4 LATVUA A^*™^ tiMsm, g. 15. mnmhm, ii-tfs Vēlēšanu urna Sili LNAK padomes vēlēšanu komisija savā 8. novembra sēdē To-ronto, kuru vadīja pr-dis J. Grodnis, piedaloties 10 komits-jās locekļiem, atzina, ka būtu lietderīgi izkārtot Latvijas-valsts-svētku akta dalībniekiem iespēju nodot savas' balsis jau svinību laikā 18. novembra vakarā ītona auditorijā Toronto, lai aiztaupītu klātesošajiem vēlētājiem balsošanas zīmju iesūtīšanu pa pastu. Sēdē vienojās, ka pie ieejas ītona auditorijas zālē novietos vēlēšanu urnu, kiiŗā.katrs vēlētājs laikā no iplkst. 7 vakarā līdz svinīgā akta beigām varēs iemest savu sagatavoto nobalsošanas aploksni. Vaja(Mbas gadījumā vēr Iešanu materiāli būs dabūjami ari už,vietas, jo pie urnas dežūrēs; vēlēšanu komisijas darbinie- . ki. Takāpiaŗvvēlēšanu-pirmo dienu izraudzīts tieši 18. novembris, balsu nodošana yak4«;svētk'a.p^^^ laikā, teicami simt)olizēs naūsu ^ciešās saites ar okupēto tēvzemi un.' nebrīnbā . nospiesto. tautu. Piezīmējams; ka 'šā<3s balsu no-dbšariaš veids izkārtots pirmo reizi LNAK padomes vēlēšanu vēsturē. Sēdē ari sadalīja vēlēšanu komisijas locekļu dežūras pārējās vēlēšanu dimas, šo ■izkārtojumu pārzinot komisijas sekretāram O.Kļaveniekam. Vēlēšanu birojs Toronto laikā no 18^28. novembrim darbosies LNAK telpās Latviešu namā (491 CoUege St., Toronto 4, bnt.;/ tāļr-'924—2775). Rakstot uz šo adresi J. OEtoļavaņi, vātētājif kas nav; saņēmuši vēlē- šanu materiālus, jo komisija dzīvesvietu maiņas vai citu Je-meslu dēļ nav zinājusi to adre ses, var visu nepieciešamo nobalsošanai saņemt. Vēlēšanu komisijas darbinieki birojā dežūrēs darbdienās no pllsst. 8—10 vakarā, sestdien, 25. novembrī, no pīkst. 3—6 vakarā, bet svētdienās no pīkst. 3—5 pēcpusdienā.. Pa pastu iesūtītajām vēlēšanu aploksnēm izšķirīgais būs pasta zīmoga' ; datums, ķuŗam jābūt starp 18. un 28. novembri (ieskaitot);: Vēlāk zīmogoti sūtījumi būs nederīgi,: : ^ Vēlēšariļi komisijas teclmiskais darbinieks J.Rolavs ainoja, kā latviešu centram un LNAK pār-stāvj iem vēlēšanu materiāli izsūtīti ļ5. novembri, 'bet, Toronto lat-, viešu draudzēm^m organizācijām, tie tālāksūtīšaņai nodoti 9. nov/ Balspšaaās zīmju skaits pārsniedz x8000, no tām M5d aizsūtītas ūz tik tālām vietām kā. Ņufaundleaidu, Haļif aksu, Kalgari-ju u.c, kur d2āvp latvieši, kuru adreses bijušas vēlēšanu komisijai zināmas, vai arī kur pastāv IjNAK . pārstāvības. Dzirdēti ie-; bildiuni par vēlēšanu materiālu P;ārāķ vēlii. izsūtīšanu, bet to sa-gātav(^ana aizkavēju^es attiecīgās spiestuves darba slodzes dēļ. šie iebildumi ari atspēkojami ar faktu, ka vēlāk saņemti; vēlēšanu materiāli mudina balsotājus tos tūlīt izpildīt \m nosūtīt vēlēšanu komisijai, bet stipri priekšlaicīgi saņemti Ibieži vien piemirstas. Ķamadas latviešu skautu iin gaidu Jendu vadītāju konferences dalībnieki Toronto :.:,priekšāmo ;- -kreisās':— ■Bfe.-.Majoriņai'.M Vilka,- E.."lI)āvidsons,'ī,.,Katoi!ņai A. Martksone'un A. Šiliņa. ■■.\ -'■-}. Foto:- V,- .Ginis *nii> KANĀDAS- LATVIEŠU/SKAOT^ ĢĀIDU. JENDU VAMTĀJU SAPULGE TORONTO Dalītās jendu sapulcēs, apsprie- .likumu.visu gaidu labājani dar-žpties arī: kopīgā sēdē. Latviešu bam^ Latvijas dibināšanas 50. ga- Ap 80 apmeklētāju 4. riovenabri . pulcējp BramptohasApvienbtls baznīcas j sarikojumu t^ās, ļiai atzīmētu vietējās DV npd£^ 13. gadasvētkus, kurus ār svētbridi ievadīja māc. A. Briedis, bet vi©, šuš apsveica un sarīkpjimiu vaļēja nodaļas valdes pr-dis J. Uļuto. Kanādas DV zemes valdes p^dls E. Krūka uzrunā ; norādīja, ka bramptonieši iVienmēr bijuši atsaucīgi ^opīg^jā dāiibā uņ' aicināja tādiem būt arī nSko^nē. Mr-mP ,>Zelta dukātu" . Bramptonā pasniedza Ariadam ļSēlim^ :Ka-hadas vanadžu pr-ce Monikk Jor nāne aicināja atjaunot kādreiz rosīgo vanadžu kopas darbību Bramptonā, nododot arī sveicienus no ļaikraijsta „Ļatvija Amerikā"; ^bildīgā redaktora Ai Vin^ No DV Toronto nodaļas svd-ca A. Āpše, np DV Driivas nodaļas pr:(psA. Kalniņš, no Bramp-torias latviešu ev.