i|unis
pši uzsāks savas mācības gaitas šmi var mācīties un apmeklēt iTsi no sirds esam pateicīgi Die-ļēlam dievpalīgu, sākot savu dar-alu, caur skolas sētu allaž ies." mītnes zemes skolas, mēs aji ķpazīstināti ar kristīgās ticības tīga garā, lai tie paātu miisu ķkus angļu valodai tie iemācītos ' s, vispirms jārūpējas katrai lat-ļos šai ziņā ir ari vislielākā no» vecājdem piedāvā miisu svēt» fmies visi šim piedāvājumam. &mus un jauniešus šīs skolas i! Šai mācības gadā mēs atzt las piecdesmito atceri., šis gads Lai abi šie notikumi izteicas ļga un nacionālā audzināšanā. V ticību un paļāvību Dievam; tauniešiem un uzticību savai tait-ļētdienas skolā!
■ ,:P. Nesaule,': ■> īcas jaunatnes darba vadītājs
•ZINAii
b aizgājēju ■ sēro meita Olga, ļli Andrejs un Ivars ar ģime-im.
Helēna Karūsa, kas pirms di-gadiem no" Vašingtonas, kur jdēja savu dzīvesbiedru,, pār- ■ Jlās ļiz dzM Toronto pie bršļa ļ: |la Briona Kubela, 73 gadu ve-lā mirusi 18. augustā. Viņu iējā gaitā no Tompsona bēru la uz Vinčestras krematoriju : augustā izvadīja māc. A. Brie-
Latviešu nama labvēļu gru-sanāksme notiks 9. septem-pīkst. 7 vakirā Latviešu na-)!, lai pārrunātu turpmāko dar-3U.  Sanāksmē aicināti iēras- \ visi tautieši,   kuriem rūp Itviešu nama nākotne.
GAIDĀM ATBILDI '
jai novērstu iespējamas-juri-fkas   komplikācijas Latviešu aa- Toronto līdzekļu vākšanā^:
būtībā būtu jādara akciju pētājiem — organizācijām un 3udzēm, šāgada pavasarī ra-Lat^ešu nama labvēļu gru-ķuŗas mērķis ir sekmēt nal,^
: izbūves turpii]āšan,u, "bet paī, ■
galvenais uzdevums ir li-Ekļuv vākšanas veicināšana. : 5ī grupa maijā izsūtīja vēstuf; tiem tautiešiem, kurus 19€8.-līdzekļu  vākšanas akcijā ļījā?  neapmeklēja, lūdzot tos 3ties par savu . ziedojumu iošanu Latviešu nama valdei, ļsūtot to pa pastu vai iemaujot personīgi. Vēstulēm bija ļvienota veidlapa un apmarko-ļaploksne pozitīvai vai arī no--iīgai atbildei, lūdzot to' sūtīt \i namd valdei, lai tā varētu beigt iecerēto . darbu plānoša-
ļr jau pagājis ilgs,laiks, nanm /projekti labā ticībā im cerī< ļjau pabeigti un iesniegti pil-\ is yvaldei apstiprināšanai, bet ļtās atbildes no daudziem tauriem joprojām nav saņemtas,, iēļ aicinām visus, kas vēl nav ļildējuši,  vēlreiz pārlasīt un [domāt nama labvēļu grupas imu - aicinājumu. Grūti • tika atbilde var būt tikai ķlu^ ma un apmarkotās aploksnes Iešana, papīrkurvi. Lūdzām polkai vai negatīvu atbildi līdz" peptembrim. -
Latviešu nama labvēļu grupa
ismastāooo
solījumiem un parakstītarv līgumiem nav nekādas vēr? [s, jo tie ir bez seguma, ka Maskavas apgalvojumi if ti-neli, bet tās centieni pasau-ļ miera uzturēšanā vienīgi vil-divkosība. G. Brikmanis, (ii izmantojot notikumus, Ce-šlovaikijā, lieliski atgādināja rijas likteni
likraksts „London Free b!''pēc tam sniedza saviem; fājlem ziņu par latvieti Gun-Brikmani un viņa izdomu Izkārt Kanādas karogu pus-ļfā, lai godinātu čechoslovaki- \ ļmiršanu". ..
