REAL EŠTATg B R O K E R OSKARS PERRO I (pie Indian Rd.) «LATVIEŠU PAGASTĀ" 75 almi labi nosiādīia farma^ 10 akru onežs vērt $1.000, liels šķūnis ar staUi un kūži (auSo-inaiiskā dzirdīšanas ierīce 20 govīm)/ 6 išSabu ķieģeļu māja^ moderna virtuve* pagrabs, dār- zā 18 ābeļu. lem. apm. $2.500. Ļoii laJ)s īpašums. VEIKALNIEKU IEVĒRĪBAI! St. Clair — Clirištie delikatešu veikals ar visām precēm un inventāru pēc saraksta, 4 gadu īres līgums par $225 mēnesī, ieskaitot 5 istabu dzīvokli 2. stāvā, 2 viMuves, garāža; Prasītā cena $^.000. BLOOR — DUNDAS liela 8 istabu «mūra māja, jauns jumts, eļļas apkure, modema virtuve. Apm. $2.500 iemaksa^ trīs tramvajļ. - Steidzīgi! Prof. Pēteris Ķiķanka SVEŠO ĪPAŠVĀRDU RAKSTiBi I Kad agrāk man gadījās lasīt tādas ortogrāfijas paraugus ka „Ca-nadas pilsētas". Esslingenā pie Ne-ckaras", es domāju, ka tur vainīga ir rakstītāja izklaidība vai vir ņa izglītības trūkums. Bet tagad redzu, ka esmu maldījies: tautieši ar uri bez zinātniskiem grādiem aizstāv principā šādu rakstību. A. Zvēriņš LA 47. ņ-rā vēršas pret svešvārdu kropļošanu latviešu raksUt valodā", ieteikdams svešvārdus rakstīt to oriģihalrakstībā. Par A. Zvēriņa rakstu ir sajūsmināts Dr. phil. O. Berkolds (LA 63. n-rā): „Beidzot reizi prātīgs, un-noteikts vārds šinī sasāpējušā lietā". Tā kā pats Dr. Berkolds ar jauniem ierosinājumiem nenāk, bet pievienojas tikai A. Zvēriņa ieskatiem, tad pakavēsimies arī mēs pie tiem, lai, izlietojot gadījumu, padiskutētu par svešvārdb rakstības problēmu."":" :. ■ ■ ■ " A. Zvēriņš raksta: „Latviesu valodas pareizrakstības likums par svešvārdu rakstīšanu fonētiski _sa-gadā mums arvien vairāk neērtību un pārpratumu- kādē} vairojas balsis, kas prasa šī novecojušā likuma grozīšanu. Pirms Pirmā -pasaules kara latviešu laikraksti labi iztika ar svešvārdiem, kurus pēc krievu valodas parauga; rakstīja fonētiski"... Bet Latvijas neatkarības laikā tik labi vairs . neesot klājies: „Mūsu diplomātiem, juristiem un personām, kurānt bija veikalnieciski vai citi sakari ar ārzemēm, bieži vien fadāš neērtības latviešu valodās īpatnējās rakstības dēļ. Vēl sā^ pīgāks šis jautājums ir kļuvis trimdā, kuŗļmums ik uz soļa jāsaduras ar citām valodām." Par dažiem diplomātiem, ķa_s vairākus gadus no vietas bija dzīvojuši ārzemēs, mums ir gadījies pārliecināties, ka viņu mēle bj.ia dabūjusi tadu kā ārzem-niecisku pieskaņu. Varam; saprast, ka ne tikai svešvārdus viņiem bija ērtāk rakstīt oriģinālrakstibā, bet ari pašu svešvalodu dažs runāja teķošāk nekā latviešu, gluži kā tas latviešu profesors, kas š dažiem diem Kanādā'latviešu klausītājiem nolasīja referātu angju valodā. Kad izbrīnījušies tautieši, no kuriem daži nemaz neprata angliski, viņam jautājuši, kapēe viņš neesot runājis latviski, profesors atbildējis, ka angļu valodā viņam bīļis ērtāk izteikties. . Par juristu un veikalnieku grūtībām vēlāk, bat papriekš mums jārunā par krieviem, no kuriem mēs esot pārņēmuši fonētisko rakstību. ■ Mēs zinām gan, ka rusifikācijas-laikā tika ievazāts latviešu Valodā daudz rusismu un grēkots tika arī īpašvārdu rakstībā. Daži rakstīja un runāja par „Gegela'- filozofiju vai ,.Geke}a': pasaules uzskatu. Tas bijā tai laikā, kad mūsu studenti audzēja garus matus, un daži uzlaida arī kreklu pāri biksēm. Krievu žurnāķ „Vestņik Znaņija", kur tika popularizētas no Rietumiem aizņemtās idejas ar marksistisku piegaržu, bija viņiem visas gudrības avots. Bet no tā vel nav .jāsecina, ka svešvārdu fonētisko rak^ stibu mēs būtu pārņēmuši no krieviem, — tāds gods neatbilst.viņu nopelniem. Mūsu skolofāji bija citi.'