iiiiiiiiiiliSiiiJ^^^
lULS
t8 —
piflido-
ptttflAl»
\m itm 'Cii nett-
pkti okē-
i«n tf
mkttitlH Hemotiij, |«vi brilā 90 gadu
veca UU ih$, kā vi-tstudta im alx9tata t^rjekcijaa ir vātod-kurss v«l tkjtl, ko ļUunlt de*
«, «n mi-
ijam, kt Hskii ne* tami tiltiņi kuļu tttiiit* \k ņwl J. ^«I*, prof, R. Hatt-V. Riiķē. )tn Ugad lIHSS. g. if-Iju M-iA. un 01-loi Mateja ļri tuf vtol ir Aclm-pitik, H\ spēka.
)t KO
gdciftide-\n viņU ar '^ontrefttaa
im vtiu to, ļns radio bl* h^ iestistlt
Ja, pirm* |ia ittvi^nJs,
Cfoal. tas
venals bo|-imitla cen-m studen-ļtStes «udi-
kā-
darttu nt* iļd jl^itAda
iiikd aUķi-lutas acia."
UiA •koU>-is uiikaitU pfotl: Lāt-H kopi iii mlrlioa tl* tin Isuiko»» niekus» k«f % m tirgu Bni-nfr*|a irtā-
ffrilffles to nftv^ ka« m tika no-flirmirsiei
ft< bija tpn pftr savu vioam ai«-ip profeso* psrņpmtaji slT.mlrsta l*dr>«ftna no
:in ifnftk ar imu, \M la-tīri atkiftt! rIjĀ. domfttg
iTi v^l nav '? niptodēm.
fi«ds
^% knnfoTpn-
plpkUjigas
^«Ihftti pirms }ibfti k(Kl<»ks i«^<!ihu rīkota-hjuma nptrau-vIpsuj. lai
n«tkftou «Jo ii k-^atiiana Ir
\^ntl^ VHra.
fta!tt»ii lltMiiiot t&fll
ļtnltittii I nodaļli
/
SfstdieiĻ ldS4. gada 14. augusta
t A t v ij.^
Dr. $4 Karola
BĒRNS TRIEKA
Atkal ptenlknsl sezona/ kad šī ctlvēlros kropļotajā sli^ kaut kur paslēpusies, lai toti^
00 diŌTO vidus vai sakropļotu bērnus un jauniešus/šogad Toronto un graiveiiokārt Ņujorkā, ir reģistrēti vairāki simiti saļslinmšaSUmība var būt visur un v^^^^ Pa^ gājuši gada no toroņto latviešiem saslima divi. Viens saslimušais ir i^lnigŗi atveseļojies, bet
■      * ^; vēl turpina ārstēties. ■
DIVKĀRŠA DOKTORE
Pirmie medicīniski aprakstītie bērnii triekas gadījumi ir ap" 1840. gadu. Laikam sllmrfc*a ir bijusi vairāk izplatīta starp bērniem, ka to norāda šīs slimības agrākais nosaukums. Tagad mēs zinām, ka saslimšana var būt katrā vecumā, un tādēļ ir pareizāk šo slimību saukt par poliomielitu jeb saīsināti    pollo. ;
vairāk APDRAUDĒTAS ZEMES AR ATTĪSTĪTU kultūru UN TECHNIKU
Cilvēku dzīves apstāl^iem uzla bojoties. daudzas fto agrākajām infekcijas slimībām, kā tīfs; cho-lera u. c. ir samazinājušās, turpretim polio turpina pieaugt. Zemēs ar augsti attīstītu kultūru un techhiķas brīnumiem, kā tas.ir ASV un arī Kanādā, ar polio saslimušo skaits pieaug.1
Polio skaits Tālajos Austrumos — \Ķīnā; Japānā u. e. ir niecīgs, pie kara tur saslimušie ir baltās rases cilvēki no Eiropas vai Amerikas. ASV izdod kolosālas summas pollo pētniecībai. Sis milzu dart» ir devis daudz skaidrības un cerību slimības uzvarēšanai, '
polio vīrusa īpašības
Slimību izsauc ļoti sīks dīglis polio virušs, kas ar parasto mikroskopu nav saskatāms.
Vīrusiem ir tns ļoti svarīgas IpaSības: D tie aug un Vairojas tikai dzīvā šūniņā, 2) pēc pārciestas slimības tie atstāj immūnitāti visam mūžam, 3) vīrusi iet cauri vissmalkākajiem filtriem. - :
Kāpēc epidēmiju laikā ir samēra niaž saslimušo? Vienīgais izskaidrojums ir tas, ka šīs slimības dīgļi ir daudzu cilvēku deguna un rfkles gļotādās, un ļoti daudzi starp veseliem šo slimību patiea-bā ir pārcietuši nezinot, bet tādā ceļā sevi nodrošinājuši pret smagu
saslimšanu.