ķs pašas  dienas vakarā G.
lani apmeklēja ari • televīzi-ļ-oārstāvji, lūdzot atļauju fil-viņa māju ar pusmastā iz-karogu. Jau vēlajās vakara "to redzēja londonieši savu nzijas aparātu   ekrānos un 5ēja attiecīgos komentārus, j)s bija izcelts G. Briknīaņa ļrns, ka čechoslovakija iņi-Protams, par šo gadījumu ja'ari Londonas radio, tāpat [amerikāņu raidstacijas Port-bnā, Bafalo un Detroitā.
einu s
Amerikas latviešu apvienības valdes priekšsēdis prof. p. Lejiņš un izglītības biroja vadītājs J. Blumbergs raksta:
.. „Grūti iedomāties patīkamāku un. noāmīgāku dāvanu latviešu tautai Latvijas neatkarības pasludināšanas 50 gadu atcerē kā apliecinājumu, ka. jaunie latvieši, Icas aug tālu no Latvijas robežām, ne tikai nav aizmirsuši savu latviskumu, bet to/kopj un sīpilg-ti parāda Latviešu nopelnu stipendijas pār!bau<Kjumā, kuru rīkoja Amerikas latviešu apvienības izglītības birojs. Sacensības pārbaudījuma darbi, to kvalitāte un daudzums 'liecina par cieņu latviskajai kultūrai un par latvisku audzināšanu skolās un ģimenēs. Pārbaudījuma darbi liecina par tautas izturību savā etniskajā mērķtiecībā un par jaimiešu nopietnību, latviešu tautas un sava stāvokļa un lomas izpratni. Mēs visi ivaram būt priecīgi un lepni par, šo sacensību un to, ko tā pierāda. Pasludinot' Latviešu nopelnu stipendijas pārbaudījuma rezultātus, aicinām latviešu jaunatni arī nākotnē yienmēr augsti cienīt savu piederību pie latviešu tautas, saglabāt un tālāk kopt latvisko kultūru un aktīvi piedalīties,^ mūsu tautas nacionālo centienu piepildīšanā."
—Vidusskolu grupā | (jauniešiem līdz 17 gadu vecumam,) visu ASV mērogā 1. vietu un 500 dol. stipendiju ieguvis Andris Preivaids (Saginavā), 2. vietu un 300 dol. stipendiju Zuze Krēsliņa (Ņujorkā) un 3. vietu ar 200 dol. stipendiju Ansis Veinbergs (Grand Ra-pidos.),
ASV .austrumu apgabalā 100 doL stipendiju ieguvuši Ilze Au-zere, Dzidra Liepiņa, Jānis Bdek-
stiņš, Jānis Ērglis, Guntars Ge-dulis, Artis Lejiņš, Aija Spirģe, Gvido Ancāns, Uze Kļaviņa (visi Ņujorkā), Andris Lēnbergs un Zīle Kalniņa (abi Bostonā)
ASV vidienes apgabalā 100 dol. stipendiju ieguvuši Dace īnce. Ilze Lice, Sandra Ozola, Māris Veīdemanis (visi Milvokos), Ilze Vaska (Aijovā), UģisSprūdžs (Čikāgā) un Miķelis Bērzkalns (Detroitā). '
ASV rietumu apgabalā 10() dol. stipendiju ieguvušas Inese Birz-niece (Losandželosā) un Inese Saukanta (Oregonā).
Paniatskolu grupā (latviešu pamatskolu pēdējās klases audzēt ņiem un pārējiem līdz 14 gadu vecumam) visu ASV mērogā L vietu un 250 dol. stipendiju ieguvusi Dze Sile (Zieinļkalifomijā), 2. vietu un 150 dol. stipendiju Andris SUis (Zien4kalifomijā) un 3. vietu ar 100 dol. stipendiju Maira Bierne (Ņujorkā).
Austrumu apgabalā 50 dol. stipendiju ieguvuši Maira Bundža, Māra Krēsliņa, Andra Putene, Maija RieKstiņa (visas Ņujorkā), Dace Cerbule, Raimonds Rama-nis (abi Filadelfijā) un Andris Miesnieks (Ņubransvikā).
