina atbildi turpre tim ?oti labi saprata padomju "ci l v?ks. iVi?S saprata, ka >visu sp?ku veltifianu pretizl?koanai" noz?m? v?l' nepieredz?tu izspiegoSanu un MDV ties?bu t?l?ku paplain?anu, lai gan gr?ti iedom?ties, k? v?l trAktu im visvarenajam padomju iest?^Jumam. Iesp?jams , ka vie na da?a krievu tautas tie?m dom?, ka briesm?gie kapit?listi to tikai gsd- 4a, lai uzbruktu mierm?l?gajai Pa domju savien?bai un sagrautu tur striidnieku parad?zi Bet tie sarkan armiei, kas otra pasaules kara laik? p?rao?oja Eiropu, pai sav?m ac?m p?rliecin?j?s par ejienes drives ap st?k?iem. >n?us b?s gr?ti p?rlieci n?t ari Krem?a propagandas taur?m.
Pret?ji trisdesmitajiem gadiem ka pit?listisko ielenkumu tagad daudz lab?k saprot ari t?s valstis, kam is pagodin?jums adres?ts. Sen?s Romas sen?t? Katons k?dreiz nobeidza kat ru 9avu runu ar teicienu: Ceterum censeo Carthaginem esse delendam." (Es tom?r dom?ju, ka Kartaga j?iz nicina). So v?sturisko teikumu var viegli p?rfr?z?t un piem?rot m?su laikiem, Kartagas viet? liekot k?das dtes pils?tas v?rdu. Jo iek?m t? ne- \m iznldnite, pasaul? miera neb?s.
Dienvidkorejas akcija savu galve no lomu Apvienoto nfidju lab? ir nosp?l?jusi, apvienojot t?s politiski un milit?ri. N?koais uzdevums ir sakopot visus sp?kus Korejas repub likas suverenit?tes atjaunoanai. Naivi b?tu dom?t, ka suverenit?te b?tu nodroin?to. Ja Zieme?korejas komunistus aiztriektu p?ri 38. platu ma gr?dam: Nok?rtojums b?s tika ted gal?gs, kad nov?rsis sarkan? imr peri?lisma dinamiskos c?lo?us toi viet?, kur tie sakopoti un no kurie nes izrais?s. T?dam m?r?im vaja dz?gs milzum daudz sp?ku, kuru o dien Apvienoto n?ciju ricib? v?l nav bet var ar laiku rasties.
PllD. R. Koci?i
60.000 ];:iniesu komunistu . . .
(Turplnfijums no 1. Ipp.) St?M Jau ilg?ku laiku darbojas ? ^ i ^ A i i t ? o ^ ^ b ^ ^
speci?lists tibetiesu para?s un re-^lto Mmentm jau ?aiigi ?sstrsdits, sino li?ij?. ?inieu kiHn?nistiem s t i n g i M a U . Nopietnai sadursmes gadiJv pav?l?t? iztur?ties toleranti pret m?- ^ ^ Sem im iedzivotiijiem. K ^ i?- f jienu uz Tibetu sagatavojui ri ne- post?t visa i^oadonu. - norad?jis kidiit* skait?mi I>Ig?ndi8ti, aoUdami ti-lg^^^ betiei^ m vienl?dz?bu. Tibet? p^^ reiz valda 15 gadus vecais Dsdal La*|iiai iku p6stu vaiiot nodaitt nieftdtamii ma, kura rok?s atrodas visa faktisk? aSnS^ i^IlS illSSTAJ2v?*!S2f*^!f^ it vanTvi? ir.?etrpadsnUtata T i t ^ ^ t e tas valdnieks, kas dzimis 1M5. g, 6. J?nij? k? ceturtais b?rns k?d? na< ba$ig? zenmim^immmm fl^g. vecais fWm ISftili^ ^^^ laik? pret Tibetu izmantoja C a i ^ - kaieks un tagad to pau dara ari Maotsetungs. Vien?gais ??rslis, kas kaut cik var?tu aizkav?t komunistu iekaroanas pl?nus, i r tibetas ?rk?r^ tigi sliktie ce?i, nepieejamie kalni, aizas un gle?eri Ne velti o zemi