-lut. draudzes pr-ks E. Plūdiļms, bet no LNAK valdes loceklis J. Grodnis. Abi pēdējie, apsveicēji savās usrimāi^ pieminēja'kādreiz ļoti rosīgo latviešu sabiedrisko darbību Branlptonā, kura pēdējos gados it kā apsīkusi.'DV Bramptonas nodaļai tādēļ pieķrit. jo sevišķa nozīme un ari ziiiama atbildība vietējās latviešu sabiedriskas dzīves risin^anāi Rakstveida sveicienus bija sūtījušas DV Har miltpnas, Sv. Katrīnu un nerās • Vpterlū .noL-ļ-:^; Priekšnesuinu.daļii Ievadīja A. BencOne ar vairākām deklamāci-Jām, bet L. un P. Vītoliņii. humoristisko skeču „2lņkāre" nPspē. lēja Torpntp vanādzes A. Bencp-ne, G. Āpše iin Ž. Grēkere, .beh gu daļā kā pārsteiguma atrisinātajam partoies ari K. Bencō-nam, Dažusi jautnis' sadzīves epi-zpdus pantos noskaitīja Ž. 0rē-kere. Bramptoniešu jaunākās paaudzes pārstāvis H: Kodors ar savu skolas biedru klausītājus iepriecināja ar akordepnā duetiem. Prpgrammas nobeiguma krišs Ŗīepals ventiņu mele lasīja par notikumiem, kas «saistās ar „cūku bērēm".' Pfpģrammas izpildītāji iz5)elmjās publikas..atsaucību un saņēma bagātīgs^ ziedu veltes, kā jau plaši izslavēta-^ jā rožu pilsētā pienākas. Skaistu ziedu veltes pasniedza arī skeča «Ziņkāre"autorei Lidijai Auzānei -^Vītoliņai, . Kanādas vanadžu pŗ-cei Monikai Jonānei im DV mēnešraksta vanadžu nodaļas, re-daktrisei Tpnijai Kriikai. Atlikušās vakara stundas aizritēja draudzīgās pārrimās pie bramptoniešu bagātīgi klātajiem kafijas galdiem vārda tiešajā hp-zīmē. namā bija pulcējušies; 33 Kana-ļdas latviešu skautu un gaidu jendu vadītāji un tp vietnieki, Jai ' pārrunātu turpniāko darbību wn nodomus, uzsvaru liekpt uz Latr ļ vijas neatka,rības pasludināšanas 50 gadu atceri; Abu jendu kopīgo konferenci vadījai G. Kārkliņš un protokolēja U. Amoliņš. Sēdes dalībnieki nolēma abu jendu lielo nometni, dodot tai ap>zīmējumu „Drāu-dzības ļoķā", rīkot nāķPšajā gadā np 20. jūnija līdz 7. jūlijam. Nometnes vieta palika pagaidāiri (Plēsums no 3. Ipp.) acīm, jo mēdz teikt, "ka Ivecā paaudze tos un moderno līferātū-hi-i^ispār hesaprot, bet jaunā audze latviski lasīt neprot vai nevēlas; -šādu iespēju gluži nenoliedzot, P.Vasariņš tomēr atzina, ka rakstniekam uz dzīvi jāskatās ar paša, acīm, individuālā uii personīgā skatījumā. Aina Zemdega ļdaiļlasījumā sniedza darbu ' ,Meža, zemenes" no Andreja Irbes gPdalgotās grāmatas. ^ Dzejnieces, lieliskais lasījums patiešām, bij^ daiļa .lasīšana, ibet liekas, ka tas panāca vēl vairāk. Nav noliedzams,! ka daudzi vecākās paaudzes grāmatu draugi mūsņ moderno iiterā-tūrii, a(ri AJidreja Irbes ,^ari-;sandra kazu", ■ atzīst par nesapro-: tainu;: Tāda tā, iespējams, arī ir, ja, tikai acīm ātri pārskrien iespiestajām rindām, žlgribot uzzi^ nāt vienīgi saturu, notikumu norisi, bet necenšas iedziļināties domā, darba iizbūvē, .v^ skaistumā; psīcholPģiskajā risinājumā. Aina; Žemdega ar iejūtīgo'; dāiļliasījumu, — tāds iiBspaids radās,. — daudziem apmeklētājiem nesaprotamo pēkšņi padarīja