../ du formu, U'dz ar to piešķirdams dažiem tulkojamiein vārdiem-vācisku izrunu. Tā, pieņaēram, vācu valodā skaņa s, ja vārda ieskaņa ta stāv patskaņa priekšā (un tāpat vārda vidū starp diviem patskaņiem) tiek izrunāta ka z (smgen, Gesang), un ar šādu izrunu vaci lasa ari latīņu un grieķu vārdus. Tāpēc Glika bībelē atrodami daudzi ģermānizēti ebreju, grieķu^^m latīņu vārdi, piem.Zamuels, Zauls, Zālamans Zekunds, Zīdana, Zirija un citi, kas oriģinālvalodā sākas ar š vai S. Pēc iespējas Gliks ir tomēr centies pielāgoties latviešu valodas īpatnībām. Tā kā skaņa f, kas grieķu izcelsmes vārdos apzīmēta ar ph,-latviešu valodai, bija sveša, tā tulkota ar v (vecajā ortogrāfijā ar \v), piem.: Amvipole (Amphipolis), Evezus (Ephesus), vārizejs (Phari-seus). Vestus (Festtis), retāk ar p, piem., Jāzeps (Josepb), Stepiņs (Stephānus). . : Tāpat latviešu mēlei nepierastais ch aizstāts ar k, resp.. ķ: Aristarks (Aristarchus), Antioķija (Antio- chia). ■■■ . :.; Ar Glika bibeles tulkojumu, kaut. gan tur atrodamās arī valodas kļūdas un nepareizības, tika likti pamati latviešu rakstu valodai un doti paraugi īpašvārdu tulkošanai latviešu valodā. Neturēdamies pie ori-, ģinālrakstības, viņš tulkoja pēc izrunas (fonētiski), piem., Cezareja (Caesarea, Cāsarea), .. Klaudija (Claudia), Teovils (Theophilus), Ti-ķiks (Tychicus), Vīlips . (Philip-pus), Vriģija (Phrvgia) un daudzi citi. Aplūkosim tagad argumentus, ar kuriem raksta autors vēršas ijŗet svešvārdu fonētisko rakstību. Viņš saka: Ar latviešu burtiem nemaz nevar, svešvārdus uzrakstīt ta, kā tie pareizi jāizrunā.". Pilnīgi pareizi! Bet lai kāds uz-:'rāda to tautu, pasaulē,- kas pareizi, izrunā otras, tautas vārdus! Pats autors apliecina, ka amerikāņi Cī-riches vārdu /rakstot Zūricb,. bet izrunājot, kā Zūrik.- Franči raksta pēc vācu rakstības Mozart, bet izrunā ]\Iozār. Daudzi angli, .vārdu Rīga izrunā kā Raiga, un ja kādam, amerikānim gadīsies.- ieskatīties ^Latvijas ģeogrāfiskajā karte, viņs Cēsis laikam' lasīs kā ■ Sizis, bet Gauja viņam būs Godza. : Ja ..citas tautas atļaujas. , ļoV' 'svešvārdu izrunu, kāpēc tad mēs i^i ■ nepielāgotu tos savas valodas izrunai? Mēs neesam savu aifacotu radījuši svešvalodu skaņām. Bet. palikdami sa.va alfabēta robežās,: mēs tomēr tiecamies, _ cik vien iespējams, tuvoties oriģinaliz-runai. Ja latviešu alfabētā .trūkst burta vai speciālas zīmes,. _kādas mūsu valodai svešas skaņas apzīmēšanai, tad šo skaņu aizstāj- vistuvāk stāvošā latviešu valodas skaņā. Glūck munis ir Gliks, Bār -ŗ^-Bērs, Schroder Šrēderš, Smith — Smits. Pēdējā laikā gan ir tieksmē lietot arī ō un ū, kas sastopami vācu svešvārdos, bet- tas nav nepieciešams. Pilnīgi pareizi izrunāt svešas valodas skaņas' latvietis nevarēs, arī tad' ja. viņš lietos oriģinālrakstību. Daudzus latviešus, kas tekoši runa anglisjii, var tomēr