ielenc V?rds ,Jielenkt" miUt?raj? termi nolo?ij? {Mudstams Jau kopS nemin?- miez? laikiem, un l ^ a d b?tu tieS?m gr?ti konstat?t, kad tas radies. Ie sp?jams, ka jau alu cilv?ki viens otru ielenca, lai ar v?l?m iedauz?tu pakauSus. Tagad?j? politiskaj? ter- nfiinolo?ij? radies jauns apz?m?jums kapit?li8ti6kais ielenkums", kura d?? izliets tik daudz dlv?ku asi?u, ka taj?s var?tu nogrimt Kremlis ar v i siem tcnr?iem un rubinu zvaigzn?m. Par kapit?listisko ielenkumu run?t vienm?r m?l?jusi Maskava ar savu propagandistu un politbiroja locek?u mut?m. Otra pasaules kara laik? is valodas mazliet apldusa ,bet tagad t?s atkal ats?cis visu tautu t?vs". Pravd? un urn?l? Bo?gevik 2. au gust? public?ta Josifa Visadonovi?a Sta?ina atbilde k?dam biedram Chlo- povam. Taj? teikts: Iev?rojot kapit?listisko ielenku mu, kad soci?lisms iet uz uzvaru t i kai vien? valsti, bet citur valda ka pit?ls, padomju tautai visiem sp? kiem j?atbalsta vissavien?bas kom?-1 pussalas austrumu piekrast?, nistu partija, vald?ba un pretizl?ko anas iest?des, lai kapit?lisms m?si H ^ i i i o nesagrautu." Padomju savien?bas po-1 nCiiri|S V 0116SS Utikas uzman?gu izsekot?ju Sta?ina P?anas filla gala poz?cija LATVUAS L!DaTBXDNIEKA KOBEI?S KONFUKTA^^^ ^ 1 ^^ VtHTBJlJMS Pasekojot Korejas kara norisei pa-1 Tagad pamas? d?k iioskaidroties g?ju?s 6 ned???s, redzam, ka atk?p-1 ari nosl?pums par Ziemc^orejas ka- joties amerik??i kop? ar dienvidko-1 ? a s p ^ form^anu un sagatavoanu, rejieiem non?kui p?d?j? pozidj?, A m ^ ? ^ t?bi uzzin?jui, ka ko- ku?? iz?ir?gi j?aizst?vas, lai gal?gi m?nisti sa??mui k? kadrus 2 kore- nezaud?tu Pusanu. Skait?os Zieme?- Jieu-krievu pulkus no Kazadistanas. korejas u:d)rukuma temps raksturo- Sie pulki sav? laik? dnij?s pie St? jas ?di: 1. ned??? l?dz 2. J?lijam d - ?ingradas. Ieraduies ari Maotsetun- ??s ap Seulu veikti 50 km; 2. ned??? ga karav?ri, kas ugunskrist?bas sa- 75 km; 3. un 4. ned??? caurm?r? 50 ??mui Jau 1937. gad? c???s pret Ja- km; $. ned??? Hdz 30. J?Ujam aus- p??iem. S?di kadri devui }6U soU- trumsektor? Mokpo im Cinju virzie- du pamatu Zieme?korejas tautas ar^ n? 125 ?m, bet rietumu sektor? Po- mijai, kurai p?d?jo sl?p?jumu pie?l- hongas virzien? 25 km. Caurm?r? rui krievu virsnieki. Komunisti diennakti komunisti noso?ojui ap 15 puslok? no Cinju l?dz Jongdokai sa- km, kas nelldztiii?s labi manevr?jou I pulc?jui 15 div?zijas, ku ?^m pret? k?jnieku sp?j?m pirm? pasaules ka- ? st?v 5 amerik??u div?zijas un 42. ??, nemaz nerun?jot par medianiz?to I dienvidkorejieu viru. vien?bu ?trumiem. 6. ned??? l?dz 5. ? n i < AI t augustam jauno amerik??u sp?ku ie-L,^J Pit^f'^^'^ls iSf^t^*^ tekm? fronte nostabiliz?j?s.^ uz- ^T^K^ labotu savas pozidjas un atspiestu f^^^ zieme?korejieus t?l?k no P?anas 1,^^^^ f^llz?^^^ ostas.*amerik??i izd?ja pretuzbru- P^*^^^ k?mus k? Ctoju vfcien? pussalas J^ jf^ J^ .T 1 ^ ^ uzbrukumi da- dienvidos, t? ari Jongdokas Wzien? f J^^^ ^ main?t?s vie- ^ ' tas an tad, ja zieme?niekiem ir no doms izsviest amerik??us pavisam lon j is i tan^ iMpipi? 