Ko kāda viegli slimojoša slimības virusi tiek pārnesti tālāk, jo neviens no tādas personas nebaidās. Ja nākošais individs ir jūtī--gaks, viņš var saslimt ļoti smagā formā ar visam polio komplikācijām, paralizēm, un var arī nOmirt.
Ir novērots, ka starp saslimuša-jieih ir liels procents blondu, slaida gracioza auguma jaunu cilvēku, kas parasti ir maigas un jiitigas
. dabas. .
Jatopošā māte saslimst pirmajos trīs grūtniecības mēnešos, tad slimībā var izraisīt dažādus bērna kropļojumus. Ja saslimšana 'notiek pēc 4^ grūtniecības mēneša, tad slimība uz bērnu nepāriet.
Ārējie apstākļi, kās veicina saslimšanu, ir ķermeņa novājējums, pārpūlēšanās, saaukstēšanās, ilga peldēšanās, iekaisušas mandeles. .
slimības pazīmes
Slimībai pielīpot, ļpaiet 7—16 dienas, kamēr parācjās pirmās pa-umes. Līdz ar pirmajām slimības
RIMDAS
SJOĪIJUMAS tJN ĒNAS PUSES
melim iSAS KĀJAS
K(^ūnistu prese, radiofons un pat paši komunistu zinātnieki vienmēr lielās ar meliem, ka krievu zinātnieki Ir visu izgudrojuši pirmie, un tādēļ „ģaisma nāk no austrumiem". Mēs zinām, ka tas tā nav. un jautājam, kāda ir patiesī-
Pazīstamais amerikāņu publicists Klērenss Streits savā jaunākajā grāmatā .,BrīvIba pret sevi" (Freedom Against Itself) sniefiz talr«lu par 1012 lielākajiem izgudrojumiem un atklājumliem pasaulē kopš 1750. gada. Tabula sastādīta, izmantojot 29 zinātiļaskus avotus. No .šīs tabulas redzams, ka no minētajiem 1012^ izgudrojumiem un atklājumiem krievu im^ perijai pieder tikai 22, ungārieiA 1 un poļiem 1, kopā visam komunistu valstu blokam tikai 24.
Vislielāko izgudrojumu skaitu — 341 devušas ASV, tai seko Anglija ar 221, Francija ar 177, Vācijā ar 151, Itālija ar 21, Zviedrija un Šveice ar 17 un citas valstis ar mazāku skaitu izgudrojumiem.
Ir vēl otrs veids, kā pārbaudīt komunistu melus. Laikā no 1901, līdz 1953. gadam Nobela prēmijas komitejā pavisam piešķīrusi 277 , prēmijas, no tām zinātnēs 178. li-tetaturā 47, un 52 miera prēmijas. Krievu impērijas pārstāvji saņēmuši tikai 2 prēmijas zinātnēs (medicīnā un fizioloģijā) un vienu literatūrā, kopā 3 prēmijas! Nevienu prēmiju ķīmijā un fizikā.
Lai šis pārskats būtu pilnīgs, viena lieta Ir atzīstama, ar ko komunisti pārspēj citas tautas — citu Izgudrojumu Izspiegošanā un
piesavināšanā. ■ Tāpat komunistu izgudrojumu rindā vēl pieskaitāms viņu lielākais Izgudrojums—- ge-
nmds, « r
Saturas
dienām var novērot sekojošo: augsta temperatūra, kas ar parastiem līdzekļiem — aspirīnu, penicillī-nu u/ t. i. nokrīt, bet drīz atkal ceļas sākotnējā augstumā. Slimie bērni parasti ir miegaini, bet lielākie un pieaugušie nervozi -r cieš no bezmiega. Visiem slimajiem ir sāpes kaulos ūn muskuļos, sevišķi lielos — ikros. Vēlāk kakla stī-vums, galvas sāpes un venišana ir pirmās smadzeņu kairinājuma pazīmes. Šinī laikā, noņemot mugurkaula smadzeņu šķidrumu, tajā atrod anānias pārjnaļņas, kas gan nav raķsturigas.;tikai polio, bet kas epidēmijas laikā, kopā ar citām :kliniskām pazīmēm, dod zināmu drošību pareizai diagnozei. Diagnoze iŗ skaidra katram —-ārstam un neārstam — ja piepeši iestājas; paralizēs.