pazīt pēc viņu izrunas. Oŗiģinālrakstibas zināšana tur ne- valodas lielo nozīmi. Bet vai tāpēc rakstībai jāziedo izruna? Abas.tās pieder pie valodas pilnīgas praša^ 'nas. Ja visi svešvārdi \m jāraksta oriģinālrakstībā, tad, lai tos pareizi izlasītu, jābūt poliglotam, vai arī, lasot pēc savas valodas izrunas, jātop smieklīgam. Un tālāk: ,, Uz vārdu un ģeogrāfisko nosaukumu galvenais uzdevums ir identificēt atsevišķo personu un palīdzēt atrast attiecīgo pilsētu vai upi. Pamēģiniet izrakstīt čeku kādam Džonsonam (nevis Jdhion) vai nosūtīt vēstuli uz Ņu^ jorku (nevis (Ne\v York), un jūs varat būt droši, ka Džonsons nekad nesaņems jūsu naudu un jūsu vēstule nekad nepienāks Ņujorkā. Pamēģiniet uz kartes atrast Mii-, vokus vai Riodežaneiru". — — — Te ir dažādi gadījumi, kas apskatāmi katrs atsevišķi. Ņemsim, kā pirmo, Džonsona lietu. Tikai tas būs cits gadījums, ne tas, kuru minējis autors. Kādam Joiinson izrakstīts naudas ček^ Bet izrādās, ka 'personas a^pība viņā vārds ierakstīts D^sd^s (tāds uzvārds bija sastopams ,arī Latvijā). Vai „Johnson" saņems ņaudu? Tad par Ņujorku. Kad dzīvojām vēl Latvijā un mum5 gadījās sūtīt" vēstuli uz Parīzi, mēs rakstījām" Paris, ja ■ uz Varšavu, tad Warsža-wa, un tas mums neradīja nekādu grūtīt:.u — uzrakstīt kādu mums zināmu vai dotu. adresi. Starptau-tiskā pasta satiksmē pastāv noteikums, ka adrese rakstārtia tās zemes valodā, uz kurieni sūta vēstuli, vai ari franču valodā (tagad arī angļu). - : ; (Turpinājums sekos). / "juli ^ptaujā jaunieši ir paši sava automobiļa īpašnieki, tā ka izbraukumiem satiksmes līdzekļu -piēt&tu. , Basketbols interesē. 12, volejbols 21, futbols 8 (4-1 meitene), "vieglatlētika 5, teniss 7, galda teniss 16, šachs 7, bedmingtons 10, slēpēšana 13, medības 7, vēžošana 13, zveja 3, tālāk seko biljards, i,m«šana," , amerikāņu futbols, laušanās,: slidošana, peldēšana, šaušana, un diviem neviens no šiem sportiem. • Vienam j aunietim ir priekšlikums jaunatnes aktīvizēšanā un tas ieteic ,,katram latvietim pieklājības dēļ jāpiedalās vismaz vienā amerikāņu organizācijā, lai nepārtrauktu satiksmi ar amerikāņiem. 23 jaunieši lasa latviešu periodiku un visvairāk lasītais ir Va^ Toronto latviešu pūtēju orķestris ;au ieguvis sabiedrībā lielu popularitāti. 1. r. no kr.: diriģents E. Slaucītājs, A. Stūris, A. Kaii-derovsķis, r* Gaislerš, B. Kappa, 2. rindā no kr.: K. Zirnītis, S. iVIikaskins, A. Bērziņš, J. Alitiš, V. JostiņI, K, Zirnītis. Iztrūkst d, Ikers, A. Virbulis un A. Sakūlis. Foto: j. Liģefs XĀ DARBOJAS KAS MDOMi TO^ Pēc vasaras sarīkojumiem Sau^ lainē un Sidrabenē, kur dzirdējām. Toroņto latviešu pūtēju orķestri, bija pēc ilgāka laika at- M. Balduma-Krone _ . St.^Katarinēs mednieku stīšanu latviešu valodā iet grūti, kluba sarīkojumā. /'Patīkama ir ļ ' •orķestŗa^izvēlētā deju izlase —||aūniešiem, kad sāk meklēt pēc te galvenokārt vieta 1^^^^^^ sadarbības, vajadzētu rast ie- viesu dejam.--.latviešu autoru'- > , j . Daudz rūpju no namamātes j g^ida, uri adkalpošanu. izdara na-pŗasā.pareiza un glīta galda. klā-| patēvs vai hamamāte, vaiarī abi. šana, jo katram.atsevišķām gadī-t..yļsugagatā^^^ ēdienu, pajūmām ir. vajadzīgs ;::piemērots! sniedz kalpotāji; Sevišķi oficiālās •galdā klāšanas veids, kā: gaidai tiesībās veļa, trauki un greznojums.. Tīri! j■^yg _____ un glīti klāts galds ar dažiem zie-ļ un pasniedz diem un namamātes smaidošā se-r. .i'.v ■ .