Vidienes apgabalā 50 dol. stipendiju ieguvuši Daina Grlnber-ga, Ilze švānberga (abas Čikāgā) , Daina Briedē, Ilze Rūķe, Baiba Rumpētere (visas Milvokos), Anna Graube, Edgars Veinbergs (abi Grand Rapidos),.Sarmīte Kajaka (Kalamazū)j Inese Grīna un Laima Jurjāne (abas Kllvlendā),
Rietumu apgabalā 50 dol. stipendiju ieguvuši Vitauts Jaun-arājs, Māra Timmermane un Ri^ ta Timmermane (visi Kolorado Springa).
eigusas modbas m%m% vidusskoli
lesvemie jaumeši Sūsenmarijas latviešu ev.-lut. diraudsē: eo kreisas — Vija KārMiņa, māc. Edgars Lange, Rudīte Bīguze un Gunta Bremraane.
nometne Gorezeraseru zime
Kad 16. augustā Gaŗezerā prie- tā„dziesmu kara" vietā notika v. baudīja skautu roku tīrību, ap-cīgi pulcējās ASV latviešu jendu Klētniekam veltīts piemiņas bri- ģērbu, apavus, matu sakārtoju^ Zemgales skautu novada un Dzin- dis, kurā par aizgājēju stāstīja mu, telšu iekšpusi un ārpusi, ps^^ taru gaidu novada jaunieši, kuri latviešu vecākais skauts — vadi- vardu, virtuves piederumus uņ vēl tai'pašā novakarē piedzīvoja tājs V. Vīlips, latviešu skautu pr- pat atkritumu bedri. Viss bijt^ bargu negaisu, neviens nespēja ks P. Sīpols un vadītājs A. Kan-ļlabā kārtībā, un stingrie p^rbsu^ iedomāties, ka nākošais vakars gars. Arī nometni slēdzot skautu ļditāji varēja ,;piesieties" vienīgi apmāksies ar smagu pārdzīvoju- vadība un māc. A. Piebalgš savā pie kādas. atrastas n^aizes garo-mu uri skumjām: aizdedzinājis svētrunā pieminēja mirušo. ziņas un Goca-colas j)udeles to lielo novadu nometnes Lielupes ■ Lielupes nometne, uz kuru sā-' ķa. Vērotājam labāko iespaidu ugunskuru, ■ savas dzīves gaitas kotnēji lielas cerības nelika, jo atstāja Klīvlendas skautu vienība, pēkšņi beidza visu iemīļotais pēc pagājušā gada lielās Tēvze- ktiŗa izcēlās ar vislielāko maz-skautu pilnvarnieku padomes mes jubilejas nometnes varēja' skautu skaitu, šai vienībai ir nā-priekšsēdis V. Klētnieks.   •      gaidītzinārau atslābumu* izdevās' kotne un labas izredzes \iz ilgu
Pēc ugunskura saņemot ziņu,'^omēr labi, piedaloties 87 gkau-' darbību, ka ar ātrās palīdzības mašīnu ^^^^ no Klivļendas,; Detŗoitas,!  Nometni ibeidzot, paziņoja dar-Three Riverš  slimnīcā nogādā- C^rand Rapidiera un Kalamazū,' bības rezultātus un pasniedza sa-tais V. Klētnieks miris, nometnes        35 gaidām no Detŗoitas un biedrības dāvinātās balvas. Kā
dzīve im darbs aizritēja sēru zī-, Kalamazū. Bez parastajām ikdie- mazskautu šķēršļu gājienā, tā arī p.^^ano ir Pn
nas nodarbībām— maltīšu gata- skautu mākās un roveru pētnieci-.      ^- ^ta-ks, i. Keimane, jl. _ku-
Gaŗezera vasaras vidusskolā 10. augustā beidzās 4. mācību gads, kas ilga 6 nedēļas ar 36 mācību dienām. Katrā klasē bijušas 174 stundas. Pēc skolas vadības un skolotāju vērtējuma, audzēkņu sekmju līmenis turpinājis celties, bet pie tā savs nopelns arī tām skolām, kurās jaunieši mācījušies ziemas periodā. Vasaras vidusskolas direktors V. Grants īpaši izcēla Milvoku skolas ģimnāzijas klases, no kurām šovasar Gaŗezerā mācījās 14 jauniešu. Skolas trīs klasēs šai vasarā bija pavisam 45; audzēkņi, no kuriem 43 kursu beidza.