:--:^;;\-:aŗstešan^^^^^^^
Specifisku zāļu polio ārstēšanai vēl līdz šim nav. Tā sauktais gamma globulins, kas tiek gatavots no polio pārcietušo cilvēku asinīm un placentām, ir nepieciešams lielā daudzumā, lai; epidēmijās laikā aizsargātu bērnus uz 3—4 nedēļām no saslimšanas. Ja slimība ir jau pielipusi, gamma globulīnam maza nozīme un pavisam nepalīdz, ja ir jau paralīzes. Agrāk lietoja parasto asins serumu jeb asinis no polio pārcietušā cilvēka, bet tagad izrādījies/ ka tam ir māža praktiska nozīme. Gamma globulins ir dabūjams aptiekās, un 10 cc pudelīte maksā 25 dolāri.
Dažādo firmu izgatavotam gamma globulīnam ir dažāda vērtība, io ne jau viSs ir gatavots no polio pārcietušiem cilvēkiem. Neaizmirstiet, ka medikamentu firmas nav labdarības iestādijumil
SLIMĪBAS GAITA
Galvenais polio progress norisinās mugurkaula smadzenēs, iznīcinot daļu no smadzenēm. Līdz ar to rodas paralīzes tanīs muskuļos, kuru nervu CļEintri ir izpostīti. Sevišķi grūti ir tie polio gadījumi, ļcur paralitisķie procesi ir tuvu pie galvas kausa; tas rada tā saukto bulboro polio posmu ar rīšanas ^li elpošanas Iraucējumiem. , Tie ir gadījumi, kad jālieto dzelzs plaušas uri barošana ar zondi, Pa-raližu ārslēšanaj lieto 1) fizioterapiju, t. i. ar elektrības palīdzību masē no bezdarbības pamirušos muskuļus, neļaujot tiem atrofēties. Arī šinī ziņā ārsti ir dažādos uzskatos.
Ar chirurģisko metodi pārvieto pamirušo muskuļu čīi)Slas pie tiem muskuļiem, kas nav traucēti.
Viena lieta pie polio ir pavisam neskaidra: —- kāpēc līdz ar '■, para^ lizi apstājas slimība? Polio šeit līdzinās niknam sunim, kas iekož un tūlīt pats aizbēg.
KO DARiT,  LAI NESASLIMTU?
Ja neprotam diagnosticēt, nezinām kā ārstēt, tad mums paliek vēl viena, iespēja     jāmēģina iz-sargāties-Tāpēc ievērosim sekojošo:
1. Epidēmijas lāiliā ļoti bīstamas ir publiskās peldvietasj sevišķi baseini.
2. Ļoti svarīga ir roku un mutes higriēna, jo slimība iekļūst organismā caur muti un degunu un iadalās ar izkārnījumiem.
3. Slimie ir bīstami, izslimojušie vēl trīs nedēļas pēc temperatūras krišanas.
4. Neizdaļriet mandeļu liii mutes operācijas epidēmijas laikā.
5. Gamma globulina nepietiek, lai visus bērnus aizsargātu uz 3— 4 nedēļām.
6. Nenovājiniet sevi badojoties slaidās līnijas dēļ, niepārspīlējiet fiziskās un garīgās nodarb^^^^
7. Slimība sevišķi^ apdraud jali-natni, bet saslimt var ikkatrā vecumā."'/' ■''
Sensāciju lapas jau pag. gadā rakstīja, ka polio, ir uzvarēts, bet tas, diemžēl, nav notieis vēl tagad.