-r,-- r^^^^^^ ja pat visvienkāršāko maltīti spēj' ■■■^ lESiBu GALDS kal tuvu ība 10 dzirdēt pavisam Jauniešu stāvoklis bieži vien latviešu sabiedrībā ir ļoti bēdīgs — tie pamesti savā vaļā. Sestdienas un svētdienas skolas pulcina gan gados jaunākos (līdz 15-^16 gadiem), bet organizācijas gados vecākos, taču biedrību dzīvē ir manāma stipra ■ pasivitāte pēdējos gados. Cilvēki, kas mūsu trimdas sākumā bija vēl sabiedh riski, tagad noguruši, jo saistīti smagā fiziskā darbā un, mājās pārnākot, jūtās garīgi, un fiziski izsmelti. , ■ Gandrīz katrā .LA n-rā varam lasīt, ka jaunieši ļoti rosīgi darbojas Toronto Lāpas pulciņa ,u. c. Viņi: izdomā ^ ko prot, izdara, kā var. Pretēji gan tas notiek daudzos citos latviešu centros. Daļa jaunieši dzīvo vienā skurbulī, katru nedēļu apmeklējot amerikāņu balles un nakts lokālus. Personis- li^gtonas ev.-lut. draudžu bez-kās tuvināšanās-un draudzības j ^^^^^^^^ izdevums, kuru lasa 16. sakari ar amerikāņiem aizvien ■ ^-^^^ ^^.^ \zXv\^l^x periodiku ti-paplašinās, un , sekas ir jauktās ļļ^^^ ^^^reiz. Vairāki lasa 2-3 iz» de'vumus, četri pa 3y un viens pat 5 dažādiis; ; • :^ ■ laulības. Bērni runā latviski ar amerikāņu akcentu un bieži savā starpā sarunājas angliski, ar rak- :. 4 jaunieši nelasa nekādu latviešu periodiku, minot arī dažādus iemeslus: vīzes par dārgām, politiskās ziņ^as vecas, x avī- .darblem7?&varēS pulcēties kopā, izveidojot zē vienā izdevumā saskaitītas 437 nepieciešamo-nošu sagādē .^or-^jaunatnes, organizācijas, kas spē- rindiņas chronikai un tik daudz ķestrim izlīdzēiļis . A: Kanderov-: tu ieinteresēt un saistīt jaunatni, i muļķību: par vietējo dzīvi lasīts, skis, pēc.atrairiās.ara^^^^^ ^m-'radot jauniešiem nodarbības i ka liekoties, patiesība avīzēs ne-dzus dzimtene spēlētos latviešu - t- -j-'^^^^. f^«rJ-^w^n -n^-j- ci^,rXļn+ „gabalus." .Saruna E.'^^ izklaidēšanos latviska vide.;esot atrodama. Daz:> slavējot se- SIāucītāju,:kās.bijis'M organizācijām jābūt vi un savu kliķi." 3 jaunie--draudzē 5, dažādās organizācijās; • 10. dažādās kaisīti 'no g.aņ centrā — Toronto 0 kām nodarbībām: sporta, tūrisma, skolu padarīt par.svētku mielastu. Gal-i Abu^ iepriekšējo ■ pasniegšanas Judzu radīja iiz.vis.am debess_pu- literatūras, dramatiskās, mūzikas, amerikāņu organizācija^ (gaidās, dam-ir jābūt pietiekami iielam,rvēidu kombinē jums.:.; Galvenais .-^ deju un pašizglītības u. c. kopās, skautos. Sarkanā I- lai uz :tā: varētu sakārtot visusi pamatēdiēns . tiek. .pasniegts.: oie g'fS^'^jf^aS ^^^^ W traukus,: Zem galdauta ir-paklā-i galdā, izņemot līnu. salātus uņde-;.f^^"?iS vaiot ^ana^t kopa, oel ama filca vāi-flaneļa dfāi^.^ lai^ ierUikulii pasniedz-tieši no-virtu»meginot.4-6^stundas ne^ galda 'virsmu : nebojātu :karstās:i^s.: '. :.' - ; • ■ - Pārtraukti, iķ pa brītiņam jaizle-, priecāties par savu launiou. sap- nozares. Jauniešiem patīk bū!:i koT)ā. bļodās. ■ Svinību- gadījumos.. • arī":•"■.Starp', katru' šķīvi' atrodas'apm. .M:.u.dens nō- instrumentiem. Vie- ņot par nākotni un kopā puicē- " - ' āj:40-cmstarptelpa.Sķīvji'atrodas-iīri?