saprotamu! Gribētos teikt, ka Aina Zemdega pasniedza lielisku lekciju, mācot modernās literatūras darbus pareizi lakt. un iz- prast. Vakara izskaņā Velta Toma ne mazāk iejūtīgi nolasīja vairākus dzejoļus no prāva cikla, kuru Jānim Jaunsudrabiņam veltījis kāds dzejnieks, kas dienās vada Sibīrijā, Liekas, šis lasījums tomēr vairāk būtu iederējies sarī-kpjuiha pirmajā; tieši Jaunsudrabiņam veltītās daļas nobeigumā, otru daļu pabeidzot ar Andreja Irbes klausītājiem rakstīto' vēs^ tuli. Tad abas daļas būtu bijušas noapaļotākas. Bet — tās iŗ tikai sarīkojuma atreferētajā ^rsonī-gas domas. : : ■ Jāņa Jaunsudrabiņa prozas vas fonds iecerējis jaunā tin greznā Mevumā laist klajā tautas rakstnieka un lielā trimdinieka ..Piemini Latviju", šīs ieceres īstenošanai un līdzekļu sagādei nākošajai balvai fonds bija rīkojis īpašu loteriju, ^kuŗas lozes, kā norādīja vakara vadītāja Velta Toma, iepriekšpārdošanā visvairāk izplatījusi LPB Kanādas kopas pr-ce Biruta. Šenkēviča, bet atlikušās izpirka sarīkojuma apmeklētāji. Laimestos bez diviem .iMarisandra .kazas": eksemplāriem, kuŗoš autors bija: ieraksti-, jis dziļdomīgus veltījumus, bija ari Ē. Hemdoria glezna i.Gēriņi" no „Jaunāsš Gaitas" ceļojošās izstādes. Sarīkojumā starpbriža nobeigumā laimestus Izlozējot, glez- vēl neizlemta, bet tā varētu notikt Šv. Andreja draudzes iaitoi īpašumā Sidrabenē pie TprontP vai ari L Andrejsona īpašumā pie Hav.elokas. Toties jau izlēma, ka nometnes pirmp lieļp ugunskuru vadīs skauti, bet Ptņi .gaidas. T^^^ kā šī lielā nometne būs veltīta Latvij as dibināšanas 50. gadadie-naii gaidas kopā ar skautiem sagatavos lieluzvedumu, ķuŗa izplā-' nešanu uzņēmās G. ITpīte. Rakstveida vēlēšanās, piedaloties 20 no pilntiesīgajiem 22- vadītājiem, par Kanādas iatviešu skāutU: jendas priekšnieku turpmākajiem diviem gadiem ievēlēts līdzšinējais Edgairs Dāvidsons lio Hamiltoņas, par kuru nodotas 13 balsis, kamēr otrs kandidāts K. Senkēvičs np Londonas saņēma 6. Jendas goda ti^sā nP 8 iKindidā-tieiii ievēlēti V. Vāgners,. J. Trei-tņanis un A. Preibergs no Toronto, G. šubiņš no Kičeneras un J. Tesviiis no Londonas, bet revīzijas komisijā no 4 kandidātiem — S. Leimanis un P. Plaudis no Torpnto uii A. Beitāns np Londonas. : ' Skautu jendas savrupējā apspriedē tad nu sastādīja jauno jendas vadības biroju: sekretārs būs G. Kārkliņš, ■kasieris J. Trei-nianis, skautu inspektoris S., Leimanis un roveru cilts virsaitis L. Lukss, bet mazskatitu inspektors pagaidām p»alika neizraudzīts. Par labo .dari>u Latvijas dibinā-šaiias: 5Q gadu atcerei izrāudzij.a meža dienu rīkošanu visos latvie-' šu draudžu lauku īpašumos Dien-; vidontario, kur pastāv skautu vienības.: Saulainē,; Sidrabenē, Mežciemā un Tālavā. Tajos kociņus iestāts atsevišķas skautu, vienības, iepriekš vienojoties ar minēto īpašumu: pārvaldēm, par meža dienu laiku un apistādījur mu.-veidū.';-':.-:--■ Gaidu, jendas atsevišķajā apspriedē, pār labo darbu Latvijas 50 gadiem izraudzāja darbības aktivizēšanu, iesaistot organizācijā jaunas dalībnieces, par ko jārūpējas katrai vadītājai, vadītājas vietniecei, lielģaidai, gaidai un ari guntiņai. ieinteresējot paziņas, kas gaidu organizācijā vēl nedarbojas. Jendas pr-ce A. Mar-tinsPne ierosināja, kam visas sa^ pulcēs dalībnieces piekrita, iesūtīt gaidu vadības centram priekš- na piekrita J, Benjamiņam, ku-fa pārstāve tomēr paziņoja,; ka laimētājam jau tik^daudz gleznu, ka viņš, labprāt tās. vietā ņemtu Andrejā -Irbes