Pašlaik mēs dzīvojam ceritēs, ka tās potes, ko tagad izmēģina ASV un arī; dažās vietās Kanādā, būs • labi iedarbīgas aizsardzībai pret polio, būs, tikpat vienkārši lietojamas: kā baku potes, difterijas sērums u. t. t.     ■ ,
Zinātne iet milzu soliem uz priekšu,, un mēs droši zinām, ķa zinātne reiz arī pieveiks šo slimību.,
LOCEKLI PULCĒSIES
drīzumā- ATD2IMS ■' ' akadēmiskās, saimes' • žurnpls; universitas . '
Par Latvijas korporāciju locekļu tradīciju triMdā ir kļuvuši buršu gadskārtējie salidojumi kādā no lielākajiem latviešu centriem ASV, Šogad tāds salidojums notiks Bostonā un tas būs sestais pēc kārtas, veltīts Latvijas korporāciju apvienības 5 gadu darbōbas atzīmēšanai trimdā;, Latvijas
Viktorija Mickāhe pēc Školoiā-  - ..       .       -^.v. m^n^ iii institūta beigšanas Rēzeknē ifio ^^"J" apvienība dībmata 1949.^g. ^ £ l^^bS zinātņu iS^l |. 5, marta i^lingenā^V^cija.^ sīajas      aa"       . 7 jvr^"."^, ja apvienoti visu 25 Latvijas kor-V*- Sa^s^aSS^ Po^āciju locēkU - filistri, tautieši
hleraras^siudijas.^Sav^^^^ kandidāti trimdā. Latvijas )kor-
aijaunoja UNRRfļ^^^^^^^^^^ apvienība trimdā aizstāj
Minchene, b^ve^^J^r ^^^^^ konventu un .F: jās^Ludviķa Maksimuiana universitātē zbbārstniecļbas fakultātē. Pēc iās beigšaans Pr. med. dent. V. Mickāne vēl sludēj^medicīnu, līdz emigrēja uz ASVr Sapelnot naudu, viņa atgriezās vecā universitātē Vācijā un ieguva doktores grādu medicīnā. Dr. Dr. V. Mickāne ir LKSA Dzintars fili-sire. Pašreiz viņa ir jau atkal ceļā uz
MSUAUmiĀ
OKUPAMTU PARLAMENTS IEKĻAUJ LATVIJU
OKUPANTU VALSTI
IV
Pēc „saeimas" sēdes „deputāti' izgāja uz Valdemāra ielu, kur. eeltajās tribīnēs paceltām dūrēm sveica sadzīto rīdzinieku manifestācijas gājienu,kas viņiem -„patei-cās-'par neatkarīgās Latvijas lik-vidēšaiiu un iekļaušanu komūni^ -stu diktatūras zemē. „Saeima" savā pirmajā sēdē, pēc kvēlas pa-teiGības telegrammas nosūtīšanas Staļinam par Latvijas „atbrivoša-
vai viņš vakarā vairs pārnāks mājās. Savus upurus čeka pievāca no ielām, darba vietām un dzīvoklim. Ikvienam radās neuzti" ciba pret sŗvu vistuvāko draugu, jo par čekas ziņotājiem piespiedu kārtā dažkārt bija kļuvuši vienas ģimenes piederīgie. Boļševiki 23 gados nebija mainījuši savu zvēra dabu.
Visiespaidīgāk io dokumentējis Vinstons Čerčils s:avu godalgoto
nu" no plutokratu jūga, pieņēma Memuāru 2. grāmatas 12. nodaļā:
LATVIEŠU DELEGĀCIJA PIE KARA MINIŠTBA FĒĻDMABŠALA
Sakarā ar britu impērijas sporta spēlēm Vankuverā, Lielbritānijas karā ministrs feldmaršals Aleksandrs savā ceļojumā pa Kanādu, iegriezās arī Vankuverā, kur atklāja šos svētkus. Izmantojot šo ga-dījumui Vankuveras Latviešu b-bas delegācija: pr-ks V; Waldie, prof! E: Leimanis un tautu meitas I. Stāka iin O. Dombrovicā, 30. jūlijā ieradās apsveikt āuigsto viesi Vankuverā dzīvojošo latviešu vārdi un pasniedzot tam latviskos rakstos izstrādātu adresi, tā izsa-kot savu atzinību par 1919. gadā LatVijai sniegto palīdzību tās brīvības- izcīnīšanā.
15 min. ilgā audiencē, vienkārši un sirsnīgi feldmaršals Aleksandrs sarunājās ar latviešiem, ar prie-
Laivieša saruna ar krievu
„N06AUTAIS'^ SPĒLĒ ORĶESTRI
Pirmā Latvi^iu pūtēju orķestrī Toroņto spēlē kāds latvietis, kuru komunistu partizāni Latvijā savā laikā notiesājuši uz nāvi un nošāvuši." Minētais latvietis Kurzemes cīņu laikā cīnījies pret sarkano bandām. Kādu nakti istabā ienācis kāds no „draugiem" un teicis, ka daži kungi vēloties ar viņu runāt. Tūlīt durvīs parādījušies ķrieviņi ar mašīnpistolēm un neatlicis nekas cits kā sekot viņiem līdz dzijāk mežā. ..Sarkana, bulta" paziņojusi, ka viņam piespriests nāves sods, kas tūlīt izpildāms. No dažu soļu attāluma kāds no partizāniem viņam iešāvis lodi pierē; . Par nošauto turētais latvietis turpat apklāts ar skujām, šāviens tomēr nav bijis nāvīgs un sašautais vēlāk uzcēlies un sastapis mežā kādus, kas viņu nogādājuši uz pārsienamo punktu. Kā viss tas noticis, to viņš nezina, nezina arī kas bijuši glābēji. Vēlāk viņš nosūtīts uz Vāciju kādā ārstniecības iestādē. Tagad minē^ tais latvietis- ir sveiks un vesels, kaut ari ar sakropļotu seju un jr viens. no cītīgākajiem mūziķiem pūtēju ansamblī.