^^ t^es ^ah'i.kā vidē Latviešu valodas rakstības paraa- ko nelīdz, ti bija likti jau tai laikā^ kad pār^ Tālāk autors saka: ķrievināšana mūsu zemē vēl nebija sākusies.Ņeviens taču nenoliegs, ka mūsu vecajai ortogrāfijai jjar paraugu ir iDemta vācu ortogrāfija, Uri vai Gliks nebija.tas, kas ar savu 1694.. g. iespiesto bībeli pirmoreiz latviešus iepazīstināja ar daudzajiem Vecās un Jaunās; derības personu un vietu vārdiem, dodams tiem piemērotu latvisku ietērpu? Lai gan Gliks tulkoja no ebreju un grieķu valodas, viņš ieskatījās ari latīņu un vācīT tulkojumā; īpašvārdus latviskodams, viņš pār pa- nozīmes tain, ja mēs zinām, kā_ šo. vārdu izrunā, daudz lielāka nozīme ir tam, ja mēs zinām, kā tas jāraksta (protams oriģinālrakstībā)." , Par to varētu disputēt, kas svar rīgāķs: runātais .vai : rakstītais vārds. Jā runājam pār kādu valodu, tad vispirmā kārtā domājam par runāto, ne rakstīto valodu. Tautas ir eksistējušas virs zemes daudzus gadu tūkstošus,. būdamas illiterātas. Rakstu lietošana ir samērā jauns atradums. Eiropā (Grieķijā) tā sākās tikai āp 7. g. š. pr. matu ņēma latīniski - vācisko var- Kr. Ar to negribu mazināt rakstu PRASIET ! pusdienām. un. vakariņām,: klāj.' baltu galdautu ar tāda pašā strādājurna : baltām servjet Pusdienu un: vakariņu servjetēm it . ^ katra mala ir anm 50_55 cm i ši. Servjetes, liekamās uz liela -. . . -. - ,., ■ . ^ . servj5?s -JrinSākas-lžķivjrva;^^ pusē. Uz serv- kai™pu_£ogam;^un, .robežai. aaļa jaimiesu neko nopretnu ne apvaldīt kā bērnus,,-tās ejot. pāri Ū3U trimdas presē dažreiz ir bijusi .pārmetumJ, ka lielākā var būt ari ar greznotu malu pie-i jetes var aiTUziiKt mazu zieau^u.^^.^J^^^ ir nā-,darot, šie pārmetumi dak i irbi- --iocsrcojas brīvs; skaņotas galdautam.. Tejas un ka- k^eisino pan^ n^stāšanāg un orķe^ vai juši pamatoti.- Lai noskaidrota fijas,galdiem:var būt dažāda iz^; slblāķi^^ liek .maizs šķīvīti, U? kura ^-.^.^^ «jauniešu domas rind-a ^\^v.- strājuma galdauts, ari k^^^ ^^^^^^S' ^^"^^^ ^^^^^^ ^ ~^ ' " līdz ar attiecīgi pieskaņotām šer- \ vienu baltas; Salātu- trauciņus^H^ vietēm : ■ ' i laba puse. Tāpat ka maizes sķivjus - ;■ : : i tos var .ņemt stikla vai tāda. pašs : ^ trauku'IZVĒLE. : materiālā kā pārējos traukus, tikai ■ ■ ■ ■ ■''■ ■': - - :ma7āķus. . ■„ ■. .:■■ ■ Trauku izvēle ir plaša. Visgli- r .viesību gadījumos var arī nelikt tākie ir: porcelāna, bet arī fajan- maizes šķīvīšus, bet maizi ielikt' sa un stikla trauki ir patīkami un .servjetē. Nazi .un dakšiņu liek kat-vi.svairāk lietojami. Stikla trau- .ni.savā pusē, nazi ar. asmeni pret "-'-^1' •'^-1-'---+"" šķīvi, ari 2. cm atstatumā'no gal- ustā ui c.) 9, 'Latviešu Ap^ienfoā L nekādās organizācijām 7 un 3 nav atbildējuši uz šo iau-ājuzr.u. No pieciem iauničšie!-:^ katrs ir 3 dažādās organizācijās, 2 — č;rā= ur. viena jaunava 3 dažādās arr.':rikš.ņu or-ganizāci1ā5.'.}eb:MiiO:os>^ ', apmeklē"ķincv- :H. ■'£r--īaīBik\i.,:.'6,-: % rōkdarbieni' 2:.-f ilateiiku. 