Skolas direktors jau otru va saru bija Valdis Grants, inspektors — Uldis Inveiss, bet par skolotājiem darbojās prāv. J. Turks, nmc. P. Nesaule, E. Aistars, Paudrupe, A. Zemdega, A. Grin-valde, Ē. Reinvalde, A. Rudovica, K. Baltiņš, A. Libēre, R. Sināte, R. Miķelsons, V. Klētnieks un H. Ķreicers.. Jauniešu pēcpusdienu nodarbības vadīja V. Dindone un E. Butners.
10. augusta vakarā skolas zālē notika mācību nobeiguma akts, kuru ievadīja prāv. J. Tutks ar svētbrīdi. Direktors V. Grants uzrunā .uzsvēra, ka jaunieši apliecinājuši lielu centību un ir.te-resi par skolas darbu, ko skaidri parāda sekmju atzīmes liecībās. Vasaras vidusskolas trlsgadu kursu šogad beidza M. Bērzkalns; P. Bērzkalns, D. Baumane, L. Dindone, M. Graudiņš, D. Ince, B. Inka, M. Inveiss, M. Jurjārie, D. Kupce;D. Mežinska, A. Putniņš,
nieds H; Rudzītis, bet no skolas īpašas lentes ar uzrakstu „Qareze-ra vidusskola". Akta nobeigumā absolvente Dagnija Blaumane nolasīja apcerējumu, , dzintars --latviešu dārgakmens", bet A. M-bere un I. Pičuklne koklē ja tautas dziesmu melodijas. Absolventu un pārējo audzēkņu vārdā skolotājiem pateicās Dace Ince, Gaŗezerā padomes vārdā skolas beidzējus apsveica V. Jankavs; bet A. Graudiņa nodeva skolai velti — tautisku galda segu no Milvoku vecākiem, kuru bērni mācījušies vidusskolā.
mē. Nometnes pēdējās dienas, 18. augusta, rītā pēc māc. A. Piebal-ga vadītā dievkalpojuma paredzē-
nskura beidz kvēlot ogle
LATVISKĀ SKAUTISMA ■ TĒVS VALDEMĀRS  KLĒTNIEKS. AIZSAULES -CEĻOS
Skan jauniešu dziesmas, strinkšĶ kokles Kalamazū baznīcā. Solos redz skautu brālibas pSrstavjUs no 80 gadu veca vadītāja, līdz jaimākajam mazskau-tam. daudziem aclsmirdz asaras, jo Klētnieku Valža, vairs nav.
Viņa atdzisušās miesas guļ šķirstā starp ziedu kalniem altāra priekšā, skautu vadītāja tērpā, šoreiz ar visām goda zīmēm, kuras parasti viņš nenēsāja, jo bija cilvēks, k'as mīlēja latvisku ■vienkāršību.
Valdemārs Klētnieks aizsaules ceļos var priecāties, jo viņš aizgāja savējo vfdū. ASV latviešu skautu jendas Zemgales novada nometnes'ugunskuru 17. augustā' jau Gaŗezerā aizdedzot,, viņš, kaut darbojies veselus 50 gadus. 1925. saguris, vēl teica īsu uzrunu —! gadā viņš pabeidza izstrādāt ins-
lot ogles". Cik reižu mūžā gan viņš ieslēdzies šādā draudzības lokā, cik reižu šādu loku vadījis? — nŽcapratSdonial'." Un vai
tagadi kad viņa vairs nav; pārējie, viņa audzēkņi, varēs uzturēt šo skautu brālības draudzību tikpat stipru un nesalaužamu? Sēkla ir sēta, ziemcietis izaudzis Vairāk nekā daudzi citi^ darbīgi aizgājēji Valdis Klētnieks; aizsaules ceļos sirodams! : var būt apmierināts ar savu darbu, par nemitīga, neatlaidīga ceļa staigāšanu savas' tautas, latviešu jaunatnes un latviskuma labā.
Valdis Klētnieks  dzimis 1905. gada 4. decembrī, sācis skautot 1918. gada rudenī, tātad.