godalgotP grāmatu. Viņa vēlēšanpsizpildpt. gleznu otrā .,vilkumā" laimēja. Biruta ZiMe, bet. ..Marisandra kazas" otru elssempļāru Austra Vu-ciņa, Lpterijā Jaunsūdrabiņa prozas, balvas kasei devā 150. dPl. papildinājumu. ; dadienu atzīmējot, visas ; gaidu prganižācijas apmērā - resp. atsevišķo zehijujendām un to vienībām savākt, sakārtot ūn dāvināt visām latviešu skolām brivajā pasaulē herbārijus ar Latvijas augu paraugiem, fotoattēliem vai 2āniējumiem.. Domāti tie Latvijas augi) kiiŗi atrodami arī tajās zemēs, feuŗās, darbojas attiecīgās gaidu vienības, kuras šos herbārijus'gatavo. ^ Darbības pārskatu sniedza jendas pr-ce A. Martinsonē, guntiņu vecākā S. .Ozola,: gaidu vecākā G. Upīte, lielģaidu vecāl^ J. Vāg-nete, kasiere A. Šiliņa un revīzijas komisijas pr-de A. .Zobena, tāpat atsevišķo gaidu vienību pr-ces — I. kalniņā (Gaujas vienība Toronto), Dz. MajPriņā (Ventas vienība Hamiltoņā), M.' Masītie (Saulkrastu, vienība Sv. Katrīnās)} E. Milice (Abavas vienība Londonā) ūh S. Ozolā (Pērses vienība Kičenerā|. Apspriedē apsvēra arī jautājumu par lielgai-du, gaidu un guntiņu ietērpu mo demizešanu resp. pārveidošanu. Principā to atzina paŗ vēlamu, bet vienojās iepriekš pieprasīt ierosinājumus ' no; atsevišķajām vienībām, lai pēc tam izstrādātu jauno; ietērpu veidu un kā ieteikumu pieņemšanai iesūtīt gaidu ya pār.spīti latviešu skautu neatsaūcībai, latvieši šai pasākumā tomēr bija Vismaz pārstāvēti un Latvijas karogs kopīgajā nometnē pilīvoja, ' ' ; Pēdējā etnisko skautu vadītāju apspriede tagad nolemts sadarbībai izveidot īpašU; trimdas skautu organizāciju, kurā katra lid minētajāņi sešām ētniškajāņi jendām deleģētu pa trim pārstāvjiem.; Tāpat nplēma, ka jaunā koporgānizācijā izdps šovasar notikušās, etniskās skautu nometnes atceres žurnālu,,kas izmaksās ap 500 dpl., latviešu skautiem piedaloties aŗ 50 dol. . Sk. ;;.MONTREALA :.,..:;; ® Montrealas latviešu organizāciju padomes rīkotais Latvijas valstsSvētku akts notiks 19. ho-vembrī, pīkst. 4.45 pēcpusdienā Paidagoģisķajā Institūtā .'(4873 Westmoūnt Ave.. :Westmount). Svinības atklās Latvijas konsuls Montrealā v; Tpmsons- bet.svētku ruriu par tematu „50 gadu jubilejas-priekšvakarā", teiks BP ĻA un AiiA priekšsēdis: prof. P. Lejiņš. Sarīkojuma norisi vadīs Dr. Vaira Preiberga. Priekšnesumu dāļā vietējās latviešu skolas audzēkņi sniegs tautas dziesmu, dzejnieku, rakstnieku un skaņražu ■ darbu virknējumu „Piemiņi Latviju", klavieru solo spēlās ķeļis Bičkis. bet programmu pabeigs vīru ķpris; Junda diriģenta D. Vītolā, vadībā. Ieejas maksa 2 dol., studentiem ūn skolēniem' 1 dol., bet bērniem līdz 12 gadiem brīva. Atlikums par labu; programmas izpildītājiem. ..':;;■ W«ITONA.-. PagruM atcerēties,: kad Hamiltoņā notika pēdējais laicīgais solistu koncerts; (šāgada :4. mār-Red.), p.Lielzuikābija gan vairākas reizes sniedzis garigus koncertus ; Hamiltoņas latviešu baznīca, bet Ilgu Vijumu, še dzirdēja pirmo reizi. Hamiltpnieši ii-gi gaidīja paredzētp operešu' Iri^ ju ūn duetu Takaru, kurā solisti Ilga; Vijuma uņ Pēteris Lielzuikā dziedāja starptautiski pazīstamu komponistu darbus; latviešu valodā, šoreiz koncertu kopīgi; bija rīkojušas Latviešu ■ biedrības, draudzes un DV nodaļas dāmas. Kaut koncerts 4. novembri ;feija vienīgais: latvis mēnesi ķpļumš Hamiltpnā, tpmēr^^^^^^^ sītaju nebija vairāk par loo. So-" listu sniegums iejūsmināja, tā ka nācās sniegt piedevas, kla-vierpavat^jumus veica komp. Imants Sakss. Kpncerta nobeiguma mākslinieki saņēma ziedu veltes. © Sakarā ar 7. novembri noti-kušp demņštrāciju pie Pad. sa^ vienības sūtniecības Otavā boļše-viku revolūcijas 50. gadadienas gadījumā, demonstrācijas tech-ņisko, izdevumu segšanai DV Ha-miltonas npdaļas ārējās infonnār cijas nozarei R. KreiSmanis zie-dojis 50 un J. GalHtis 10 dolāru. J. ® Latvijas valstssvētku aktā ītona auditorijā 18. novembri, pīkst. 