matrožiem
Krievu flotes viesošanās laikā Stokholmā kādam latvietim bijusi izdievība sarunāties ar krievu matrožiem. Krievi smēķējuši igauņu papirosus, kas norāda, ka ķaŗaķūģi nākuši no bazēni' Igaunijā. Krievi interesējušies vai Zviedrijā- . esot daudz , latviešu. Latvietis savukārt jautājis, vai viņu eskadrā esot ari latviešu vai igauņu ņiatrožu. Jā, esot gan, bet pašreiz tie visi atlaisti atvaļinājumā ,.. (Acīmredzot, krievi baidījušies laist baltiešu matrožus iiz Zviedriju).
Vēlāk sarunā iejaucies kāds krievu virsnieks un jautājis latvietim kā tas. nākas, -ķa viņš tik labi runājot krieviski? Tas atbildējis, ķa.esot dzimis kā cara pavalstnieks m viņa piederīgie dzīvojot Latvijā. „Tad jau jūs esat mūsu ciļvēks; Kāpēc jūs nebraucat atpakaļ Uz Padomju Savienību?" jautājis virsnieks. Uz to latvietis atbildējis, ka viņš iešot gan kādreiz uz Padomju Savienību, bet ai^ šauteni rokā un ar rokas granātām. Pēc tam virsnieks ■aizša.ucis savus matrožus un saruna beigusies.'
ku saņemot skaisto dāvanu, kuru teicās pievienot savas ģimenes sur venīriem.
Feldmaršals Aleksandrs izteicis cerību, ka latvieši ar dzīvi Kanādā būs apmierināti un tos te sagaida panākumiem bagātā dzīve. Vēlākās sarunās, apvaicājoties par delegācijas locekju dzimšanas vietām un V. Waļdie atbildot, ka viņš dzimis mazā pilsētiņā — Ikšķilē, feldmaršals Aleksandrs teicis; „Ō, es kādreiz labi pazinu Latviju^^ Ikšķile ir apm. 40 kilometru no Rīgas, un to to raksta tā..." im viņš brīnum pareizi no-burtojis latviešu rakstību minētajā vārdā. ',•
Pateicis vēl dažus atzinīgus vārdus par latviešu karavīriem; viņU drosmi Un un, varenibu, Aleksandrs apvaicājies par viņam personiski labi pazīstamo ģenerāla Baloža un prezidenta K. Ulmaņa likteni.
biedrību savienību, kas bija korporāciju, augstākie orgāni brīvajā Latvijā, Latvijas korporāciju j^--vienības seniors ir Letonij as filistrs prof. P. Lejiņš, jun., Amerikas latviešu apvienrbas centrālās valdes priekšsēdis. Drīzumā at^aii-nos iznākšanu akadēmiskās saimes žurnāls tJniversitas.   • ;
Korporāciju kopa Bostonā izsūtījusi paziņojumu visu korporāciju prezidijiem un korporāciju kopu prezidijiem, ka sestais ASV buršu sālidoums notiks 4. septembrī, sestdienā pirms Labor Pay, pīkst. 6^30 Vakarā. Darba konvents un Zemes tēvs notiks Daugavas Vanagu apvienības Bostonā telpās, 194 Heatb Street, Jamaica Plain, Mass., bet komerša turpinājums; notiks Bostonās latviešu namā, 64 Sigourney St., Jamaica Plain, Mass. Salidojiunā paredzēti prof. P. Lejiņa juU. referāts par Latvijas korporāciju apvienību un prof. E. Leimaņa referāts par temu ~-„Latvijas korporācijas un latviešu jaunatne trimdā". Paredzams, ka salidojumā ieradīsies arī Latvijaa sūtnis Vašingtonā prof. Dr. A. Spekke: Ierašanās gadījuniā vipš teiks runu.
. Korporāciju. kopa Bostonā āiei^ ņa visus buršus ierasties salidojumā, līdz 31. augustam paziņojot savu piedalīšanos Korporāciju kopas Bostonā sekretāram ūž šādu adresi: llo Kurlis, 68 Sedgwicķ St., Jamaica Plain, Mass., tel. JAmai-ca 4 - 4511, Piedalīšanās maksa ārpus Bostouas dzīvojošiem $4.00.