1. un ekskursi:ā:n «I 3 jaunieši atbildējusi, ka brīva laika nav, jo pēc skolas brīva;?. lafkš strādā un 6 uz šo jautājumu nav nemaz nodar-1. ar sa^ Taupībai, komf pr-iam un paJīkamsun siltumam. Labi yal-kā]ama« viegli mazgājama, ziemas periodam piemērota apakšveļa, dabisks merino fabrikāts. Sī augstvērlīgā apakšveļa ar pieņemamu cenu apmierina pilnīgi Krājumā krekli bikses, rita svārki vīriešiem im zēniem PAZĪSTAMA KOPŠ 1868. G. 7i-ro-4 ki ir. vairāk dekoratīvi un tos lieto tikai zināmiem, ēdieniem, parasti .—^ salātiem.':' \ ■ :■■ Brokastu,. pusdienu un vakariņu gaidām patīkami ir balti trauki ar zeltītu' malu,, bet tējas un kafijas' traukiem, izvēle var būt dažāda. Ļoti plaša izvēle; ir sidraba vai cita metālla, galda piederumiem-. Tie jāizvēlas, visi ar vienādu zīmējurnu. Dziļi grieztie zīmējumi nav praktiski tīrīšanai., tāpat glāzes pērkot jāizvēlas bezkrāsainas, kas .galdam piešķir svinīgāku noskaņu. ;; Sarkanvīnam lieto zemas, platas glāzes; tās piepilda līdz pusei vai-tikai vienu trešo daļu, skatoties pēc vīna šķirnes. ; Baltvīnam glāzes ir ar augstu kāju, putojošam vīnam un šampanietim ir līdzenas, vai-arī augsti Sniaili biķeri (franču, stils),: konjakam un liķierim māzāš glāzītes. Vīns un šņabis ielejams karafēs vai, j a tādu nav, tad. pudeles atkorķējamas un uzliekamas uz gaida,; kad visi jau sasēdušies, izņemot putojošo vīnu un šampanieti.- Alu viesībās nepv-sniedz, bet uz vēlēšanos atsevišķi ielej glāzē.:'v ■ v ēdienu PASNĪĒG&ANA,- ■;. : Visus ēdienus .pasniedz no kreisās puses, bet dzērienus no labas puses un arī traukus noņem no labās puses, vispirms nažus dakšas, karotes un tad šķīvjus. Pirina' saldā ēdiena if jānovāc no galda visi: liekie trauki, kā arī maize un sāls trauciņi.: 'Lielākās viesībās, kur visi nav savā starpā pazīstami, ieteicamā lietot vizītkartes; Mazākās, namamāte: viesim norāda vietu. Visi gaļas šķīvji ir iepriekš uz plīts sasildāmi. Mazākās viesībās visi trauki: ir. salikti blakus namamātei, kas arī visu pasniedz. 'Priekšēdienus var pasniegt pie galaa ar kādiem stiprākiem dzē-rieniein, bet, ja dod mazas pikantas maizītes uri citus uzkožamos, var i)ūt atsevišķā istabā arī līdz ar .dzērieniem klāts galds.. Uzkožamie ir ēstgribas veicinātāji, un pēc pusstundas iiamaināte aicina pie galda. Parasti namatēvs apkalpo pirmo galdu. Namatēvs un namamāte: ieņem vietas viens otram pretim galda galā, vāl pre-tējā pusē galda. vidū . (franču). Blakūs namamātei sēdina kādu no vecākiem vai pēc stāvokļa cienīgākiem kungiem,: bet namatēvam pa labi vecāko vai cienīgāko .dāmu, vai an viesībās mazāk pa- , zīsfamu. - . ';/■ ■ Ir dažādi ēdienā pasniegšanas veidi:' ■ tiek novietots Ja malas. Aiz. gaļas, naža nāk zivju nazis un ārpusē viras karote. Ja .nav zivju naža, jāliek .2 dakšiņas katra savā pusē. .Ja. zivi pasniedz liā priekšēdienu, tad var., arī lietot deserta nazi uri dakšUv' ,. ; Vīna glāzēs novieto aiz šķīvja, ieslīpi vai arī taisnā veidā. Jā paredzēti vairāki dzērieni, tad glāzes jānovieto ta, lai tuvāk butu tā glāze, kuru pirmo lieto. Visiem sarkanvīniem jābūt istabās temperatūrā, bet, ja vēlas, tie viegli atvē-sināml< Lai dabūtu istabas temper ; rātūru, vīns dažas vstimdas pirms ēšanas jānovieto ēdamistabā, bet baltvīns un alus novietojami vēsā vietā, vai uz pusstundu ledusskapī: Vīnā nekad nav liekami ledus gabaliņi. Sarkanvīns noteikti pasniedzams ņekrāsainās glāzēs. ::.