8 vakarā atklāšanas uzrunu teiks rīcības komitejas pr-dis t. Kronbergs, bet svētlcu runu Komitejas Latvijas brīvai un ASV DV zemes valdes pr-dis V. Hazners no Ņujorkas. Uzrunu sacīs arī. LNAK valdes |>r-dis J. Niedra. Sekos apsveikumi. Priekšnesumu daļā piedalīsies baritons P. Geistauts, pianiste V. Leinvēbere, Hamiltoņas jaunatnes pulciņa Rota meiteņu kvintets un režisors V. Pukats ar deklamācijām. Akta norisi vadīs A. Rolavs. Sarīkojuma laikā tā apmeklētāji varēs ari npdot savas balsis ĻNAĶ padomes vēlēšanās. 0» Sv. Jāņa draudzes baznīcas telpās 5. novembri pēc dievkalpojuma E. Lejiņš ar krāsu diapozitīviem izvadāja apmeklētājus pa Eirppas valstīm — Pprtii-gāli, Spāriiju;^^akp; J?ancijū, Grieķiju un tas salām. Katrai zemei ir savas raķsturigas iezīmes, pievilcība un atšķirības. Bagāta ar senās kultūras pieminekļiem, bet samērā nabadzīga dar bas,ainavu ziņā likās Grieķija, kamēr Portugāles un Spānijas a:inavās krāšņunis ūh ziedu bagātība apvienojās ar ne mazāk izciliem mākslas darbieni un vēsturiskām celtnēm. Demonstrējumu noskatījās vairāk nekā 100 interesentu; ® Visas tris Torphtp latviešu ev.-lut. draudzes, apm. 900 baznīcēnu, 29. pktpbri pulcējās Sv. Andreja baznīcā, lai kPpīgā dievkalpojumā ātcerētps reformāci-jaš 450 gadUi Ievada liturģiju vadīja māc. A. Briedis, archibīs-kapsA. Lūsis sprediķī runāja par Mārtiņu Luteru un viņa ievadīto reformāciju, lūgšanu teica māc. A. Cpps, bet beigu liturģijā piedalījās visi tris draudžu gāni. Dievkalpojumu kuplināja Sv. Andreja un Sv. Jāņa draudžu apvienotais koris ar apm. 70 dziedā-tājdenni, pārmaiņus diriģējot A. Purvam un J. Bārušam. ® ;tlM!M kluba pirmajā jaunās sezonas mēneša sanāksmē 2. novembri piedalījās ap 50 biedru. Kluba priekšnieks Dr^ P. Bār-diņš pasniedza?, balvas aizvadītās sezonas sekmīgākajiem makšķerniekiem — F; Liepām, ž. Bērziņam, A, Smānam un Ā. Kristap-sonam. Liebnedījumus (aļņus un stirnas) aizvadītajā 1966./67. gada sezonā nomedījušie P. Bārdiņš, Ā. Kristapsoīis, Ē,,Osītis, A. Ren-garts, J.Atauķis,Ē. Brencis, N. Ģēģeris, A. Smāhs, J. Zariņš, V. Preibergs un t. Ķeņģis saņēma īpašas šautenes laidei piestiprināmas naglas — zelta par alni, sudraba par stirnu. O Iksvētdienu izrādēs Ērgļu ligzdā līdz šim jau demonstrētas 8 krāsu kultūrfilmas par Onta-rio provinci: divas par zvejniecību, divas par slēppšanu, viena par mežu dzīvi, viena par zpsū, pīļu, stirnu un aļņu medībām U.C. Arī filma par jauniešu npdar-bībām vasaras nometnē, kuj-u būtu bijis Vēlams noskatīties visiem jauniešiem, it sevišķi skautiem un gaidām. Iespējams, ķa šīs filmas izrādi tādēļ atkārtos, tāpat ,,'Pioneer Village", kurā rādīta pirmo ieceļotāju dzīve Kanādā, viņu sūrais, darbs un iprieķs. Arī šī filma ļoti ieteicama tieši jauniešiem, icuŗiem tā laika dzīve un darbs tagad liksies kā aizvēsturisks laiks. Vienīgi vecākā latviešu paaudze atceras, ka tā patiešām, reiz bijis. Pilmu izrādes Ērgļu ligzdā tur-piināsies katru svēt(3ienu .plķst. 