„m latviešu zemes, pie latviešu ļaudīm, ar Latvijas sērkociņu iededzinu šo ugunskuru., Lai šī ugunskur^ dzirkstis iededzina latviskumu jūsu sirdīs" Ugunskura vakara programma turpinā-^jās im klātesošie pat nezināja, ka Gaŗezerā māsa Marta Cākare — māsa Martaļ ķuŗā pavadīja un kopa; Zviedrijā Pad. savienībai izdotos latviešu leģipnārus līdz pēdējam brīdim — kopā at Klētnieka dzīvesbiedri aizvadījuši sagurušo uz mājām. Ārsts izsauca ātrās palīdzības mašīnu, kas Klētnieku nogādāja' slimnīcā, kui: viņš pīkst. 11,40 vakarā mira. v;-.
Aizlūgums Kalamazū latviešu ev.-lut. draudzes >aznicā notika 31. aiigustā,: pati izvadīšana 22. augustā turpat. Pie / šķirsta dežūrēja vadītāju goda sardze, tie vīri, kas ar Klētnieku strādājuši daudzus gadus vai" arī, tikai īsāku laiku — P. Vīlips, R; Raits, R. Čaks, A. Lūsis un daudzi citi, maiņās stāvot it, kā : sastinguši un simbolizējot skumju māktu latviešu skautu saimi  visā pasaulē. Māc. V.yārsbergs, aizgājēja audzēknis, un māc. A. Ke-. baigs sacīja .Dieva  vārdus, tad trīs simbolistiskas Gēsu smilts saujas, atvestas no "dzimtenešļ uz-. bira šķirstam. Atvadu sveicienus . teica latviešu skautu priekšnieks P. Sīpols, ASV jendas vārdā I. Kildišs, CJaŗei^rd vāMā V. Trei-manis, vadītājs A. Osis, E; Me-žulis un daudzi citi, bet dzejnieks O.  Gakars   skandēja latviskā
skautisma tēva aiziešanai veltītu dzejoli. Soliste Marta Oakare savukārt dziedāja ,,Manā tumšā sirdī nāc", bet Ģaŗezerst seminā ra koris Andreja; JansMia un kokles pavadībā divas tautas dziesmas. Tad visi, rokās sadevušies dj^audzībāslokāj atvadījās no sava va^tāja ar.tradicionālo ,^ad ugunskurā beidz kv^
trukcijas   vilcēniem, im. gadā deva instrukcijas Toveriem, pārvēršot šo nozari, kura līdz tam nīkuļoja, par darbīgu un svarīgu 1931. gadā rādās noteikumi visas skautu   organizācijās c^rbībai, kuŗiis īsumā apzīmēja pār ĪDN. Līdztekus V. Klētnieks vēl spēja Latvijas universitātē studēt psl-cboloģiju un paidagoģiju, iegūstot 1943. gadā arī matemātikas maģistra grādu. Latvijas skautisms auga un veidojās, tādēļ bija jādomā par vadītāju sagatavošanu. 1929. gadā (Klētnieks ieguva Meža zīmi Gil veļa kursos  Anglijā, .1949. gadā turpat beidza Gilvela atjaunošanas kursus. Visu šo  laiku viņš sekmīgi vadīja 60. skautu vienību un mazskautu pulciņu. Viņa princips allaž bija, ka augstākā amatā nevar būt vadītājs, kas pats nav strādājis ar zēniem, nav vadījis skautu vai mazskautu pulciņu. Pēc kursu beigšanas Anglijā* viņš palīdzēja izveidot latviešu Gilveiu — Gaŗezerā augstākos vadītāju kursus, kurus vadīja, arī trimdas laikā    pie Vācijas Gaŗezerā Kaseles tuvumā.
Pats lielākais un nosiniīgā-kais no. daudzajiem V. Klētnieka darbiem tomēr bija laimskā skautisma izveidošana. Viņš kļuva LSCO nodarbību inspektors un 1939. gadā pabeidza pārveidot vilcēnu kustību, par mazskautu kustību, atmetot tajā latviešiem svešo Kiplinga „Džungļu grāmatu", tās vietā liekot Valža «Staburaga bērnus". Staburaga klinti tagad iznīcinājuši okupanti bet Klētnieka mazskautu kustība vēl joprojām palīdz censties Latvijai augt daudziem. latviešu zēniem.