^ ' viNf...: ;:r V' : Namatēvs vispirms mazliet ielej savā glā:iē un tad piepilda viesiem glāzes. No baitiena galda vīniem vislabākie- Reirias: vīni: Gutrum HoolDheimer, Nierstirier, Buden-heimer un Mozeles vīni. No sarkanvīniem — Madeira — Portugāles, Burgundietis — frariču. Deserta vīna vietā var pasniegt šampanieti, šampanietis ir jātur ledusskapī vai arī jānovieto ļedii. Vermuts un degvini ir atvēsināmi, tāpat arī citi apetītu.ierosinoši, vīni.; ■ •;, Ēdienus pasniedz no kreisās puses,: ūn bļoda Jātur tā, lai viesis varētu ērti paņemt. Zem bļodas turama, servjete. Viesu apkalpotāja nostājas īnazliet viesim aiz muguras la-eisajā pusē un pašsiedz ēdienu paņemšanai Dzērienus ielej no. labās puses. Pudele jāaptin ar servjeti un vispirms viesim jājautā, vai drīkst ieliet. ; : Visi ēdieni, izņemot viras, piedāvājami 2. reizes, ne vairāk. Vairāk traukus kā 2.uzreiz nekad nedrīkst noņemt. . ^ ^ Gaļas piedevas — salātus — vie-siņem paši. Ēdienu pasniegšanu iesāk^ ņo cienīgākās personas, papriekš visām dāmām un tad kungiem. Lietotos traukus noņem -no. galdā tikai tad, kad visi paēduši. : Kad visi trauki uzlikti nākamam ēdienam, tad pasniedz ēdienu. Ja pasniedz augļus, tad jādod arī de^ serta nazis un dakša. - ^ :., ' Kafiju ar liķieri:, var pasniegt blakus.istabā, bet: ja pasniedz pie galda, tad visu 'novāc un uzliek pelnu traukus. .Kafija pasniedzamā mazās tasītēs. Var dot klāt aŗl^ma-zus cepumus. - Kad visi viesi paēduši, namamāte dod zīmi piecelties :no galda. ;''■:.: (Turpinājums sekos). . ^ ... i. -. ^- i-. :., • . . tājs izdarīja anonīmu aotaiiiu. •' .Diriģents pastāstīja, ka orKest-: ■ ■ . .. * ris esot -ta-gad pilnīgi pabeidzis Tika izsūtītas oO aptaujas anke^ mācīties dej.u mūziku, jo sagata- tas. apmaksātas ar atbildes oast-: vpts, plašs Tepertušrs, .un tagad niarku un tika 'lūsts tas sūtīt at-_p.arejot uz koncertmūzikas .māci- ^vv^-t^-*^ šanos. Tikai viena nelaime: visas ^J''^^ atbildētas vai neatbilaetas. ^^^^^^^ pārdošanā: dabūjamās notīs ir pa- ^0 aptaujas an.-:. 30 saņemtas ,r/:ŗ^^_ -redzētas"iielākiem orķestru sastā-' atoakal. 28 atbildētas un 2 neat- ' .,^.e\ .e:r.eni i. viem ap.;.30:instrunientiem. Te bildētas, viena ar piezīmi, ka jau-"''^^'5^' '^^'^'^^ izpriecām 4 un nu atkal esot liels darbs, pārai-an- ^- ^^-l^ -.^.v,*. ar ^aisa nosišanu 1. Jāoiezīmē, žēt. uz, 1.4 mūziķū^skaitu Orķest- ""'^^[t '^'^^"^^ ŗā piedalīšanās paredzēta 18. nov.: ^"^'^iā. Vakara valsts svētku/: piemiņasv x\tbildes iesūtījuši jaunieši ve aktā baznīcā, tad bērnu rītā to-' cumā no 14_'^^ ^radiem'no k- arī i Jauniešu priekšlikumi: liel^^^ interese ir ^ Organizē jaunieš. kopu ar da-diešu sabiedrībai, be.t tas pagai-'-^' veciem, šo 28 starpā!,zadam nozarēm, jauniešiem no 15 dām atlikts.: Runājot par gados i ir 15 jaunekļi-un 13 jaunavas. 1 -—24 gadiem un nevis no .20—30 jaunākajiem mūziķiem, būiii jā-ļ vienam ir oabei^ti 9 mācības'Sodiem, min apdāvinātais trompetists Dai-i ■ ^. . , . Pf^^^^ ^ macibabp nis Ikers, un 17. g. v.oundzenieks i '^^^'^"^ vienpad-ļ dibināt .porta kopu. kas nebu^ S. :Mikaskins, kam diriģents iz-jsmitiem ir pabeigta ģimnāzijas iz»! pakļauta vecai paaudzei. .ka pēdējie bez šīm ..izpriecām" nav minējuši neko citu. raudzījis pat bungu solo. Tālāk ļgmiba, diviem ir 1 g.' kolledžas, Vēl E. Slaucītājs _u ja visi četriem 2 g. kolledžas.'vienam 3 ta apmeklētu, mēģinājumus ka' brāļi Zirnīši, kas vēl ne reizi nav iztrūkuši, tad sekmes garantētas. Lai radītu jaunatnē lielāku interesi un rastu jaunus spēkus, diri-ģentarn padomā Toronto latviešu skolas iepazīstināt skolniekus ar pūšamajiem instrumentiem un latviešu mūziku, Š.