2 © Fortgarijas; pubUskajā bib. lioteka Vinipegas latviešu biedri-ba (bija iekārtojusi vairākus iz-stādes stendus, rādot latviešu lietisko mākslu, tautas tērpus,; vēstures un kultūrvēstiiriskas grāmatas. Skati teicami bija iekārtojuši A. Meisters, Z. un 0. Kļa-viņi, T. Sniķeris un ī štauvere. Bez viņiem eksponātus skatei vēl bija atvēlējuši A. Aņģis, A. Strauss, V: IHriķis un V. Beķe-ris, Izstādes ietvaros notika ari informatīvs sarīkojums, ķuŗu vadīja un komentārus sniedza VLB pr-ks M. štauvers. Ar dziesmām un tautas dejām šo vakarii kuplināja jauktā kora un taufeš de-ju trupas Kokle dalībnieki, bet 0/ Kļaviņš demonstrēja diapozi^ tīvus ar Latvijas ainavām. Latviešu rokdarbu darin^anu savukārt demonstrēja M. Tizeka, V. Beķere un P. Kuškēvica. Skate bibliotēkā ilga gandriz \ veselu pēcpusdienā. Nākošajā programmā 19, novembrī rā^s filmas par Somijas karu ar Pad. savienību; un par vācu feldmaršala Rommela cīņām Āfrikā otra pasaules kara laikā. © Ilggadējais latviešu misio-nārs Indijā Roberts Kampars, kas kopš maija atrodas Ziemeļ-amerilā, pašreiz ieradies Toronto un runās šādās sanāksmēs: 19.: novembrī, pīkst. 11 dienā Humberlea Ohurch of God telpās (2810 Weston), bet pīkst. 6 vakarā Latviešu namā; 22. novembri, 'pīkst. 8 vakarā Valmera: ielas baptistu baznīcā uh 24. no-vembrī pīkst. 7 vakarā latviešu Sv. Andreja baznīcā. \ c j © TLB sestdienas skolas Latvijas valstssvētku akts nenotiks mācību vietāDžesesKečMua skolā, bet gan Latviešu namā — is. novembri pīkst. 11 dienā. Runās Komitejas Latvijas brivībai pr-dis Vilis Hazners. Būs skolas audzēkņu priekšnesumi, kā ārīf paziņos rezultātus S. klases audzēkņu vēstures darba sacensībā. 6 Saulaini pirmo .reizi tās pastāvēšanas laikā apmeklējuši zāgļi^ atlaužot privāto vasaras mājiņu durvis un logus, lai pieša-' vinātos gan drēbes, gan alkoholiskus dzērienus. Lielākus vai mazākus zaudējumus cietuši 5 vasaras, mājiņu īpašnieki — pārvaldes pr-ks J.:Koncis, J. Ezergailis, J, dzoliņš; A. Kaņķii.un A; Kapiņa. Si DV toronto nodaļas aprūpes daļa lūdz tautiešus, kas saņēmuši Ziemsvētku kartītes, atsūtīt samaksu par tām ar.pievienotu artavu aprūpes darbam, norādot, kādai pavadkuponā minētajai vajadzībai tā domāta. ® Gleznotāja Ottp Grebžes 4T. patstāvļgp gleznu izstādi Rič-mpndhillā pavisam apmeklējuši ap 500 interesentu, kuri ne 57 izstādītajiem darbiem iegādājušies: 28. ■ ■ ;■:.;■;■- © Sv. Jāņa draudzes dāmu ke-mitējas rikotais Ziemsvētku tirdziņš -bazārs sadarbībā ar Latviešu daiļamatnleku savienību kānadā notiks 2.decembri no pīkst. 10 Titā līdz 6 vakarā. Tirdziņā būs iegācSjamas latviskas rotas lietas, keramika, grāmaias u. c, bet dāmu komitejas darbinieces gādās par labām pusdienām, kafiju uri tprtēm. Ziedojumi loterijai nododami dāmu komitejas darbiniecēm. © Kanādas DV valdes- gadskārtējais Ziemsvētku tirdziņš Lat-. viešu namā. notiks 9. uri 10. decembrī;-', ® ' TLTA ģimnāzijas padome pēc apspriedes ar skolotājiem, vecākiem uh tautas augstskolas prezidija locekļiem Izsūtīs tautiešiem ziedojumu sarakstus, apel-lejot Draudzīgā; aicinājuma vārdā atbalstīt skolas darbu, jo ģimnāzijai nepieciešams skaņu plašu atskaņotājs, diapozitīvi ar latviešu mākslinieku un viņu darbu attēliem, Latvijas ainavām u. c., Vajadzīgas ari grāmatas, it sevišķi E. Andersona Latvijas vēsture, Latviešu tautas pasakas un teikas. Padome ir ieskatos, ka skolas uzturēšāria un izveidošana ir visu tautiešu, ne tikai audzēkņu vecāku pienākums, tādēļ aicina ar ziedojumiem skolas darbu atbalstīt visus. Ja no apm. 300O latviešu