Korporāciju kopas Bostonā seniors.
likumu par zemes nacionalizāciju un pasludināja visu zemi par tautas īpašumu. (Ar 29. jūlija dekrētu par valsts zemes fondu — at-
«Padomju Savienība nu melēs ar ilgi uzkrātu naidu un lielu apeiīlu uz savu upuri (Baltijas valsilm). Ar parastajām metodēm bez žē-lasiības izdarīja visu preikomū-
savināja baznīcu un tautas ienaidnieku zemi, bet vecsaimnie-ļ nisiisko un preikrievisko elemen-kiem, kuri nu bija budži un ku- iu likvidāciju. Neskailāmlcilvē-lāki, atstāja tikai 30 ha; valsts ze- ki/kuri 20 gadus, bija dzīvojuši mes fondā ieskaitīja 960.000 ha',|brīvibā savā ievu zemē* pazuda! . ko sāka dalīt 10 ha lielās :j aun--Daļu no 1iem aizsiiiīja uz Sibiri-
saimniecībās, kam vajadzēja atvieglināt kolchozu ierīkošanu; buržujiem pilsētās un ciemos nacionalizēja ■ mājas virs 170—220 kv, m). 22. jūlija „saeimas" sēdē iiolēma nacionalizēt visus vidējos un lielākos tirdzniecības, sabiedrības un amatniecības uzņēmumus, bankas, kuģniecības un transporta sabiedrības. No mājām, fabrikām, darbnīcām^ un saimnieciskiem uzņēmumiem padzīto īpašnieku vietā stājās analfabēti pārvaldnieki, pārvaldes un tresti, kas. visus pasākumus noplicināja pēc plāna un grafikas.
No PSRS nemitīgi ieripoja tukšu vagonu sastāvi ar lieliem uzrakstiem: „Baāa cietējiem Latvijā," kas tika piekrauti ar Latvijas precēm, mantām, lopiem un pārtikas vielām un triecientempā nosūtīti.uz Krieviju. No Padomi-jas iebraukušajiem „biedriem" Latvija šķita kā paradīze zemes virsū: apmulsuši un apstulbuši tie lielos vairumos pirka visu, ko acis iekāroja, kamēr mazvērtīgie červonci bija izdoti un mūsu veikali stachānoviskā tempā iztukšoti.
■    „SAEIMAS" DELEGĀCIJA .      D.ODAS UZ MASKAVU -
Feldmaršalam; Alenksandram. pasniegtā adrese.
avīžnieki un iespiedēji strādāja trieciena tempā pa daļai nometnē, bet iespiešanu izdarīja Grand Ŗa-
: <5RAND RAPIDI. (MSCM.)- ■
@ Latviešu biedrības protekto-rātā, svētdien, 15. augustā, Amona parkā notiks plaši skolu jaunatnes svētki. Vispirms parka rajons,šinī dienā būs nodots tautiešu rīcībā, uri ikviens apmeklētājs varēs izklaidēties vai atpūsties pēc saviem ieskatiem. Svētkus • ievadīs garīgs svētbrīdis pīkst. 12, pēc kam ser^ kos skolu jaunatnes nodarbības dažādos stendos, būs āri jautras sacensības. Par labākiem sasniegumiem izsniegs godalgas. Jauniešiem virs 14 gadiem būs pieccības sacensības (testu pārbaudes un šaušanā ar lokU). Svētku laukumā skaļrunī atskaņos latvisku mūziku. Beigu daļā rotājas un dejas. Ano-na parks atrodas 9 jūdzēs rietumu virziena no Grand Rapidiem, 50. ceļa ziemeļu pusē. Būs izliktas arī ceļa zīmes zaļas, baltas. Tautiešiem, kam nav savas auto mašīnas, jāsapulcējas Latviešu b° bā pirms pīkst. 12. Rīkotāji cer sagādāt auto mašīnas to novešanai uz svētku laukumu.
„Strāuji zirgi,, strauji rati, strauji paši bŗaucējiņi" — tā gan nav tautas dziesma, bet šos vārdus var^ zīmīgi attiecināt iiz diviem latviešiem, kas šinīs dienās saskrējušies turpat vai policijas iecirkņa pagalmā. Viens auto vadītājs smagi cietis un bezsamaņā nogādāts slimnīcāā.'Otra auto mašīna apsviedusies, bet iekšā sēdētāji tikuši cauri ar vieglu sadauzī-šanos un baiļu drudzi.
# Lielās skautu nometnēs laikā iznāca arī 14. Skrundas skautu vienībās un 17. Skrundas gaidu vienības 4. numurs ,,Sirojums" ar plašu un vispusīgu saturu. Jaunie
# Drošā , .uzstāšanās un,. sapro^ tams, arī zināšanas bieži paver ceļu uz labāku darbu un atalgojumu. To pieredzējis ari tautietis V. Me-žulis, nonākot saskarē ar kādas iestādes vadības vīriem. Tie tīri ne^ jaušā^ kārtā sākuši interesēties par M. agrāko un tagadējo ^nodarbošanos, pieredzi grāmatvešanas nozarē U, t. t. Iestādei bjiis steidzīgi vajadzīgs grāmatvedis un īsti amerikāniskā tempā Mežulim uzdots sastādīt bilanci, ko tas spīdoši veicis. Sekojis tūliņ darbā' piedāvājums ar diezgan pieklājīgu algu. Pēc dažām nedēļām tā jau paaugstināta. Ar savu tagadējo darbu Mežulis visai apmierināta, agrāk viņš strādājis kāda fabrikā. V. Z.