9AZQS V?RDOS l i ImtiM art tie v?cu ce|otijl. kas MiSZ t4elbritiniju.. B?rniem at?auts apmi^ aoi marltu. ^ ^ . A l f a s poUeiJa treimen olnip?M kldB - ^ j , Imuilu, kb pimidlja RiatumberUiiM^ Tokio (E). Seu ned^u laik?,Uistrttounapcieth^^^ inspekto i?^ konS Kxi? plos?s c??as, ceturidien na muias d|a atrodas britu, bet otri kamas v?stis. ?ener??a Mekalt?ra ^ j ^ ^ s Mentu. Ar Kan?das vaidSuvi! plven? niitiie si?o, ka an^tik??u??am paredz?tas sirunaa par PiMdtUd pretofensiva <^JS . ,^t?!?^H*^ ^ i W. pin?s. Divi uzbrukuma p? tagad ap- U n ^ ^ , kongrcg?cija nol?musi i i 5 S vienojuies, ielencot liel?kus kom?- nit par sv?to. ari no nocietin?t?m kalnu pozici,|am, savienotaj?m valst?m nep i eSS^ kur vi?i pametui tankus un smagosliiaiajai. Misija uztur?sies SlngapOrtrS. nov?rojuas, ka zleme?koreji M - dend Bied? pie??ma britu ministru ^ kui evaku?t Cinju pils?tu. Frontes i l ^ u Belkeru, ko pavad?ja tirdzniedbn vidusda?? draud?g? idtu?dja T a i g u ? ^ ^ - ^ g a u sekreto un Ueibriti. pils?tai tagad ?iet novteta. No gaimniedsko' i^iidsibii Formoial n?ki. vair?k?m priektilta poz?cij?m soe- maj? budieu gad?, k u s?k?s 1. joujL me?korejiei atkal atk?puies PW S ^ ? % , ^ J ! a i J ? ^ l ^ ^ ^ Naktongas upei Pareiz notiek ^ i i ^ H j J f f l o ^ l S ' . ^ ^ ^ ^ ^ brukums ap 30 km no Taigu, kur AUt?ples no aaata ASV atomener?ijai zleme?korejiei bija p?rc?lui vus U ^ ^ M ^ j n e r f t d i r e ^ ^ llvenos sp?kus. Amerik??u supfer- j ^ ^ ^ cietok?i virs Bozanas ostas nometu- nam. Par jauno tener?ldUiktortt Iecelti M 600 t bumbu iKarltons Sags. 81 ttUU l DUmOU. ^ ^ ^ ^ ^ HoBftaiiifi brldlM vISUi . . a j_ i_ j . .n.m A Iku?us netuvoties Urnas salai, k u atrodas ATRASTS UKLlUAIS METBOIA uetliii no Dlenvid?hias pletoai^; KoiRs KR?TERIS PASAULE M M , Musin?ms, kiHnanUtt pag. ned??? ?r? no Korejas. ?dai akcijai nepie cieams pamat?gs p?rsvars k? cilv?- . U M uucua *v,vu.aju o m i a , . , ^ ; ,anVnat?rtfil z^J^S-Zi^mop^^ raksts nevar p?rsteigt Teze par ka- IZStOiaS. ml dOrilU l ? ! * ' ? ^ ^ " ^ ^ ^ S * " * vienu pit?listisko ielenkumu dzinl?ta Jau I ; V ' t? otru. kop tr?sdesmitajiem gadient T?pat | (f | | it k f n i f^m l a h i l ^ ^ ^ ^ ^ ^ " ^ ^ ^^ ^^ ^ poz?cijas nav svar?gi, vai t?ds biedrs Cholo- i%\ .t i?vi^ loks no Jongdokas austrumu plekras- povs maz eksist?, jo griiti tic?t, ka \ ?ijorka (E). - AP zi?o, ka priek- ^ Masanal Cinju telp? ir p?ri terrorfi smokoais krievu cUv?ks uz- L ? ^ amatu noUcls amerik??u pro-P? '^?? ,^ P'^?^^ ^^ droin?tos rakst?t paam Sta?inam, gresiv?s partijas l?dzin?jais vad?t?js i? div?zijas. Ja amer&??i sp?ja ar 5 Bet k? visa padomju poHtika, t? ari Henrijs Volless. Vi? izst?jies ari no ^ 7 . ^ 1 ^ ^ ^ is apgalvojums duras acis sava va- partijas. Prezidenta ROzvelta laik?P^J^f??