ģimenēm Toronto katra ziedotu tikai 50 centu, ģimnāzijai būtu ievērojami palīdzēts. īetrii stigu sk jnbild VIJOIiNIEKA PROF. VOLDEIVURA' RuJ PIEDAI^:: LATVIEŠU EOHCERTĀ Toronto latviešu baptistu draudze savus 16. gadasvētkus bija atzīmējusi 5. novembra pēcpusdienā. Walmera Rd. ba^iņīcā ar koncertu, kurā piisdaļījās ari igauņu baptistu koris. Lūgšanu ūn ievadvārdus teica draudzes mācītājs R. Ekšteihs, kurš vēlāk svētrunā interesantā tvērumā pielīdzināja kristiešu darbību ugunskura pagalēm — te gaiši: :liesmpjošām, tē; kvēlošām vai pat pusizdzisūšāmt kās dzirksteļu vietā už visām pusēm izplata tikai kodīgus dūmus.: R. Ekšteihs ari pieminēja Pad. sa-. vienībā it kā ;yērojamu kristīgu renesansi nodibmājušies daudzi iniciatoru pulciņi, kas ar ba-lalaikām un ģitārām dodas izplatīt mīlestības mācību ļaudīs. Runāja āri igauņu baptistu, mācītājs Kaljo Raid, kuj^, būdams at^tams mūzlķīs kalpojumu ar diviem čella solo. Ērģeļu mūzikā Anita Rundā-ne iepriecināja klausītājus ar arvien drošāk techniski un māk: slinieciski izstrādātu priekšnesumu, bet skaisti dziedāja Maiga .Dežardēna im; Pēteris Geistauts. Gadasvētku dievkaļppjumā sirsnīgu draudzības garu apliecināja Toronto igauņu baptistu- koris, Sava diriģ€>nta Pētera Kaupa vadībā izteiksmīgi nodziedot 3 dziesmas, np kūrām pēdējā, R. Rutso „Es; dzīvoju viņpus mākoņiem" — nesen tikai saņemta liio Igaunijas. Ļoti patika igauņu kora solistes nepretenciozais, bet iejūtīgais dziedājums; žēl, ka programmā viņas vārds bija piemirsts.'. Klavieru pavadījumus latviešu solistiem spēlēja Vera Leinvebe- ■ re, bet ICaljP Raida čella priekš-' nesumus pavadīja Pēteris Kaups. BIcIbas komitejas ielūgumos bija teikts, ka profesoram Voldemāram Rušēvicam apritējuši 60 mūža gadi, bet godināšanas vakara norisē atklājās, ka bez šīs jubilejas paiet arī 50 gadu, kopš viņš savu 4 stīgu instrumentu — vijoli no rokām nav Izlaidis, un 40 gadu profesionāla mūziķa darbā, šīs trīskāršas jubilejas zīmē 28. oktobra svli^as tad nu ari notika sevišķi sirsnī* . gā gaisotnē. Jubilārs iemantojis cienību un mīlestību visā pilsētā. Kalamazu latvieši ir lepni uz viņti, jo neviens cits līdz šim nav ieguvis tik lielu popularitāti vietējā amerikāņu sabiedrībā. Pat laikrak-. stos, televīzijā, radio viņa vārdu bieži piemin un cildina. Profe-sors nekur un nekad ņav aizmirsis pateikt savu latviešu izceilsmi. Nebūs tādas latviešu organizācl jas, kura nebūtu saņēmusi V Rušēvica atbalstu kāda sarīkoju ina programmas aizpildīšanā Daudzās biedrībās viņš darbojas arī pats, veikdams gan goda, gan darba amatus. Amerikāņu sabiedribā prof. V Rušēvlcs iesaistījies tūlīt pēc ieceļošanas. Pašreiz viņš ir Kalamazu koUedžS mācības spēks bet vietējā simfoniskajā orķestrī jau 17 gadu koncertmeistars, vadot im organizējot- ari citas mūzikas; grupas, im sarīkojuhius Viņš kļuvis, kā mēdz teikt, par neaizstājamu personu Kalamazu pilsētā. To apliecina vairākkār dzirdētie prdmlhentu vietējo amerikāņu apgalvojumi, ka nevarot iedomāties, kas notiktu, ja Kalamazu vairs nebūtu RuSēvicar. Ar savām spējām un darbu pro fesors iemantojis ari plašāku aprindu mīlestību, ko apliecināja publika nesenā sinufoniskā or ; ķestŗa koncertā, kad, koncert- meistaram Rušēviļ pie saviem mūZiķiJ izsauciens: ,Jlau,' mārs!" Latvieši ņiem lielākas tiesļ ni saukt par saJ Rušēvics ir ieskata kādām atšķirībāļ siem, veltījot saviļ nam, kas pēc tās Prof. V. Rušēviļ ievadīja ar viņa brivkoncertu 28. \ Kalamazu kolledžļ bija domāts kā atviešu publikai. ;a koUedžas md pārstāvis cUdtiļ Programmā dziiļ Mediņa, Leonaļ Rakleja, Caikovļ un Sensānsa darli Rakleja l.