KOLGRADO SPRINGS (ČOLO.)-
Saskaņā ar Višinska scenāriju, komunistu diriģētās nejēdzīgās komēdijas beigu cēlienam bija jā.turpinās Maskavā. „Saeima" bija nolēmusi lūgt PSRS Augstāko padomi uzņemt, Latviju padomju sociālistisko republiku «brālīgajā saimē." 22. jūlijā ievēlēja 20 uzticības personu šī līguma vis-pazemīgākai izteikšanai Staļinam. Arī Igaunijas un Lietuvas „par-lamentiem^' bija uzdots ievēlēt 20 delegātus. Par Latvijas kapračiem izraudzīja prof. Kirchenštei-nu, doc. P. Galenieku, ģen. R, Damibīti, tiesnesi J. Pabērzu, aizsargu komandieri P. Blauu, rakstnieku Andreju Upīti, veco strēlnieku 5*. Plēsumu, kāpti A;Eizā-nu, „darba sievietes: E. Rūsi— Paldiņu, 0. Augusti, Teklu Bir-jģeli u. v. c. Delegāciju uz Maskavu izvadīja 30. jūlijā, bet nākošajā dienās 31. jūlijā „ministru kabinets*' nplēma^izsūtīt no Latvijas PSRterritorijas un nosūtīt uz PSRS. bij. Latvijas kara ministru terierāli Jāni Balodi, kopā ar viņa ģimenes locekļiem. „Rīkojumu, kas stājās spēkā tanī pašā dienā, pašrocīgi sastādīja - un parakstīja Vilis Lācis, šī dokumenta oriģināls, atrodas drošās rokās un kādreiz Vilim Lācim par to būtu jā.-saņem smags sodsi jo pēc Nim-berģas starptautiskās tiesas, atzinuma cilvēku deportācijas ir so-dānias kā starptautisks noziegums Likteņa ironija, ka „ministru kabinets" savu rīkojumu par mūsu „baltā ģenerāļa^' deportāciju bija : pamatojis uz Likumu par kārtību un drošību valstī, ko 1938. gadā izdeva Ulmaņa valdība, kuras loceklis tomēr bija tagad deportējamais...
Neviens' vairs nebija par sevi drošs. No rīta cēlies ,,brīvais" pā^ Latvijas pilsonis nezināja,
ju, pārējos — vēl tālāk..."
MIJSU DIPLOMĀTISKO PĀRSTĀVJU PROTESTI
22. jūlijā, otrā dienā pēc nelikumīgās saeimas nelikumīgā lēmuma pieņemšanas mūsu sūtnis Berlīnē Krieviņš apmeklēja Vācijas ārlietu ministriju Vilhelma ielā un iesniedza notu, kurā:viņš kā Latvijas likumīgās valdības pilnvarots ministrs un ārkārtējs sūtnis protestēja pret Latvijas in-, korporāciju PSRS. Divi dieiias vēlāk, 24. jūlijā, Krieviņam viņa notu izsniedza atpakaļ Ribentro-pa polītiskāsi daļas vadītājs Dr. Vērmahs; jo nota esot sūtņa per» soniska — neesot iesniegta Latvijas valdības' vārdā. Tur nu mū-: su sūtnis patiesi nevarēja neko darīt, jcj neatkarīgās Latvijas valdība, ko sūtnis reprezentēja, bija tūlīt pēc komunistu agresorii ultimāta saņemšanp labprātīgi un klusu ciešot atkāpusies, pat bez > mazākā protesta vai komentāra, ka atkāpšanās notiek rupju drau- : du un varas priekšā... Bez tam sūtnis zināja, ka jau tūlīt pēc Latvijas okupācijas 17. jūnijā Vācijas ārlietu ministrs Ribentrops šos notikumlus bija komentējis vārdiem: «iiotikumi Laivijā im pārējās Baliijas valstīs ir vienīgi PSRS un Baltijas valsiu darīša-
Tii.flirtēji valsar ar kādu dāmu. Vai tu zini arī, ka ū bija mana māsa?
— O! Atvaino, lūdzu, —, ©§. io-māju, ka tā ir tava sieva.