^^^^^^^ ^^^^^ ri^Jisjcuma d ^ . ; VoUess k?du laiku bija lauksalmnie-^^^^^^^^^^ Sta?inam vajadz?tu atcer?ties sa- Libas ministrs, bet v?l?k k?uva par HL '^JPP^f ,P^^^"? , ??r?iem runu ar ang?u urn?listu Aleksandru A S V viceprezidentu. Snerik??u r?^^ Pfr^ ^^^PS^ kalniem, ?de- Vebu, kas notika 1946. gad?. T o r e i z ^ I g s l v o ^ ^ ^ nodibin?ja 1948. S^"*.^ *^ ) ^ ^ievlgs. lai aizst?v?tos. Vebs jaut?ja, vai Maskava t i e ? m B f ^ g ^ ^ ^ no- baid?s, ka kapit?listisk?s valstis to f e v ? l ? M i u T e S Ne- N^^^ patlaban?j? Hetu period?, ielenktu. Sta?ins burtiski atbUd?ja: vienam nebija nosl?pums, ka partija ^2 k?diem papildin?jumiem var iJSB ne(tom?ju, ka Lielbrit?nija un giuipatiz?ja komunismam un to ne- cer^t UN virspav?lniec?ba? U N lo- Savienot?s valstis v?l?tos ielenkt Pa- tiei atbalst?ja. ?elan?s s?k?s Ko- ^e^^ izteikui gatav?bu dot Korejas domju savien?bu." Kop t? laika Uejtig konflikta laik?. Kad Dro?bas kar vajadz?b?m ?dus kontingentus", daudz kas p?rmain?jies, daudziem padome aicin?ja sniegt milit?ru pa- Anglija vienu brig?di (ap 7000 viru), komunistiem, noripojuas galvas; un ^(jj?bu dienvidkorejleiem, Volless Austr?lija 2500 viru, Jaunz?lande daudz rilgtu atzi?u vajadz?ja pievie- paskaidroja, ka vi? nost?jas aiz 5000, Turcija 1 pulku (ap 2500 viru), hot saviem tr?c?gajiem piedz?voju- amerik??u vald?bas l?muma un p i ^ a t daudz Filip?nas, kas kop? iz- miem ari lietumu valst?m. Kapit?- eventu?la kara gad?jum? aizst?v?s tais?tu apaub?mas v?rt?bas un gr?ti l i tos nevienu neielenca un nevienam savu t?vzemi. Daas dienas v?l?k vad?mas divi div?zijas. To k?dam nedraud?ja. Toties Padomju savie- ? A S V komunistu partijas org?ns Daily ? laikam tom?r pietiktu, nlba aprija vienu brivu valsti p?c?worker nosauca Vollesu par nod?v?-? Vienalga, k?dam m?r?im ari Zie- otras. Latvijai, Lietuvai u? Igauni- ju un deklar?ja, ka amerik??u str?d- me?korejas vad?ba sekotu, sp?koSa- Jai sekoja Polija, Ung?rija, Rum?ni- U i ek i esot ?rk?rt?gi vHuSies. Progre- n?s ap Pusanu turpin?sies. Un t? Ja, Bulg?rija, Alb?nija un C5echwlo^ Goldvinam pr? t^e ab?s pus?s zaiid?jumusimat^ vak i j a un vispCalil ari milz?g?j?aidj^ ^gs?taj?v^^^ pask^dro^ kal.zaud?junnut^ vPar ^Tto^ne^ei, ?toa* ' j?jst, ka, izr?joties no partijas, vi?ljpr^iitams, t i ^ ^ 1o kar pliiik Ja Jau Sta?ins 1946. gad? netic?ja var?s lab?k kalpot miera lietai. A r i kar. Jaut?jums i r tikai tas, kurai kapit?listiskajam ielenkumam, k?das preses p?rst?vjiem Volless izsac?j?s, pusei pareiz?j? moment? ie zaud?- gan ties?bas vi?am b?tu par to run?t ka tuv?kajai n?kotnei vi?iem nav Jumi s?p?g?ki Atbilde ir vienk?ra tagad, kad komunisti s?kui Jaunu nek?du politisku pl?nu, t?da? gan t?s patlaban ir nesagatavot?s Apvie- agresiju Korej?. Pietiek tikai pamest piebilzdams, ka vi? labpr?t kaut ko not?s n?cijas. Pusana t?p?c var k??t ads uz karti, lai saprastu, ka pa-?daritu miera lab?. , par maisu ar cauru .galu. B?tu tr?