ķiŗoties vēl noprasu, kā ir: ar honorāriem, cik tad saņem katrs orķestra dalībnieks? Atbilde: —- Neesam, pro-fesibnāli mūziķi, • saņemam atlīdzību tikai par ceļa izdevumiem, jo visi orķestra dalībnieki ziedojot savu laiku vienai idejai ■— latvie-šiem^ latviešu mūziku. J. L. (^MENES PIEDERĪGOS ras lūdz aisaukiles Ausžrālijā, 3L The Avenue, Spolswood/Victoria j. KR Ē ĪL A Izdaja uzņēmumus iekš- un ārpus studijas, izgatavo bildes pasēm, apliecībāmv kā ašī pa7£otog;afē ua palielina dokumeotus ua bildes, Amatieru lilmas ^iīsta un Ūzņēmumugļ lūdzu iepriekš 'pieteikt HASa gadi un vienam 4 gadi. : Pašlaik no tiem skolā iet 22 jaunieši, 2 to grib darīt nākotnē un 2 „varbūt." 15 jaunieiu.strādā pa dienu, 2 nakts maiņā pēc skolas iin 2 brīvajā laikā pēc skolas. Uz jautājumu, .vai ,.SiIķu ciemā" vajadzētu organizēt jauniešu pulciņu, visi 28 jaunieši atbildējuši ar „jā". No 28 jauniešiem aktīvi darbo-ies līdz gribētu 21, 4 pa daļai, 2 varbūt un tikai viens atbildē-is ar ,,nē." " ' Skautos vēlētos darboties tikai 2, 2 „varbūt", gaidās 5, viena— a laiks atļaus. Piemērotākais laiks jauniešu sapulcēm lielākai daļai:ir ceturtdienu,, piektdienu vakari, bet sarīkojumiem sestdienu vakari un svētdienas. 25 jauniešus interesē groziņu un jautri vakari ar dejām, tikai 3 atbildējusi ar „nē." Uz jautājumu, kādas nodarbības intei:€sētu, 14 nav izteikušies nemaz,. 8 par sportu, 3 par sarīkojumiem ar. priekšnesumiem, kam seko muzikāli vakari, rokdarbi, mājturība, dramatiskā kopa. 14 jaunieši gribētu piedalīties tautisko deju kopā, 9 korī un 2 „varbūt," 10 jaunieši negrib piedalīties nevienā ne Otrā. 23 jauniešus interesē literāri vakari, vienam „mazliet" un vie^ .nam ne visaL .20 jauniešus interesē referāti 18 disputu vakari un vienu neinteresē nekas šādā veidā. . , 25, jaunieši gribētu piedalīties kopējās ekskursijās un 3 „ne." 9 Sadarboties ar kājdu ASV jau-natnes organizāciju, kā piem.: YMCA. • Organizēt dramatisku kopu, pašizglītības -kopu. un pirmās palīdzības kursus. Atdalīties no XLB un izveidot jaunatnes pulciņu, kā Amerikas latviešu jaunatnes apvienības nodaļu. "Vecie lai. piedalās, tikai ar padomu. Pievienoties latviešu draudzei. Organizēt jaunatnes pulciņu pie S, jaunatnes kopas. Rūpēties sevišķi par gados jaunāko (13—18 g.) piesaistīšanu latviešu pasākumiem. Apsveicama doma -organizēt jaunatnes kopu. Portlandes jaunatnes dienās piedalījušies 14 jaunieši no, „SiI-ĻU. ciema," 1 tās patikušas labi, 7 ļoti labi, 1 „forši" un vienam „ne visai." ,Viens piezīmējis, ka uz Portlandes jaunatnes dienām ,yvecā-kie gadu gājumi" braukuši tikai iedzeršana un balles dēļ un 80% braukuši tikai „fana" pēc. Gunārs Āboliņš VEIKALI MEKLĒ MĀCEKLĪ vai IESTRĀDĀJUŠOS PĀRDEVĒJU ar labām angļu valodas gināianām. Rakstveida ofertes adresēt šī laikraksta kantorr ar «PUĶU VEIKALS"