® Prof. Dr. b. c. L. Bērziņa, godināšanas akts notiks 22. augustā,: pīkst. 10 no rīta Kolorādo Springa, YMCA's zaļajā zālē. No Sietlas ieradīsies 4)ŗof, L. Bērziņa : fonda komitejas priekšsēdis K. Kundziņš uri pasniegs jubilāram atzinības balvu. - Visi prof. L.. Bērziņa audzēkņi, cienītāj i un labvēļi tuvu un tālumā mīļi aicināti būt kopā šai svētku dienā garā un patiesībā ar sirmo, bet arvien možo jubilāf ru, Interesentiem tuvāku informāciju sniedz draudzes pr. M. Ozoliņš,  912 N.  Weber: St., Colo.
Springs.e Colo. ■ - ■
# 2. augustā, pīkst. 2 p.p. Betā-nijas baznīcā iesvētīs jauniešus: draudzes māc. prof. L, Bērziņš ar' viesi prof. K. Kundziņu.
# Pirmie kapu svētki Evergrīna kapsētā D nodalījumā, kUr atdu< sās Rīgas skolotāju institūta pēd, dir, J. Bērziņš un Amālija Purrie, notiks 5. septembrī, pīkst. 10 no nta. Māc. prof. L. Bērziņš. E.S.
y-2 autors konsiruējis ASV jaunu raķetlidmašīnu
Insbrukā, Austrijā, notikušajā Stratosfairas starptautiskās satiksmes kongresā vācu V-2 lidbum-bas autors un Pinemindes mēģinājumu stacijas vadītājs Dr. V. Dornbsrgers atklājis, -ka viņš ASV valdībai izstrādājis plānus jaunas raķetļidmašīnas būvei, kas lidos 9000 jūdzes stundā, kas nozīmē attālumu Londona - Tokija veikt 2 stundās. Jaunā raķetlidmašīna spēs uzņemt 1 to spridzekļus un mazāku lidmašīnu ar apkalpi vai pasažieriem. Tā kā raķetlīdmašīna. nespēs mainīt savu kursu, lai atgrieztos mājās, apm 30 jūdžu aug^ stumā no tās izsviedīs mazo lidmašīnu ar pilotiem.
na."
22. un 23. jūlijā līdzīgus prote-' stus ASV un Lielbritānijas valdībām iesniedza arī sūtnis Vašingtonā Dr. A. Bīlmanis un sūtnis Londonā Kārlis Zariņš.
Vienīgi ASV valdība pozitīvi atsaucās uz traģiskajiem notikumiem mūsu zemē. ASV ārlieiia ministrs Velless 23. jūlijā izdeva vēsturisko delclarāciju, ka Savienoto Valstu tauta ir pret laupīSā-ju izrīcību-{Baltijas valstis), vienalga, vai ias notiek ar varas li©" āošanu vai ar varas draudiem. Uz sūžņa Londonā K. Zariņa 23. jūlija iesniegSoprotesžu, ka boļšs-viķu organizētā «saeima" nav bijusi liļcuraīgi ievēlēta un ka 2āā lēmumi Latvijas suverenitātes jautājumā ir nelikumīgi. Viņa Majestātes valdība piraķtiski atsaucās tādējādi, ka pēc sužņa svītrošanas no diplomātiskā korpusa sa-rakstierji (1942. g. līgstot ar PSRS draudzības līgumu) viņš jo-projāim tomēr skaitās persona grā-ža (VIP) un viņam piešķirtas pal „diplomatic privileģēs on a personai basis." Vienīgi pateicoties ASV noteiktai ifeiekmei, Lielbritānija Latviju neatzīst par PSRS sastāvdaļu, Latvijas valsts manta nav izdota PSRS. un lietās, kur skartas Latvijas pilsoņu vai valsis interesesi britu tiesas neatzīst PSRS likumus un rīkojumus par spēkā esošiem. K. Ksa
Hākošā rakstā: Latvijas delegācija Kremlī palīds celt komunistisko asaru un asiņu pasauli.
V
CEĻA VĀRDI No    nopietnības koka
'4 plaukst Humora ziedi.
Simons Veils
I Ir viens drošs līdzeklis, lai
^ aekļūtu par vilku — būt
i avij. Bismarks
i
1^ Tad, kad mums patiesi kas ^
>^ būtu ko teikt, mēs parasti
>| esam spiesti klusēt.
1^- Moriss Materlinks
Tur, kur ir daudz brlvi-^ bas, ir arī daudz maldu. Ta-<! qu drošs ir šaurais pienāku-mu cels. šillers'
^ Tikai īsti liels gars spēj par sevi; pasmaidīt un pat smieties.       Fr. Moriaks
\
- ~ -I' - '