n X , . . ROKAS NOST NO DIENVIDKOREJAS un m?s atkal un atkal apdraud?s ko- r i a * ^ t , ^ t r . t . ^ . . --iktiskaift tetenkuma: R. R AagSijo ka?ltatflru J^rietojls awtr laikraksts Melbonne Herald. Ac?m msniBaiS lPWnwmiB, ^ 1 ^lot^ aH Olajfi AustrSUlt masu Ukte?l k|ast arvien skatdrSkt
sauc par Pasaules Jumtu. Tom?r maz ticams, ka neaizsarg?t? valiits var?tu ilgi pretoties komunistiskai ?InaL
Otrs sasp?l?juma punkts T?lajos austrumos var k??t Indo??na, dom? Vaington?. Amerik??u Ipecd?lais s?tnis Dons Melbijs tredien Sih- gap?r? izteic?s, ka ?fnai koni?nisti tikai gaida sign?lu no Krem?a, lai s?ktu iebrukumu Indc^Iii?. Melbijs, kas ASV izmekl?anas komisijas priekgal? apce?ojis l los austru mus, t?l?k izteic?s, ka draudi Indo ??nai i r ?oti re?li. Neesot nek?du aubu, ka Ho?imina piekrit?ji sa?em materi?lu pal?dz?bu no ?rpuses. * to- tervijas beig?s Melbijs piebilda: ^ Es esmu sa??mis autentisku'inform? ciju, ka ??nas kom?iiisti pateiz iz b?v? pierobe? strat??iski svarigu ce?u tiklu, ko var?tu izmantot, ie- br?k6t Indo??n?."
Par komunistu pagrides aktivit?ti sa?emta inform?cija ari no Indijas. Agr?kais partijas sdcret?rs Dosl, ko izsl?dza jau 1948. gad?, paskaidrojis, ka Indijas komunistu vad?ba slepe ni noorganiz?jusi ?oti plau partiz? nu kust?ba SIs kust?bas locdc?i iz kais?ti vis?s provinc?s, lai. pien? kot ?stajam bridim, var?tu s?kt sa celanos. Dosl t?l?k paskaidroja, ka komunistu partijas vad?ba v?lai kop?t ari Indij? p : ias revol?ciju. Vai nemieri ai k?dreiz?j? britu imp?rijas p?rl?" s?ksies Jau tuv?k? n?kotn?, to pagaid?m nevar apgal** vot Tom?r nav aubu, ka Padom* ju savien?ba izstr?d?jusi ?oti plaiu programmu visu T?lo austrumu aav. jetiz?anal Tak? ?zijas taullL valda naids pret balto rasi, poUlbi- rojam nevajadz?s lielu p??u, lai ska?otu turienes iedz?vot?jus komu nistisko ideju lab?.
VACIBSI PIEDSVil MEKLOIAM DARBU
^JS?*^ <J)- - AP korespondents past?sta par amizantu gad?jumu, ko iajis dienas piedz?vojis Savienoto valstu aug stais komis?rs VSciJi Meklojs. Braukdams pa k?du oseju, vi?i apstfijias un uz?? mis savi automailni divus vicu ki?toi- gij?jus, aizvezdams tos laipni kirti-Ue- Uku kop?gi ce?a posmu. P?c draudUgas sarunas, kuras la ik i vicieH sava v e M a virdu tmn?r nav uzUniJtti, vians no v i . ?lem iskipdams taleli: , Ja Jums gadi*
11.ilf str?dnieks sikni l streika Rflni -a pl ? i?t iUB^i, protastijot pret
^tS?tS -^ ] _ l 4eli m^ts. V i l nesan vi?i bija Izteldii, ka kiMTl koreji amerlki?iem norimi sa- d?tu pasikiimu*^
R^nves palka mobiiisiclja pa laile icpedg^lzdariu Holand?, lai pMtudlta, ct? i tH lesDiJamB mobillztt aes^edeit- mU?Vitnlbu kara gad?jumi.,
Skapis ar div?m darvla ia j i i ditnis fjpaaja notv^rrt valrikia band?tus, kai bija ialauzulies k i d i amariki?u juvalia- ?? veikali. iesliguSl Ipainleku skart un p?c tua a k u l i sav?kt v?rtslietasTvelka- la ?panieks izk?uva no skapja pa otr?m kurvim un, band?tiem dodoties prom, tos nama ?rousi sagaid?ja Jau policija.