V. Klētnieks tulkojis Bēden-Paula grāmatas ..Vilcēni", „Panā-ķurau tekās", kopā ar dzīvesbiedŗ ri arī „Vaditājs"; pats saraksti-Jis ,,Maz5kautu ptjiciņi", „Skau-
tu' Latvijas apceļojums" un „Skautu, Latgales apceļojums". Kaut 1940. gadā komiinisti pēc ifatvijas: okupācijas jau iespiesto grāmatu ,;Latviešu . skautisma pilngadība" iznīcināja, 1947. ga dā. iznāca rotētais, tomēr pamatīgais izdevums «Latviešu skautisma trīsdesmit gadi", bet 1960. gadā ASV — ilustrētā grāmata «Latviešu skautisma četrdesmit gadi". Apzinoties, ka literatūra jaunatnei ir nozīmīga un svarīga, viņš sarakstīja arī jaunatnes romānu „Klintenieši" par latviešu jauniešu piedzīvojumiem Cēsīs un Cēsu apkārtnē baigajā gadā. Kā zinātnieks V. Klētnieks reprezentējies ar 1948. gadā Vācijā iznākušo ,,Par chronoloģijas problēmām Latvijā 16. — 20. gadsimtā". Vēl tagad pieejama ASV izdotā jaunatnei domātā grāmata „Senču  raksti", īpašu
vietu ieņem V. Klētniekā raksti
vošanas, rīta vingrošanas, peldēšanās un nakt_s sardzēm —.jau-, niešus ■ iesaistīja: arī īpašos darbos, kuri paveicami ar latviskām zināšanām un latviešu valodā. Mazskautiem un-guntiņām sevišķi patika šķēršļu gājiens, skautiem — nodarbības skautu mār kās, bet roveriem pētniecības gājiens.
Kad apmeklēju Lielupes nometni, latviešu skautu pr-ks F. Sīpols, ASV latviešu skautu jendas pr-ks I. Kiidišs, Zemgales skautu novada pr-ks A. Lode, nometnes komandants E. Zariņš un galvenais tiesnesis Z. Kārkliņš tieši. izvērtēja nometnes iekārto jumu un pārbaudīja 'nometņotā-jus. Katra skautu vienībā bija izveidojusi īpašu nometni, tā ka varēja runāt pat par 4 skautu nometnēm ar atsevišķiem vārtiem, novietojumu, pavardiem un izdai-ļojumu. Pie vārtiem pārbaudītājus sagaidīja attiecīgās vienibaS; priekšnieks ar ziņojumu par nometnes sastāvu, ibet visi nomet-ņotāji bija nostājušies ierindā pie savām teltīm. Izvērtētāji pār-
bas gājienā 1. vietu bija ieguvusi! ^ovica ^m R. Stagava. Piezlme-Detroita pirms Kllvlendas, bet-J^ms, ka pēdējās tris audzēknes nometnes iekārtojumā un virtu- ^^Ja ieradušās no Kanādas.
ves iekārtā aiz Detŗoitas. izvirzījās Kalamazū. Kopvērtējumā 1. vietu ieguva Detŗoitas Tērvetes vienība, 2. Kllvlendas Daugavas vienība, 3. Kalamazū Jelgavas vienība un 4. Grand Rapidu Skrundas vienība. Gaidu vadība paziņoja, ka Detŗoitas un Kalar mazu gaidas bijušas. vienādi sekmīgas, kādēļ balvas savstarpēji sadalāmas. :
Lielupes nometnes priekšnieks bija A. Lode, gaidu nometnes priekšniece G. Sīka, komandants E. Zariņš, nometnes mācītājs A. Piebalgs, galvenais tiesnesis Z. Kārkliņš, ugunskura vadītājs P. Sīpols, saimnieki J. Zuika un P. Lizenbeŗgs, kasieris E. Bērstis un galvenā saimniece M. Vizule.
«Kopiet savas tradīcijas. Salīdzinieties savā staipa. Bet pār visu — padziļiniet latviešu skautu- zināšanas un latviešu stājul" nometni beidzot, teica, latviešu skautu pr-ks F. Sīpols.