- saull ielenc nevis kapit?lisms, bet Igiski, Ja Mekart?ram n?ktos atgriez- gan komunisms. Vai tie?m KremUs MKTISKA SPIEGOANAS I*AVA?ties pie Kutopatkina metod?m - ik dom?, ka Padomju savien?ba ap-? STOKHOLM? stundu pa ?damkarotei. Tas laikam draud JiteUtu valstis? ProSi vien ari gt^j^ioima (w) - P im kada laiica n " ^ ' ^ ^^^^^^^ P?anas tilta gala p t S Sta?ins tam netic. Ar savu at- Uviedni dro?bas policija atkl?ja neleg?lu I poz?ciju turpin?s aizst?v?t. f lJ . i ' l^vJf^Jj . " ! ! ! !^^ ! Nikolaja atrastais koks aug div- no Hudsonai Ws Uuruma. U d l kaaa.I. .TM dtu Uetas. l?. dieSu Einatnla SSa^^mit^Stj^lilIi^kM^ tttattau koks aug oiv- ?^SJI^5ff inSf Si^nSTkAteri^ 1 ^ tUlt ?tri k? paraittii un dod Catnali 2?^moSS ^ n ^ S w S ^ P * ^ ^ ' ^ Prtvisu sp?ku veltifianu pretizl?koanai" noz?m? v?l' nepieredz?tu izspiegoSanu un MDV ties?bu t?l?ku paplain?anu, lai gan gr?ti iedom?ties, k? v?l trAktu im visvarenajam padomju iest?^Jumam. Iesp?jams , ka vie na da?a krievu tautas tie?m dom?, ka briesm?gie kapit?listi to tikai gsd- 4a, lai uzbruktu mierm?l?gajai Pa domju savien?bai un sagrautu tur striidnieku parad?zi Bet tie sarkan armiei, kas otra pasaules kara laik? p?rao?oja Eiropu, pai sav?m ac?m p?rliecin?j?s par ejienes drives ap st?k?iem. >n?us b?s gr?ti p?rlieci n?t ari Krem?a propagandas taur?m. Pret?ji trisdesmitajiem gadiem ka pit?listisko ielenkumu tagad daudz lab?k saprot ari t?s valstis, kam is pagodin?jums adres?ts. Sen?s Romas sen?t? Katons k?dreiz nobeidza kat ru 9avu runu ar teicienu: Ceterum censeo Carthaginem esse delendam." (Es tom?r dom?ju, ka Kartaga j?iz nicina). So v?sturisko teikumu var viegli p?rfr?z?t un piem?rot m?su laikiem, Kartagas viet? liekot k?das dtes pils?tas v?rdu. Jo iek?m t? ne- \m iznldnite, pasaul? miera neb?s. Dienvidkorejas akcija savu galve no lomu Apvienoto nfidju lab? ir nosp?l?jusi, apvienojot t?s politiski un milit?ri. N?koais uzdevums ir sakopot visus sp?kus Korejas repub likas suverenit?tes atjaunoanai. Naivi b?tu dom?t, ka suverenit?te b?tu nodroin?to. Ja Zieme?korejas komunistus aiztriektu p?ri 38. platu ma gr?dam: Nok?rtojums b?s tika ted gal?gs, kad nov?rsis sarkan? imr peri?lisma dinamiskos c?lo?us toi viet?, kur tie sakopoti un no kurie nes izrais?s. T?dam m?r?im vaja dz?gs milzum daudz sp?ku, kuru o dien Apvienoto n?ciju ricib? v?l nav bet var ar laiku rasties. PllD. R. Koci?i 60.000 ];:iniesu komunistu . . . (Turplnfijums no 1. Ipp.) St?M Jau ilg?ku laiku darbojas ? ^ i ^ A i i t ? o ^ ^ b ^ ^ speci?lists tibetiesu para?s un re-^lto Mmentm jau ?aiigi ?sstrsdits, sino li?ij?. ?inieu kiHn?nistiem s t i n g i M a U . Nopietnai sadursmes gadiJv pav?l?t? iztur?ties toleranti pret m?- ^ ^ Sem im iedzivotiijiem. K ^ i?- f jienu uz Tibetu sagatavojui ri ne- post?t visa i^oadonu. - norad?jis kidiit* skait?mi I>Ig?ndi8ti, aoUdami ti-lg^^^ betiei^ m vienl?dz?bu. Tibet? p^^ reiz valda 15 gadus vecais Dsdal La*|iiai iku p6stu vaiiot nodaitt nieftdtamii ma, kura rok?s atrodas visa faktisk? aSnS^ i^IlS illSSTAJ2v?