Rekorda laik? LamanSas kan?li p?rpel- dijiifi Sl g. V. amerik?niete Florence Cad- vika. Peld?juma laika - U stundas un 81 min.
vo ld l eletumi piepras?jis k?da Pasavar veUmtaleks. kura ifdsilni. Jie l?gumi vicu dzSvokltt pirvaidei ar vien noraid?ti. Cietuma vad?ba atbildiju- ? kJPffkritM d lOgums nos?t?tsRle- ttunvidjas ilvenafam prokuroram.
V i m j n l l ^ apmeklltija Udz Um Jtu re?lstr?tt vicu dir^oplbas izsad? Stut- gmrts.'
ASV ImigrtcUas Ukuma grozijnmt Jtu P*9??.^ts un pailaik apspriel tn- tas vietnieku nams. Groz?jums paredz, Itt hirpmik ASV iece?ot var?s aizliegt srt i?zcmju diplom?tiem, t?di k?rt? radik?li nodrMlnoties pret nev?lamu elementu le- braukianu.
I?s esam Ieinteres?ti skat?t?ji un r?- 5H!"''^!?I!^ - Portug?les vie- dottl attlecnj? pret notikumiem Korej? deklar?jis ministru prezidents Salazan. Run?jot par eventu?lo n?koo pssaulei karu, Stflazars izteica p?rliecftu, kiTteb?. ?aj? gamjum? no vistai pasaules valst?m lai kar? neitr?las v a r ? f o T S S c t ^
re-
n.ssi y l n fttpni poadju retervas vIe-
UsS A?ttdHem aizUegts komflalsta laik* t ? i u ^ t ^ n ^ f Volksbote par Iedz?vo* ?ju k?dlianu uz nemieriem Riatumv?*
J2i J?}^ ?psoUJulM dot kopskait? 2 f f J ^ ^ i ^ P ^ * KorejMkSSfl. li??JLi^y?* kontingentu, kai vai nu
^"V?rii vlesfltfla zlmun neUtla- w M vlesmnif pUlaik rak?jU Udam ngtor?na viesim r??inu muktaiSKS vliiltttoaclenu d S S mi rolra mSS- g M K b s lzdel5S8S S u S S i S S S!2Slr.SSJ P^^Mkst l t?Jam v l ^ ngjttkam?s sekas bijuas nelielas galvu iJrHSL!?^ itnUdenos Ievestu Vi-^u^it?^JJ^ m klas? m> 1^ Sna ^? * brauc?js var nodro* k?ii,?^"."^"^*? s?dvietu v?lam? iml-SSif ^P^i^ Vietu kartes daWUamas fitrvUd^nu l?niju gala
.-?iS?^ WroJ- 1 J y 5 L S* '"^J? ari?cijas ka?avlm aa m a 2 J ! ^ * Pallaik Jau stadon?ti Ang- UJl, ^ 0 Reutera a?ent?ra. r / L S , saucam? tautas k?me-2.ii?!r}f" apstiprin?ja Austrumv?djaa- PoUJas l?gumu, kas nosaka Oderas-Nd-S 2^*;.?^ ^^^^ S?d? trflU Siir^^S.^ ^ austrumu CDU prlett- J j Nu?e balsoanas laik? z?U atjt?ja. 5S!F*J*?5* "Vienbals?gi" pie??ma v?