V.
natnēs audzinātāju? Vai piemineklis var pateikt visu? Tai to
periodikā, it sevišķi «Gaŗezerā spēj raksti avīzēs un žurnālos? Rakstos". Pilnīgs saraksts un' Sarunās ar piederīgajiem no-pārskats par šiem rakstiem. Ar-' skaidrojās,, ka domāts par iespē-\āda Lūša sastādīts, atrodams'ju dibināt Valža Klētnieka; etno^ ,iGaŗezera Rakstu 27. numUrā.    grafisko mūžēju pie Gaŗezerā.
Kā labāk pieminēt dižo, rielo- Par šādu muzeju runājis ari ne-(kāmo latvieti, skautu danbinie- laiķis, doma ieinteresēja arī Gaŗ-ku, zinātnieku, literātu un jau-^ezera" organizētāju V.'Treimani.
Laiks rācUs, vai un par cik šis vērtīgais ierosinājums pieņems reālas.formas. ^
Valdenmra. Klētnieka darbs dzīvos. Tā vēlas ne tikai viņa skauti, bet visi latvieši kā trimdā, tā arī dzimtenē. Viņa darbs dzīvos katra mazskauta, skauta rovera, vadītāja un katra latvieša sirdī.    •      Kārlis Ķeaber
Skolu beigušie saņēma veltēs grāmatas, kuras bija dāvinājis apgāda Grāmatu Draugs Ipaš-
EIROPAS BZIESMU , . o
(Pārnesums no S.
gonga. Kompozīcija ir iejūtu pil-. na. Senatnīgu noskaņu rada dažādu skaņojumu kokļu skaņu skrejas, ērģeļu dūkšanai, gonga dobjā dunoņa. Abi solisti' izjusti dziedāja vienkāršo; bet ritmiski šķautnaino melodiju, šai interesantajai skaņu atmosfairai vēl daudzkrāsainību pievienoja Andreja Jansona patiešām izcilā solo si)ēle.
VItoliņa abus pārējos darbus atskaņoj?A vini koris /Uberta J5.' ruma vadībā/tenors Pēteris Liel-zuika, basbaritons Kārlis Bauers-Zemgals un teicējs V. Auers. Mūzika pilnā mērā atspoguļoja fan- . tastisko tekstu. Liekas, ka baismu nojautu tēlojumos VItoliņš \t nepārspējams. Arvien dzirdam kaut ko jaunu, negaidītu, pārsteidz jaunas kombinācijas. Atskaņojums veidojas dzīvi un pār-liecinioši. Vīru korī bija gan^ jūtama viena otra nedrošība, tomēr tas uzdevumu veica sekml-: gi kā dziesmā, tā runā.
(Turpinājums Bekos) \
ČLOA darbu turpinās vadīt V. Landsmanis,
Čikāgas latviešu organizāciju vai trim vārdiem, lai vajadzības apvienības gadskārtējo sanāksmi* Sadījuraā varētu saņemt izmak-
Latviešu namā vadīja pr-dis V. Landmanis, ziņojot, ka 'Latviešu dienu norisei izmaksāti 300 dol, par kuriem sīkākus norēķinus neprasīs. Pārstāvot Čikāgas latviešu organizācijas, viņš 7. jūlijā piedaUjies lietuviešu tautas deju festivālā, kurā bijuši ap 12.000 skatītāju, to vidū Ilinojas gubernators šapiro. Apspiesto tautu nedēļas parādē ČLOA pārstāvējis . priekšsēža vietnieks Ŗ. Kalunds, jo V. Landmanis atra dies atvaļinājiunā.
Līdz ziņojuma beigu daļai bija saradies nepieciešamais delegātu skaits, tad arī pieņēma proponēto darba seku, pēc garākām debatēm izmainot apzīmējumu «prezidija apstiprināšana" uz «prezidija vēlēšanas". Tā kā apvienības kasieris A. Osis joprojām vēl nav atspirdzis no otrreizējas uzbrukuma piekaušanas un aplaupīšanas mēģinājuma, kasiera ziņojumu un revīzijas komisijas pārskatu apvienoja. Da* žādo pie ČIX)A pastāvošo komi teju grāmatas vestas priekšzīmīgi, radio komitejas kasē ir ap 2000 dol. atlikums. Daži delegā ti ieteica naudas noguldījumu grāmatiņu pārrakstīt uz diviem
sas bez grūtībām. Revīzijas komisija savukārt ieteica ievest izgājušo mi ienākošo rakstu reģistru, ja tāda vēl nebūtu.