-ompoziļ atskaņojumi, pie tījums Rušēvicar piŗmatskaņpjiimi arī abi kompor likās • sumināji teiktus sumināji pelnījās pats vies, visai plaJ pieceļoties kājās jpt. Pēc koncerta .• MŪSU PĀRSTĀVIS ļ Jānis Ķivitļ bri maina d2 jaunā adresei 123, Brooļ Paulo IJ — J. Ķivītis resi rakstīt laikraksta zili ja, bet jarāzilijas lA māto korest LĀČPLĒSIS VIESOJAS SK Toronto latviešu biedrības sestdienās skolā II.- novembri atcerējās mūsu varoņus im atzīmēja Lāčplēšu dienu, aicinot viesos Lāčplēša kara ordeņa kavalieri E. Kuršinski. Atceres aktu ar svēt-bridi ievadīja māc. A. Briedis, p5c tam skolas pārzine A. Martinsor ne audzēkņiem stSStIja par sen-latviešu karavīriem, par latviešu karavīru varonību vispār un viņu cīņām! Kad visi kopīgi bija nodziedājuši dziesmu „KaŗavIrl bēdājās", 3. klases audzēkne Dagnija Tauriņa pasniedza ciemiņam E. Kuršinskim ziedus ar Latvijas krāsu lenti. Aŗ klusuma brīdi visi godināja kritušos varoņus. E. Kuršhiskis iepazīstināja skolas audzēkņus ar savu Lāčplēša kara ordeni, kūru skolēni aplūkoja ar lielu interesi, jo vairumam pirmo reizi toija izdevība iepazīties ar šo Latvijas armijas augstāko ordeni. Skolēnu apskatei bija izliktas ari citas Latvijas • godazimes, sveču apmirdzētas: Atbrīvošanas cl^u nozīme, Atbrīvošanas cīņu 10 gadu atceres ņie daļa un Trijzvaigžņu ordenis. Skolēnu priekšnesumos bijā deklamācijas un uzstājās runas koris; Atceres akts izskanēja ar skolas himnu. īpašā žūrijas komisija, kurā darbojās LNAK izglītības nozares vadītājs Mežaks, skolas pārzine A. Martinsonē un skolotājas V. Slavleša un M. Miezite, jau izvērtējusi 8. klases audzēkņu sacensības darbus vēsturē* Gpdalgptps paziņcs skplas valstssvētku aktā, kas nptiks 18. novembrī pīkst. 11 dienā Latviešu namā. TLB sestdienas skolas vecāku gada sapulce notika 1, novembrī un tb vadīja V. Klepers ar vietnieku R. Kurzemnieku ūn sekretāri G. Rāviņu, piedaloties samērā mazam vecāku skaitam, jP kopā ār skolotājiem sēdē bija tikai ap 60 dalībnieku. Sapulces nozīmīgākais lēmums, kuru pieņēma Vienprātīgi, bija skolas naudas paaugstināšana uz 40 dol. ho ģi menes līdzšinējo 30 dol. vietā. Tās bija.- nepieciešams, lai būtu iespējariis savukārt nedaudz palielināt niecīgo skolctāju atUdzI bu, par ko spriests jau ilgu laiku ari pār vajadzīgu atzīts, tidz šim skolotāji saņēma, tikai 1,60 dol. par mācības stundu. Turpmāk šd niecīgo atlic illdz 2 ttolart viešu valodas rakstu darbu vēl vienu stunļ klasē tieši pasi Palīgskolotāji iļ 3; dol. par viei bet skolas pfirzļ ce vēlējās, lai, dzibu .skolptājļ arī pārej psskc piemēram, dari pņistu. AtlīdzibI nas jautājumu mērā) izšķirs Iiļ ŗā: izraudzīja bustu, skolas spni un ve Kurzemnieku Skplas darbi ce pieņēma li bet tas uzskati gaidu budžetu,] mumu par. atļ .^anu skplptāji^ Sai pagaidu no m ģimeni jās-šajā tik n( maksātajām kalkulēti (>900 rīkojumiem 3( dažādiem: piež dojUmiem 13| priekšējā gac dol. Izdevumi veido atlīdzlb£ mm dol., telpi darbvedei 459 Iecerēto paj cuma bērni( pārvalda lat^ var mācītj ^ nav izdevies teikti tikai 2 uzsākšanai vaļ Pašreiz skolā ļ vairākas no tļ ses. Darbvedei riņa:ziņpjā, kļ speciālajos foi dol., bet TLI nolasīja revīzi jumu, np ķuŗž menti, kase m\ Sapulces nc kuras skāra j| pu atvēlēšani guntiņām, kājām klasēr c, nozīmigākj jums iedalīt sēs pēc latvit nām, 'spējām