*!S2f*^!f^ it vanTvi? ir.?etrpadsnUtata T i t ^ ^ t e tas valdnieks, kas dzimis 1M5. g, 6. J?nij? k? ceturtais b?rns k?d? na< ba$ig? zenmim^immmm fl^g. vecais fWm ISftili^ ^^^ laik? pret Tibetu izmantoja C a i ^ - kaieks un tagad to pau dara ari Maotsetungs. Vien?gais ??rslis, kas kaut cik var?tu aizkav?t komunistu iekaroanas pl?nus, i r tibetas ?rk?r^ tigi sliktie ce?i, nepieejamie kalni, aizas un gle?eri Ne velti o zemi n X , . . ROKAS NOST NO DIENVIDKOREJAS un m?s atkal un atkal apdraud?s ko- r i a * ^ t , ^ t r . t . ^ . . --iktiskaift tetenkuma: R. R AagSijo ka?ltatflru J^rietojls awtr laikraksts Melbonne Herald. Ac?m msniBaiS lPWnwmiB, ^ 1 ^lot^ aH Olajfi AustrSUlt masu Ukte?l k|ast arvien skatdrSkt sauc par Pasaules Jumtu. Tom?r maz ticams, ka neaizsarg?t? valiits var?tu ilgi pretoties komunistiskai ?InaL Otrs sasp?l?juma punkts T?lajos austrumos var k??t Indo??na, dom? Vaington?. Amerik??u Ipecd?lais s?tnis Dons Melbijs tredien Sih- gap?r? izteic?s, ka ?fnai koni?nisti tikai gaida sign?lu no Krem?a, lai s?ktu iebrukumu Indc^Iii?. Melbijs, kas ASV izmekl?anas komisijas priekgal? apce?ojis l los austru mus, t?l?k izteic?s, ka draudi Indo ??nai i r ?oti re?li. Neesot nek?du aubu, ka Ho?imina piekrit?ji sa?em materi?lu pal?dz?bu no ?rpuses. * to- tervijas beig?s Melbijs piebilda: ^ Es esmu sa??mis autentisku'inform? ciju, ka ??nas kom?iiisti pateiz iz b?v? pierobe? strat??iski svarigu ce?u tiklu, ko var?tu izmantot, ie- br?k6t Indo??n?." Par komunistu pagrides aktivit?ti sa?emta inform?cija ari no Indijas. Agr?kais partijas sdcret?rs Dosl, ko izsl?dza jau 1948. gad?, paskaidrojis, ka Indijas komunistu vad?ba slepe ni noorganiz?jusi ?oti plau partiz? nu kust?ba SIs kust?bas locdc?i iz kais?ti vis?s provinc?s, lai. pien? kot ?stajam bridim, var?tu s?kt sa celanos. Dosl t?l?k paskaidroja, ka komunistu partijas vad?ba v?lai kop?t ari Indij? p : ias revol?ciju. Vai nemieri ai k?dreiz?j? britu imp?rijas p?rl?" s?ksies Jau tuv?k? n?kotn?, to pagaid?m nevar apgal** vot Tom?r nav aubu, ka Padom* ju savien?ba izstr?d?jusi ?oti plaiu programmu visu T?lo austrumu aav. jetiz?anal Tak? ?zijas taullL valda naids pret balto rasi, poUlbi- rojam nevajadz?s lielu p??u, lai ska?otu turienes iedz?vot?jus komu nistisko ideju lab?. VACIBSI PIEDSVil MEKLOIAM DARBU ^JS?*^ 1^ Sna ^? * brauc?js var nodro* k?ii,?^"."^"^*? s?dvietu v?lam? iml-SSif ^P^i^ Vietu kartes daWUamas fitrvUd^nu l?niju gala .-?iS?^ WroJ- 1 J y 5 L S* '"^J? ari?cijas ka?avlm aa m a 2 J ! ^ * Pallaik Jau stadon?ti Ang- UJl, ^ 0 Reutera a?ent?ra. r / L S , saucam? tautas k?me-2.ii?!r}f" apstiprin?ja Austrumv?djaa- PoUJas l?gumu, kas nosaka Oderas-Nd-S 2^*;.?^ ^^^^ S?d? trflU Siir^^S.^ ^ austrumu CDU prlett- J j Nu?e balsoanas laik? z?U atjt?ja. 5S!F*J*?5* "Vienbals?gi" pie??ma v?