Prāv. B. Baginska un ,E, Liek-ozola ierosinājumā sapulces dalībnieki ar aklamāciju amatos atkal ievēlēja visiis līdzšinējos darbiniekus, i
Latvijas valstssvētku akts Čikāgā notiks 17. novembri. Apvienotais koris aktam domāto prog.- >: rammu paziņos pēc dziesmu svētkiem Klīvlendā, kad ari sasauks Latvijas dibināšanas 50 ga-. du atceres rīcības komitejas sē^ di. Svētku runu teiks ALAs valdes priekšsēža vietnieks Jl. Bērziņš. 18. novembra vakara visām Čikāgas latviešu draudzēm notiks kopīgs dievkalpojuins..
Mandātu komisijas vplēšanas darba sekā nebija paredzētas, ta- . dēļ šo jautājumu atkārtoti atlika uz nākošo sapulci. E. Liel-ozols iaiiedza tuvāku izklāstu par mandātu komisijas nepieciešam rnibu un uzdevumiem. Sēdes dalībniekiem izdalīja jauno statūtu projektu grozījumu un labojumu pieteikšanai, lai to varētu pieņemt nākošajā sanāksmē.
ČECHOSLOVAKIJAS OKUFĀCIJA SAVIĻŅO ZVIEDRIJU Zviedrijā 15. sejJtembrī notiksļtāji. Demonstranti nesa' plakār
parlamenta vēlēšanas. Tās iekrīt ļoti dramatiskā ārpolitiskā :Situ-ācijā. Jau  vēiēšanuT' kampaņas
pirmajās dienās tautas partijas
Tīņiem virpiaļos galva aemM: visskaļākā ^ieta Kanādas nacionālajā izstādē Toronto.
Foto: J. Uģers
vadītājs. Vedēns asi pārmeta sociāldemokrātu vienpartijas valdības, ministru prezidentam Er-landeram čechoslovakijas jautājuma nepaoelšanu sarunās ar Kosīginu viņa viesošanās lailā Zviedrijā. Uz to Erlanders izvairīgi atbildēja, ka Maskava tāpat ļoti labi zinot Zviedrijas valdības un tautas viedokli šai jautājumā.
Tad kā zibens spēriens nāca Pad. savienības un tās satelītu iebrukums čechoslovakija. Tās pašas dienas agrā ritā tika sasaukta ārkārtas ministru kabi neta sēde, pēc kuras valdība pub licēja deklarāciju, asi nosodot militāro intervenciju čechoslovar kijā. šo deklarāciju, kurai pievienojās arī visas trīs pilsoniskās partijas, ārlietu ministrija nodeva visu piecu iebrucēju valdībām.
2i. augusta pēcpusdienā un vakarā visā Zviedrijā notika mii' zīgas masu demonstrācijas un protesta sapulces, kurās runāja valdības locekļi un partiju va(S-ļ
tus, kādi Zviedrijā vēl nekad nebija redzēti. Piemēram — «Pado-mija ^ apspiedējai", Padomija — slepkava!". Komunisms ir ko-loniālisms" u. c. gļfcokholmā demonstrācijā pie Pad. savienības sūtniecības bija redzami arī Latviešu nacionālā fonda im citu baltiešu organizāciju plakāti' ar prasību pēc brivības Baltijas I valstīm. Pilsētas centrā, SergCllau-kumā, notiekošajā protesta sapulcē bija redzams liels plakāts ar uzrakstu: ,J»ārtraiikt sakarus ar Pad. savienību! Atzīt Jgauni-Latviju un Lietuvu!" '
Zviedrijas sporta savienība paziņoja, ka līdz turpmākajam ne^ piedalīsies nekādās sporta sar. čīkstēs ar Pad. savienības, Polijas, - Austrumvācijas, Ungārijas un Bulgārijas sportistiem.
Asu protestu pret čechoslovakijas okupāciju izteikusi ar! z\'iedru komunistu partija un t. s, Vietnamas FLN gntpas. Zviedru komunistu vadītājs Herman-sons kādā vēlēšanu sapulcē pat prasīja-diplomātisko attieksmju „atvēsmāšanu" ar Pad. savienību.